Legislator Case Law & Legislation
C20254415 / C-0598-16 AI generated

Landlord wins eviction and debt recovery case against tenants for unpaid rent and services.

Case Number C20254415 / C-0598-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the tenants' defense and fully granted the landlord's request to terminate the lease and evict them from the apartment. The landlord had accumulated a significant debt for rent and utilities since October 2013, which exceeded three months' payment. The court ruled that the statutory conditions for terminating the contract and ordering eviction were met due to the prolonged non-payment.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 195. pants; Civillikuma 1765. pants; Civilprocesa likuma 204.1 pants: When tenants fail to pay rent and utilities for a prolonged period, the landlord may terminate the lease and evict them, while the court must order the recovery of the debt plus statutory interest.

Keywords

AI generated
lease termination eviction order unpaid rent statutory interest utility arrears civil procedure debt recovery

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
Civillikuma 1765. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C20254415

AIZMUGURISKS

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2016.gada 17.martā

Liepājas tiesa šādā sastāvā

tiesnese Indra Pelnēna

sekretāre Marina Karloviča

piedaloties SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” pārstāvim /pers. A/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” pārstāvja iesniegto prasību pret /pers. B/, /pers. C/ par īres līguma

izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa, parāda piedziņu.

Tiesas sēdē tiesa

k o ns t a t ē ja :

kopš 2011.gada 11.aprīļa /pers. B/, viņas bērnu tēvs /pers. C/ un kopš /datums/dēls /pers. D/ (personas kods/personas kods/), kopš 2012.gada

19.septembra meita /pers. E/ (personas kods /personas kods/), kopš /datums/dēls /pers. F/ (personas kods /personas kods/) lieto dzīvokli, kurš sastāv

no divām istabām ar kopējo platību 39,3 m2 (dzīvojamo platību 26 m2) un atrodas Liepājā, /adrese/ dzīvoklis Nr.5. /adrese/, apsaimnieko SIA „Liepājas

namu apsaimniekotājs”. Atbildētāji lieto dzīvojamās telpas, izmanto komunālos pakalpojumus (t.i., aukstais ūdens, asenizācija, sadzīves atkritumu

izvešanu). 2011.gada 3.oktobrī /pers. B/ noslēdza dzīvojamās telpas īres līgumu ar apsaimniekotāju, saskaņā ar kuru apņēmās līdz katra mēneša

30.datumam samaksāt par īri un pamatpakalpojumiem (2.3.punkts). Liepājas pilsētās būvvalde 2011.gada 20.oktobrī ar savu lēmumu ēkai /adrese/

nomainīja adresi uz /adrese/. Sākot ar 2013.gada oktobri par īri un pamatpakalpojumiem atbildētājiem izveidojies parāds. Parāda aprēķinā sākot ar

2013.gada 1.novembri iekļauti likumiskie procenti par kavējumu – tas ir, seši procenti no simta gadā (Civillikums 1765.pants). Uz 2015.gada 31.augustu

atbildētāji ir parādā SIA ,,Liepājas namu apsaimniekotājs” EUR 529,75, tai skaitā pamatparāds EUR 498,86, likumiskie procenti EUR 30,89. Parāds

izveidojies par laika periodu no 2013.gada l.oktobra līdz 2015.gada 31.augustam.

SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” parāda dēļ 2015.gada 16.janvārī publicēja izdevumā „Latvijas Vēstnesis” brīdinājumu atbildētājiem

labprātīgi viena mēneša laikā samaksāt parādu, kā arī atbildētājs tika iepazīstināts ar sekām, kādas iestāsies, ja parāds netiks apmaksāts (nemaksāšanas

gadījumā tiks iesniegta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvokļa). Atbildētāji parādu nav samaksājuši. Parāds vairākkārtīgi pārsniedz

trīs mēnešu maksas apmēru. Pie šādiem apstākļiem prasītājs uzskata, ka īres līgums uz strīdus dzīvokli ir izbeidzams un atbildētājs no tā izliekams. Bez

tam no atbildētāja piedzenams īres un komunālo pamatpakalpojumu parāds.

Prasītājs lūdz tiesu izbeigt 2011.gada 3.oktobrī noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt /pers. B/ (personas kods /personas kods/), /pers.

C/ (personas kods /personas kods/), /pers. D/ (personas kods /personas kods/), /pers. E/ (personas kods /personas kods/) un /pers. F/ (personas

kods /personas kods/) un viņiem piederošās mantas no dzīvokļa Liepājā, /adrese/; piedzīt no /pers. B/ par labu SIA ,,Liepājas namu apsaimniekotājs”

parādu EUR 529,75 (pamatparāds EUR 498,86, likumiskie procenti EUR 30,89); piedzīt no /pers. B/ par labu SIA ,,Liepājas namu apsaimniekotājs”

tiesāšanās izdevumus EUR 208,25 un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos procentus no pamatparāda. Piedzīt no /pers. C/ par labu SIA ,,Liepājas namu apsaimniekotājs” ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR

15,65 par brīdinājuma publikāciju izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.

Prasība pamatota uz likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 28.2p. 1.daļas 1. un 2.punkta, 9., 10., 11. 1, 12.pantu, Civillikuma 2141., 1587., 1756,

1765.pantu.

2016.gada 3.februārī prasītājs palielinājis prasības apjomu, norādot, ka parāds kopš 2015. gada 30. septembra ir palielinājies, tādēļ SIA

„Liepājas namu apsaimniekotājs” iesniedz prasības papildinājumu (Civilprocesa likuma 74.panta 3.daļa).

Laika posmā no 2015. gada 30. septembra līdz 2016. gada 31. janvārim atbildētājiem piestādīti rēķini kopsummā par EUR 119,30. Rēķini nav

pilnībā apmaksāti – atbildētāji ieskaitījuši prasītāja kontā EUR 20. Parāds pieaudzis par EUR 99,30. Atbildētāju parāds par īri un komunāliem

pakalpojumiem uz 2016. gada 31. janvāri par strīdus periodu (kopš 2013. gada oktobra) kopsummā ir EUR 629,05 = EUR 529,75 + EUR 99,30, kas

sastāv no pamatparāda EUR 614,70, likumiskiem procentiem EUR 14,35.

Lūdz tiesu izteikt prasības pieteikuma lūguma 2.punktu sekojoši: piedzīt no /pers. B/ par labu SIA ,,Liepājas namu apsaimniekotājs” parādu EUR

629,05 (pamatparāds EUR 614,70, likumiskie procenti EUR 14,35) un papildus piedzīt par pieaugumu samaksāto valsts nodevu (lietas 50.lapa).

Atbildētāji rakstveida paskaidrojumus uz prasības pieteikumu nav snieguši.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis /pers. A/ uzturēja iesniegto prasību saskaņā ar prasības pieteikumā un tā papildinājumos norādīto. Paskaidroja,

ka parāds ir liels, uzkrājies ilgstošā periodā. Atbildētāji ar apsaimniekotāju nekontaktējas, nerisina jautājumus saistībā ar parāda samaksu. Neskatoties uz

brīdinājumu parāds nav nomaksāts, tāpēc lūdz izbeigt īres līgumu un izlikt atbildētājus un viņu ģimenes locekļus no dzīvokļa un apmierināt prasību par

parāda un tiesas izdevumu piedziņu.

Atbildētāja/pers. B/ tiesas sēdē nepiedalījās, paziņojums par tiesas sēdi nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā 2015.gada 26.novembrī uz deklarēto

dzīves vietu un atgriezts kā neizsniegts (lietas 45.,46.,61.lapa). Pret prasību iebildumi nav celti, atbildētāja nav lūgusi lietas izskatīšanu atlikt.

Atbildētājs/pers. C/ tiesas sēdē nepiedalījās, paziņojums par tiesas sēdi nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā 2015.gada 26.novembrī un 2016.gada

6.janvārī uz divām adresēm, t.sk., uz deklarēto dzīves vietu un atgrieztas kā neizsniegtas (lietas 47.,48.,59.,60.,61.lapa). Pret prasību iebildumi nav celti,

atbildētājs nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta 5.daļu tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc deklarētās dzīves vietas adreses, bet gadījumos,

kad deklarācijā norādīta papildu adrese,- pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu.

Fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīves vietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā

adresē saziņai ar tiesu.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta 1.daļas nosacījumiem, lieta izskatāma pēc būtības bez atbildētāju piedalīšanās, jo par

lietas izskatīšanu minētajām personām ir paziņots likumā noteiktā kārtībā, nav konstatēti Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā paredzētie apstākļi lietas

izskatīšanas atlikšanai.

Civilprocesa likuma 208.1pants nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis

paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

Pamatojoties uz apstākli, ka atbildētāji paskaidrojumus par prasību nav snieguši, uz tiesas sēdi nav ieradušies un nav paziņojuši neierašanās

iemeslus, tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums, jo nav konstatējami

Civilprocesa likuma 208.1panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Tiesa, uzklausījusi prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, iepazinusies ar lietas materiāliem, tos novērtējusi, atrod, ka prasība par

dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa, par īres un pamatpakalpojumu parāda piedziņu ir pamatota un

apmierināma.

Lietā nav strīdu, ka atbildētājai /pers. B/, pamatojoties uz 2011.gada 3.oktobrī noslēgto īres līgumu tika piešķirtas īres tiesības uz dzīvojamo telpu

Nr.5, /adrese/ (lietas 6.-8.lapa). Liepājas pilsētas būvvalde ar savu lēmumu 2011.gada 20.oktobrī ēkai /adrese/ nomainīja adresi uz /adrese/ (lietas

32.,33.lapa). Dzīvoklī savu dzīves vietu deklarējuši atbildētāja /pers. B/, deklarēti īrnieces nepilngadīgie bērni – /datums/dzimušais dēls /pers. D/,

/datums/dzimusī meita /pers. E/, /datums/dzimušais /pers. F/ un līdz 2015.gada 10.decembrim bija deklarēts bērnu tēvs /pers. C/ (lietas 18.,19., 54.lapa).

Nav strīdu, ka /pers. B/ noslēgusi dzīvojamās telpas īres līgumu, kura 2.3.punkts paredz, ka atbildētāja dzīvokļa īres maksu un maksu par

pamatpakalpojumiem maksā par kārtējo mēnesi ne vēlāk kā 30.datumā (lietas 6.lapa). Līgumā un likumā noteiktā kārtībā maksājumi par dzīvokļa īri nav

veikti.

Netika apstrīdēts, ka atbildētāja /pers. B/ un viņas ģimenes locekļi lieto dzīvojamo telpu un izmanto pamatpakalpojumus, bet par tiem nav

norēķinājusies pilnā apmērā, lai gan viņai tikusi nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus. Atbildētāji minētos apstākļus

nav apstrīdējuši.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.1 pants nosaka, ka pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības dome vai

tās pilnvarota institūcija.

Minētā likuma 12.panta 1.daļa nosaka, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Minētā likuma 10.pants nosaka, ka pilngadīgam ģimenes loceklim kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma

saistībām.

Lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājiem bija nodrošināta iespēja lietot strīdus dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus. Atbildētāji nav

cēluši iebildumus arī pret īres maksas un maksas, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu parāda apmēru, kas uz 2016.gada 31.janvāri sastāda EUR

614,70.

Nav apstrīdēts fakts, ka atbildētāji nav ilgstoši maksājuši par dzīvojamo telpu īri, atbilstoši līgumā noteiktajam.

Tiesa konstatē, ka uz tiesas dienu parāds par dzīvojamo telpu īri un pamatpakalpojumiem par periodu no 2013.gada 1.oktobra līdz 2016.gada

31.janvārim ir EUR 614,70 (lietas 14.-16.,52.lapa). Atbildētāji par parāda apmēru iebildumus nav cēluši.

Pie šādiem apstākļiem ir apmierināms prasītāja prasījums par apsaimniekošanas un pamatpakalpojumu parāda piedziņu no atbildētājas /pers. B/

par periodu no 2013.gada 1.oktobra līdz 2016.gada 31.janvārim EUR 614,70 apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata šādos gadījumos: 1) par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Par periodu no 2013.gada 1.novembra līdz 2016.gada 31.janvārim prasītājs aprēķinājis likumiskos procentus par maksājumu kavējumiem, kas līdz

2016.gada 31.janvārim sastāda EUR 14,35 (lietas 17.,53.lapa). Minētā prasība ir pamatota un apmierināma, likumiskie procenti par maksājumiem

piedzenami no /pers. B/.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta 1.daļas 1.un 2.punkts, kas regulē strīdus tiesiskās attiecības, paredz, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās

telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā

dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas

īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Konstatēts, ka /pers. B/ pirms prasības celšanas tiesā 2014.gada 14.novembrī (lietas 12.lapa) ir personīgi pret parakstu saņēmusi brīdinājumu par

parāda nenomaksāšanas sekām. Konstatēts, ka /pers. C/ dzīvoklī nedzīvo, viņa dzīves vieta nav zināma, tāpēc viņš par parāda nenomaksāšanas sekām

brīdināts 2015.gada 16.janvārī publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā „Latvijas vēstnesis” (lietas 9.,13.lapa).

Tiesa atzīst, ka prasība par īres līguma izbeigšanu, atbildētāju /pers. B/, /pers. C/ un kopā ar viņiem dzīvojošo nepilngadīgo personu izlikšanu no

dzīvokļa ir pamatota un apmierināma, jo parāds par īri un pamatpakalpojumiem ievērojami pārsniedz trīs mēnešu maksu, kas ir pamats izbeigt īres līgumu

un izlikt atbildētājus, kopā ar viņiem dzīvojošās personas un viņiem piederošās mantas no dzīvokļa.

Tiesa konstatējusi, ka prasītājs savu prasību ir pierādījis un prasība par īres līguma izbeigšanu un atbildētāju izlikšanu no dzīvokļa ir pamatota un

apmierināma.

Uz lietas izskatīšanas brīdi tiesa nekonstatē, ka atbildētāju ģimenei būtu tiesības uz pašvaldības atbalstu likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.1 pantā

noteiktajā kārtībā, taču minētais nozīmē, ka atbildētājiem ir tiesības iegūt likumā noteikto statusu un sprieduma izpildes stadijā saņemt likumā noteikto

pašvaldības palīdzību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

No atbildētājas /pers. B/ par labu prasītājam piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva par īres līguma izbeigšanu un

izlikšanu EUR 60,48 apmērā (lietas 4. lapa), valsts nodeva par parāda piedziņu EUR 94,36 (lietas 4.,51.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

EUR 3,92 apmērā (lietas 5. lapa).

No /pers. C/ piedzenama valsts nodeva par izlikšanu no dzīvokļa EUR 60,48 (lietas 4.lapa), izdevumi par uzaicinājuma sludinājumu publicēšanu

EUR 15,65 (lietas 11.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi (ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) šajā lietā kopā ir EUR 22,25. Tā kā prasītājs ir

samaksājis minētos izdevumus EUR 7,83 apmērā, tad, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, pārējie ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi EUR 14,42 apmērā piedzenami no atbildētājiem valsts ienākumos.

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Civillikuma 1756.pants paredz, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 procentus gadā no nesamaksātās parāda

pamatsummas (EUR 614,70) par laiku līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par personas un mantu izlikšanu no telpām (..) un par

tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās

dienas. Minēto izdevumu samaksas dokumenti iesniedzami Liepājas tiesā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu un 97.pantu, tiesa

no s pri e da :

SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” prasību apmierināt.

Izbeigt 2011.gada 3.oktobrī ar /pers. B/ noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/,

personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas kods /personas kods/, un /pers. F/, personas kods

/personas kods/, un viņiem piederošās mantas no dzīvokļa Liepājā, /adrese/.

Piedzīt no /pers. B/ par labu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” parādu par īri un pamatpakalpojumiem par periodu no 2013.gada

1.oktobra līdz 2016.gada 31.janvārim EUR 614,70 (seši simti četrpadsmit euro, 70 centi), likumiskos procentus par periodu no 2013.gada 1.novembra

līdz 2016.gada janvārim EUR 14,35 (četrpadsmit euro, 35 centi).

Atzīt prasītājam tiesības no sprieduma spēkā stāšanās dienas saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā no parāda pamatsummas (EUR 614,70)

līdz sprieduma izpildei nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot parāda pamatsummas apmēru.

Piedzīt no /pers. B/ par labu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” nomaksātos tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu EUR 154,84 (viens

simts piecdesmit četri euro, 84 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,92 (trīs euro, 92 centi).

Piedzīt no /pers. C/ par labu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” valsts nodevu EUR 60,48 (sešdesmit euro, 48 centi), ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus EUR 3,92 (trīs euro, 92 centi), izdevumus par publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas vēstnesis” EUR 15,65 (piecpadsmit euro, 65

centi).

Piedzīt no /pers. B/ un /pers. C/ valsts labā izdevumus par tiesas dokumentu nosūtīšanu EUR 7,21 (septiņi euro, 21 cents) no katra.

Noteikt atbildētājiem termiņu 10 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās dienas tā labprātīgai izpildei un pierādījumu iesniegšanai Liepājas tiesā par

nolēmuma labprātīgu izpildi.

Prasītājs ir tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā. Atbildētājs ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas

dienas iesniegt tiesai, kas taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese I. Pelnēna