Court dismisses defendant's defense regarding promissory notes and orders full payment of debt plus interest.

Lietas arhīva Nr. C-0057-17

ECLI:LV:LIRT:2017:1123.C21034816.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Limbažos 2017.gada 23.novembrī

Limbažu rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A.Grīnberga

ar sekretāri L.Brunēvicu

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. A/, atbildētāja pārstāvim /pers. B/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. C/ prasībā pret /pers. D/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

/pers. C/ (turpmāk prasītājs) cēlusi tiesā prasību, kurā lūdz piedzīt no /pers. D/ (turpmāk atbildētājs) 10944,68 EUR, noteikt

prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% apmērā no kopējās par labu prasītājai piedzītās summas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei, piedzīt visus tiesāšanās izdevumus.

Prasība pamatota ar apstākļiem, 2007.gada 15.martā prasītāja kā rokasnaudas devēja un atbildētājs kā rokasnaudas ņēmējs

noslēguši rokasnaudas līgumu, ar kuru prasītāja apņēmusies pirkt un atbildētājs apņēmies pārdot nekustamo īpašumu - dabā reāli vēl

nenodalītu zemes gabalu 7,8 ha platībā, kas tiktu atdalīts no atbildētāja nekustamā īpašuma /nosaukums A/, kadastra numurs /numurs A/.

Puses vienojušās, ka atdalāmais zemes gabals tiek pārdots par pirkuma maksas summu Ls 20000. Rokasnaudas līguma 2.2.punktā

atbildētājs apliecinājis naudas summas saņemšanu. Tāpat atbildētājs apņēmies veikt visas atdalīšanai nepieciešamās darbības, kuru

rezultātā varētu tikt atdalīta un izveidota jauna zemes vienība 7,8 ha platībā. Atbildētājs veicis zemes vienības /nosaukums B/– 6,87 ha

atdalīšanu. Tā kā prasītāja vēlējusies iegādāties lielāku zemes gabalu, puses panākušas vienošanos, ka zemes gabals /nosaukums B/

pārdots par Ls 15000, kas samaksāti atbildētājam no jau nodotās rokasnaudas summas daļas un atbildētājs veic papildu zemes

gabala /nosaukums C/ atdalīšanu, ko nākotnē atsavinās prasītājai. Atlikusī rokasnaudas daļa Ls 5000 tiek izmantota zemes

gabala /nosaukums C/ nākotnes pirkumam, kā arī par labu atbildētājam tiek maksāti pirkuma maksas avansa maksājumi. Atbildētājs pēc

zemes gabala /nosaukums C/ atdalīšanas reģistrē zemesgrāmatā atsavināšanas aizlieguma atzīmi par labu prasītājai, kā arī prasītājai tiek

nodibinātas pirmpirkuma tiesības uz zemes gabalu /nosaukums C/Panāktā vienošanās daļēji fiksēta 2008.gada 16.janvārī starp prasītāju

kā pircēju un atbildētāju kā pārdevēju noslēgtajā pirkuma līgumā, ar kuru prasītāja nopirka zemes gabalu /nosaukums B/. Puses nav

panākušas galējo vienošanos par zemes gabala /nosaukums C/ nākotnē paredzēto pirkumu un tā darījuma būtiskajām sastāvdaļām.

Papildus nodotajai rokasnaudas summas daļai Ls 5000 (7114,36 EUR) prasītāj veikusi bezskaidras naudas maksājumus, norādot kā

maksājuma mērķi “Avansa maksājums par darījumu ar nekustamo īpašumu /nosaukums C/: 2012.gadā Ls 1200 (1707,45 EUR),

2013.gadā Ls 1000 (1422,87 EUR), 2014.gadā 700 EUR. Kopējā naudas summa, kas nodota atbildētājam, ko bijis paredzēts izmantot

zemes gabala /nosaukums C/ pirkšanas gadījumā ir 10944,68 EUR. Prasītāja uzticējusies atbildētājam, paļāvusies, ka puses spēs panākt

vienošanos par zemes gabala /nosaukums C/ nākotnē paredzēto pirkumu. Atbildētājs 2015.gada 15.maijā noslēdzis pirkuma līgumu

Nr.1636 ar /pers. G/, kam atsavinājis zemes gabalu /nosaukums C/ par 14200 EUR. Pie šādiem apstākļiem, ka vairs nav iespējams

noslēgt sākotnēji plānoto vienošanos par zemes gabala /nosaukums C/ pārdošanu, tad atbildētājam nav pamats paturēt prasītājas naudas

līdzekļus. Apzinās, ka nespēj pierādīt arī skaidrās naudas maksājumu veikšanas faktus, tāpēc prasības pieteikumā iekļauj samaksāto

naudas summu atprasījumu. Nosūtījusi atbildētājam 2015.gada 1.septembra brīdinājumu, saņēmusi atbildētāja 2015.gada 20.septembra

vēstuli, kurā norādīts, ka visas saistības pušu starpā ir izpildītas, tāpēc atbildētāja ieskatā brīdinājums nav pamatots.

Atbildētājs savā rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka 2007.gada 15.martā prasītāja kā rokas naudas devēja un atbildētājs kā

rokas naudas ņēmējs noslēguši rokasnaudas līgumu, prasītāja apņēmusies nopirkt, un atbildētājs apņēmies pārdot nekustamo īpašumu -

dabā reāli vēl nenodalītu zemes gabalu 7,8 ha platībā, kas tiktu atdalīts no zemes gabala /nosaukums A/, kadastra numurs /numurs A/.

Visus jautājumus par nekustamo īpašumu /nosaukums B/ un /nosaukums B/ atsavināšanu atbildētājs veicis ar prasītājas tēvu - /pers. I/.

Puses vienojušās, ka nekustamais īpašums /nosaukums A/ tiks sadalīts divos īpašumos - /Nosaukums B/ un /Nosaukums C/. Puses

parakstījušās zem nekustamā īpašuma /Nosaukums A/ pašrocīgi zīmēta sadalīšanas plāna un darījuma noslēgšanas brīdī pieaicinājušas

liecinieku /pers. J/. /pers. I/ uzstājis, ka par nekustamo īpašumu īpašnieci jākļūst prasītājai – viņa meitai, kad 2007.gada 15.martā starp

prasītāju un atbildētāju noslēgts rokasnaudas līgums un 2008.gada 16.janvārī pirkuma līgums. Starp pusēm pastāvējusi vienošanās, ka

nekustamā īpašuma /Nosaukums B/ pirkuma maksa būs Ls 50000 (71143,59 EUR) un nekustamais īpašums /Nosaukums C/ tiks

pārrakstīts uz prasītājas vārda pēc tam, kad /pers. I/ samaksās atbildētājam Ls 20000 (28457,44 EUR), tādēļ vienlaicīgi ar pirkuma

līguma parakstīšanu /pers. I/ izsniedzis atbildētājam divas parādzīmes. Vienu parādzīmi par Ls 30000 (42686,15 EUR) ar atmaksas

termiņu līdz 2008.gada 10.augustam un otru parādzīmi par Ls 20000 (28457,44 EUR) ar atmaksas termiņu līdz 2008.gada 1.jūnijam.

Tas, ka prasītāja veikusi papildus maksājumus atbildētājam atzīstams, ka prasītāja pievienojusies /pers. I/ apsolījumam samaksāt

atbildētājam 28457,44 EUR, lai pēc tam iegūtu īpašuma tiesības uz minēto zemesgabalu. Patiesībai neatbilst prasītājas apgalvojums, ka

atlikusī rokasnauda Ls 5000 ieskaitāma nākotnes pirkuma līgumā. Bez rokasnaudas līgumā norādītās summas prasītājai bijis jāsamaksā

Ls 30000 (42686,15 EUR), kas kopā sastāda Ls 50000 (71143,59 EUR). /pers. I/ nav izpildījis savas saistības, kuras uzņēmies ar

2008.gada 16.janvāra parādzīmi, nav iestājies nosacījums nekustamā īpašuma /nosaukums C/ atsavināšanai un atbildētājam nav

pienākums atmaksāt prasītājai no viņas saņemtās summas, jo tās izmaksātas izpildot /pers. I/ apsolījumu samaksāt 28457,44 EUR, lai

pēc tam iegūtu īpašuma tiesības uz minēto zemesgabalu.

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja spēkā, savos paskaidrojumos atsaucās uz prasības pieteikumā norādītajiem

apstākļiem. Papildus norāda, puses nebija panākušas galējo vienošanos par zemesgabala /nosaukums C/ pirkuma būtiskajām sastāvdaļām

un blakus noteikumiem. Prasītāja naudas pārskaitījumus veikusi cerībā, ka darījums būs. Tā kā darījums nav noticis, prasītājai ir tiesības

naudu atprasīt. Prasītāja nespēj pierādīt skaidrās naudas došanas faktus. Tā kā atbildētājs nekustamo īpašumu /nosaukums C/ pārdevis

trešajai personai, tad prasītājas īpašuma tiesības iegūt vairs nav iespējamas. Tādējādi atbildētājam nav tiesību paturēt naudu, atbildētājs

nav iesniedzis nekādus pierādījumus, kas apliecinātu viņa tiesības paturēt prasītājas naudu. Atbilstoši Civillikuma 2389.panta otrajai

daļai, atbildētājam šobrīd paturēt naudas līdzekļus atbildētājam pilnīgi noteikti nav nekāda pamata, jo īpašuma viņam vairs nav. Attiecībā

par parādzīmēm, no lietā esošajiem pierādījumiem, ir redzams, ka parādzīmēs norādītās summas bija pēc būtības par citu darījumu –

smilšu izstrādi, kas bija starp /pers. I/ un atbildētāju, vai pat viņa dēlu.

Atbildētāja pārstāvis savos paskaidrojumos atsaucās uz rakstveida paskaidrojumā norādītajiem apstākļiem, ka sarunas par

zemesgabalu atdalīšanu ar atbildētāju veicis prasītājas tēvs – /pers. I/, vienojušies par zemesgabalu pirkuma maksu Ls 80000. /pers. I/

nekustamos īpašumus vēlējies iegādāties, jo šajos zemesgabalos gribējis iegūt smilti. Pats nav varējis būt nekustamo īpašumu

īpašnieks, jo ir daudz kreditoru. Norāda, ka puses ir panākušas vienošanos par līguma būtiskajām sastāvdaļām, vienojušās gan par

termiņu, līdz kuram ir jāsamaksā pirkuma maksa, gan arī par pirkuma priekšmetu, proti, par nekustamo īpašumu /Nosaukums C/ un šis

līgums paredzēja to, ka līdz 2008.gadam bija jāsamaksā Ls 20000. Prasītāja iespējams nezinot kāda ir bijusi pirkuma maksa. Prasītāja

nav izpildījusi savas saistības, nav veikusi visu pirkuma maksu. Papildus norāda, ka prasība ir celta pamatojoties uz Civillikuma

2389.pantu, pēc šāda panta prasība ir pieļaujama tikai gadījumā, ja pie kāda atrodas, kāds priekšmets no otras mantas bez jebkāda

pamata. Lietā ir iesniegta ar parādzīme, ko ir parakstījis /pers. I/ 2008.gadā, tādējādi devis apsolījumu atgriezt saņemto naudu Ls 20000

apmērā, pēc naudas saņemšanas atbildētājs atsavinās nekustamo īpašumu prasītājai. Uzskata, ka prasītāja savas saistības līdz galam nav

izpildījusi, tad arī atbildētājam uz doto brīdī nebūtu pienākums izpildīt savas saistības pret prasītāju. Pprasītāja zinājusi par /pers. I/ un

atbildētāja vienošanos, jo ilgstoši pārskaitījusi atbildētājam naudu. Norāda, ka tiesa atsakoties pieņemt pretprasību, ir lēmusi nepareizi,

jo pretprasība ir pieļaujama, ja lietā ir iespējams ieskaits, savstarpējs ieskaits saskaņā ar Civillikumu, kas ir ieskaits starp diviem

prasījumiem. Svarīgi konkrētajā lietā, ir divas vienādas puses, prasītāji un atbildētāji. Lūdz prasību noraidīt, kā nepamatotu.

Motīvu daļa

Izvērtējot, uzklausot puses un iepazinusies lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pilnībā apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu

un iebildumu pamatojumu. Prasītājam jāpierāda sava prasība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Nu pušu paskaidrojumiem un iesniegtiem pierādījumiem iespējams secināt, ka 2007.gada 15.martā starp prasītāju kā rokasnaudas

devēju un atbildētāju kā rokasnaudas ņēmēju noslēgts rokasnaudas līgums, saskaņā ar kuru puses apņēmušās – prasītāja nopirkt, bet

atbildētājs pārdot zemes gabalu 7,8 hektāru platībā, kas tiks atdalīts no atbildētājam piederošā nekustamā īpašuma /nosaukums A/,

kadastra numurs /numurs A/. Puses vienojušās, ka atdalītais zemesgabals tiks pārdots par Ls 20000. Prasītāja nodeva, bet atbildētājs

pieņēma rokasnaudas Ls 20000. Rokasnaudas līguma 2.2.punktā atbildētājs apliecinājis rokasnaudas summas saņemšanu. Līguma

3.6.punktā atbildētājs apņēmies veikt visas atdalīšanai nepieciešamās darbības, kuru rezultātā tiks atdalīta un izveidota jauna zemes

vienība 7,8 hektāru platībā, ko apņēmies izpildīt līdz 2008.gada 15.martam.

Puses 2008.gada 16.janvārī noslēgušas pirkuma līgumu, saskaņā ar kuru atbildētājs pārdeva, bet prasītāja nopirka no atbildētāja

zemesgabalu /nosaukums B/ 6,87 hektāru platībā, kas atdalīts no atbildētājam piederošā nekustamā īpašuma /nosaukums A/, par pirkuma

maksu Ls 15000. Līguma 10.punktā puses vienojas, ka prasītājai ir pirmpirkuma tiesības un ir nostiprināma zemesgrāmatā aizlieguma

atsavināšanas atzīme par labu prasītājai uz diviem zemesgabaliem /nosaukums C/ 4,14 hektāru kopplatībā, kas tiks atdalīti no atbildētāja

nekustamā īpašuma /nosaukums A/. Laika periodā no 2012.gada 21.augusta līdz 2014.gada 18.decembrim prasītāja veikusi atbildētājam

vairākus bezskaidras naudas maksājumus 3830,32 EUR apmērā kā avansa maksājumu par nekustamo īpašumu /nosaukums C/(lietas

lapas 22 – 24).

2015.gada 15.maijā atbildētājs noslēdzis pirkuma līgumu ar /pers. G/ par nekustamā īpašuma /nosaukums C/ 4,14 hektāru

kopplatībā atsavināšanu par 14200 EUR.

Liecinieks/pers. L/ liecināja, ka puses tikušās divas reizes pie abu darījumu noslēgšana. Sarunas par darījumu izpildi un būtiskajām

sastāvdaļām veicis pats liecinieks un prasītājas tēvs /pers. I/. /pers. I/ gribējis iegādāties no liecinieka tēva nekustamos īpašumus, lai

iegūtu smiltis. Sākotnēji ar /pers. I/ vienojušies, ka īpašums tiks pārdots par Ls 70000 vai Ls 80000. Puses līgumu noslēgušas par Ls

20000. Apliecina, ka /pers. I/ nodevis atbildētājam naudu Ls 20000. Parādzīmes devis /pers. I/ kā saistību nodrošinājumu. Pie

parādzīmju došanas prasītāja nav bijusi klāt, nezinot vai par to esamību viņa zina. Pie darījuma noslēgšanas pie notāra bijuši prasītāja un

atbildētājs, pats nav bijis klāt. Apliecina, ka no /pers. I/ pieņēmis skaidru naudu arī pēc 2008.gada aptuveni Ls 1000, par ko iespējams ir

informējis atbildētāju. Nav informējis ne prasītāju, ne arī /pers. I/, ka zemesgabalu /nosaukums C/ pārdevis trešajai personai.

Liecinieks/pers. M/ liecināja, ka viņa meita – prasītāja vēlējusies laukos iegādāties lauku īpašumu lauku mājas celtniecībai. Tā kā

paša uzņēmums nodarbojas ar smilts ieguvi, tad caur mākleri atradis nekustamo īpašumu, kur iespējams būtu iegūstama smilts. Prasītāju

apmierinājusi vieta, kur atradies atbildētāja nekustamais īpašums, ko viņa vēlējusies iegādāties. Darījumu par īpašuma iegādi kārtojis

pats meitas uzdevumā. Vienojies, ka no atbildētāja nekustamā īpašuma /nosaukums A/ tiks atdalīts zemesgabals 8 hektāru platībā, pēc kā

prasītāja un atbildētājs noslēguši rokasnaudas līgumu, prasītāja nodevusi atbildētājam Ls 20000. Atbildētājs atdalījis zemesgabalu, kas

bijis mazāks nekā pirms tam vienojušies. Pie notāra, noslēdzot pirkuma līgumu par atdalīto zemesgabalu /nosaukums B/, puses

vienojušās par tā pirkuma cenu Ls 15000, ka tiks atdalīts vēl viens nekustamais īpašums /nosaukums C/, kas tiks atsavināts prasītājai.

Liecina, ka rīkojies pēc prasītājas mutiska pilnvarojuma, lai atrastu viņai nekustamo īpašumu lauku mājas celtniecībai, ko gribējusi

iegādāties pati prasītāja. Prasītāja zinājusi, ka pats grib atrast vietu smilts ieguvei. Nav teicis prasītājai par parādzīmju esamību, nezin vai

par tām viņa zinājusi, kad slēgts darījums.

Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Tiesa atzīst, ka atbildētājs nav ievērojis noslēgtā rokasnaudas līguma nosacījumus, un proti, atbildētājs nav veicis zemesgabala

atdalīšanu norādītā platībā. No lietā pievienotā Vidrižu pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr.290 par nekustamo īpašumu /nosaukums

A/ konstatējams, ka no nekustamā īpašuma /nosaukums A/ atdalīts zemesgabals /nosaukums B/ 6,87 hektāru platībā (lietas lapa 28).

Tāpat tiesa atzīst, ka atbildētājs nav izpildījis arī 2008.gada 16.janvāra pirkuma līguma nosacījumus, un tieši, pēc nekustamā

īpašuma /nosaukums C/ atdalīšanas no nekustamā īpašuma /nosaukums A/ atbildētājs apņēmās nostiprināt prasītājas pirmpirkuma

tiesības uz nekustamo īpašumu /nosaukums C/. No lietas materiālos esošās Vidrižu pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs

C/nekustamam īpašumam /nosaukums C/ izdrukas secināms, ka atbildētājs pēc zemesgabalu atdalīšanas nostiprinājis savas īpašuma

tiesības 2011.gada 16.februārī, taču nav izpildījis pirkuma līgumā uzņemtos pienākumus – nostiprināt prasītājas pirmpirkuma tiesības,

noteikt aizliegumu nekustamo īpašumu atsavināt bez prasītājas rakstiskas piekrišanas.

Lai arī puses pie pirkuma līguma noslēgšanas nebija precīzi noteikušas rīcību ar atlikušo rokasnaudas daļu Ls 5000, tiesa secina,

ja atbildētājs to neatgrieza prasītājai un prasītāja to uzreiz neatprasīja, tad attiecīgi atzīstams, ka šo naudas daļu puses pieņēmušas kā

nākotnes pirkuma samaksas daļu par nekustamo īpašumu /nosaukums C/, ko atbildētājs nākotnē apņēmās atsavināt prasītājai. Tā kā

atbildētājs pretēji pirkuma līgumam ne vien neizpildīja uzņemtās saistības, bet papildus vēl pieņēma no prasītājas bezskaidras naudas

maksājumus ilgstošā periodā, tad secināms, ka puses nebija vienojušās par nekustamā īpašuma /nosaukums C/ pirkuma līguma

būtiskajām sastāvdaļām, un tieši, pirkuma maksu. Tiesa uzskata, ka atbildētājs, pieņemot no prasītājas naudu un to paturot, ar savu rīcību

apliecināja solījumu nākotnē nekustamo īpašumu atsavināt pircējai. Atbildētāja vēlākā rīcība, atsavinot nekustamo īpašumu /nosaukums

C/ trešajai personai ir pretrunā ar Civillikuma 1.panta noteikto, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.

Civillikuma 2389.pants noteic, ja kādam ir bez kāda pamata kāds priekšmets no otra mantas, tad to var no viņa atprasīt. Attiecībā uz

šādu atprasījumu nav nekādas nozīmes, vai tāda priekšmeta iegūšanai nav bijis pamata no paša sākuma, jeb vai pamats, kas agrāk ir bijis,

vēlāk atkritis. Savukārt Civillikuma 2391.pants norāda, ka nevienam nav tiesības netaisni iedzīvoties uz otra rēķina, cietējam ir tiesības

atprasīt no otra to, ar ko un par cik tas iedzīvojies.

Tiesa konstatē, ka naudu par nekustamo īpašumu /nosaukums C/ atbildētājs ir saņēmis. Prasītāja ir pierādījusi naudas līdzekļu

nodošanu atbildētājam. Atbildētājs nav pietiekami pamatojis un argumentējis, uz kāda pamata šos naudas līdzekļus paturējis. Tiesa

tādejādi atzīst, ka pie atbildētāja bez jebkāda tiesiska pamata atrodas prasītājas naudas līdzekļi, kas ir atgriežami prasītājai. Tādēļ tiesa

piedzen no atbildētāja par labu prasītājai saņemto rokasnaudu 7114,36 EUR (Ls 5000), kā arī bezskaidras naudas maksājumus 3830,32

EUR, ko prasītāja pārskaitīja atbildētājam laika periodā no 2012.gada 21.augusta līdz 2014.gada 18.decembrim kopā 10944,68 EUR

apmērā.

Tiesa noraida kā nepamatotus atbildētāja pārstāvja iebildumus, ka prasītāja jebkādi ir saistīta ar liecinieka /pers. I/ darbību. Un

proti, kā norādīja liecinieks /pers. J/, tad gan rokasnaudas līgumu prasītāja un atbildētājs noslēguši nevienam neesot klāt pagasta

bāriņtiesā. Tāpat noslēgts pie notāra pirkuma līgums. Tādējādi abos darījumos puses ir izteikušas vēlmi slēgt tieši tādus darījumus, par

ko ir vienojušās. Tiesa iepazīstoties ar lietā iesniegtajām parādzīmēm, konstatē, ka parādzīmes ir devis prasītājas tēvs – /pers. I/. Vienā

no parādzīmēm /pers. I/ ir apņēmies atmaksāt saņemtos Ls 30000 atbildētājam, taču parādzīmē nav nekādas norādes, ka viņš rīkojas kā

prasītājas pilnvarnieks un par to, uz kāda pamata viņš naudu ir saņēmis. Parādzīmē par Ls 20000, ko /pers. I/ ir devis, ietverts

nosacījums, ka pēc naudas atdošanas atbildētājam tiks atsavināts prasītājai nekustamais īpašums /nosaukums C/. Taču ne rokasnaudas

līgumā, ne arī pirkuma līgumā puses nav ietvērušas jebkādus nosacījumus, tostarp parādzīmju došanu, kas ierobežotu prasītājas tiesības

iegūt nekustamo īpašumu. No kā secināms, ka šo parādzīmju esamība nekādā gadījumā neattiecas uz prasītājas darījumu attiecībā uz

nekustamo īpašumu iegādi. Parādzīmju došana, tiesas ieskatā, ir pilnīgi cits darījums, ar citu darījuma priekšmetu un starp citām

darījuma pusēm. Tiesas ieskatā /pers. I/ atsaukšanās savā parādzīmē uz prasītājas darījumu ar atbildētāju nav bijusi korekta un nav

saistoša prasītājai. Minēto arī apliecina abu liecinieku liecības, ka prasītāja nav bijusi klāt parādzīmju došanas laikā un iespējams vispār

nezin par to esamību.

Pēc prasītājas pieteikuma, vadoties pēc Civilprocesa likuma 195.panta un Civillikuma 1753., 1756., 1765.pantu normām,

atzīstamas prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma

izpildei.

Tā kā prasība tiek apmierināta, ievērojot Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami prasītājai

radušies tiesas izdevumi – valsts nodeva 713,02 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā 717,72 EUR.

Lietas izskatīšanas laikā ir radušies papildus ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 14,85 EUR apmērā, tad saskaņā ar Civilprocesa

likuma 42.pantu tie piedzenami no atbildētāja par labu valstij.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu spriedumam nosakāms labprātīgas sprieduma izpildes termiņš desmit dienas no tā

stāšanās spēkā.

Rezolutīvā daļa

Vadoties pēc Civilprocesa likuma 190. un 193.panta, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, 11662,40 EUR

(vienpadsmit tūkstoši seši simti sešdesmit divi euro 40 centi), ko veido parāds 10944,68 EUR un tiesas izdevumi 717,72 EUR. Parāda

samaksa veicama uz /pers. C/, personas kods /personas kods/, norēķinu kontā Nr.LV36UNLA0050014390444 AS “SEB Banka”.

Atzīt /pers C./tiesības saņemt no /pers. D/ likumiskos procentus seši procenti gadā apmērā no kopējās par labu prasītājai piedzītās

summas no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 14,85 EUR, kas

ieskaitāmi Valsts kase, konta Nr.LV51TREL2190458019000, Tiesu administrācija, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22,

klasifikācijas kods 21499.

Spriedumam noteikt termiņu labprātīgai izpildei desmit dienas no sprieduma stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Limbažu rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 7.decembrī.

Tiesnese A.Grīnberga