Court dismissed appeal against consumer protection decision regarding non-functional car sale.

NORAKSTS Lieta Nr.A42492907 AA43-0182-10/10

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 22.februārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja M.Osmane, tiesneši S.Gintere un M.Vīgants,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Džoukers” pārstāvei I.D., atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Ekonomikas ministrijas pārstāvei I.B., trešajai personai A.Z., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Džoukers” pieteikumu par Ekonomikas ministrijas 2007.gada 5.aprīļa lēmuma Nr.6100-07-4675 atcelšanu, sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Džoukers” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 20.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 25.maijā A.Z. vērsās Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (turpmāk – PTAC) ar lūgumu izvērtēt 2005.gada 15.jūlijā starp A.Z. un SIA „Džoukers” noslēgto līgumu Nr.2005/07/245 (turpmāk – Līgums) par automašīnas VOLVO S80 iegādi izsolē un piegādi uz Latvijas Republiku atbilstību Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – PTAL) normām.

[2] Izskatot A.Z. iesniegumu, PTAC ar 2006.gada 5.decembra lēmumu Nr.8-05/7803-Z-689 konstatēja, ka SIA „Džoukers” mājas lapā tika sniegta informācija, no kuras apjoma A.Z. varēja secināt, ka automašīna atbilst parasti izvirzītajām prasībām, bet A.Z. piegādātā automašīna ir līguma noteikumiem neatbilstoša. PTAC uzdeva SIA „Džoukers” lauzt noslēgto Līgumu un atmaksāt A.Z. ar automašīnas un tās iegādi saistīto izdevumu USD 7209 ekvivalentu Latvijas Republikas valūtā (latos) pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa uz Līguma parakstīšanas brīdi. [3] Izskatot SIA „Džoukers” sūdzību, Ekonomikas ministrija ar 2007.gada 5.aprīļa lēmumu Nr.6100-07-4675 atstāja negrozītu PTAC 2006.gada 5.decembra lēmumu Nr.8-05/7803-Z-689.

[4] 2007.gada 8.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA „Džoukers” (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums par Ekonomikas ministrijas 2007.gada 5.aprīļa lēmuma Nr.6100-07-4675 (turpmāk arī – pārsūdzētais lēmums) atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [4.1] Starp pieteicēju un A.Z. noslēgtā Līguma 1.2.punkts paredzēja, ka pasūtītājs jeb A.Z. ar savu parakstu apstiprina, ka ir iepazinies ar automašīnas tehnisko stāvokli un pret to pretenzijas netiks celtas. No Līguma 1.2.punkta secināms, ka A.Z. pirms līguma noslēgšanas ir bijusi sniegta pilnīga, saprotama informācija par automašīnas tehnisko stāvokli, neskatoties uz to, ka tā bija pieejama svešvalodā. Minēto apliecina arī fakts, ka līdz pieņemšanas – nodošanas akta noslēgšanai 2005.gada 1.novembrī A.Z. nav cēlis pretenzijas par informācijas trūkumu. Līdz ar to pieteicēja uzskata, ka ir ievērojusi PTAL 4., 14. un 17.panta prasības. [4.2] Pieteicēja uzskata, ka PTAC un Ekonomikas ministrija, neņemot vērā, ka ar Līgumu ir nodibinātas civiltiesiskas attiecības un līdz ar to starp pieteicēju un A.Z. risināms civiltiesisks strīds, nepamatoti uzdeva pieteicējai lauzt ar A.Z. noslēgto Līgumu. Iegādātā automašīna nodota A.Z. 2005.gada 1.novembrī, parakstot pieņemšanas-nodošanas aktu, un līdz ar to saskaņā ar Līguma 7.1.punktu Līguma darbība izbeidzas 2005.gada 1.novembrī. [4.3] PTAC, uzliekot par pienākumu pieteicējai samaksāt A.Z. izdevumus par izpildītu un spēkā neesošu Līgumu, ir pārkāpis PTAL 25.panta astotajā daļā noteikto PTAC kompetenci.

[5] Ekonomikas ministrija (turpmāk arī – atbildētāja) rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteikums ir nepamatots, jo A.Z. paraksts Līgumā neatbrīvo pieteicēju no PTAL 17.panta pirmajā daļā noteiktā pienākuma, un, nenodrošinot A.Z. ar pilnīgu un patiesu informāciju par automašīnu Volvo S80, pieteicēja ir pārkāpusi PTAL 4.panta otro daļu, 17.panta pirmo daļu, 14.panta pirmās daļas 6.punktu. Pamatojoties uz PTAL 25.panta ceturtās daļas 6.punktu un Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta noteikumu Nr.632 „Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums” (turpmāk – noteikumi Nr.632) 4.13.punktu, izvērtēt patērētāju noslēgto līgumu un saistību izpildes atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un pieņemt attiecīgus lēmumus ir viens no PTAC galvenajiem uzdevumiem. Saskaņā ar PTAL 25.panta ceturtās daļas 4.punktu PTAC ir tiesīgs prasīt patērētāju likumīgo prasību izpildi, tajā skaitā PTAL 28.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto prasību izpildi, līdz ar to nepamatots ir pieteicējas arguments par to, ka PATC nepamatoti uzdeva pieteicējai lauzt Līgumu ar A.Z..

[6] Administratīvā rajona tiesa ar 2008.gada 20.oktobra spriedumu noraidīja pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu. Tiesas spriedums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [6.1] Administratīvā rajona tiesa konstatēja šādus apstākļus. [6.1.1] 2005.gada 15.jūlijā starp pieteicēju un A.Z. noslēgts Līgums. Saskaņā ar Līguma 1.1.punktu A.Z. ir uzdevis un pieteicēja apņēmās nopirkt automašīnu, kura atbilst sekojošiem datiem: marka Volvo, modelis S80, izlaiduma gads 1999., šasijas Nr./šasijas numurs/ izsolē par USD 6300 atbilstoši izsoles piedāvājumam un veikt nepieciešamos pasākumus, lai minētā automašīna tiktu nogādāta Latvijas Republikā. [6.1.2] 2005.gada 15.jūlijā A.Z. veica skaidras naudas iemaksu AS Hansabanka USD 7209 pārskaitīšanai pieteicējai, pamatojums – Līgums Nr.2005/07/245. [6.1.3] 2005.gada 1.novembrī pieteicēja un A.Z. parakstīja pieņemšanas–nodošanas aktu Nr.2005/11/245, kurā norādīts, ka pieteicēja nodod A.Z. transportlīdzekli Volvo S80, 1999.gada izlaidums, šasijas Nr./šasijas numurs/, ar atzīmi „papildus informācija: lietota, bojāta”. [6.1.4] 2005.gada 3.novembrī A.Z. samaksāja Latvian American Logistic Ls 955,36 ar maksājuma mērķi – rēķins 100/05 (maksājuma uzdevums Nr.45) un Ls 66,77 ar maksājuma mērķi 101/05 (rēķins Nr.46), bet 2005.gada 8.novembrī samaksāja pievienotās vērtības nodokli Ls 1027,89 (kases ieņēmumu orderis Nr.15180) un ievedmuitas nodokli Ls 519,14 (kases ieņēmumu orderis Nr.15176) saskaņā ar Līgumu. [6.1.5] 2006.gada 7.aprīlī A.Z. vērsās ar pieteikumu (par preces neatbilstību līguma noteikumiem) pie pieteicējas ar prasījumu atcelt Līgumu un atmaksāt A.Z. samaksāto naudas summu USD 7209. [6.1.6] 2006.gada 25.maijā PTAC saņemts A.Z. 2006.gada 17.maija iesniegums (atkārtoti par preces kvalitātes neatbilstību līguma noteikumiem, līguma vienlīdzības principu pārkāpumiem).

PTAC 2006.gada 5.decembrī, atbildot uz A.Z. iesniegumu, pieņēma lēmumu Nr.8-05/7803-z-689, ar kuru uzdeva pieteicējai lauzt Līgumu un atmaksāt A.Z. par automašīnu un tās iegādi saistīto izdevumu USD 7209 ekvivalentu Latvijas Republikas valūtā (latos) pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa uz Līguma parakstīšanas brīdi. [6.1.7] Nepiekrītot PTAC lēmumam Nr.Nr.8-05/7803-z-689, pieteicēja to apstrīdēja Ekonomikas ministrijā. Ar pārsūdzēto lēmumu PTAC 2006.gada 5.decembra lēmums Nr.8-05/7803-Z-689 atstāts negrozīts. [6.2] Tiesa secināja, ka lietā ir strīds par to, vai pieteicēja ir nodrošinājusi A.Z. vispusīgu un pilnīgu informāciju par piegādājamo preci un vai A.Z. ir pārdota līguma noteikumiem neatbilstoša prece. [6.3] PTAL 2.pants noteic, ka minētā likuma mērķis ir nodrošināt patērētājam iespēju īstenot un aizsargāt savas likumīgās tiesības, slēdzot līgumu ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju.

Savukārt šā likuma 1.panta 3.punkts noteic, ka patērētājs ir fiziska persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties preci vai izmantot pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību. Kritērijs darījuma atzīšanai par tādu, kas pakļauts patērētāju tiesību aizsardzības tiesiskajam regulējumam, ir līguma subjekts (fiziska persona, kas neizmanto preci vai pakalpojumu saimnieciskās vai profesionālas darbības nodrošināšanai), nevis sniegtā pakalpojuma vai pirkuma veids.

Arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts) atzinis, ka kritērijs darījuma atzīšanai par tādu, kas pakļauts patērētāju tiesību aizsardzības tiesiskajam regulējumam, ir līguma subjekts (fiziska persona, kas neizmanto preci vai pakalpojumu saimnieciskās vai profesionālās darbības nodrošināšanai) (sk. Senāta 2006.gada 7.marta sprieduma lietā SKA-59 11.1.punktu). Līdz ar to tiesa secināja, ka neatkarīgi no Līguma veida noteikšanas, ņemot vērā Līguma mērķi un rezultātu – automašīnas iegāde, A.Z. tiesības ir aizsargājamas saskaņā ar PTAL.

Saskaņā ar Līguma 1.1.punktu Līguma priekšmets ir noteiktas markas, modeļa, izlaiduma gada un krāsas automašīnas nopirkšana izsolē par noteiktu cenu un tās nogādāšana Latvijas Republikā. Civillikuma 2107.pants nosaka, ka ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu cenu. Saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu līdzēju tiesiskās attiecības no brīža, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, apspriežamas pēc pirkuma līguma noteikumiem. No minētā tiesa secināja, ka piegādes līgumam, kura rezultāts ir pieprasītās lietas (nevis darba), izvērtējams pēc pirkuma līguma noteikumiem, uz šādu darījumu attiecināmas pirkuma līgumu regulējošās tiesību normas.

Līdz ar to PTAL izpratnē pieteicēja ir atzīstama par pārdevēju, un pieteicējai ir saistošs likumā noteiktais patērētāju tiesību aizsardzības tiesiskais regulējums. [6.4] PTAL 3.panta 3.punkts noteic, ka patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja nav nodrošināta iespēja saņemt vispusīgu un pilnīgu informāciju par preci vai pakalpojumu vai preces vai pakalpojuma cenu, bet šā panta 4.punkts noteic, ka patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja patērētājam pārdota nedroša vai līguma noteikumiem neatbilstoša prece vai sniegts nedrošs vai līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums.

Saskaņā ar šā likuma 4.panta otro daļu patērētājam pirms preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas ir jādod iespēja novērtēt attiecīgās preces vai pakalpojuma derīgumu un atbilstību. Patērētājam jāsaņem pilnīga informācija par preci vai pakalpojumu, norēķināšanās veidu, līguma izpildījumu un atbildību, ja līgumsaistības tiek pārkāptas. Savukārt šā likuma 17.panta pirmajā daļā kā ražotāja, tā pilnvarotā pārstāvja, pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja pienākums cita starpā ir noteikts pienākums iepazīstināt patērētāju ar patiesu un pilnīgu informāciju par piedāvātās preces vai pakalpojuma kvalitāti.

Tiesa secināja, ka no minētajām tiesību normām izriet, ka ražotājam, tā pilnvarotajam pārstāvim, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam ir pienākums, piedāvājot preci vai pakalpojumu, sniegt patērētājam vispusīgu un pilnīgu informāciju par piedāvāto preci vai pakalpojumu, nodrošinot iespēju novērtēt patērētājam attiecīgās preces vai pakalpojuma derīgumu un atbilstību. No lietas materiāliem tiesa konstatēja, ka pieteicēja preces piedāvājumu ir izteikusi ar pieteicējas mājas lapā www.joukers.lv izvietotu sludinājumu par automašīnas virtuālu pārdošanu izsolē, kas pēc pieteicējas apgalvojuma ir identisks pieteicējas sadarbības partnera ASV kompānijas Copart Inc. interneta mājas lapā www.jouker.lv publicētajam sludinājumam.

No minētā piedāvājuma tiesa konstatēja, ka 1999.gada izlaiduma automašīnas Volvo S80, krāsa zila, transportlīdzekļa identifikācijas numurs /identifikācijas numurs/, statuss – bez nomas saistībām, zaudējumu veids – noma, nobraukums 84193 A jūdzes, bojājumu nav, virtuālā pārdošana sākas 2005.gada 14.jūlijā 12.00 PM pēc ASV Austrumu zonas laika. Automašīnas faktiskā tirgus vērtība USD 12 900. Automašīnas izsoles piedāvājuma lapā ir redzams uzraksts „priekšmets jau ir pārdots”. No lietas materiāliem tiesa konstatēja, ka papildu minētajam sludinājumam trešā persona bija iepazīstināta ar automašīnas fotoattēliem.

No pieteicējas sludinājuma tekstā norādītā tiesa secināja, ka pārdošanai piedāvātā automašīna nav identificējama, jo iztrūkst transportlīdzekļa identifikācijas numura (VIN) jeb šasijas numura pēdējie seši cipari, kas identificē konkrētu automašīnu. Automašīnas izsoles sākums pēc Latvijas laika bija noteikts 2005.gada 15.jūlijā plkst.8.00. Piedāvājumā ir nepārprotami norādīts, ka automašīnai nav bojājumu. Kā pierādījums lietas materiāliem ir pievienots cits sludinājums, kas ir bijis ievietots interneta mājas lapā www.copart.com 2006.gada 1.augustā, kurā norādīti sekojoši fakti par izsoles priekšmetu, kas piedāvāts virtuālajā pārdošanā 2006.gada 14.augustā: papildus automašīnas markai, modelim, krāsai un VIN numuram norādīta faktiskā tirgus vērtība – USD 1549, remonta izmaksas – USD 10527, statuss – transportlīdzeklis pēc avārijas, zaudējumu veids – avārija, bojājumi – motora dzesētājā.

Šajā piedāvājumā nav norādes par to, ka automašīna ir pārdota. Salīdzinot pieteicējas piedāvātā sludinājuma saturu ar pieteicējas piedāvājumu, uz kuru atsaucies A.Z., tiesa secināja, ka gadījumā, ja izsolē tiktu piedāvāta bojāta automašīna, par šādu bojājumu esamību būtu norādītas nepārprotami skaidras ziņas, tajā skaitā remonta izmaksas un bojājuma veids. Pieteicējas argumenti par to, ka piedāvājumā norādītais „bojājumi nav” nozīmē, ka nav vizuāli redzamu bojājumu, ir klaji pretrunā ar iepriekš izvērtēto lietā esošo pierādījumu, jo pēdējā minēto bojājumu „motora dzesētājā”, vizuāli novērtējot automašīnu, saprātīgs patērētājs nevar konstatēt, taču bojājums ir uzrādīts un ir uzrādītas bojājuma remonta izmaksas.

Tāpat tiesa secināja, ka pēdējā piemērā nav norādes par to, ka automašīna ir pārdota. Pieteicēja Līgumu ar A.Z. noslēdza 2005.gada 15.jūlijā. Ņemot vērā iepriekšminēto piedāvājumā norādīto faktu, ka izpārdošanas sākums ir 2005.gada 15.jūlijā plkst.8.00 pēc Latvijas laika, tiesa atzina, ka Līgums noslēgts jau pēc izsoles. Šāda pieņēmuma pamatotību pastiprina līgumā noteiktā pirkuma cena USD 6300. Piedāvājumā automašīnas vērtība ir USD 12 900, no lietā esošajiem materiāliem nav atrodams pamatojums automašīnas pirkuma summas noteikšanai USD 6300, ja vien šī izsole jau ir notikusi un tieši par šādu summu automašīnu pieteicēja jau ir ieguvusi, līdz ar to pirkums par šādu summu jau ir bijis izdarīts pirms līguma slēgšanas.

Šāda automašīnu iegādes kārtība izriet arī no pieteicējas šobrīd piedāvātā pakalpojumu apraksta interneta mājas lapā /saite/, parakstot ar potenciālo pircēju garantijas vēstuli un tikai pēc izsoles parakstot pirkuma līgumu. Tiesa secināja, ka lietā nav strīds par to, ka A.Z. tika nodota bojāta automašīna. No lietas materiāliem izriet, un pieteicējas pārstāve tiesas sēdē papildus norādīja par to, ka A.Z. sniegtajā piedāvājumā iztrūkst ieraksts „Engine start”, kas nozīmē, ka automašīna nav ejošā kārtībā.

Līdz ar to tiesa secināja, ka pieteicējs jau piedāvājuma izteikšanas brīdī ir piedāvājis preci, kuru nav iespējams lietot tai paredzētajam nolūkam. Tiesa norādīja, ka no lietas materiāliem nav konstatējams fakts, ka pieteicēja, izsakot A.Z. piedāvājumu, būtu norādījusi par šāda ieraksta trūkumu interneta mājas lapā publicētajā sludinājumā, kā arī nav konstatējams, ka pieteicēja jebkādā citā veidā būtu informējusi A.Z. par to, ka pārdošanai piedāvātā automašīna nav ejošā kārtībā jeb ka tā nav izmantojama šādai precei parastai lietošanai.

Tiesa uzskatīja, ka pieteicējas un pieteicējas pārstāves minētais arguments par piedāvājumā neesošu ierakstu nevar būt par pamatu, lai atzītu, ka saprātīgam patērētājam būtu saprotams, ka šādam ierakstam būtu jābūt, lai uzskatītu piedāvāto preci par atbilstošu un derīgu lietošanai. Tiesa secināja, ka pieteicēja nesniedza pilnīgu un patiesu informāciju par piegādājamo jeb pārdodamo preci, tādējādi pieteicēja pārkāpa PTAL 4.panta otro daļu un 17.panta pirmo daļu, kas atzīstams par PTAL 3.panta 3.punktā noteikto patērētāju tiesību pārkāpumu. [6.5] PTAL 3.panta 4.punkts noteic, ka patērētāju tiesību pārkāpums ir patērētājam pārdota nedroša vai līguma noteikumiem neatbilstoša prece vai sniegts nedrošs vai līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums.

Šā likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka ražotāja, pārdevēja, pakalpojumu sniedzēja pienākums ir nodrošināt preces vai pakalpojuma atbilstību līguma noteikumiem. Precei un pakalpojumam jāatbilst ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja sniegtajiem paziņojumiem (īpaši reklāmā un marķējumā ietvertajai informācijai) par šo preci vai pakalpojumu. Kritēriji preces neatbilstībai līguma noteikumiem noteikšanai ir noteikti PTAL 14.pantā, kura 6.punkts noteic, ka prece neatbilst līguma noteikumiem, ja par to sniegta maldinoša, nepatiesa, nepilnīga vai neskaidra (nesalasāma) informācija vai tā nav sniegta vispār un tāpēc preci nav iespējams lietot paredzētajam nolūkam vai arī tā rada vai var radīt apdraudējumu patērētāja mantai, veselībai, dzīvībai vai videi.

Tiesa secināja, ka lietā nav strīds par to, ka prece A.Z. ir nodota bojāta. To apliecina ieraksts „papildus informācija: lietota, bojāta” 2005.gada 1.novembra pieņemšanas-nodošanas aktā Nr.2005/11/245, kas tika parakstīts pirms preces faktiskas nodošanas A.Z. 2005.gada 8.novembrī, ko apliecina Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas muitas reģionālās iestādes zīmoga nospiedumā norādītais datums. No transportlīdzekļa apskates protokolā, kuru 2005.gada 14.decembrī sastādījis sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sertificēts tehniskais eksperts J.H., norādīto bojājumu uzskaitījuma, kā arī no automašīnas remonta izmaksu aprēķina Nr.141-12, kurā norādīti nepieciešamie remonta darbi un nomaināmās rezerves daļas, tiesa secināja, ka automašīnu tās bojājumu dēļ tās nodošanas brīdī A.Z. nebija iespējams lietot tai paredzētajam nolūkam – braukšanai.

PTAL 14.panta trešajā daļā ir noteikts, ka prece vai pakalpojums nav uzskatāms par neatbilstošu līguma noteikumiem, ja pirms līguma slēgšanas patērētājs ir saņēmis rakstveida brīdinājumu par preces vai pakalpojuma nepienācīgu kvalitāti. Piedāvājot preci, A.Z. netika sniegta informācija par to, ka piedāvātā prece ir bojāta un to nebūs iespējams izmantot tai paredzētajam mērķim. Līgums nesatur norādes par to, ka automašīna ir bojāta, un no lietas materiāliem tiesa nekonstatēja, ka A.Z. būtu saņēmis rakstveida brīdinājumu par automašīnas nepienācīgu kvalitāti.

Tiesa atzina, ka no pieteicējas mājas lapā publicētā preces piedāvājuma satura saprātīgs patērētājs var secināt, ka automašīna ir lietota nomas lietošanā un tai nav bojājumu, un, ņemot vērā to, ka līgumā nav citu atrunu par automašīnas tehnisko stāvokli un ka A.Z. nav citā veidā saņēmis brīdinājumu par automašīnas bojājumiem, A.Z. pamatoti varēja paļauties, ka ar Līgumu piegādājamā prece – automašīna – ir ejošā stāvoklī, bez bojājumiem un automašīnas iepriekšējā ekspluatācijas laikā ir pieļauta tikai saprātīga tās nolietošanās. No iepriekš norādītā tiesa secināja, ka A.Z. par piegādājamo automašīnu Līgumā ir sniegta nepilnīga un maldinoša informācija.

Tādēļ saskaņā ar PTAL 14.panta pirmās daļas 6.punktu tiesa atzina, ka A.Z. piegādātā prece neatbilst Līguma noteikumiem. Piegādājot A.Z. Līgumam neatbilstošu preci, pieteicēja nav izpildījusi PTAL 13.panta pirmās daļas prasības, ka saskaņā ar PTAL 3.panta 4.punktu ir atzīstams par patērētāju tiesību pārkāpumu. [6.6] Attiecībā par pieteicējas argumentu, ka PTAL 25.panta astotā daļa, kas noteic PTAC tiesības, konstatējot patērētāju tiesību pārkāpumus, kas skar patērētāju individuālās vai grupas intereses (patērētāju kolektīvās intereses), un tas var radīt kaitējumu vai zaudējumus atsevišķa patērētāja tiesībām, nedod tiesības uzlikt par pienākumu atmaksāt A.Z. izpildīto un spēkā neesošo Līgumu, tiesa konstatēja, ka PTAC ar 2006.gada 5.decembra lēmumu Nr.8-05/7803-z-689 pieteicējai uzlika pienākumu lauzt Līgumu un atmaksāt A.Z. par automašīnu un tās iegādi saistītajiem izdevumiem samaksāto naudas summu, pamatojoties uz PTAL 25.panta ceturtās daļas 4.punktu.

Saskaņā ar PTAL 24.pantu šajā likumā un citos normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzību un uzraudzību citu starpā veic PTAC. PTAL 24.panta ceturtās daļas 4.punktā kā viena no PTAC galvenajām funkcijām ir noteikta par patērētāju tiesību pārkāpumiem saņemto patērētāju iesniegumu izskatīšana, palīdzības sniegšana patērētājiem konfliktu risināšanā ar ražotājiem, pārdevējiem vai pakalpojumu sniedzējiem, kā arī patērētāju likumīgu prasību izpildes pieprasīšana. Savukārt PTAL 28.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka patērētājs, kuram pārdota vai nodota lietošanā līguma noteikumiem neatbilstoša prece, ir tiesīgs pieprasīt, lai ražotājs vai pārdevējs atceļ līgumu un atmaksā patērētājam par preci samaksāto naudas summu.

No minētām tiesību normām tiesa secināja, ka PTAC PTAL 2.pantā noteiktā likuma mērķa nodrošināšanai ir tiesības pieprasīt ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam izpildīt patērētāja likumīgās prasības atcelt līgumu, kas noslēgts ar patērētāju, kuram pārdota vai nodota lietošanā līguma noteikumiem neatbilstoša prece, un atmaksāt patērētājam par preci samaksāto naudas summu. No lietas materiāliem tiesa konstatēja, ka 2006.gada 7.aprīlī A.Z. ir vērsies ar prasījuma pieteikumu pie pieteicējas, saskaņā ar PTAL 28.panta pirmās daļas 4.punktu, prasot atcelt Līgumu un atmaksāt A.Z. samaksāto naudas summu USD 7209.

Tā kā A.Z. prasījumu pieteicēja atstāja bez ievērības un atbildes, A.Z. ar analoģiska satura lūgumu 2006.gada 25.maijā ir vērsies PTAC. Ņemot vērā iepriekš izvērtēto tiesību normās noteikto PTAC kompetenci, kā arī konstatētos faktiskos apstākļus, tiesa atzina, ka PTAC, izvērtējot lietas apstākļus un atzīstot A.Z. lūgumu par pamatotu un likumīgu, pamatoti ir uzlicis pieteicējai 2006.gada 5.decembra lēmumā Nr.8-05/7803-z-689 norādīto tiesisko pienākumu. [6.7] Pieteicējas argumentu par PTAC uzlikto tiesisko pienākumu lauzt Līgumu, kurš jau ir izpildīts un nav spēkā esošs, jo automašīna A.Z. tika piegādāta un nodota 2005.gada 1.novembrī, parakstot pieņemšanasnodošanas aktu, tiesa uzskatīja par nepamatotu.

Tiesa norādīja, ka no lietas materiāliem redzams, ka 2005.gada 1.novembra pieņemšanas-nodošanas akts Nr.2005/11/245 tika parakstīts pirms preces faktiskas nodošanas A.Z. 2005.gada 8.novembrī, ko apliecina Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas muitas reģionālās iestādes zīmoga nospiedumā norādītais datums: „08-11- 2005”. Tādējādi tiesa secināja, ka 2005.gada 1.novembra pieņemšanasnodošanas aktam ir formāls raksturs, jo šāds akts bija nepieciešams, lai A.Z. varētu saņemt automašīnu muitā. Līdz ar to 2005.gada 1.novembra pieņemšanas-nodošanas akts nav atzīstams par faktisku preces saņemšanas apliecinājumu.

Līguma 2.1.4.punktā ir ietverts pienākums A.Z. kā pasūtītājam divu nedēļu laikā no brīža, kad automašīna saņemta Latvijas Republikā, samaksāt transportēšanas izdevumus, kā arī nodokļus un citus obligātos maksājumus, un pēc šī nosacījuma izpildes automašīna tiek pārreģistrēta uz pasūtītāja vārda. Savukārt Līguma 2.2.punktā ietverts nosacījums: „Ja Pasūtītājs neizpilda pilnībā šī līguma 2.1.punkta nosacījumus četrpadsmit dienu laikā no automašīnas piegādes brīža Latvijas Republikā, Izpildītājs ir tiesīgs pats veikt visus nepieciešamos maksājumus un paturēt līguma 1.1punktā minēto automašīnu savā īpašumā bez atlīdzības.

Tiesa atzina, ka no minēto Līguma punktu satura izriet, ka Līgums uzskatāms par izpildītu ar brīdi, kad automašīna ir pārreģistrēta uz pasūtītāja jeb konkrētajā gadījumā uz A.Z. vārda. No lietas materiāliem tiesa secināja, ka automašīna nav reģistrēta Latvijas Republikā un tā nav pārreģistrēta uz A.Z. vārda. Līguma 3.1.punktā ietverti noteikumi par automašīnas nodošanupieņemšanu, kas noteic kritēriju līguma izpildes fakta konstatēšanai: „Ja darbs paveikts pilnīgi, Izpildītājs un Pasūtītājs paraksta nodošanas un pieņemšanas aktu 2 eksemplāros vai uz šī līguma tiek izdarīta īpaša atzīme ar pušu parakstiem”.

Kā konstatēts iepriekš, 2005.gada 1.novembrī formāli parakstītais pieņemšanas-nodošanas akts nevar tikt atzīts par Līguma pušu saistību izpildes apliecinājumu jeb par automašīnas pieņemšanasnodošanas aktu Līguma 3.1.punkta izpratnē, jo uz minētā akta parakstīšanas brīdi nebija notikusi automašīnas faktiska nodošana pasūtītājam jeb A.Z., kā arī nebija veikti visi Līguma maksājumi. No iepriekš norādītā tiesa secināja, lai atzītu Līgumu par izpildītu un izbeigtu, automašīnai ir jābūt pārreģistrētai uz A.Z. vārda, ir jābūt pieteicēja un A.Z. parakstītam automašīnas pieņemšanas-nodošanas aktam, kas parakstīts pēc automašīnas faktiskas nodošanas un Līgumā paredzēto maksājumu saistību izpildes, vai uz Līguma ir jābūt īpašai atzīmei par Līguma izpildi, kas apliecināta ar pieteicēja pārstāvja un A.Z. parakstu.

No lietas materiāliem tiesa konstatēja, ka nav izpildīts neviens no minētajiem noteikumiem, lai būtu pamats Līgumu uzskatīt par izpildītu, līdz ar to Līgums nav atzīstams par izpildītu un izbeigtu. PTAL 28.panta pirmās daļas 4.punkts piešķir tiesību patērētājam prasīt atcelt līgumu. Noskaidrojot jēdziena „atcelt” saturu sistēmiski, analizējot minētā jēdziena lietojumu PTAL un Civillikumā, uz kura pamata ir dibinātas pieteicējas un A.Z. saistības, tiesa secināja, ka jēdziens „atcelt” ietver gan spēkā esoša līguma darbības pārtraukšanu, gan jau izpildīta līguma radīto seku novēršanu, atjaunojot iepriekšējo stāvokli, kāds ir bijis pirms līguma slēgšanas (sk., piem., Civillikuma 2041.pantu).

Tādējādi tiesa secināja, ka patērētājam ir tiesības prasīt līguma atcelšanu gan attiecībā uz spēkā esošu līgumu, gan arī attiecībā uz jau izpildītu līgumu. [6.8] PTAL 2.pantā noteiktais likuma mērķis ir nodrošināt patērētājam iespēju īstenot un aizsargāt savas likumīgās tiesības, slēdzot līgumu ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju. No minētās tiesību normas izriet, ka PTAL kā speciālais likums patērētāju tiesību aizsardzībā piemērojams civiltiesiskajās attiecībās – saistību tiesību attiecībās, kas tiek dibinātas starp ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju no vienas puses un patērētāju no otras puses.

Līdz ar to PTAC kā vienai no patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību un kontroli veicošajai iestādei ir tiesības un pienākums, konstatējot patērētāja tiesību aizskārumu, ar mērķi aizsargāt patērētāja tiesības, iejaukties civiltiesiskajās attiecībās, kas nodibinātas starp privātpersonām: patērētāju un ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju. Ņemot vērā norādīto, tiesa atzina par nepamatotu pieteicējas argumentu, ka strīds starp pieteicēju un A.Z. risināms tikai civiltiesiskā kārtībā, bet ne saskaņā ar Administratīvā procesa likumu (turpmāk – APL). [6.9] Izvērtējot lietas materiālus kopumā, tiesa secināja, ka pārsūdzētais lēmums atbilst APL 67.panta otrajā daļā noteiktajām prasībām par administratīvā akta noformēšanas un izdošanas kārtību.

Atbildētāja ir veikusi lietas apstākļu objektīvu iegūšanu un pārbaudi, kā arī uzklausījusi pieteicējas viedokli un veikusi citas nepieciešamās procesuālās darbības pārsūdzētā lēmuma pieņemšanai. Tiesa atzina, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks.

[7] Par Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 20.oktobra spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [7.1] Pieteicēja izveidotajā mājas lapā zem saites /interneta mājas lapas adrese/ ir noteikts, ka pirms automašīnas iegādes automašīnas bojājumu un komplektācijas detalizētu izklāstu saņemt nav iespējams. Minētā rakstveida frāze brīdina pircēju, ka prece var saturēt bojājumus un būt nepienācīgā kvalitātē. Tādējādi tā uzskatāma par brīdinājumu PTAL 14.panta trešās daļas izpratnē. Papildus pieteicēja norāda, ka izsoles piedāvājums skatāms kopsakarā ar izsoles noteikumiem, tāpēc trešā persona bija informēta par automašīnas tehnisko stāvokli. [7.2] Tiesa neņēma vērā, ka faktiski Līgums uzskatāms par distances līgumu, jo noslēgts, pamatojoties uz piedāvājumu ar interneta starpniecību, tāpēc pieteicējas un trešās personas attiecības vērtējamas saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 28.maija noteikumiem Nr.207 „Noteikumi par distances līgumu” (turpmāk – noteikumi nr.207). Šo noteikumu 2.punkts noteic, ka distances līgumā ietverama informācija par preces vai pakalpojumu aprakstu, savukārt šo noteikumu 8.3.apakšpunkts paredz, ka minētā informācija nav jāietver līgumā, ja preces tiek iegādātas izsolē. Tā kā trešā persona preci ieguva izsolē, tad Līgumā nebija detalizēti jāapraksta bojājumi. Saskaņā ar noteikumu Nr.207 15.9.apakšpunktu atteikšanās no līguma nav pieļaujama, ja līgums noslēgts izsolē. Pieteicēja uzskata, ka Līgums noslēgts izsolē, tāpēc trešajai personai nav tiesību prasīt Līguma atcelšanu. [7.3] Pieteicēja norāda, ka automašīna A.Z. tika nodota 2005.gada 1.novembrī, no muitas A.Z. to saņēma 2005.gada 8.novembrī, bet ekspertīze veikta 2005.gada 14.decembrī, līdz ar to pastāv pamatotas šaubas, ka ekspertīzē norādītie bojājumi nav attiecināmi uz darījumu starp pieteicēju un trešo personu. [7.4] Pieteicēja uzskata, ka PTAC nav konstatējis, ka patērētājam ir nodarīti zaudējumi, kā arī norāda, ka administratīvā procesa ietvaros nevar tikt risināts civiltiesisks strīds.

[8] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumā norāda, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, jo PTAL 4.panta otrā daļa noteic, ka patērētājam ir jādod iespēja saņemt pilnīgu informāciju par preci, savukārt likuma 17.pants uzliek par pienākumu uzņēmējam iepazīstināt ar attiecīgo informāciju patērētāju. Pieteicējas atsaukšanās uz deklaratīvu frāzi nav pamatota, jo A.Z. saņēma informāciju, ka automašīnai nav bojājumu. Atbildētāja norāda, ka Līgums nav ticis noslēgts izsolē, jo Līgums ir uzskatāms par piegādes līgumu.

[9] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve apelācijas sūdzību uzturēja, atbildētājas pārstāve un trešā persona apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa

[10] Noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[11] Saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt. Apgabaltiesa, pārbaudījusi pirmās instances tiesas sprieduma motivāciju, atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, pareizi piemērojusi un iztulkojusi tiesību normas, un tiesas sniegtā argumentācija ir izvērsta un pareiza, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai, kas minēta šā sprieduma [6.1]-[6.9] punktos, un APL 251.panta piektajā daļā norādītos apsvērumus atkārtoti nenorāda. Līdz ar to nav pamata pārsūdzētā lēmuma atcelšanai, jo tas ir tiesisks un pamatots. Apgabaltiesas ieskatā pārsūdzētajā lēmumā ietverts pareizs un pietiekams pamatojums prasībai SIA „Džoukers” lauzt Līgumu ar A.Z. un atmaksāt A.Z. par automašīnu VOLVO S80 un tās iegādi saistīto izdevumu USD 7209 ekvivalentu Latvijas Republikas valūtā (latos) pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa uz Līguma parakstīšanas brīdi.

[12] Tā kā apgabaltiesa pievienojās pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, apgabaltiesa nevērtē apelācijas sūdzības argumentu, ka pirmās instances tiesa izdarījusi kļūdainus secinājumus par PTAC kompetenci (tiesībām uzlikt pienākumu lauzt līgumu un samaksāt ar tās iegādi saistītos izdevumus).

[13] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesa nepamatoti nepiemēroja noteikumu Nr.207 8.3. un 15.9.apakšpunktu. Atbilstoši noteikumu Nr.207 8.3.apakšpunktam šajos noteikumos paredzēto informāciju var nesniegt attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti izsolē. Saskaņā ar 15.9.apakšpunktu ja puses nav vienojušās citādi, patērētājs nevar izmantot atteikuma tiesības, ja līgums noslēgts izsolē. Apgabaltiesa norāda, ka līgums starp A.Z. un SIA „Džoukers” nav noslēgts izsolē. Kā to pamatoti atzina pirmās instances tiesa, starp pieteicēju un trešo personu tika noslēgts piegādes līgums (sk. šā sprieduma 6.3.punktu). Tādējādi pieteicējas atsaukšanās uz noteikumu Nr.207 8.3.apakspunktu, kas atbrīvotu to no informācijas sniegšanas patērētājam, ir nepamatota. Vienlaikus apgabaltiesa paskaidro, ka ir jānošķir patērētāja tiesības izmantot atteikuma tiesības, kas paredzētas PTAL 12.pantā, un tiesības saskaņā ar PTAL 28.pantu prasīt līguma atcelšanu, pamatojoties uz to, ka prece neatbilst līguma noteikumiem. Tā kā starp pieteicēju un trešo personu noslēgtais Līgums nav uzskatāms par izsoļu līgumu, noteikumi Nr.207 šajā gadījumā nav piemērojami. Tomēr jebkurā gadījumā PTAL 12.pantā paredzētās atteikuma tiesības neietekmē patērētāja tiesības pieteikt prasījumu par līguma noteikumiem neatbilstošu preci, ko šajā gadījumā A.Z. arī izmantoja.

[14] Konkrētajā gadījumā būtiskā informācija, kas SIA „Džoukers” bija jāsniedz par preci A.Z., ir tā, vai preci iespējams lietot tās paredzētajam nolūkam, tas ir, vai ar automašīnu ir iespējams braukt. Apgabaltiesa atzina (pievienojās pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai), ka informējot A.Z. par to, ka automašīnai nav redzamu virsbūves defektu, viņam netika sniegta pilnīga informācija par automašīnas tehnisko stāvokli – ka tā nav lietošanai derīga, kas ir atzīstama par būtisku pamatinformāciju par lietotu preci. Tā kā pieteicēja 2006.gada 3.augusta paskaidrojumā PTAC apstiprina, ka piegādātā automašīna nav lietošanas kārtībā, norādot: „Izdrukā no kompānijas Copart Inc. mājas lapas redzams, ka informācijā par automašīnu nav atzīmes par „ENGINE START”, kas nozīmē, ka automašīna ir ejošā kārtībā. Līdz ar to izsoles rīkotājs uz izsoles brīdi ir norādījis, ka auto nav braucams, kas arī identiski tika atspoguļots SIA „Džoukers” mājas lapā” (lietas 104.-105.lapa), apgabaltiesa noraida kā nepamatotu pieteicējas apelācijas sūdzības argumentu, ka pastāv šaubas, vai automašīnas bojājumi ir attiecināmi uz darījumu starp SIA „Džoukers” un A.Z.. Papildus apgabaltiesa norāda, ka konkrētajā lietā tiesa nevērtēja to, vai eksperts ir pareizi noteicis automašīnas bojājumus un remonta izmaksas, bet gan to, vai A.Z. pirms automašīnas iegādes tika nodrošināta iespēja saņemt pilnīgu informāciju par automašīnas tehnisko stāvokli, tas ir, ka automašīnu nav iespējams lietot.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

atzīt par nepamatotu un noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Džoukers” pieteikumu par Ekonomikas ministrijas 2007.gada 5.aprīļa lēmuma Nr.6100-07-4675 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja /paraksts/ M.Osmane

Tiesneši /paraksts/ S.Gintere

/paraksts/ M.Vīgants

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese M.Osmane Rīgā, 2010.gada 22.februārī