Court convicted defendant of causing minor injury via uncontrolled dog, sentencing to 140 hours of compulsory labor.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of causing minor injury through the negligent handling of an uncontrolled dog, resulting in physical harm to a pedestrian. The prosecution argued that the defendant violated animal care regulations by failing to restrain the dog and ensure its safety, while the defendant admitted guilt and expressed remorse. Consequently, the court imposed a sentence of 140 hours of compulsory labor, ordered compensation for the victim, and mandated the defendant to report to probation services for enforcement.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 2301. panta 1. daļa; Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. panta 2. daļa 3. punkts; tiesa atzina, ka dzīvnieka turētāja pārkāpums, kas izraisīja cietušajam miesas bojājumus, konstitūcija noziedzīgs nodarījums, par kuru piemērojams piespiedu darbs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11140010614
Lietas arhīva Nr. K38-0106-14/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Valkā 2014.gada 4.jūlijā
Valkas rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese - M.Balode
ar sekretāri - A.Jegorovu
tulci - Z.Gaili
piedaloties prokurorei - A.Labucei
izskatīja atklātā tiesas sēdē Valkā, Rīgas ielā 2, krimināllietu, kurā
/pers. E/, personas kods /personas kods/,
apsūdzēts pēc Krimināllikuma 2301.panta pirmās daļas
Pārbaudot un novērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesa
ko nsta tē ja :
/pers. E/ pārkāpa dzīvnieku turēšanas noteikumus, kā rezultātā cietušajai nodarīts viegls miesas bojājums.
Tā viņš, būdams suņa vārdā /vārds/ īpašnieks, kuram saskaņā ar „Dzīvnieku aizsardzības likuma” 5.panta otrās daļas 3.punktu
ir uzlikts pienākums nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus, 2013.gada 19.decembrī ap
plkst. 20.30, pārkāpjot minētā likuma prasības un LR Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumu Nr.266 „Labturības prasības
mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”
10.1.punktu, kas paredz „pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošajā
teritorijā, suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās
teritorijas (turpmāk – norobežota teritorija), novēršot iespēju sunim izkļūt no tās” un 11.punktu, kas nosaka „ja suns atrodas ārpus tā
īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, sunim jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, piemēram
iemauktiņiem”, 14.3 punktu, kas paredz „ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas suns bez pavadas
un uzpurņa var atrasties pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs
spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību”, nenodrošināja dzīvnieka uzbrukšanas neiespējamību cilvēkiem, nespēja kontrolēt dzīvnieka uzvedību,
kā rezultātā suns /vārds/ atradās nepiesiets, bez uzraudzības, bez uzpurņa mājas /Nosaukums A/ kāpņutelpā, Valkas novada Kārķu
pagastā, kur sakoda garām ejošu /pers. F/, kurai tika nodarīti miesas bojājumi – suņa kostas brūces. Minētie miesas bojājumi pēc
sava rakstura pieskaitāmi viegliem miesas bojājumiem, kas izraisa īslaicīgu veselības traucējumu uz laiku no 7 līdz 21 dienai.
Ar šādu savu rīcību /pers. E/ izdarīja Krimināllikuma 2301.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
/pers. E/ pārkāpa dzīvnieku turēšanas noteikumus, kā rezultātā cietušajai nodarīts viegls miesas bojājums.
Tā viņš, būdams suņa vārdā /vārds/ īpašnieks, kuram saskaņā ar „Dzīvnieku aizsardzības likuma” 5.panta otrās daļas 3.punktu
ir uzlikts pienākums nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus, 2014.gada 31.martā ap plkst.
16.00, pārkāpjot LR Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumu Nr.266 „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai,
tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” 10.1.punktu, kas paredz „pilsētās un
ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošajā teritorijā, suņa īpašnieks vai
turētājs nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas (turpmāk – norobežota
teritorija), novēršot iespēju sunim izkļūt no tās” un 11.punktu „ja suns atrodas ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā
esošās teritorijas, sunim jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, piemēram iemauktiņiem”, 14.3 punktu „ārpus īpašnieka
vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas suns bez pavadas un uzpurņa var atrasties pastaigas laikā īpašnieka vai
turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību”, nenodrošināja
dzīvnieka uzbrukšanas neiespējamību cilvēkiem, nespēja kontrolēt dzīvnieka uzvedību, kā rezultātā suns /vārds/ atradās nepiesiets,
bez uzraudzības, bez uzpurņa mājas /Nosaukums A/ pagalmā, Valkas novada Kārķu pagastā, kur sakoda pa mājas pagalmu ejošo
/pers. G/, kurai tika nodarīti miesas bojājumi, kas izpaudās suņa kostas brūces labā apakšdelma veidā, kas pēc sava rakstura
pieskaitāms viegliem miesas bojājumiem, kas izraisa īslaicīgu veselības traucējumu uz laiku no 7 līdz 21 dienai.
Ar šādu savu rīcību /pers. E/ izdarīja Krimināllikuma 2301.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Tiesas sēdē /pers. E/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 2301.panta pirmās daļas abos nodarījumos sevi par vainīgu atzina pilnīgi
un paskaidroja, ka inkriminētā apsūdzība viņam saprotama, tajā norādītajā laikā, vietā un apstākļos viņa suns /vārds/ sakodis /pers.
F/ un pēc tam citā reizē arī viņas meitu /pers. G/, nodarot viņām miesas bojājumus. Notikušo nožēlo. Cietušās /pers. F/
kompensācijas pieteikumu par ārstēšanās izdevumu atlīdzību atzīst pilnībā.
Pierādījumu pārbaude saskaņā ar KPL 499.panta pirmo daļu tiesas izmeklēšanā netika izdarīta, jo apsūdzētais un prokurore
izteica viedokli, ka tā nav nepieciešama, pret ko neiebilda arī cietusī un nepilngadīgās cietušās pārstāve /pers. F/.
Iepazīstoties ar lietas materiāliem, tiesa ir pārliecinājusies, ka apsūdzētā /pers. E/ vaina Krimināllikuma 2301.panta pirmajā
daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā bez viņa paša atzīšanās ir pierādīta ar visiem krimināllietas materiāliem to kopumā
un savstarpējā sakarībā. Šaubas par apsūdzētā vainu un nodarījumu kvalifikāciju tiesai nav radušās.
Cietušās /pers. F/pirmstiesas procesā iesniegtais kaitējuma kompensācijas pieteikums par EUR 30 piedziņu ir apmierināms
pilnībā, strīda par to lietā nav, apsūdzētais pieteikumu atzina. Saskaņā ar CL 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus,
ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa vadās pēc Krimināllikuma 35. un 46.panta
prasībām, ņemot vērā soda mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos
un pastiprinošos apstākļus, kā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.
/pers. E/ agrāk trīs reizes sodīts, taču sodāmības dzēstas (2.sēj. l.l. 38-39), no IeM informācijas centra izdrukas redzams, ka
apsūdzētais 2013.gada laikā četras reizes administratīvi sodīts, t.sk. trīs reizes par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un
pārvadāšanas prasību pārkāpšanu (2.sēj. l.l. 37-38), algotu darbu nestrādā.
Tiesa, pamatojoties uz Krimināllikuma 47.panta otro daļu, atzīst par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli savas vainas
vaļsirdīgu atzīšanu un izdarītā nožēlošanu. Atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatē.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantā noteikto noziedzīgo nodarījumu klasifikāciju Krimināllikuma 2301.panta pirmajā daļā
ietvertais noziedzīgais nodarījums ir kriminālpārkāpums, par kuru paredzēts sods īslaicīga brīvības atņemšana vai piespiedu darbs,
vai naudas sods.
Ņemot vērā to, ka /pers. E/ uzskatāms par agrāk nesodītu, izdarīto atzīst un nožēlo, nodarījuma sekas nav smagas, suns nodots
patversmē, cietušajai /pers. F/ pret apsūdzēto nav pretenziju, /pers. E/ nav nepieciešams piemērot brīvības atņemšanas sodu.
Apsūdzētā mantiskais stāvoklis nav piemērots arī naudas soda noteikšanai, tādēļ sods piemērojams piespiedu darba veidā.
Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā to, ka konstatēts viens apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis, kā arī to, ka /pers. E/
pirms noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas jau vairākkārt administratīvi sodīts par dzīvnieku turēšanas prasību pārkāpšanu, tāpēc
piespiedu darba ilgums nosakāms tuvāk soda veida vidējam apmēram.
Pamatojoties uz Latvijas KPL 499., 512.p., 520.p., 527.-529., tiesa
n o s p r i e d a:
/pers. E/ atzīt par vainīgu noziedzīgānodarījumā (izdarīts 2013.gada 19.decembrī),kas paredzēts Krimināllikuma 2301.panta
pirmajā daļā, un sodītar piespiedu darbu uz 80 (astoņdesmit) stundām.
/pers. E/ atzīt par vainīgu noziedzīgānodarījumā (izdarīts 2014.gada 31.martā),kas paredzēts Krimināllikuma 2301.panta
pirmajā daļā, un sodītar piespiedu darbu uz 120 (viens simts divdesmit) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu sodus daļēji saskaitīt un sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības noteikt
piespiedu darbu uz 140 (viens simts četrdesmit) stundām.
Darbu veikt pēc probācijas dienesta norādījuma bez atlīdzības no pamatdarba brīvajā laikā. Uzlikt /pers. E/par pienākumu 10
darba dienu laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas pieteikties Valsts probācijas dienesta Valkas teritoriālajā
struktūrvienībā piespriestā soda izciešanai.
/pers. E/ piemēroto drošības līdzekli uzturēšanos noteiktā vietā atstāt negrozītu līdz spriedums stājas likumīgā spēkā.
Piedzīt no /pers. E/ par labu /pers. F/ kaitējuma kompensāciju EUR 30.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā par sodu vai pieļautiem procesa pārkāpumiem Vidzemes
apgabaltiesai, sūdzību iesniedzot Valkas rajona tiesā.
Tiesnese M.Balode
Valkā 2014.gada 4.jūlijā