Court orders father to pay child support in minimum amount due to non-cohabitation and financial separation.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's partial admission and fully granted the plaintiff's claim for child support. Although the parties no longer cohabit and the father ceased financial contributions, the court affirmed parental duties under the Civil Law. Consequently, the father was ordered to pay the statutory minimum monthly amount plus court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 177, 179; Child support obligations persist regardless of cohabitation status; courts must determine specific amounts; minimum statutory rates apply to ensure child welfare.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C30453414
Lietas arhīva Nr. C-4534-14/18
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2014.gada 18.septembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese A.Feldmane,
izskatījusi rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 3, civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu,
un
konstatēja:
2014.gada 6.jūnijā /pers. A/ (turpmāk – prasītāja) vērsusies tiesā ar prasību pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs) par uzturlīdzekļu
piedziņu bērna /pers. C/ uzturam. Prasība iesniegta Civilprocesa likuma 303. nodaļas kārtībā.
Prasībā norādīts, ka 2000.gada 26.maijā prasītājai un atbildētājam piedzima meita /pers. C/. Prasītājas un atbildētāja meita dzīvo
kopā ar prasītāju. Lai arī atbildētājs aizvien dzīvo nekustamajā īpašumā, kur dzīvo arī prasītāja un viņas meita, tomēr kopdzīve starp
pusēm sen vairs nepastāv, pusēm katram ir sava atsevišķa saimniecība. Kopš 2014.gada marta atbildētājs vairs nesniedz prasītājai
materiālu un finansiālu palīdzību.
Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus meitas /pers. C/ uzturēšanai, valstī noteiktajā minimālajā apmērā, t.i., 96,00
apmērā, kā arī lūdz tiesu noteikt, ka tiesas spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu ir izpildāms nekavējoties.
Prasība pamatota ar Civillikuma 177.,179.pantu, LR Ministru kabineta noteikumu Nr.348 2.1.punktu un LR Ministru kabineta
2010.gada 30.novembra noteikumiem.
2014.gada 11.jūnijā atbildētājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu vienlaikus ar prasības pieteikuma un tam
pievienoto dokumentu norakstiem uz atbildētāja dzīvesvietu tika nosūtīta paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu
sniegšanai līdz 2014.gada 11.jūlijam.
2014.gada 15.augustā tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros atbildētājs norāda, ka prasību atzīst daļēji, nenorādot atzītās
summas apmēru.
Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas
sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas
dalībniekiem paziņots 2014.gada 1.augustā, nosūtot pusēm paziņojumu par lietas izskatīšanu.
Izvērtējusi prasības pieteikumu un tam pievienotos materiālus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma
pilnā apmērā.
No lietas materiāliem izriet, ka saskaņā ar /pers. C/ dzimšanas apliecību Nr./numurs/ viņas vecāki ir – māte /pers. A/
(dzimusi/uzvārds/) un tēvs /pers. B/ (l.l.8).
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo un otro daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu.
Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.
Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem
vecākiem.
Bez tam, Civillikuma 179.panta piektā daļa nosaka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no
vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo
mēnešalgu un bērna vecumu.
Savukārt saskaņā ar Civillikuma 177.panta ceturto daļu bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un
veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana,
pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Latvijas Republikas Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumu Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un
minimālo stundas tarifa likmi”, kas stājās spēkā ar 2014.gada 1.janvāri, 2.punktā ir noteikts, ka minimālā mēneša darba alga normālā
darba laika ietvaros ir 320 euro.
No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētājs bērniem materiālu atbalstu nesniedz.
Savukārt no Civillikuma 179.panta satura izriet, ka tajā noteiktais vecāku pienākums apgādāt bērnus ir absolūts, beznosacījuma
vecāku pienākums, vienīgi uztura prasības un saņemšanas apmērs saistīts ar vecāku mantas stāvokli.
Civillikuma 179.panta piektā daļa paredz, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no
vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo
mēnešalgu un bērna vecumu.
No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka minimālā uzturlīdzekļu summa, kas atbildētājam ir jānodrošina savam bērnam no
septiņu gadu vecuma – EUR 96,00 mēnesī.
Ņemot vērā to, ka prasītāja lūdz piedzīt līdzekļus bērna uzturam Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā, tiesa,
vadoties no Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā „Par ģimenes tiesību normu piemērošanu” paustajām atziņām, uzskata, ka
spriedumā nav nepieciešams norādīt un vērtēt bērna uzturam nepieciešamo ikmēneša aprēķinu, kā arī pušu mantisko stāvokli.
Atzīstot, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru ir jānodrošina katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, tiesa uzskata, ka
prasītājas prasība ir apmierināma un no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami līdzekļi meitas /pers. C/ uzturam EUR 96,00
apmērā mēnesī, bet ne mazāk kā 30 % no Ministru Kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, līdz bērna pilngadības
sasniegšanai.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 29.augustā lietā Nr.SKC-556 ir atzinis, ka iztulkojot Latvijas Republikas
Satversmes 92.pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām
attiecībām, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas
brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā. Līdz ar to tiesa uzskata, ka ar tiesas
spriedumu uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma sākuma brīdi var noteikt prasības celšanas brīdi. Uzturlīdzekļi piespriežami no
dienas, kad prasība tika iesniegta tiesā, t.i., no 2014. gada 6.jūnija līdz bērns sasniedz pilngadību.
Sakarā ar to, ka Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga var mainīties un ņemot vērā to, ka uzturlīdzekļu piedziņai ir
ilgstošs raksturs, tiesa uzskata, ka nepilngadīgā bērna interesēs ir spriedumā noteikt, ka uzturlīdzekļu summa nevar būt mazāka par
Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru atbilstoši bērna vecumam.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami
no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Tā kā prasītāja no tiesas izdevumu samaksas šajā lietā
ir atbrīvota uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkta pamata, tiesas izdevumi ir piedzenami valsts ienākumos no
atbildētāja. Atbilstoši minētā likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktam, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu prasības summa ir
maksājumu kopsumma par vienu gadu (96x12=1152) un valsts nodeva no minētās summas saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta
pirmās daļas 1.punktu sastāda EUR 172,80.
Savukārt, saskaņā ar Uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem civillietā, izdevumi par prasības pieteikuma
noraksta un tiesas paziņojumu par lietas izskatīšanas datumu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi lietā sastāda EUR 5,58
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma daļā par tiesas izdevumu
piedziņu labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 35.panta pirmās daļas 6.punktu., 42.panta pirmo daļu, 97.pantu, 193.pantu, 194.pantu,
195.pantu, 2041.pantu, tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt pilnā apmērā.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā:
uzturlīdzekļus /pers. C/, personas kods /personas kods/, EUR 96,00 (deviņdesmit seši euro), apmērā ik mēnesi sākot no 2014.gada
6.jūnijam, bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, līdz bērna pilngadībai.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu EUR 172,80 (viens simts septiņdesmit divi euro un 80
centi) apmērā par uzturlīdzekļu piedziņu, nosakot, ka dokuments, kas apliecina iepriekš minētā maksājuma veikšanu ir iesniedzams
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa laikā.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 5,58 (pieci euro un 58
centi) apmērā, nosakot, ka dokuments, kas apliecina iepriekš minētā maksājuma veikšanu ir iesniedzams Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa laikā.
Noteikt, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu ir izpildāms nekavējoties.
Noteikt /pers. B/ sprieduma daļā par tiesāšanas izdevumu piedziņu labprātīgas izpildes termiņu - 10 (desmit) dienu laikā no
sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 20 dienu
laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, tas ir no 2014. gada 18.septembra.
Tiesnese A.Feldmane