Legislator Case Law & Legislation
C40154216 / C-0248-17 AI generated

Court partially allows alimony claim for minor's education, sets monthly payment and immediate enforcement.

Case Number C40154216 / C-0248-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the plaintiff's request for alimony, ordering the defendant to pay 100 euros monthly until the minor's graduation in June 2018. While the defendant argued for reduced support due to his new family and claimed the plaintiff did not need expensive housing or internet, the court found the monthly amount reasonable given her student status. The judgment also awarded the plaintiff court costs and rejected the defendant's request for cost exemption due to his other children.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law Section 179; Civil Procedure Law Sections 34, 35, 41, 42, 43, 205: Alimony for a minor's education is enforceable until graduation; the court may adjust amounts based on the child's needs and the parent's ability to pay, but a new claim is required if circumstances change significantly.

Keywords

AI generated
alimony enforcement minor education student support court costs award graduation date partial satisfaction immediate execution

Cited Legislation

AI generated
Civil Law Section 179
Civil Procedure Law Section 34
Civil Procedure Law Section 35
Civil Procedure Law Section 41
Civil Procedure Law Section 42
Civil Procedure Law Section 43
Civil Procedure Law Section 205
Civil Procedure Law Section 204.1
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C40154216

Lietas arhīva Nr. C-0248-17/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ventspils tiesa:

tiesnesis I.Ķiploks,

ar tiesas sēdes sekretāri V.Pūliņu,

piedaloties prasītājas pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei Ivetai Ļaksai un atbildētājam /pers. A/,

2017.gada 11.aprīlī, izskatot atklātā tiesas sēdē /pers. B/ maza apmēra prasību par uzturlīdzekļu piedziņu pret /pers. A/,

konstatēja

[1] 2016.gada 15.novembrī tiesā saņemta prasītājas /pers. B/ maza apmēra prasība par uzturlīdzekļu piedziņu pret atbildētāju /pers. A/.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2016.gada 18.septembrī prasītāja sasniegusi pilngadību un atbildētājs pārtraucis maksāt uzturlīdzekļus, kas

iepriekš bija noteikti ar Ventspils tiesas 2015.gada 23.septembra spriedumu. Prasītāja mācās /nosaukums/ 3.kursā pilna laika klātienē, nestrādā un līdz ar

to nevar sevi apgādāt. Mācības paredzētas līdz 2018.gada 30.jūnijam. Lūdz piedzīt no atbildētāja 150 euro ik mēnesi no prasības pieteikuma

iesniegšanas dienas tiesā un noteikt, ka spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Prasība pamatota uz Civillikuma 179.pantu.

[2] 2017.gada 9.janvārī tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi (lietas 36.-38.lapa), kuros norādīts, ka prasību atzīst daļēji. Piekrīt

maksāt ik mēnesi meitas uzturēšanai 85 euro.

2017.gada 10.februārī tiesā saņemti atbildētāja papildus paskaidrojumi. Norādīts, ka piecus gadus dzīvo kopā ar /pers. C/ un viņas diviem bērniem

un visi praktiski ir atbildētāja apgādībā. /pers. C/ šā gada jūnijā gaidāma bērna, kura tēvs ir atbildētājs, piedzimšana (lietas 62.lapa).

2017.gada 13.martā tiesā saņemti atbildētāja papildus paskaidrojumi, kuros norādīti iebildumi pieprasītājam uzturlīdzekļu apmēram (lietas 80.-

81.lapa). Atbildētājs uzskata, ka prasītājai nav vajadzības īrēt dzīvokli par 200 euro mēnesī, jo skola nodrošina audzēkņiem kopmītnes, kas izmaksā

8,25 euro mēnesī. Tāpat neesot nepieciešams interneta pieslēgums mobilajam telefonam, jo skolā visiem ir nodrošināts bezmaksas internets. Norādīts, ka

viņa darba alga sastāda 720 euro mēnesī, un viņa apgādībā ir četri nepilngadīgi bērni. Lūdz kā daudzbērnu tēvam samazināt tiesas izdevumus vai

nepiemērot tos vispār, ja tas iespējams.

[3] Tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasību uzturēja, lūdza prasību apmierināt.

Atbildētājs tiesas sēdē prasību atzina daļēji, piekrita maksāt 100 euro mēnesī. Paskaidroja, ka viņam izveidojusies cita ģimene, kurā gaidāma bērna

piedzimšana. Viņa apgādībā esot arī dzīvesbiedre un viņas divi nepilngadīgie bērni, no kuriem viens ir invalīds. Lūdza kaut daļēji atbrīvot no tiesas

izdevumu samaksas.

[4] Noklausoties pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, iepazīstoties ar lietas materiāliem, tiesa uzskata, ka prasība apmierināma daļēji.

[5] /pers. A/ ir 1998.gada 18.septembrī dzimušās /pers. B/ tēvs (lietas 14.lapa).

Prasītāja pilngadību sasniegusi 2016.gada 18.septembrī, mācās /nosaukums/ 3.kursā izglītības programmā “Administratīvie un sekretāra

pakalpojumi” pilna laika klātienē. Mācības paredzētas līdz 2018.gada 30.jūnijam (lietas 10.lapa).

Tā kā mācības notiek dienas apmācībā, nav nekāda pamata uzskatīt, ka prasītāja izvairās ar darbu iegūt līdzekļus savam uzturam. Lai viņa varētu

turpināt mācības, vecāku pienākums ir uzturēt meitu.

Lietā nav strīds par uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu, bet ir strīds par uzturlīdzekļu apmēru.

Prasītāja norāda, ka mēnesī viņai nepieciešami vidēji 547 euro, ko veido 30 euro higiēnas precēm, 50 euro drēbēm, 200 euro dzīvokļa īrei, 100

euro pārtikai, 80 euro ceļa izdevumiem, 17 euro telefona un interneta rēķinu apmaksai, 30 euro brīvā laika pavadīšanai, 10 euro mācību materiāliem, 30

euro saimniecības precēm.

Prasītāja lūdz piedzīt savam uzturam 150 euro ik mēnesi, pamatojoties uz to, ka līdz pilngadības sasniegšanai atbildētājs tieši šādu summu maksājis

saskaņā ar Ventspils tiesas 2015.gada 23.septembra lēmumu (lietas 11.-13.lapa).

Pēc pilngadības sasniegšanas minimālo uzturlīdzekļu apmēru likums nenosaka un tie piedzenami izvērtējot gan bērna vecāku, gan paša bērna

mantisko stāvokli un ienākumus.

[6] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts ar 2011.gada 18.maija spriedumā lietā Nr.SKC-863/2011 atzinis, ka prasībās par uzturlīdzekļu

piedziņu pēc tā prasījuma rakstura nav iespējams precīzi, balstoties uz lietā esošiem pierādījumiem, noteikt konstantu piedzenamo uzturlīdzekļu apjomu.

Līdz ar to izdevumu pozīcijās, kuras ir mainīgas, tiesa var noteikt atlīdzību pēc sava taisnīga ieskata, kas pamatots uz visu apstākļu apsvērumu

(Civillikuma 5.pants). (...) Tiesa var atbrīvot lietas dalībniekus no pierādījumu iesniegšanas, ja tā atzīst par vispārzināmu, ka bērnam uzturēšanas

izdevumos iekļaujami izdevumi par ēdienu, apģērbu, mājokli, higiēnas piederumiem u.t.t.

Tiesa atzīst par pamatotiem atbildētāja iebildumus tam, ka nav nepieciešams īrēt dzīvokli par 200 euro mēnesī, ja skola nodrošina ar kopmītnēm,

par kurām mēnesī maksājami 8,54 euro.

Par samērīgiem tiesa atzīst norādītos izdevumus 100 euro pārtikai, 17 euro telefona un interneta rēķinu apmaksai un 10 euro mācību materiāliem.

Tiesa uzskata, ka saimniecības precēm norādītā summa 30 euro mēnesī ir nepamatoti liela. Higiēnas precēm, apģērbam un brīvā laika pavadīšanai var

tērēt mazākas summas, ja tam nepietiek līdzekļu. Tāpat tiesa uzskata, ka līdzekļus var ietaupīt nebraucot katru nedēļas nogali uz Ventspili.

Civillikuma 179.pants noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un

māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar

vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Saskaņā ar minētā likuma panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru nodrošināt ir pienākums katram

no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un

bērna vecumu.

Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, noteic, ka katram vecākam

neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam minimālos uzturlīdzekļus no viņa piedzimšanas

līdz septiņiem gadiem – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas un no septiņiem gadiem līdz 18 gadiem - 30% apmērā

no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

No 2017.gada 1.janvāra valstī minimālā mēneša darba alga noteikta 380 euro (Ministru kabineta noteikumi Nr.656 „Noteikumi par minimālās

mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu.”)

Tātad minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas jānodrošina katram vecākam nepilngadīga bērna uzturēšanai no septiņiem līdz 18 gadiem ir 114 euro.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja 150 euro, abildētājs piekrīt maksāt 100 euro.

Ņemot vērā, ka prasītāja saņem stipendiju ne mazāku par 70 euro (lietas 19.lapa), tad tiesa no atbildētāja piedzen uzturlīdzekļu 100 euro ik

mēnesi.

[7] Tiesa izskaidro, ka mainoties prasītājas, viņas vecāku mantiskajam un materiālajam stāvoklim, uzturlīdzekļu apmērs var tikt pārskatīts, sniedzot

tiesā jaunu prasību vispārējā kārtībā.

Tiesa uzskata, ka uzturlīdzekļu piedziņa nosakāma līdz 2018.gada 30.jūnijam.

Atbildētājs var celt prasību tiesā par uzturlīdzekļu piedziņas pārtraukšanu, ja prasītāja pārtraukusi mācības vai gūst ienākumus un pati spēj sevi

apgādāt.

[8] Atbilstoši Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktam pēc prasītājas lūguma nosakāms, ka spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu

izpildāms nekavējoties.

[9] Atbildētājs lūdz tiesu kaut daļēji atbrīvot viņu tiesas izdevumu samaksas, jo viņa apgādībā ir četri nepilngadīgi bērni, t.sk., pašreizējās

dzīvesbiedres /pers. C/ divi bērni. Tiesa norāda, ka šo bērnu uzturēšanas pienākums attiecas uz bērnu tēvu, nevis uz atbildētāju. Apstāklis, ka atbildētājs,

iespējams, uztur pašreizējās dzīvesbiedres divus bērnus nav pamats atbrīvošanai no tiesāšanās izdevumu samaksas.

Tiesai nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs būtu atzīts par trūcīgu vai maznodrošinātu personu, nav konstatēti citi apstākļi, kas būtu par pamatu

atbildētāja atbrīvošanai no tiesas izdevumu samaksas. Šādos apstākļos saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu,

35.panta pirmās daļas 3.punktu, 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, 43.panta pirmās daļas 3.punktu no atbildētāja piedzenami tiesāšanās

izdevumi – par labu valstij 180 euro valsts nodeva par uzturlīdzekļu piedziņu, 2,11 euro ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi un par labu prasītājai

105 euro izdevumi par advokāta palīdzību.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.pantu atbildētājam dodams termiņš labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu.

[11] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10., 34., 35., 41., 42., 43., 193., 204.1, 205., 250. 26, 250.27 pantu, Civillikuma 179.pantu, tiesa

n o s p r i e d a

daļēji apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/) par labu /pers. B/ (personas kods /personas kods/) uzturlīdzekļus 100 euro (viens simts

euro) ik mēnesi, sākot no 2016.gada 15.novembra līdz 2018.gada 30.jūnijam, vai līdz apstākļu maiņai.

Noteikt, ka spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/) par labu /pers. B/ (personas kods /personas kods/) tiesāšanās izdevumus 105 euro (viens

simts pieci euro)

Ieskaitīt naudas līdzekļus AS „Swedbank” kontā LV71HABA0551038868967.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/) par labu valstij valsts nodevu 180 euro (viens simts astoņdesmit euro) un 2,11 euro (divi

euro un 11 centi) ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.

Noteikt termiņu 10 (desmit) dienas sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu skaitot no dienas, kad spriedums stājies

likumīgā spēkā, maksājumu apliecinošu dokumentu iesniedzot Ventspils tiesā.

Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no

sprieduma pasludināšanas dienas, sūdzību iesniedzot Ventspils tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas

tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnesis I.Ķiploks