Court dismisses administrative offense case due to insufficient evidence of police officer's lawful request.

ECLI:LV:RPPT:2018:1123.168049018.1.S

Lieta Nr.168049018

Arhīva Nr.1-0490-18/23

SPRIEDUMS

Rīgā 2018.gada 23.novembrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese E.Leitāne,

ar tiesas sēdes sekretāri A.Zdanovsku,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta.

Aprakstošā daļa

2018.gada 25.oktobrī administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC193385 norādīts, ka 2018.gada 25.oktobrī plkst.13.10 /adrese/, /pers. A/

(turpmāk arī – pie administratīvās atbildības saucamā persona) ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajām prasībām, pildot dienesta

pienākumus, mēģināja iesist policijas darbiniekam.

Līdz ar to /pers. A/ darbības kvalificētas atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Kodekss) 175.pantam.

Kodeksa 271.panta ceturtā daļa noteic, ka lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka viņiem savlaicīgi paziņots par

lietas izskatīšanas vietu un laiku, un, ja no tām nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirknim (turpmāk – iestāde) par lietas izskatīšanas laiku un vietu savlaicīgi paziņots,

ievērojot Kodeksa 289.6panta nosacījumus, nosūtot tiesas pavēsti, norādot tiesas sēdes laiku un vietu.

2018.gada 21.novembrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirkņa iesniegums,

kurā lūdz administratīvā pārkāpuma lietu izskatīt bez pārstāvja klātbūtnes.

/pers. A/ savlaicīgi, nosūtot pavēsti vienkāršā sūtījumā uz protokolā norādīto dzīvesvietu, kas vienlaikus ir viņa deklarētās dzīvesvietas adrese, tika

paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, viņš uz lietas izskatīšanu neieradās. No viņa nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu. Atbilstoši

Paziņošanas likuma 8.panta otrajā daļā noteiktajam, dokuments, kas paziņots kā vienkāršs pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu astotajā dienā no

dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments. Līdz ar to tiesa secina, ka /pers. A/ ir paziņots par administratīvā pārkāpuma tiesvedības

procesu un tiesas sēdi atbilstoši Kodeksa 289.6panta prasībām.

Pie šādiem apstākļiem, pamatojoties uz Kodeksa 260.pantu, 268.1panta pirmo daļu, 289.2pantu, 289.6panta ceturto daļu un 271.panta ceturto

daļu, tiesa atzīst, ka nav pārkāptas lietas dalībnieku tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, līdz ar to ir pamats izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu bez

lietas dalībnieku klātbūtnes, jo administratīvā pārkāpuma lietas materiālos atspoguļotās ziņas ietver visus faktus, pie kuriem var izvērtēt administratīvā

pārkāpuma esamību vai neesamību.

Motīvu daļa

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa uzskata, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama

turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantam institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro,

vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir

atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā ir paredzēta administratīvā atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka,

pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības

sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Lai noskaidrotu vai pārkāpēja rīcībā ir Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs,

pirmkārt, ir jākonstatē, ka kāds no minētajā tiesību normā norādītajiem subjektiem, sabiedriskās kārtības vai dienesta pienākumu pildīšanas laikā, izteica

personai likumīgu rīkojumu vai prasību un, otrkārt, ka persona ļaunprātīgi atteicās pakļauties izteiktajam rīkojumam vai prasībai.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 22.panta pirmo daļu policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš

izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma.

Judikatūrā ir atzīts, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas

prettiesiskas darbības, par kurām paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai

administratīvā pārkāpuma lietā (Sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 25.aprīļa spriedums lietā Nr. SKA-

157/2007).

Līdz ar to, no vienas puses, institūcija, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu lietā, izvērtē, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir

saucama pie administratīvās atbildības, savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot

procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus). Līdz ar

to lēmums administratīvā pārkāpuma lietā būtu jāpieņem par tiem faktiem, kas norādīti protokolā – jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt

personas procesuālās tiesības.

2018.gada 25.oktobra administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC193385 fiksēts, k a 2018.gada 25.oktobrī plkst.13.10 /adrese/, /pers. A/

ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajām prasībām, pildot dienesta pienākumus, mēģināja iesist policijas darbiniekam.

Lai konstatētu konkrētajā gadījumā /pers. A/ darbībās Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma

sastāvu, ir jākonstatē, ka policijas darbinieks sabiedriskās kārtības vai dienesta pienākumu pildīšanas laikā, izteica viņam likumīgu rīkojumu vai prasību,

un, ka /pers. A/ ļaunprātīgi atteicās pakļauties izteiktajam rīkojumam vai prasībai, un minētajiem faktiem ir jābūt atspoguļotiem administratīvā pārkāpuma

protokolā.

Tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokols nesatur informāciju par to, kādas policijas darbinieku likumīgās prasības tika izteiktas /pers.

A/.

Lai konstatētu vai policijas darbinieka izvirzītās prasības bija likumīgas, tiesa uzskata, ka protokolā ir jānorāda, kādas prasības policijas darbinieks

izvirzīja /pers. A/.

Konstatējot administratīvo pārkāpumu, tas ir iestādes, kura ir veikusi lietvedību un sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu, pienākums

norādīt uz to, kādas likumīgas prasības policijas darbinieki bija izteikuši, ar kādu normatīvo aktu tās ir pamatotas un iestādes pienākums ir pierādīt, ka

policijas darbinieka prasība bija likumīga.

Tiesa uzskata, ka tiesas kompetencē ietilpst vērtēt tikai protokolā norādītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus un tiesnesim, izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu, ir jāvērtē vai lietā esošie pierādījumi un ziņas par administratīvo pārkāpumu, kuras ir savākusi iestāde, kura veikusi lietvedību

administratīvā pārkāpuma lietā, ir pietiekamas administratīvā pārkāpuma sastāva konstatēšanai personas darbībās, nevis pēc savas iniciatīvas vākt un

piemeklēt papildus faktus, normatīvos aktus, lai personas darbībās konstatētu administratīvo pārkāpumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta otrā daļa noteic, ka iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir

institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā – iestādei. Savukārt, iestādes pārstāvis uz lietas izskatīšanu nebija

ieradies.

Vienlaicīgi, tiesa uzskata, ka jaunu faktu norādīšana, kas nav minēti administratīvā pārkāpuma protokolā, neatbilstu arī Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta iepriekš norādītajai atziņai, ka lēmums administratīvā pārkāpuma lietā būtu jāpieņem par tiem faktiem, kas norādīti

protokolā - jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas procesuālās tiesības.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 6panta sesto daļu, tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos

pārbaudīt tiesas sēdē.

Līdz ar to no lietas materiāliem nevar izsecināt, kādas ir šīs likumīgās prasības, ko policijas darbinieks ir izteicis /pers. A/, kuras viņš ir attiecies

izpildīt.

Tā kā policijas darbinieka prasības esamība un tās likumība ir obligātas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā

pārkāpuma sastāva pazīmes, bet konkrētajā gadījumā tās nav identificējamas, tiesa atzīst, ka lietā nav iegūti pietiekami pierādījumi par to, ka

administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajai prasībai vai rīkojumam.

Līdz ar to /pers. A/ darbībās nav konstatējams Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma

sastāvs, sakarā ar ko, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu, lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir

izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274., 275. pirmās daļas 2.punktu, tiesa

nosprieda

izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Sprieduma teksts sastādīts un pieejams 2018.gada 23.novembra.

Tiesnese E. Leitāne