Court allows debt collection for apartment management fees and late interest against a private individual.

Lieta Nr. C31317216

Arhīva Nr. C-0290-17/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ventspilī, 2017.gada 11.janvārī

Ventspils tiesa šādā sastāvā

tiesnese I.Fišere,

ar sekretāri D.Maraniku,

izskatot atklātā tiesas sēdē Ventspilī, Zvana ielā 9, civillietu Nr.C31317216 SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (reģistrācijas

Nr.40103362321) prasībā pret /pers. A/ (personas kods /personas kods/) par parāda piedziņu,

ko ns tatē ja

Ventspils tiesā 30.11.2016. saņemta no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas pārsūtītā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”

(turpmāk tekstā – prasītājs) prasība pret /pers. A/ (turpmāk tekstā – atbildētāja) par dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas

maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda un nokavējuma procentu piedziņu, kurā norādīts, ka ar LR Uzņēmumu reģistra

2010.gada 29.decembra lēmumu reģistrēta Rīgas pašvaldības SIA ,,Zemgale” reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA

,,Zemgale" saistību un tiesību pārņēmējs ir SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks".

Prasītājs kā Rīgas pašvaldības SIA ,,Zemgale" saistību un tiesību pārņēmējs, saskaņā ar 2016.gada 8.jūlija un 2011.gada 5.jūlija

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumiem, apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50. panta septīto daļu pašvaldības pienākums ir pārvaldīt

un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku

savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Dzīvojamās mājas /adrese/ (turpmāk - Māja) dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu

personu pārvaldīt un apsaimniekot Māju. No minētā izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt Māju.

2008.gada 4.septembrī prasītājs ar atbildētāju noslēdza dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu (turpmāk

tekstā- Līgums).

Saskaņā ar Līguma 3.1.punktu, atbildētājai jāveic maksājumi atbilstoši prasītāja izrakstītajiem rēķiniem pilnā apmērā līdz rēķinā

norādītajam datumam, bet prasītājam saskaņā ar Līguma 3.6.punktu maksājumu kavējuma gadījumā ir tiesības aprēķināt un saņemt no

atbildētājas nokavējuma procentus 0,15 % apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Prasītājs ir izpildījis savas no Līguma izrietošās saistībās, tas ir, sniedzis dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

pakalpojumus, taču atbildētāja savus pienākumus saskaņā ar noslēgto Līgumu nav izpildījusi. Atbildētāja nav sniegusi nekādus konkrētus

mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.

Tā kā prasītājs nav saņēmis savlaicīgu rēķinu apmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, tad atbildētājai ir izveidojies parāds par

periodu no 2012.gada 1.februāra līdz 2016.gada 1.augustam par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem EUR 2300,45 apmērā un nokavējuma procenti par periodu no 2012.gada 5.septembra līdz 2016.gada

1.augustam – EUR 1507,11 apmērā, kopā - EUR 3807,56.

Atbildētājs brīdināta par parāda esamību un tā nenomaksāšanas sekām ar 2016.gada 10.maija Brīdinājumu. Brīdinājumā noteiktajā

termiņā parāds nav nomaksāts.

Pamatojoties uz minēto celta prasība tiesā, lūdzot piedzīt no /pers. A/ par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks" parādu par

dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem par periodu no 2012.gada 1.februāra

līdz 2016.gada 1.augustam EUR 2300,45 apmērā, nokavējuma procentus par periodu no 2012.gada 5.septembra l ī dz 2016.gada

1.augustam EUR 1507,11, kā arī tiesas izdevumus un atzīt tiesības prasītājam SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks" saņemt likumiskos

procentus (6% gada) par laiku līdz sprieduma izpildei.

Tiesas sēdē prasītājs nav ieradies, bet 2017.gada 10.janvārī tiesā saņemts no prasītāja pārstāvja iesniegums, ar lūgumu prasību

izskatīt bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes. Iesniegumā norādīts, ka prasība tiek uzturēta uz prasības pieteikumā norādītajiem

argumentiem (lietas 53.lapa).

Tiesas sēdē atbildētāja nav ieradusies, par neierašanās iemesliem tiesai nav paziņojusi. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai

savlaicīgi pienācīgā kārtā paziņots nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā sūtījumā uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi (lietas 47. un

50.lapas). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu tiesa atzīst, ka atbildētāja nav ieradusies tiesas sēdē neattaisnojošu

iemeslu dēļ un uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez viņas klātbūtnes.

Pārbaudot lietas materiālus, iepazīstoties ar prasītāja lūgumu prasību apmierināt, kā arī izvērtējot lietas būtību kopumā, tiesa

uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem.

No lietas materiāliem pievienotā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/a noraksta (lietas 24.lapa) redzams, ka,

pamatojoties uz 2008.gada 22.jūlija pirkuma līgumu, atbildētāja ir dzīvokļa īpašuma /adrese/ īpašniece.

Redzams, ka ar 2011.gada 5.jūlija u n 2016.gada 8.jūlija Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumiem (lietas 11.-

23.lapas) dzīvojamo māju /adrese/ apsaimnieko prasītājs.

Redzams, ka 2008.gada 4.septembrī Rīgas pašvaldības SIA “Zemgale” ar atbildētāju noslēguši dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas līgumu (lietas 30.-31.lapas).

Kā redzams no Latvijas Republikas uzņēmumu reģistra 07.04.2014. izziņas Nr.7-3-55517 (lietas 9.lapa), tad reorganizācijas

rezultātā, apvienojot Rīgas pašvaldības SIA „Zemgale” ar vairākām citām Rīgas pašvaldības sabiedrībām, ir tikusi izveidota SIA „Rīgas

namu pārvaldnieks”.

Saskaņā ar 2008.gada 4.septembra Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma (lietas 30.-31.lapa) nosacījumiem

atbildētāja apņēmusies segt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas /adrese/ uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī maksāt par

saņemtajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar Līguma 3.1 punktu, atbildētājai jāveic maksājumi atbilstoši prasītāja izrakstītajiem rēķiniem

pilnā līdz rēķinā norādītajam datumam, bet prasītājam saskaņā ar Līguma 3.6. punktu maksājumu kavējuma gadījumā ir tiesības aprēķināt

un saņemt no atbildētājas nokavējuma procentus 0,15 % apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Redzams, ka prasītājs atbildētājai ir izrakstījis 16.06.2016. rēķinu Nr.22410088/06991 (lietas 34.lapa) EUR 3654,55 apmērā par

dzīvojamās mājas /adrese/ uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem, iekļaujot rēķinā arī kavējuma naudu.

Kā redzams no prasības summas aprēķina (lietas 32.-33.lapas), tad atbildētājai ir izveidojies parāds prasītājam par dzīvojamās

mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem EUR 2300,45 apmērā un nokavējuma procenti EUR

1507,11 apmērā, kopā - EUR 3807,56.

Atbildētāja brīdināta par parāda esamību un tā nenomaksāšanas sekām ar 2016.gada 10.maija Brīdinājumu (lietas 35.lapa).

Pierādījumi par parāda samaksu tiesai nav iesniegti.

Tiesa atzīst, ka ar lietā esošiem dokumentiem pierādīts, ka atbildētāja ir dzīvokļa Nr.1a /adrese/ īpašniece.

Lietā nepastāv strīds par to, ka prasītājs pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, nepastāv strīds par minētās dzīvojamās

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu nosacījumiem un par to, ka prasītājs savas saistības, kas izriet no minētā līguma, godprātīgi

izpildījis. Tāpat lietā nepastāv arī strīds par to, ka atbildētāja savas saistības nav labprātīgi pilnā apmērā izpildījusi.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties nolīguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

Atbilstoši “Dzīvokļu īpašuma likuma” 10.pantam, visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas kopīpašumā

esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā un neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai

un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks, viņam jāsedz nepieciešamie izdevumi, kas saistīti ar

dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava

dzīvokļa lielumam.

Tādi pat noteikumi bija ietverti arī likumā “Par dzīvokļa īpašumu” (likuma redakcijā, kas spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim), kura

8.panta pirmajā daļā noteikts visu dzīvokļa īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā

un apsaimniekošanā; saskaņā ar 12.pantu dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās

komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma

lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas

kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav

noslēdzis attiecīgu līgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3)punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš

palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu un saskaņā ar

Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs tieši jānosaka aktā vai darījumā.

No lietas materiāliem redzams, ka puses tiesīgi noslēgušas līgumu, uzņemoties noteiktas saistības, tajā skaitā arī saistības maksāt

kavējuma procentus maksājumu nokavējumu gadījumā, līdz ar ko tiesa atzīst par pamatotu arī prasītāja prasību piedzīt nokavējuma

procentus.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītāja prasība piedzīt parādu un nokavējuma procentus par samaksas termiņa nokavējumu

ir pamatota.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus. Saskaņā ar

Civillikuma 1765.pantu, gadījumos, kad likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā. Līdz ar to

prasītājam atzīstama tiesības saņemt 6 procentus gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs iemaksājis valsts nodevu par prasības celšanu EUR 387,04 (lietas 5.lapa)

un par tiesas pavēstu piegādi EUR 4,70 (lietas 6.lapa). Tiesa uzskata, ka šie izdevumi no atbildētājas piedzenami pilnā apmērā.

Bez tam, no atbildētājas par labu valstij piedzenami prasītāja iepriekš neapmaksātie tiesas izdevumi par tiesas pavēstu un

paziņojumu nosūtīšanu EUR 2,46 (lietas 3.lapa)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un vadoties no Civillikuma 1587.- 1590.panta, 1652.panta, 1753.panta, 1756.panta, 1765.panta,

likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (likuma redakcijā, kas spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim) 8.panta, 12.panta, „Dzīvokļa īpašuma likuma”

10.panta, Civilprocesa likuma 97.panta, 193.panta, tiesa

nospri eda

Prasību apmierināt pilnā apmērā un piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/) par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”

(reģistrācijas Nr.40103362321) parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem

pakalpojumiem par periodu no 2012. gada 1.februāra līdz 2016.gada 1.augustam EUR 2300,45 (divi tūkstoši trīs simti euro un 45

centi) apmērā, nokavējuma procentus par periodu no 2012.gada 5.septembra līdz 2016.gada 1.augustam EUR 1507,11 (viens tūkstotis

pieci simti septiņi euro un 11 centi), kā arī samaksāto valsts nodevu EUR 387,04 (trīs simti astoņdesmit septiņi euro un 4 centi) un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četri euro un 70 centi), pavisam kopā EUR 4199,30 (četri tūkstoši viens simts

deviņdesmit deviņi euro un 30 centi).

Atzīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (reģistrācijas Nr.40103362321) tiesības saņemt likumiskos procentus, tas ir 6% (seši

procenti) gadā no parāda pamatsummas EUR 2300,45 (divi tūkstoši trīs simti euro un 45 centi) līdz tiesas nolēmuma izpildei.

Piedzītos naudas līdzekļus var ieskaitīt sekojošos banku norēķinu kontos: LV98HABA0551030734837 - SWEDBANK AS;

LV83PARX0013044380019 - Citadele banka AS; LV65UNLA0050017186820 - SEB banka AS; LV63RIKO0002013197596 - DnB

banka AS; LV57NDEA0000083069550 – Nordea Bank Finland Plc Latvijas fil. AS.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/) par labu valstij tiesas izdevumus par tiesas pavēstu un paziņojumu nosūtīšanu

EUR 2,46 (divi euro un 46 centi), kas ieskatāmi pēc šādiem rekvizītiem - saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas

Nr.90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, konts Nr. LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillieta Nr.C31317216.

Termiņš sprieduma labprātīgai izpildei noteikts 10 (desmit) dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā, /pers. A/ maksājuma

apliecinošais dokuments nekavējoties jāiesniedz Ventspils tiesas kancelejā, Ventspilī, Katrīnas ielā 14, vai jānosūta tiesai pa pastu.

Spriedumu 20 dienu laikā var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Ventspils

tiesā.

Tiesnese I.Fišere