Court dismisses taxpayer appeal, upholding tax authority's audit findings and penalty calculations as legally sound.

NORAKSTS Lieta Nr.A42453605 A0106-08/19 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2008.gada 11.janvārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Dz.Amerika,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „KF Evita” pārstāvim J.M.un atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei Agnesei Gudelei,

2007.gada 20.decembrī Rīgā, Antonijas ielā 6, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „KF Evita” pieteikuma par Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2005.gada 11.oktobra lēmuma Nr.19/27251 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2005.gada 10.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „KF Evita” (turpmāk – SIA „KF Evita” vai pieteicēja) pieteikums (reģistrācijas Nr.16964) un ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2005.gada 15.novembra lēmumu ierosināta administratīvā lieta Nr.A42453605.

[2] 2004.gada 30.augustā Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) uzsāka pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN), valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) auditu SIA „KF Evita”. Audits tika pabeigts 2005.gada 20.maijā un sagatavots Audita pārskats. Audita konstatēta virkne normatīvo aktu pārkāpumu. Pamatojoties uz Audita rezultātiem VID Rīgas reģionālā iestādes Audita pārvaldes priekšniece 2005.gada 23.maijā pieņēma lēmumu Nr.4.2.1/17, ar kuru uzlika par pienākumu SIA „KF Evita” iemaksāt valsts budžetā Ls 343 846,34, no kuriem pamatparāds ir Ls 147 070,01 un soda nauda Ls 196776,32.

[3] SIA „KF Evita” šo lēmumu apstrīdēja un 2005.gada 12.augustā VID Rīgas reģionālās iestādes direktors pieņēma lēmumu Nr.1.3/32913, ar kuru atstāja negrozītu VID Rīgas reģionālā iestādes Audita pārvaldes priekšnieces 2005.gada 23.maija lēmumu Nr.4.2.1/17.

[4] SIA „KF Evita” VID Rīgas reģionālās iestādes direktora lēmumu apstrīdēja VID ģenerāldirektoram. VID ģenerāldirektors 2005.gada 11.oktobrī pieņēma lēmumu Nr.19/27251 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) un atstāja negrozītu VID Rīgas reģionālās iestādes direktora 2005.gada 12.augusta lēmumu Nr.1.3/32913, pamatojoties uz šādiem argumentiem: [4.1] VID Finanšu policijas pārvalde 2004.gada 14.aprīlī veica pārbaudi SIA „KF Evita” juridiskajā adresē Brīvības gatvē 363, Rīgā un struktūrvienībā „Evitas”, Vidrižu pagastā, Limbažu rajonā. Pārbaudes laikā no SIA „KF Evita” tika izņemta audita pārskatā minētā grāmatvedības dokumentācija (VID nodaļā nereģistrētas kvīšu grāmatiņas, grāmatvedības reģistri un cauršūtas kases grāmatas lapas), kuru dati neatbilst sabiedrības grāmatvedības reģistros un VID iesniegtajos pārskatos un deklarācijās norādītajiem. [4.2] Pārbaudot SIA „KF Evita” grāmatvedības dokumentus un salīdzinot tos ar VID Finanšu policijas pārvaldes izņemtajiem dokumentiem, konstatēts, ka uzņēmums savos grāmatvedības reģistros un VID iesniegtajos pārskatos un deklarācijās nav atspoguļojis visus ieņēmumus no savas produkcijas un pakalpojumu realizācijas, kā arī nav uzrādījis patiesās darbiniekiem izmaksāto algu summas. [4.3] No pārbaudes materiāliem redzams, ka SIA „KF Evita” PVN deklarācijās par periodu no 2002.gada janvāra līdz 2004.gada aprīlim nav uzrādījusi visu ar PVN

18 % likmi apliekamo darījumu vērtību un nodokļa summu, kā arī dokumenti, ko VID Finanšu policijas pārvalde izņēmusi SIA „KF Evita” veiktās pārbaudes laikā par sniegtajiem pakalpojumiem, piegādātām precēm vai saņemtajiem avansa maksājumiem, nav atspoguļoti SIA „KF Evita” grāmatvedības reģistros. 2004.gada 14.aprīlī SIA „KF Evita” grāmatvede V.U. sniegusi paskaidrojumu, ka kases grāmatas lapās uzrādīta no klientiem saņemtā nauda gan no elektroniskā kases aparāta, gan kvītīm (VID reģistrētām) un kvīšu grāmatiņām. Par pārbaudē izņemtajām kvīšu grāmatiņām V.U. paskaidrojusi, ka tajās uzrādītās summas ir atspoguļotas minētajās kases grāmatas lapās, kurās ir oficiālās ieņēmumu summas un arī daļā neoficiālās. [4.4] Pārbaudes materiālos konstatēts, ka VID Finanšu policijas pārvaldes izņemtajās SIA „KF Evita” cauršūtajās kases grāmatas lapās ir algu saraksti, kuros norādītās summas neatbilst VID nodaļā iesniegtajos ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēja darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī norādītajām summām. Pārbaudē konstatēts, ka pārbaudes laikā izņemtie algu saraksti un papildu izmaksātās summas fiziskajām personām nav atspoguļoti SIA „KF Evita” grāmatvedības reģistros un SIA „KF Evita” par tām nav ieturējusi normatīvajos aktos paredzētos nodokļus (IIN un VSAOI). [4.5] Audita pārskatā norādīts, ka atbilstoši likuma „Par uzņēmumu gada pārskatiem” 21.panta prasībām pārbaudes rezultātā SIA „KF Evita” pelņas vai zaudējumu aprēķinos par 2002.gadu un 2003.gadu uzrādītais neto apgrozījums (attiecīgi 2002.gadā Ls 345 842 un 2003.gadā Ls 440 780) palielināts par auditā konstatēto ar PVN apliekamo darījumu vērtības palielinājumu.

[5] SIA „KF Evita” uzskata pārsūdzēto lēmumu par atceļamu, pamatojoties uz šādiem argumentiem: [5.1] Lēmums pamatots ar dokumentiem, kuri esot izņemti, bet nav atspoguļoti SIA „KF Evita” grāmatvedībā. Taču SIA „KF Evita” rīcībā nav minēto dokumentu un nav zināms, kādi ir šie dokumenti, jo SIA „KF Evita” pārstāvji nav šos dokumentus nodevuši, kā arī nav ar tiem iepazinušies. Tāpat SIA „KF Evita” pārstāvji nav parakstījuši dokumentu izņemšanas aktu, pieņemšanas – nodošanas aktu vai citus dokumentus; [5.2] Jebkādi ieraksti izņemtajos dokumentos nevar būt saistīti ar SIA „KF Evita” saimniecisko darbību, tāpat tie neatspoguļo SIA „KF Evita” darījumus vai naudas plūsmu. Šie dokumenti nevar būt par pamatu jebkādu nodokļu aprēķinu veikšanai. Minētie grāmatvedības dokumenti nav SIA „KF Evita” parakstīti, tātad tos nevar uzskatīt par SIA „KF Evita” saistošiem; [5.3] VID atsauces uz liecinieku liecībām nevar tikt izmantotas kā pierādījumi, jo SIA „KF Evita” pārstāvim nebija iespējas piedalīties pratināšanas procesā, uzdodot jautājumus un, iespējams, konstatējot kādas pretrunas šajās liecībās; [5.4] Visi VID apgalvojumi balstīti uz tādiem dokumentiem, kuriem nav sakara ar SIA „KF Evita” saimniecisko darbību, kā arī nepārbaudītām liecībām. Visa SIA „KF Evita” saimnieciskā darbība ir atspoguļota grāmatvedības dokumentos, nodokļu atskaitēs, deklarācijās, kuras likumā noteiktā kārtībā ir iesniegtas un uzrādītas VID audita laikā.

[6] Paskaidrojumos tiesai Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk arī – atbildētājs) prasību neatzīst un paskaidro, ka 2004.gada 14.aprīlī pārbaudes laikā SIA „KF Evita” juridiskajā adresē Brīvības gatvē 363, Rīgā un struktūrvienībā Limbažu rajona Vidrižu pagasta „Evitās” tika konstatēti vairāki pārkāpumi SIA „KF Evita” vestajā grāmatvedībā. Tādēļ VID Finanšu policijas pārvaldes inspektori, izmantojot likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktās tiesības, papildus pārbaudes veikšanai no struktūrvienības vadītāja K.U. saņēma grāmatvedības dokumentus, kuri atradās struktūrvienībā „Evitas”, ko apliecina 2004.gada 14.aprīļa pārbaudes akts. Pārbaude un dokumentu nodošana tika veikta K.U. klātbūtnē, par ko viņš parakstījās jau pieminētajā pārbaudes aktā. Tāpat papildus pārbaudes veikšanai tika saņemti grāmatvedības dokumenti no SIA „KF Evita” valdes priekšsēdētāja T.P. un grāmatvedes V.U.. Dokumenti atradās struktūrvienībā „Kamīni” un biroja telpās, ko apliecina 2004.gada 14.aprīļa pārbaudes akti. Pārbaude un dokumentu nodošana papildus pārbaudei notika T.P. un V.U. klātbūtnē, ko apliecina viņu paraksti 2004.gada 14.aprīļa pārbaudes aktos. Ņemot vērā iepriekš minēto, nav pamatots SIA „KF Evita” apgalvojums, ka tās pārstāvju rīcībā nebija un viņi nav nodevuši grāmatvedības dokumentus VID Finanšu policijas inspektoriem, uz kuru pamata pieņemts Lēmums. Tāpat nav pamatots apgalvojums, ka SIA „KF Evita” pārstāvji nav parakstījuši grāmatvedības dokumentu nodošanas aktu. Līdz ar to nav pamatots apgalvojums, ka minētie dokumenti nav saistīti ar SIA „KF Evita” saimniecisko darbību. V.U. un K.U. savos VID sniegtajos paskaidrojumos nenoliedz faktu par VID pārbaudei iesniegtajiem grāmatvedības dokumentiem. VID norāda, ka nav notikusi minēto personu nopratināšana, bet VID darbinieki izmantoja likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētās tiesības saņemt no personām nepieciešamos paskaidrojumus un izziņas.

[7] SIA „KF Evita” pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumenta pamata. VID pārstāvis pieteikumu neatzina uz rakstveida paskaidrojumos minēto argumentu pamata.

[8] Tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki V.U. un K.U.. Motīvu daļa

[9] Tiesa, noklausoties administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālus, izvērtējot liecinieku liecības, atzīst, ka pieteikums ir noraidāms.

[10] Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 103.panta pirmajā daļā noteikts, ka administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros, kā arī privātpersonas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošana un no publisko tiesību līguma izrietošo strīdu izskatīšana. Atbilstoši APL 250.panta pirmajai daļai tiesa taisa spriedumu, pārbaudījusi, vai 1) administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus; 2) administratīvais akts atbilst materiālo tiesību normām un 3) administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības.

[11] Lietā konstatēti turpmāk norādītie apstākļi: [11.1] 2004.gada 14.aprīlī VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieki veica pārbaudi SIA „KF Evita” juridiskajā adresē Brīvības gatvē 363, Rīgā. Pārbaudes gaitā SIA „KF Evita” direktoram T.P. tika iesniegts rakstisks pieprasījums uzrādīt grāmatvedības dokumentus par laika posmu 2003.gada 1.janvāris līdz pārbaudes veikšanas dienai. Tika konstatēti vairāki Darba likuma pārkāpumi. Pārbaudes laikā tika aptaujāti divi darbinieki, kuri atzina, ka darba līgumi ar viņiem nav noslēgti un par atalgojuma lielumu viņi neko nezinot (lietas 2.sējuma 166-167 lapa).

Tāpat pārbaudē konstatēti grāmatvedības vešanas pārkāpumi, izņemtas trīsdesmit kvīšu grāmatiņas un dokumenti, kuros redzama uzņēmuma faktiskā skaidrās naudas plūsma un nedeklarētie darījumi. Pārbaudot veikalā eksponēto preci konstatēts, ka precei nav izcelsmi apliecinošu dokumentu, kā arī konstatēti citi grāmatvedību regulējošo normu pārkāpumi (lietas 2.sējuma 168-171 lapa). Abus šos aktus saņēma SIA „KF Evita” direktors un grāmatvede, ko apliecina minēto personu paraksti uz aktiem. [11.2] 2004.gada 14.aprīlī VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieki veica pārbaudi SIA „KF Evita” struktūrvienībā Limbažu rajona Vidrižu pagasta „Evitās”.

Pārbaudē konstatēts, ka kokapstrādes cehā preču uzskaite notika rūtiņu kladē, precēm nav izcelsmes dokumentu vai to kopijas. Pārbaudes veikšanai tika izņemtas četras mapes ar dokumentiem (lietas 2.sējuma 164-165 lapa). [11.3] 2004.gada 14.aprīlī VID Finanšu policijas pārvaldes inspektore pieņēma Vēsmas Ulmes paskaidrojumu, no kura izriet, ka izņemtajos dokumentos atspoguļojas SIA „KF Evita” grāmatvedības oficiālā un neoficiālā daļa (lietas 2.sējuma 172, 173 lapa). [11.4] 2004.gada 14.aprīlī VID Finanšu policijas pārvaldes inspektore pieņēma K.U. paskaidrojumu, no kura izriet, ka algas darbiniekiem tika maksātas skaidrā naudā.

Algu sarakstu un naudu iedeva grāmatvede V.U.. Darbinieki parakstījās sarakstā par algas saņemšanu. Citreiz šis saraksts tika atdots grāmatvedei, citreiz netika. Mēnesi atpakaļ tika izgatavotas kredītkartes algu saņemšanai un daļa algas tiek pārskaitīta uz darbinieku kontiem (lietas 2.sējuma 174 lapa). [11.5] Laika posmā no 2004.gada 30.augusta līdz 2005.gada 20.maijam VID Rīgas reģionālās iestādes Audita pārvalde veica PVN, VSAOI un IIN auditu SIA „KF Evita”, kā rezultātā tika sagatavots Audita pārskats Nr.173. Auditā tika pārbaudīti SIA „KF Evita” bankas dokumenti, kases dokumenti, piegādātāju reģistri un dokumenti, piegādātāju izrakstītās preču pavadzīmes – rēķini, algu aprēķinu saraksti un citi grāmatvedības dokumenti.

Pārbaudot SIA „KF Evita” dokumentus un salīdzinot tos ar VID Finanšu policijas pārvaldes izņemtajiem dokumentiem konstatēts, ka uzņēmums savos grāmatvedības reģistros un VID iesniegtajās deklarācijās, pārskatos nav atspoguļojis visus ieņēmumus no savas produkcijas un pakalpojumu realizācijas, kā arī nav uzrādījis patiesās darbinieku algas (lietas 1.sējuma 38-158 lapa). [11.6] Pamatojoties uz Audita rezultātiem VID Rīgas reģionālā iestādes Audita pārvaldes priekšniece 2005.gada 23.maijā pieņēma lēmumu Nr.4.2.1/17, ar kuru uzlika par pienākumu SIA „KF Evita” iemaksāt valsts budžetā Ls 343 846,34, no kuriem pamatparāds ir Ls 147 070,01 un soda nauda Ls 196 776,32 (lietas 1.sējuma 159, 160 lapa). [11.7] No lietas materiāliem izriet, ka nodokļu parāds SIA „KF Evita” uzrēķināts, pamatojoties uz šādām darījumu apliecinošo kvīšu grāmatiņām un tajos veiktajiem ierakstiem:

1) SB Nr.90601-90625 (lietas Pielikuma Nr.2 lapa 172);

2) SB Nr.90401-90450 (lietas Pielikuma Nr.2 lapa 172);

3) PS Nr.95676-95700 (lietas Pielikuma Nr.2 lapa 197);

4) PS Nr.95651-95675 (lietas Pielikuma Nr.2 lapa 197);

5) PS Nr.94176-94200 (lietas Pielikuma Nr.2 lapa 224);

6) PS Nr.95601-95650 (lietas Pielikuma Nr.2 lapa 224);

7) PS Nr.95626-95650 (lietas Pielikuma Nr.2 lapa 224);

8) MH Nr.68851-68875 (lietas Pielikuma Nr.2 lapa 249);

9) MG Nr.44001-44025 (lietas Pielikuma Nr.2 lapa 249);

10) MG Nr.44026-44050 (lietas Pielikuma Nr.2 lapa 249);

11) GH Nr.52126-52150 (lietas Pielikuma Nr.2 lapa 275);

12) GH Nr.42I26-42150 (lietas Pielikuma Nr.2 lapa 275);

13) GH Nr.02226-02250 (lietas Pielikuma Nr.2 lapa 275). [11.8] Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka nodokļu parāds SIA „KF Evita” uzrēķināts, pamatojoties uz izņemtajām cauršūtajām kases grāmatas lapām. Minētajās kases grāmatas lapās konstatēti algu saraksti, kuros norādītās summas nesakrīt ar VID nodaļā sniegtajiem „Ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēja darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī”. Tāpat VID ir konstatējis, ka pietiecējs ir izmaksājis algu personām, ar kurām nav noslēgti darba līgumi (lietas Pielikums Nr.4). [11.9] Tiesa sēdē lieciniece V.U. liecināja, ka 2004.gada 14.aprīlī SIA „KF Evita” biroja telpās Brīvības ielā 363, Rīga ieradās VID Finanšu policijas pārstāvji un veica pārbaudi.

Inspektori ņēma dokumentus, kuri likās interesanti. Vecākā inspektore lūdza iedot līgumu dokumentus, kā arī žurnālu. Lieciniece iebildusi par ierakstu aktā, ka izņemtas 8 kvīšu grāmatiņas, jo bija jānorāda, ka tikai trīs no tām nav reģistrētas VID. Savukārt protokola beigās bija uzrādīts, ka izņemtas 20 kvīšu grāmatiņas, taču pārbaudē figurē trīspadsmit grāmatiņas, kas izņemtas no SIA „KF Evita”. Uz tiesas jautājumu par to, cik tad kvīšu grāmatiņu bija nereģistrētas VID lieciniece norādīja, ka iespējams, ka tikai trīs, bet par visiem veiktajiem darījumiem nodokļi tika maksāti.

Attiecībā uz darbiniekiem maksātām algām lieciniece norādīja, ka 2003.gadā darbiniekiem algas tika maksātas skaidrā naudā, taču 2004.gadā tika atvērti bankas kontu un algas maksātas uz tiem. „Aploksnēs” nauda netika maksāta. [11.10] Tiesas sēdē liecinieks K.U. liecināja, ka strādājis SIA „KF Evita” rūpnīcā par ražošanas vadītāju. Liecinieka viens no pienākumiem bija izmaksāt algas darbiniekiem. Algas tika maksātas skaidrā naudā. Liecinieks braucis uz salonu Rīgā, tur grāmatvede iedeva skaidru naudu un tad pēc saraksta izmaksājis darbiniekiem algas.

Par to, vai darbinieki saņēma ko vairāk par izmaksāto algu, liecinieks nezina. Pats esot saņēmis no Ls 120 – Ls 150. Uz tiesas jautājumu par liecinieka paskaidrojumos norādīto algu Ls 450, liecinieks atzina, ka tā nav taisnība. Esot bijušas citas iespējas nopelnīt, izpildot „kreisos” pasūtījumus, izmantojot SIA „KF Evita” darba rīkus. Algu sarakstus ar darbinieku parakstiem citreiz esot atdevis grāmatvedei, citreiz izmetis, ja neviens nav prasījis. Uz tiesas jautājumu, par to kā notikusi dokumentu izņemšana, liecinieks norādīja, ka VID Finanšu policijas pārstāvji ieradās rūpnīcā, grāmatvede nav varējusi ierasties un viņš viens pats atbildēja uz visiem VID Finanšu policijas amatpersonu jautājumiem.

Inspektori ņēma dokumentus no plauktiem, šķirstīja tos un paņēma dažus līdzi. Katrs no inspektoriem bija paņēmis pa mapei un lieciniekam bija jāatbild uz jautājumiem. Liecinieks norādīja, ka, viņaprāt, uzņēmuma telpās atradās tikai SIA „KF Evita” dokumenti.

[12] Tiesa, pārbaudot to, vai pieņemot pārsūdzēto lēmumu, ir ievēroti procesuālie un formālie priekšnoteikumi, būtiskus pārkāpumus nekonstatē. Pārsūdzētais lēmums pieņemts atbildētāja kompetences robežās, pārsūdzētais lēmums satur visas APL 67.panta otrajā daļā minētās sastāvdaļas, ir izpildīts pieteicējas uzklausīšanas pienākums.

[13] Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai VID bija tiesīgs veikt nodokļu uzrēķinu, pamatojoties uz lietā esošiem materiāliem.

[14] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmo daļu, nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir šādi:

1) aprēķināt maksājamo nodokļu summas;

2) noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas;

3) iesniegt nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus (turpmāk — deklarācijas) rakstveidā vai elektroniskā veidā;

4) nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus vismaz piecus gadus, bet gadījumos, kad nodokļu maksātājam saskaņā ar likumu tiek piemērots īpašs nodokļu režīms uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus, - visu īpašā nodokļu režīma piemērošanas laiku.

5) ziņot par visiem saviem ienākumiem, pamatot nodokļu, nodevu un citu obligāto budžeta maksājumu summu atbilstību normatīvajiem aktiem par valstij un pašvaldībām pienākošos summu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, uzrādot vai iesniedzot nodokļu administrācijas ierēdņiem (darbiniekiem) viņu pieprasītos dokumentus;

6) atļaut nodokļu administrācijas ierēdņiem (darbiniekiem) likumā noteiktajā kārtībā apskatīt uzņēmējdarbībai izmantojamās telpas;

7) ieturēt konkrēto nodokļu likumos paredzētās maksājamo nodokļu summas; 8) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā nodokļu aprēķināšanas un uzskaites vajadzībām lietot stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķinus; 9) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā reģistrēt nodokļus un citus maksājumus ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām;

10) ja nodokļu maksātājs kārto grāmatvedības reģistrus ar elektroniskajām skaitļošanas mašīnām (datoriem), pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma iesniegt elektroniskā veidā nodokļu revīzijas (audita) veikšanai sagatavotu attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru datus;

11) iesniegt nodokļu administrācijai pieprasītos dokumentus, kuri izmantojami nodokļu bāzes noteikšanai. Izvērtējot šo normu, tiesa secina, ka nodokļu maksātāja pienākums ir vest grāmatvedību un uzskaitīt visus darījumus, kurus tas veicis. No lietā iesniegtiem materiāliem tiesa konstatē, ka VID Audita pārskatā Nr.173 ir konstatējis faktu, ka SIA „KF Evita” ir veikusi darbības, kas nav tikušas atspoguļotas grāmatvedības atskaitēs un par kurām nav maksāti nodokļi. Tiesa konstatē, ka VID ir veicis PVN, VSAOI, IIN un uzņēmumu ienākumu nodokļa (turpmāk – UIN) uzrēķinu, pamatojoties uz dokumentiem, kas tika izņemti no SIA „KF Evita” biroja Brīvības ielā 363, Rīgā un Limbažu rajona /dzēsta adrese/. Tiesa uzskata, ka ir svarīgi konstatēt, vai izņemtie dokumenti apliecina SIA „KF Evita” veiktās darbības, par kurām netika maksāti nodokļi. Tāpat ir svarīgi konstatēt, vai izņemtos dokumentus VID varēja izmantot nodokļu parāda un soda naudas aprēķināšanai.

[15] SIA „KF Evita” gan pieteikumā tiesai, gan tiesas sēdē uzsvēra, ka par izņemtajiem dokumentiem SIA „KF Evita” nekas nav zināms un SIA „KF Evita” pārstāvji nav šos dokumentus VID nodevuši un nav ar tiem iepazinušies. Tiesa konstatē, ka VID Finanšu policija no SIA „KF Evita” birojiem Rīgā un Limbažu rajonā izņēma darījumus apliecinošas kvīšu grāmatiņas (sk. [11.7]), kas nebija reģistrētas VID, un sarakstus ar informāciju par darbiniekiem izmaksātajām algām, par kurām netika maksāti normatīvajos aktos noteiktiem nodokļi (sk. [11.8]).

Pamatojoties uz šo informāciju, VID sagatavoja Audita pārskatu Nr.173 un noteica SIA „KF Evita” pienākumu samaksāt valsts budžetā nenomaksātos nodokļus un soda naudu. Tiesa šo SIA „KF Evita” argumentu vērtē kritiski, jo no lietā iesniegtiem materiāliem secināms, ka SIA „KF Evita” pārstāvji bija informēti par izņemtajiem dokumentiem un zināja to saturu. Tiesa konstatē, ka 2004.gada 14.aprīlī VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieki veica pārbaudi SIA „KF Evita” juridiskajā adresē Brīvības gatvē 363, Rīgā.

Pārbaudes gaitā tika sagatavots Pārbaudes akts. Izvērtējot pārbaudes aktu, tiesa secina, ka VID Finanšu policijas amatpersonas iepazinās ar SIA „KF Evita” grāmatvedības dokumentiem, darba tiesisko attiecību regulējošiem dokumentiem un izņēma pārbaudes veikšanai pārbaudes aktā noteiktos dokumentus. Pārbaudes aktu bez VID Finanšu policijas amatpersonām ir parakstījis arī SIA „KF Evita” valdes priekšsēdētājs T.P. un grāmatvede V.U. (lietas 2.sējuma 166-171 lapa). Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka V.U. 2004.gada 14.aprīlī sniedza paskaidrojumus VID Finanšu policijas pārvaldes inspektorei par izņemtajiem dokumentiem, tai skaitā par kvīšu grāmatiņām (lietas 2.sējuma 172, 173 lapa).

No liecinieces V.U. liecībām tiesas sēdē izriet, ka lieciniece bijusi klāt brīdī, kad birojā notika VID Finanšu policijas pārbaude, tāpat lieciniece liecināja, ka esot devusi inspektoram pieprasītos dokumentus (sk. [11.9]). Tiesa konstatē, ka 2004.gada 14.aprīlī VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieki veica pārbaudi SIA „KF Evita” struktūrvienībā Limbažu rajona /dzēsta adrese/. Pārbaudē konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi un izņemtas četras mapes ar dokumentiem. Pārbaudes aktu bez VID Finanšu policijas amatpersonām ir parakstījis arī SIA „KF Evita” pārstāvis K.U. (lietas 2.sējuma 164-165 lapa).

No lietas materiāliem izriet, ka SIA „KF Evita” pārstāvis K.U. 2004.gada 14.aprīlī sniedza VID Finanšu policijas inspektoram paskaidrojumus, izstāstot darbinieku algu izmaksas kārtību SIA „KF Evita” (lietas 2.sējuma 174 lapa). Arī tiesas sēdē liecinieks K.U. atzina, ka bijis klāt, kad tika veikta pārbaude un redzējis, ka tiek izņemtas mapes. Liecinieks tiesas sēdē norādīja, ka apšauba iespēju, ka uzņēmuma telpās atradās cita uzņēmuma grāmatvedības dokumenti (sk. [11.10]). Izvērtējot iepriekš minētos faktus un liecinieku liecības tiesa secina, ka SIA „KF Evita” amatpersonas bija klāt brīdī, kad tika veikta pārbaude gan birojā Rīgā, gan Limbažu rajonā.

Tāpat no liecībām un paskaidrojumiem izriet, ka V.U. un K.U. ir snieguši paskaidrojumus par izņemtajiem dokumentiem un situāciju uzņēmumā. Līdz ar to nav pamatots SIA „KF Evita” arguments par to, ka SIA „KF Evita” nav zinājusi par izņemtajiem dokumentiem un to saturu. Pamatojoties uz iepriekš teikto tiesa secina, ka SIA „KF Evita” zināja par to, kādi dokumenti ir izņemti, un apzinājās kādas darbības tajos ir atspoguļotas.

[16] SIA „KF Evita” savā pieteikumā tiesai norāda, ka izņemtos dokumentus nav parakstījusi SIA „KF Evita” vadība un nav pilnvarojusi tos parakstīt nevienai citai personai, tāpēc dokumenti nav izmantojami aprēķina veikšanai. Saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmo un otro daļu, uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk — saimnieciskie darījumi).

Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem. [16.1] Tiesa konstatē, ka veicot auditu un sagatavojot Audita pārskatu Nr.173, VID ir secinājis, ka SIA „KF Evita” ir izmantojis 13 (trīspadsmit) VID nereģistrētas kvīšu grāmatiņas, ierakstot tajos darījumus, kas nav atspoguļoti SIA „KF Evita” grāmatvedībā un par tiem nav maksāti nodokļi (lietas 1.sējuma 38-158 lapa).

Izvērtējot lietā esošos materiālus tiesa konstatē, ka SIA „KF Evita” ir izmantojusi kvīšu grāmatiņas, kas nav reģistrētas VID, norādot tajos darījumus, par kuriem nav veikti ieraksti SIA „KF Evita” grāmatvedībā un tātad nav maksāti nodokļi (sk. [11.7]). Līdz ar to tiesa secina, ka SIA „KF Evita” ir vedusi „dubulto” grāmatvedību – grāmatvedības atskaitēs, ko iesniedz VID, norādījusi daļu no reāli veiktajiem darījumiem un par tiem aprēķinājusi un samaksājusi nodokļus, un otru grāmatvedību – par tiem darījumiem, kuri netika atspoguļoti VID iesniegtajās grāmatvedības atskaitēs un par kuriem netika maksāti nodokļi.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumu Nr.361 „Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām” (turpmāk arī – MK noteikumi Nr.361) septītā punkta 7.1. apakšpunktu, Valsts ieņēmumu dienests pēc saskaņošanas ar Kases aparātu un kases sistēmu komisiju nosaka no kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču vai iekārtu obligātās lietošanas atbrīvotajām personām šāda veida darījumu apliecinošo dokumentu noformēšanu, ja netiek lietots kases aparāts, kases sistēma, specializētā ierīce vai iekārta:

7.1. numurēta un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē reģistrēta kvīts (turpmāk – reģistrētā kvīts), kura sastāv no trim eksemplāriem un kuras numuru visos eksemplāros veido sērija, kas apzīmēta ar diviem latīņu alfabēta burtiem, un ne vairāk kā sešu zīmju kārtas numerācija, un kurā paredzētas ailes šādu rekvizītu norādīšanai:

7.1.1. kvīts izrakstīšanas datums (mēnesis rakstāms vārdiem);

7.1.2. preču pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja nosaukums (fiziskai personai – vārds un uzvārds), nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (ar pievienotās vērtības nodokli apliekamai personai – Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas numurs) un juridiskā adrese (fiziskai personai – deklarētā dzīvesvieta);

7.1.3. preču pircēja vai pakalpojuma saņēmēja nosaukums (fiziskai personai – vārds un uzvārds), nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (ar pievienotās vērtības nodokli apliekamai personai – Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas numurs) un juridiskā adrese (fiziskai personai – deklarētā dzīvesvieta). Ja fiziskā persona neveic saimniecisko darbību, deklarēto adresi norāda pēc tās pieprasījuma;

7.1.4. pārdotās preces nosaukums, daudzums, cena un vērtība vai sniegtā pakalpojuma veids, apjoms, cena un vērtība;

7.1.5. piešķirtās atlaides, ja tādas ir;

7.1.6. pievienotās vērtības nodokļa likme un summa;

7.1.7. darījuma kopējā summa (cipariem un vārdiem);

7.1.8. par darījumu atbildīgo personu paraksti;

7.1.9. cita papildu informācija; Izvērtējot lietā iesniegtās kvīšu grāmatiņas tiesa konstatē, ka tās nav aizpildītas atbilstoši MK noteikumos Nr.361 paredzētajām prasībām. Vairākās kvītīs nav norādīti pircēja pilnie rekvizīti (piem. kvīts Nr. SB 91818, Nr. AD 010518, lietas Pielikuma Nr.2 139.lapa), tāpat kvītīs nav precīzi atspoguļots pakalpojuma nosaukums (piem. kvīts Nr.SB 90620, lietas Pielikuma Nr.2 191.lapa), nav norādīts kvīts aizpildīšanas datums (piem. kvīts nr. PS 95626, lietas Pielikuma Nr.2 225.lapa).

Taču ņemot vērā faktu, ka SIA „KF Evita” ir veikusi darbības ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas, tātad veikusi pretlikumīgas darbības, nevar sagaidīt, ka kvītis būs aizpildītās atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta sestās daļas 2.punktu, veicot nodokļu revīziju (auditu), nodokļu administrācijai ir tiesības uz aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu apmēru atbilstoši nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajām ziņām, ja ir konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:

2) nodokļu maksātājs ir veicis darījumu, lai izvairītos no nodokļu vai nodevu maksāšanas, vai nav identificējams kāds no darījuma dalībniekiem. Izvērtējot šo normu tiesa uzskata, ka VID pienākums ir veikt nodokļu aprēķinu visos gadījumos, it sevišķi tādos, kad konstatēts fakts, ka nodokļu maksātājs ir veicis pretlikumīgas darbības ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas. Ņemot vērā iepriekš teikto, tiesa uzskata, ka formāla kvīšu neatbilstība normatīvo aktu prasībām nevar būt par iemeslu tam, ka nodokļu aprēķins netiek veikts.

Lai aprēķinātu nenomaksāto nodokli, VID ir jābūt pārliecinātam, ka dokumentos ir norādīti darījumi, kurus veicis nodokļu maksātājs. Izvērtējot lietā esošās kvītis, tiesa secina, ka no tām ir iespējams izdarīt secinājumus, ka darījumus ir veikusi tieši SIA „KF Evita”, jo nereti uz kvītīm ir redzami SIA „KF Evita” rekvizīti (piem. kvīts ar numuru SZ 14530, lietas Pielikuma Nr.2 75.lapa). Savukārt tajos gadījumos, kad izrakstītā kvīts nav apzīmogota ar SIA „KF Evita” zīmogu vai spiedogu, ir redzams, ka nākošā kvīts (to var konstatēts pēc kārtas numura) ir apzīmogota ar SIA „KF Evita” zīmogu (piem. kvīts ar numuru AD 010510, AD 010511, AD 010512, lietas Pielikuma Nr.2 132-134.lapa), tātad secināms, ka arī neapzīmogotā kvīts ir no tās pašas kvīšu grāmatiņas un liecina par SIA „KF Evita” saimniecisko darbību.

Lieciniece V.U. tiesas sēdē atzina, ka iespējams tikai trīs kvīšu grāmatiņas nebija reģistrētas VID (sk. [11.9]), taču par visiem darījumiem nodokļi tika maksāti. Tiesa secina, ka liecinieces liecības nonāk pretrunā ar to, kas fiksēts V.U. sniegtajā paskaidrojumā VID Finanšu policijas inspektoram. No V.U. paskaidrojuma VID Finanšu policijas inspektoram izriet, ka izņemtajās kvīšu grāmatiņās redzami oficiāli un neoficiāli darījumi (sk. [11.3]). Tiesa uzskata, ka lielāka ticamība var tikt dota V.U. paskaidrojumiem, kas tika sniegti uzreiz pēc tam, kad pārbaude tika veikta, jo pastāv iespēja, ka pēc tik ilga laika V.U. ir apzinājusies savas iespējamās pretlikumīgās darbības sekas (iespējamu saukšanu pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības) un tāpēc mainījusi savu viedokli.

Saskaņā ar APL 154.panta pirmo daļu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem. Ņemot vērā iepriekš teikto tiesa nonāk pie secinājuma, ka izņemtās 13 kvīšu grāmatiņas un tajos atspoguļotie darījumi liecina par SIA „KF Evita” saimniecisko darbību un var tikt izmantotas nodokļu aprēķina veikšanai.

Turklāt, nav būtiskas nozīmes tam, cik kvīšu grāmatiņas tika izņemtas pārbaudē un cik fiksētas pārbaudes aktā. Būtiska nozīme ir tam, ka visas 13 kvīšu grāmatiņas, par kurām ir veikts aprēķins, nepārsniedz pārbaudē izņemto kvīšu grāmatiņu skaitu, turklāt, tās nav reģistrētas VID un tās ir identificējamas kā SIA „KF Evita” kvīšu grāmatiņas. [16.2] Tiesa konstatē, ka VID ir veicis aprēķinu par VSAOI un IIN, pamatojoties uz SIA „KF Evita” izņemtajām cauršūtajām kases grāmatas lapām par periodu no 2002.gada decembra līdz 2004.gada aprīlim.

Minēto kases grāmatu lapās konstatēti algu saraksti, kuros summas nesakrīt ar VID nodaļā iesniegtajiem „Ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēja darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī”. Tāpat VID ir konstatējis, ka pietiecējs ir izmaksājis algu personām, ar kurām nav noslēgti darba līgumi. Saskaņā ar likumu „Par sociālo apdrošināšanu” 14.panta pirmo daļu, darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu.

Ņemot vērā iepriekš citēto normu, tiesa uzskata, ka ir svarīgi konstatēt, vai izņemtās kases grāmatu lapas var tikt izmantotas, lai veikto nodokļu aprēķinu. Saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 7.panta piekto daļu, ierakstiem grāmatvedības reģistros jābūt savlaicīgi izdarītiem, pilnīgiem, precīziem un sistemātiski sakārtotiem. Nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs vai mērītāji atšķiras no attaisnojuma dokumenta. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.584 „Kases operāciju uzskaites noteikumi”, kases grāmatu kārto saskaņā ar šādām prasībām:

9.1. katram pārskata gadam iekārto jaunu kases grāmatu. Pārskata gada sākumā kases grāmatā norādītajam skaidrās naudas atlikumam kasē jābūt vienādam ar iepriekšējā pārskata gada beigās aprēķināto un kases grāmatā norādīto skaidrās naudas atlikumu;

9.2. ieraksti par katru attiecīgo periodu izdarāmi atsevišķā kases grāmatas lapā, norādot attiecīgā perioda sākuma un beigu datumu;

9.3. kases operācijas reģistrē, pamatojoties uz kases ieņēmumu vai izdevumu orderiem (kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā – kases iemaksu un izmaksu attaisnojuma dokumentiem) un norādot kases grāmatā attiecīgā ordera (kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā – kases iemaksu un izmaksu attaisnojuma dokumenta) numuru, maksājuma mērķi un kases operācijas summu;

9.4. kases grāmatā ierakstītajam kases atlikumam attiecīgā perioda sākumā jāatbilst kases atlikumam iepriekšējā attiecīgā perioda beigās;

9.5. ārkārtas gadījumos (piemēram, ja konstatēta zādzība) inventarizācijā konstatēto skaidrās naudas iztrūkumu kases grāmatā reģistrē inventarizācijas dienā, pamatojoties uz šim nolūkam īpaši sagatavotu kases izdevumu orderi, bet skaidrās naudas pārpalikumu –, pamatojoties uz kases ieņēmumu orderi. Kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām un Latvijas Bankai atļauts inventarizācijā konstatēto skaidrās naudas iztrūkumu vai pārpalikumu reģistrēt kases grāmatā, pamatojoties arī uz citu šim nolūkam īpaši sagatavotu kases izmaksu vai iemaksu attaisnojuma dokumentu;

9.6. kases grāmatu obligāti noslēdz mēneša pēdējā darbdienā. Izvērtējot lietā iesniegtās SIA „KF Evita” kases grāmatas par laika periodu no 2002.gada decembra līdz 2004.gada aprīlim, tiesa secina, ka arī šie dokumenti nav kārtoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tiesa konstatē, ka kases grāmatas lapās ir atspoguļoti fakti par SIA „KF Evita” ienākumiem un izdevumiem. No lietas materiāliem izriet, ka kases grāmatā ir tikušas reģistrētas atalgojuma izmaksas (piem. lietas Pielikuma Nr.1 342., 362. lapa), taču nereti personas nav parakstījušās par atalgojuma saņemšanu (piem., lietas Pielikuma Nr.4 169, 162.,175.lapa). Tiesa uzskata, ka fakts, ka persona nav parakstījusies par naudas saņemšanu var radīt maldinošu priekšstatu par to, ka šādas naudas izmaksa nav notikusi. Taču no lietas materiāliem izriet, ka algu izmaksai SIA „KF Evita” netika pievērsta vajadzīgā rūpība un parakstu neesamību nebūt neliecina par faktu, ka nauda nav tikusi izmaksāta. Kā to atzina liecinieks K.U. tiesas sēdē un savos paskaidrojumos VID Finanšu policijas amatpersonai, algu sarakstus ar darbinieku parakstiem citreiz esot atdevis grāmatvedei, citreiz izmetis, ja neviens nav prasījis (sk. [11.4], [11.10]). Līdz ar to vēl jo vairāk nav sagaidāms, ka grāmatvedības dokumenti tiks kārtoti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktai kārtībai. Tiesa uzskata, ja SIA „KF Evita” nebija svarīgi saraksti, kas apliecina, ka algu darbinieki ir saņēmuši, tad arī pārējie dokumenti, kas saistīti ar algu izmaksu, nebūs sakārtoti atbilstoši normatīvajos aktiem. Pamatojoties uz iepriekš teikto tiesa secina, ka VID varēja veikt nodokļu uzrēķinu par izmaksātajām algām pamatojoties uz lietā esošām lapām no kases grāmatas.

[17] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.pantu, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājumu lielumam, pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu nodrošina nodokļu maksātājs. Ņemot vērā minēto normu tiesa uzskata, ka nodokļu maksātājam ir jābūt spējīgam atspēkot argumentus, uz kā pamata VID ir veicis nodokļu aprēķinu. Kā to atzinis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2006.gada 13.jūnija sprieduma Nr.SKA – 248 13.punktā, „(..) Privātpersonu pienākums nodrošināt nepieciešamos pierādījumus palielinās proporcionāli tam, cik ļoti lēmuma pieņemšanas process notiek pašas privātpersonas interesēs. Šādos gadījumos attiecībā uz faktiem, kas veicina labvēlīga lēmuma pieņemšanu, ir dabiski un atbilstoši pierādījumu nastu uzlikt privātpersonai, nevis pārvaldei (sal.: Nehl P.H. Principles of Administrative Procedure in EC Law. Oxford: Hart Publishing, 1999, pp.114–115). Turklāt nodokļu administrēšana lielā mērā ir balstīta uz informāciju, ko iesniedz privātpersona, tostarp informāciju, ko privātpersona iegūst no citiem avotiem (sk. arī Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 17.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-11 12.punktu).” Izvērtējot lietas materiālus tiesa secina, ka SIA „KF Evita” nav iesniegusi nevienu pierādījumi, kas norādītu, ka VID ir pieļāvis kļūdu aprēķinu veikšanā vai ka šādi darījumi nav notikuši. Apstāklis, ka SIA „KF Evita” nepiekrīt aprēķinātam nodoklim un noteiktai soda naudai, nav arguments, kas atspēko VID konstatētos pierādījumus SIA „KF Evita” pretlikumīgām darbībām. Pamatojoties uz iepriekš teikto, tiesa uzskata, ka lietā ir savākti pietiekoši pierādījumi nodokļu un soda naudas aprēķina veikšanai un VID bija tiesība veikt nodokļu parāda un soda naudas aprēķinu.

[18] SIA „KF Evita” savā pieteikumā tiesai norāda, ka VID atsauces uz liecinieku liecībām nevar tikt izmantotas kā pierādījumi, jo SIA „KF Evita” pārstāvim nebija iespējas piedalīties pratināšanas procesā. Uz šo SIA „KF Evita” argumentu tiesa norāda sekojošo. VID darbinieki nav veikuši SIA „KF Evita” darbinieku pratināšanu. Pratināšana ir metode, kuru izmanto kriminālprocesā. No lietas materiāliem neizriet, ka lietā ir bijis ierosināts kriminālprocess. Saskaņā ar likuma „Par valsts ieņēmumu dienesta” 10.panta pirmās daļas 2.punktu, visiem ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības izdarīt nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu), pārbaudīt juridisko un fizisko personu grāmatvedību un tās pamatdokumentus, citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītos dokumentus, saņemt nepieciešamos paskaidrojumus un izziņas, aizzīmogot vai aizplombēt tirdzniecības, ražošanas, noliktavu, arhīvu un kasu telpas un kases, lai nodrošinātu dokumentācijas, naudas līdzekļu un materiālo vērtību saglabāšanu nodokļu maksājumu revīziju laikā; Tiesa konstatē, ka ne minētā likuma norma, ne citas normas neparedz pienākumu uzaicināt uzņēmuma pārstāvi, ja no uzņēmuma darbiniekiem tiek saņemti paskaidrojumi. Līdz ar to tiesa secina, ka VID nebija pienākums uzaicināt SIA „KF Evita” pārstāvi brīdī, kad tika saņemti V.U. un K.U. paskaidrojumi.

[19] Ņemot vērā spriedumā minētos apsvērumus, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pamatots, bet pieteicējas pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

Noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „KF Evita” pieteikumu par Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2005.gada 11.oktobra lēmuma Nr.19/27251 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Spriedums sastādīts un parakstīts 2008.gada 11.janvārī.

Tiesnese (paraksts) Dz.Amerika

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

Tiesnese Dz.Amerika

Rīgā, 2008.gada 11.janvārī