Administrative court dismissed request for land survey due to existing boundary dispute requiring civil resolution.

Lietas Nr. A420314416

Lietas arhīva Nr. A42-00973-17/36

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā 2017.gada 7.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese S. Ozola,

piedaloties pieteicējai /pers. A/, pieteicējas pārstāvim /pers. B/, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts zemes dienesta

pārstāvim /pers. C/ un trešajai personai /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē un turpinot rakstveida procesā, izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc pieteicējas /pers. A/ pieteikuma par pienākuma

uzlikšanu Valsts zemes dienestam organizēt zemes kadastrālo uzmērīšanu nekustamā īpašuma /nosaukums/ zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu

/numurs A/.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja ar 2016.gada 19.augusta iesniegumu vērsās Valsts zemes dienestā (turpmāk – dienests vai iestāde), kurā lūdza labot robežas zemes

vienībai /adrese/, kadastra numurs /numurs A/, (turpmāk – zemes vienība /nosaukums/). Pieteicēja norādīja, ka pēc vairāk nekā četriem gadiem nav

novērstas kļūdas, ko dienests apsolījis labot.

[2] Ar Dienesta ģenerāldirektora 2016.gada 16.septembra lēmumu Nr.2-09/2104 (turpmāk – 16.septembra lēmums) atteikts organizēt zemes

kadastrālo uzmērīšanu zemes vienībai /nosaukums/. Lēmumā konstatēts turpmāk minētais.

[2.1] Dienests secināja, ka tā rīcībā ir informācija par to, ka pastāv strīds par zemes vienības /nosaukums/ zemes robežām; ka starp pieteicēju un

pierobežniekiem pastāv strīds par kopējās robežas novietojumu.

Dienests konstatēja, ka tā rīcībā ir informācija par diviem savstarpēji pretrunīgiem mērnieku atzinumiem par zemes vienības/nosaukums/ zemes

robežu novietojumu apvidū: mērnieka /pers. E/ 2014.gada 6.marta atzinums “Par /pers.A/ 24.02.2014. iebildumu pamatotību un darbu turpināšanu” un

mērnieka /pers. G/ 2014.gada 22.aprīļa atzinums “Par /pers.A/iebildumu zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs B/24.02.2014. robežu

apsekošanas aktā”.

[2.2] Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumu Nr.1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (turpmāk –

noteikumi Nr.1019) 89.punktu, ja pierobežnieka iesniegtais cita mērnieka atzinums ir pretrunā ar mērnieka atzinumu, jautājumu par robežu izvietojumu

apvidū risina civiltiesiskajā kārtībā.

2016.gada 14.aprīļa vēstulē Nr.2-09/1221 dienests sniedza pieteicējai informāciju, kā risināma šāda situācija, proti, panākot vienošanos ar

pierobežniekiem vai civiltiesiskā kārtībā ceļot prasību tiesā.

Dienestam nav pamata uzskatīt, ka starp pieteicēju un robežojošo zemju īpašniekiem (nekustamie īpašumi: /nosaukumi/) ir panākta vienošanās par

kopējo robežu novietojumu, jo pieteicēja nav iesniegusi dokumentus, kas apliecinātu šādas vienošanās esamību. Nav iesniegts arī tiesas nolēmums, kas

atrisinātu strīdus jautājumu.

[2.3] Dienests secina – ja, pastāvot iepriekš minētajiem lietas apstākļiem, dienests organizētu zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs

C/kadastrālo uzmērīšanu, tad tā uzreiz pēc uzsākšanas būtu jāaptur saskaņā ar noteikumu Nr.1019 4.nodaļas “Robežas izvērtēšana un atjaunošana”

prasībām. No tā izriet, ka dienestam ir jāatsaka zemes vienības /nosaukums/kadastrālās uzmērīšanas organizēšana, jo šāda faktiskā rīcība būtu tiesiski

nepamatota un nelietderīga.

[3] Pieteicēja Administratīvajā tiesā iesniedza pieteikumu par pienākuma uzlikšanu dienestam organizēt zemes kadastrālo uzmērīšanu zemes vienībai

/nosaukums/, norādot turpmāk minētos argumentus.

[3.1] Pieteicēja norāda, ka lietā nav strīda par to, ka dienests ar savu 2012.gada 28.maija vēstuli Nr.2-13/B1139 informēja pieteicēju par to, ka

2002.gada 8.jūlijā mērnieks /pers. I/, nosakot zemes vienības /nosaukums/ robežas apvidū un sastādot zemes robežu noteikšanas aktu, ir pieļāvis

atkāpes no Skaistkalnes pagasta zemes komisijas 1996.gada 27.augusta lēmumam Nr.22 pievienotā grafiskā pielikuma un nav ievērojis robežu

noteikšanas brīdī spēkā esošās instrukcijas “Zemes vienību robežu uzmērīšanas instrukcija”, tai skaitā nav pieslēdzies robežojošo zemju vienībām; ka

dienesta organizētājā apskatē 2012.gada 19.aprīlī konstatēts, ka apvidū nav saglabājušās robežzīmes, kas noteiktas, veicot īpašuma /nosaukums/

robežojošo zemes vienību robežu ierādīšanu. Tāpat lietā nav strīda par to, ka dienests, ņemot vērā, ka mērnieks /pers. I/ neturpina profesionālo darbību,

apņēmās organizēt kļūdu labošanas darbus.

[3.2] No 16.septembra lēmuma pieteicēja konstatēja, ka dienests neorganizēs kļūdu labošanas darbus, jo pieteicēja esot izvirzījusi nepamatotus

nosacījumus. Pieteicēja norāda, ka viņa par to tika informēta pēc četriem gadiem, nenorādot tiesību normas, kurām pretrunā ir pieteicējas nepamatotās

prasības. Līdz ar to pieteicēja uzskata, ka dienests nav ievērojis Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 7.punktu.

[3.3] Pieteicēja uzskata, ka lēmuma secinājuma daļā norādītajam attiecībā uz dienesta rīcībā esošajiem diviem savstarpēji pretrunīgiem mērnieku

atzinumiem par zemes vienības /nosaukums/ robežu novietojumu apvidū, nav pietiekams pamatojums, lai 2002.gadā pieļauto kļūdu nelabotu. Lēmums

nesatur nevienu apsvērumu izvirzītajam argumentam, ka pieteicējai saskaņā ar noteikumu Nr.1019 89.punktu būtu jārisina strīds civiltiesiskā kārtībā,

pastāvot faktam, par kuru nav strīds, - ka, nosakot robežas un sastādot zemes robežu noteikšanas aktu 2002.gadā, pieļautas atkāpes no noteiktās

kārtības un attiecīgā pašvaldības lēmuma.

[4] Valsts zemes dienests rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu, norādot uz 16.septembra

lēmumā ietverto pamatojumu, un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 282.panta 1.punktu lūdz tiesu izbeigt tiesvedību lietā.

[4.1] Iestāde norāda, ka zemes vienībai /nosaukums/ 2002.gada 10.jūlijā ir izgatavots un 2002.gada 19.septembrī (16.septembra lēmumā Nr.2-

09/2140 kļūdaini norādīts 2002.gada 10.septembris) Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts zemes robežu plāns.

Dienests, pamatojoties uz pieteicējas 2012.gada 27.februāra iesniegumu, 2012.gada 19.aprīlī organizēja zemes vienības /nosaukums/ un

robežojošo zemes vienību kopējo robežu apskati apvidū un ar 2012.gada 28.maija vēstuli Nr.2-13/B-1139 informēja pieteicēju par to, ka dienesta

mērnieks /pers. I/ 2002.gada 8.jūlijā, veicot zemes vienības /nosaukums/robežu noteikšanas darbus, ir pieļāvis atkāpes no Skaistkalnes pagasta zemes

komisijas 1996.gada 27.augusta lēmumam Nr.22 pievienotā grafiskā pielikuma un nav ievērojis robežu noteikšanas brīdī spēkā esošās ar dienesta

2002.gada 17.aprīļa pavēli Nr.156 apstiprinātās “Zemes vienības robežu uzmērīšanas instrukcijas” precizētā un papildinātā izdevuma prasības. Tāpat

šajā vēstulē, kā arī 2012.gada 17.jūlija vēstulē Nr.2-13/B-1410 un 2012.gada 14.augusta vēstulē Nr.2-13/B1540 dienests aicināja pieteicēju līdz

vēstulēs norādītajiem datumiem sniegt piekrišanu veikt zemes vienības /nosaukums/ kadastrālās uzmērīšanas darbus atbilstoši Skaistkalnes pagasta zemes

komisijas 1996.gada 27.augusta lēmuma Nr.22 grafiskajam pielikumam, ievērojot iepriekš noteiktās robežojošo zemes vienību robežas un ceļa servitūtu

attēlojot atbilstoši izvietojumam apvidū. Pieteicēja dienestā šādu piekrišanu nav iesniegusi. Ievērojot minēto, dienests 2012.gada 24.septembra vēstulē

Nr.2-13/B-1740 pieteicējai norādīja, ka neiesaistīsies zemes vienības /nosaukums/ robežu plāna labošanā.

[4.2] Dienests paskaidro, ka atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 9.novembra rīkojumam Nr.725 “Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību

“Latvijas valsts mērnieks” dibināšanu” 3.1.apakšpunktam un statūtiem viens no valsts SIA “Latvijas valsts mērnieks” uzdevumiem bija par piešķirtajiem

valsts budžeta līdzekļiem veikt mērniecības darbus, lai novērstu neprecizitātes dienesta līdz 2005.gada 31.decembrim veiktajos mērniecības darbos.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2011.gada 28.septembra rīkojumu Nr.494 “Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas valsts

mērnieks” pamatkapitāla daļu pārdošanu”, VSIA “Latvijas valsts mērnieks” savu darbību ir izbeidzis. Pie šādiem apstākļiem arī ar VSIA “Latvijas valsts

mērnieks” noslēgtie līgumi – 2006.gada 15.septembra līgums, vēlāk 2010.gada 19.marta līgums “Par mērniecības darbu veikšanu, lai novērstu

neprecizitātes dienesta līdz 2005.gada 31.decembrim veiktajos mērniecības darbos” un vienošanās pie līguma ir izbeigta.

Savukārt šobrīd spēkā esošais Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 22.panta 7.punkts nosaka, ka, lai nodrošinātu nekustamā īpašuma

objekta noteikšanu, Ministru kabinets nosaka kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtību.

Atbilstoši noteikumu Nr.1019 257.1 punktam mērnieks, kurš pieļāvis neatbilstību, bez atlīdzības labo zemes robežu plānu, situācijas plānu vai

apgrūtinājumu plānu un ar tiem saistītos zemes kadastrālās uzmērīšanas datus un dokumentus, pamatojoties uz ierosinātāja iesniegumu, 10 gadu laikā no

to reģistrācijas Kadastra informācijas sistēmā.

Minētā norma noteikumos Nr.1019 iekļauta ar Ministru kabineta 2014.gada 4.februāra noteikumiem Nr.77 “Grozījumi Ministru kabineta

2011.gada 27.decembra noteikumos Nr.1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi””. Ministru kabineta noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka

prasība par robežu neatbilstības labošanu nevar būt laika ziņā neierobežota. Tādējādi Ministru kabinets izskatījis jautājumu par 10 gadu noilguma

piemērošanu attiecībā uz kļūdaini veikto, kā rezultātā radusies zemes robežu neatbilstība, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu labošanu.

Ievērojot šobrīd spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu un to, ka kopš zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs D/2002.gada 10.jūlijā

izgatavotā zemes robežu plāna reģistrācijas – 2002.gada 19.septembrī Kadastra informācijas sistēmā ir pagājuši vairāk kā 10 gadi, savukārt pirms

minētās normas spēkā stāšanās – 2012.gadā pieteicēja savu piekrišanu mērniecības kļūdas labošanai nav devusi, pieteicējai šobrīd no tiesību normām

neizriet tiesības prasīt labot pieļauto mērniecības kļūdu. Vēl jo vairāk, prasīt dienestam organizēt mērniecības kļūdas labošanu, jo Ministru kabineta

2011.gada 20.decembra noteikumi Nr.971 “Valsts zemes dienesta nolikums” (turpmāk – noteikumi Nr.971) neparedz dienesta kompetenci veikt vai

organizēt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus.

[4.3] Turklāt iestāde norāda, ka situācijā, kad ir sagatavoti divi savstarpēji pretrunīgi zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētu personu atzinumi par

zemes vienības /nosaukums/robežu novietojumu apvidū – mērnieka /pers. E/ 2014.gada 6.marta atzinums un mērnieka /pers. G/ 2014.gada 22.aprīļa

atzinums, saskaņā ar noteikumu Nr.1019 89.punktu jautājums par robežu izvietojumu apvidū risināms civiltiesiskajā kārtībā. Tādējādi jautājums par īsto

robežu noteikšanu un mērniecības kļūdas labošanu nevar tikt izskatīts administratīvā procesa kārtībā.

[5] Trešās personas /pers. L/ un /pers. D/ rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteikums ir nepamatots, norādot turpmāko.

[5.1] /pers. L/ 2011.gada 29.jūnijā iesniedza iesniegumu dienesta Zemgales reģionālās nodaļas Jelgavas birojam, lūdzot izskatīt faktu, ka

nekustamā īpašuma /nosaukums/ pierobežniece (pieteicēja) ir patvaļīgi pārkāpusi nekustamā īpašuma /nosaukums/ robežas un prettiesiski nozāģējusi

deviņus kokus. Savā 2011.gada 19.jūlija atbildes vēstulē Nr.2-13- Z/83?A dienests norādīja, ka /pers. L/ ieteicams vērsties pie sertificēta mērnieka, kas

veiktu /pers. L/ un pieteicējas zemes īpašumu robežpunktu apsekošanu apvidū un konstatēs, vai to atrašanās vietas apvidū atbilst zemesgrāmatā

reģistrētajiem robežu plānam.

2012.gada 27.februārī pieteicēja iesniedza iesniegumu dienestā ar lūgumu veikt jaunu zemes vienības /nosaukums/zemes robežu plāna izgatavošanu,

balstoties uz īpašuma atjaunošanas dokumentiem, un izgatavot robežu aprakstu plānus un noteikt servitūtu, ja tas nepieciešams.

Dienests konstatēja mērnieka /pers. I/ darbības kļūdu, kuras dēļ radās turpmākie tiesvedības dalībnieku strīdi. 2012.gada 28.maijā dienests atzina

sava darbinieka kļūdu, kuras rezultātā radās civiltiesiski strīdi un tam sekojošās tiesvedības starp visiem pierobežniekiem. Dienests līdz šim brīdim nav

novērsis šo kļūdu.

2012.gada 19.aprīlī dienests apsekoja situāciju dabā un sagatavoja robežas apskates aktu zemes vienībai /nosaukums/, kurā piedalījās klātienē arī

trešās personas /pers. L/, /pers. D/, /nosaukums/ īpašniece /pers. M/ un pieteicēja. Dienests izstrādāja arī shēmu par zemes vienības /nosaukums/ zemes

robežu neatbilstību.

[5.2] 2014.gada 31.janvārī SIA “Metrum” sertificēts mērnieks /pers. E/ sagatavoja aktu par konstatēto robežu neatbilstību, kurā secināja, ka

dienests ir konstatējis īpašumu /nosaukums/ un /nosaukums/ robežu neatbilstību, kā arī, ka 2002.gada 8.jūlijā, nosakot robežas un izgatavojot zemes

robežu plānu īpašuma /nosaukums/, ir pieļauta mērniecības kļūda, tādēļ jāveic šai zemes vienībai jauna zemes robežu noteikšana un kadastrālā uzmērīšana

atbilstoši iepriekš noteiktām robežojošo īpašumu robežām.

2014.gada 24.februārī SIA “Metrum” mērnieks /pers. E/ uzsāka /pers. L/ un /pers. D/ nekustamā īpašuma /nosaukums/ robežu apsekošanas akta

sagatavošanu, tajā skaitā uzaicinot piedalīties arī pieteicēju. Visiem pierobežniekiem 2014.gada 7.februārī tika nosūtīta uzaicinājuma vēstule piedalīties

robežu uzmērīšanas darbā.

2014.gada 6.martā SIA “Metrum” mērnieks /pers. E/ apsekoja /pers. L/ nekustamā īpašuma /nosaukums/ zemesgabalu apvidū. Uz apsekošanu

ieradās /pers. L/, pieteicēja, kā arī blakus esošā robežīpašuma īpašnieks /pers. D/ un Vecumnieku novada dome. Konkrētajā apsekošanas brīdī

pieteicēja apsekošanas aktā ierakstīja savus iebildumus, norādot, ka viņai ir pretenzijas par kopējām robežzīmēm.

Pamatojoties uz minēto, 2014.gada 6.martā mērnieks /pers. E/ sagatavoja atzinumu, kurā noraidīja pieteicējas iebildumu pamatotību un norādīja,

ka ir jānovērš robežu neatbilstība starp īpašumiem /nosaukums/ un /nosaukums/, sagatavojot robežas neatbilstības aktu.

2014.gada 1.aprīlī pieteicēja uzaicināja mērnieku /pers. G/ sniegt atzinumu par viņas iebildumu pamatotību. 2014.gada 22.aprīlī mērnieks /pers. G/

vienpersoniski kopā ar pieteicēju veica īpašuma /nosaukums/robežu apsekošanu dabā, kā rezultātā sagatavoja atzinumu, kurā atkārtoti apstiprināja

2014.gada 24.februāra robežu apsekošanas aktā norādītos pieteicējas nepamatotos un kļūdainos iebildumus. /pers. G/ atzinums ir pilnīgi pretējs SIA

“Metrum” mērnieka /pers. E/ atzinumam.

2014.gada 26.jūnijā un 2014.gada 10.novembrī /pers. L/ un J. Auziņš iesniedza sūdzību SIA “Mācību un konsultāciju centrā ABC” Sertificēšanas

birojam par mērnieka /pers. G/ veikto darbību un lūdza izvērtēt /pers. G/ profesionālo darbību.

[5.3] Trešās personas norāda, ka dienesta funkcijas un kompetence ir noteikta noteikumos Nr.971, kuros ir uzskaitīti gadījumi, kad dienests var

veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu (bijušajiem zemes īpašniekiem par valsts budžeta līdzekļiem). Tas nozīmē, ka dienestam nav tiesību veikt zemes

kadastrālo uzmērīšanu citos gadījumos.

Minēto arī apliecina 16.septembra lēmums, kas ir pamatots un balstīts uz normatīvo regulējumu. Tāpat ir pamatota 16.septembra lēmumā izdarītā

atsauce uz noteikumu Nr.1019 89.punktu, kurā noteikts, ja pierobežnieka iesniegtais cita mērnieka atzinums ir pretrunā ar mērnieka atzinumu, jautājumu

par robežu izvietojumu apvidū risina civiltiesiskajā kārtībā.

Jau šobrīd Bauskas rajona tiesā ir uzsākta civillieta /pers. L/ un /pers. D/ prasībā (prasītāju statusā) pret pieteicēju (atbildētājas statusā) par

servitūta ceļa noteikšanu, un šī prasība drīzumā tiks papildināta ar papildu prasījumu par nekustamo īpašumu kopīgo robežu noteikšanu. Pušu un

mērnieku atšķirīgas izpratnes dēļ strīdu iespējams atrisināt tikai tiesā prasības kārtībā.

[6] Tiesas sēdē pieteicēja un pieteicējas pārstāvis prasījumu uzturēja, paskaidrojumos balstoties uz pieteikumā ietvertajiem argumentiem un

papildus norādot, ka grozījumi Ministru kabineta noteikumos attiecībā uz 10 gadu noilgumu neattiecas uz izskatāmo gadījumu, jo prasības par robežu

pārbaudīšanu saskaņā ar Civillikuma 1908.pantu nenoilgst. Tāpat pieteicējai ir tiesības paļauties, ka iestāde, kura pati atzinusi savas kļūdas, to arī izlabos.

Iestādes pārstāvis prasījumu neatzina, pamatojoties uz lēmumā ietverto pamatojumu un papildus norādīja, ka pieteicējai jau 2012.gadā tika lūgta

piekrišana veikt zemes uzmērīšanas darbus, lai labotu dienesta pieļauto kļūdu. Pieteicēja piekrita ar nosacījumiem, kas neatbilda zemes reformas

dokumentiem, un kuri bija par pamatu dienestam atzīt, ka kļūdu novēršana nav iespējama. Vēlāk mainījās normatīvie akti; 2012.gada sākumā tika

likvidēta VSIA “Latvijas Valsts mērnieks” darbība un izbeigti noslēgtie līgumi, līdz ar to dienests vairs neveic mērniecības darbu organizēšanu, lai labotu

kļūdas; kā arī noteikumos Nr.1019 tika iekļauta norma par noilgumu, līdz ar to mērnieks vairs nevar savas kļūdas labot bezgalīgi ilgi. Savukārt

Civillikuma 1908.pantā noteiktais neattiecas uz administratīvo procesu un dienestu, bet, ja pastāv strīds par robežām, tas tiek risināts civiltiesiskā kārtībā.

Motīvu daļa

[7] Lietā pastāv strīds, vai pieteicējas prasījums par pienākuma uzlikšanu Valsts zemes dienestam organizēt zemes kadastrālo uzmērīšanu zemes

vienībai /nosaukums/ ir pamatots.

[8] No lietas materiāliem un lietas dalībnieku tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem secināms, ka lietā nepastāv strīds par turpmāk minēto:

[8.1] Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts nekustamais īpašums /nosaukums/ ar kadastra apzīmējumu /numurs A/, kura sastāvā ietilpst viena

būve un divas zemes vienības, tai skaitā zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /numurs C/(“/nosaukums/0,65ha platībā). Īpašums ir reģistrēts

zemesgrāmatā; īpašniece /pers. A/.

Zemes vienībai /nosaukums/robežas noteiktas 2002.gada 8.jūlija zemes robežu noteikšanas aktā un zemes robežu plānā (mērnieks /pers. I/).

[8.2] 2012.gada 27.februārī pieteicēja vērsās dienestā, norādot uz strīdu ar kaimiņiem par zemes vienības /nosaukums/ robežām un lūdzot izgatavot

jaunu zemes vienības robežu plānu.

2012.gada 19.aprīļa aktā, veicot robežu apskati, dienesta amatpersonas konstatēja, ka 1.robežzīme atbilstoši /nosaukums/,

/nosaukums/, /nosaukums/ zemes robežu plāniem apvidū nav (īpašnieki atzīst, ka tai jābūt pie vecā kastaņkoka); /nosaukums/ īpašniece uzskata par

pareizām mērnieka /pers.I/ noteiktās robežas; 2. un 3.robežzīme apvidū nav; 4.robežzīmes vietā ir atrasta metāla caurule, kuru /nosaukums/ un “Salas”

īpašnieki atzīst par īpašumu kopīgo robežzīmi.

Dienesta 2012.gada 28.maija vēstulē Nr.2-13/B1139, atbildot uz pieteicējas 2012.gada 27.februāra iesniegumu, pieteicēja informēta par to, ka

zemes vienības /nosaukums/ robežu plānā ir konstatētas atkāpes no Skaistkalnes pagasta zemes komisijas 1997.gada 27.augusta lēmuma Nr.22 grafiskā

pielikuma un ka no /nosaukums/ un robežojošo īpašumu /nosaukumi/ zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem secināms, ka mērnieks nav pieslēdzies

iepriekš noteiktām robežojošo zemes vienību robežām. Līdz ar to zemes vienības /nosaukums/ robežas neatbilst iepriekš noteiktajām robežojošo zemes

vienību robežām, veidojot starpgabalu (norādīts pielikumā). Neatbilstība radusies, mērniekam /pers. I/ neievērojot robežu noteikšanas tiesiskā

pamatojuma dokumentus un iepriekš noteiktās robežojošo zemes vienību robežas.

Dienests norādīja pieteicējai, ka, ņemot vērā, ka mērnieks /pers. I/ neturpina profesionālo darbību, kļūdu labošanas darbus organizēs dienests. Lai

novērstu konstatēto robežu neatbilstību (saskaņā ar noteikumu Nr.1019 prasībām), ir jāveic zemes kadastrālā uzmērīšana, nosakot zemes

vienības /nosaukums/ robežas atbilstoši Skaistkalnes pagasta zemes komisijas 1997.gada 27.augsuta lēmuma Nr.22 grafiskajam pielikumam un ievērojot

iepriekš noteiktās robežojošo zemes vienību robežas un ceļa servitūtu. Lai uzsāktu zemes vienības kadastrālās uzmērīšanas laikā pieļauto kļūdu

novēršanu, dienests lūdza pieteicēju līdz 2012.gada 25.jūnijam paziņot dienestam par piekrišanu kļūdu labošanas darbu izpildei.

[8.3] 2012.gada 25.jūnijā pieteicēja, atbildot uz dienesta 2012.gada 28.maija vēstuli, norādīja, ka piekrīt veikt robežu plāna labošanu saskaņā ar

arhīva izdotu plānu (vecajās robežās), jo arī /nosaukums/un /nosaukums/ plāni ir nepareizi; servitūtu noteikt pa dīķa malu un atdot /nosaukums/

starpgabalu starp dīķi un ceļu (lietas 58.lapa). Pieteicēja atbildei pievienoja arhīva izdotu plānu un pašreizējā robeža plāna variantu (lietas 54., 52.-

53.lapa).

Atkārtoti 2012.gada 24.jūlijā un 27.augustā dienestā saņemti pieteicējas iesniegumi par robežu labošanu atbilstoši pieteicējas iepriekš izteiktajam

viedoklim (lietas 57.,62.-63.lapa).

Dienests 2012.gada 14.augusta un 24.septembra atbildēs pieteicējai norāda, ka iepriekš minētajos iesniegumos izteiktā piekrišana zemes

kadastrālajai uzmērīšanai ar pieteicējas nosacījumiem nav izpildāma un ar šādiem nosacījumiem kļūdu labošanas darbi netiks organizēti. Dienests atkārtoti

lūdza pieteicēju līdz 2012.gada 31.augustam sniegt piekrišanu veikt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus saskaņā ar 2012.gada 28.maija vēstulē

norādīto. Nesaņemot pieteicējas piekrišanu veikt zemes vienības /nosaukums/zemes kadastrālo uzmērīšanu, dienests neiesaistījās (atteica) zemes vienības

/nosaukums/zemes robežu plāna labošanā (lietas 60., 64.lapa).

[8.4] 2016.gada 19.augustā pieteicēja vērsās dienestā, norādot uz savu 2012.gada 27.februāra iesniegumu par zemes vienības /nosaukums/ zemes

robežu plāna labošanu, kas vēl līdz šim brīdim nav izdarīts. Pieteicēja lūdza veikt zemes robežu plāna labošanu saskaņā ar Skaistkalnes pagasta zemes

komisijas 1997.gada 27.augusta lēmuma Nr.22 grafisko pielikumu un ievērojot iepriekš noteikto robežojošo zemes vienību robežas.

Dienests, izskatot pieteicējas 2016.gada 19.augusta iesniegumu, ar 2016.gada 16.septembra lēmumu Nr.2-09/2140 atteica organizēt zemes

kadastrālo uzmērīšanu zemes vienībai /nosaukums/”.

[9] Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 22.panta 7.punkts nosaka, ka, lai nodrošinātu nekustamā īpašuma objekta noteikšanu, Ministru

kabinets nosaka kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtību.

Ministru kabineta noteikumi Nr.1019 noteic zemes vienības kadastrālās uzmērīšanas kārtību, kā arī kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu

labošanas kārtību.

Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam noteikumu Nr.1019 257.1 punktam (redakcijā, kas spēkā no 2014.gada 4.februāra) mērnieks, kurš pieļāvis

neatbilstību, bez atlīdzības labo zemes robežu plānu, situācijas plānu vai apgrūtinājumu plānu un ar tiem saistītos zemes kadastrālās uzmērīšanas datus un

dokumentus, pamatojoties uz ierosinātāja iesniegumu, 10 gadu laikā no to reģistrācijas Kadastra informācijas sistēmā.

Kā secināms no lietas materiāliem pieteicējas īpašumā esošās zemes vienības /nosaukums/ kļūdainais zemes robežu plāns Kadastra informācijas

sistēmā reģistrēts 2002.gada 19.septembrī. Līdz ar to ne mērnieks, kurš pieļāvis neatbilstību, ne arī vairs dienests nav tiesīgs veikt (organizēt) zemes

robežu plāna labošanu un ar to saistītos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus. Attiecīgi pieteicējai nav no tiesību normām izrietošas tiesības prasīt, lai

mērnieks vai dienests bez atlīdzības labotu zemes vienības /nosaukums/ zemes robežu plānu un ar to saistītos zemes kadastrālās uzmērīšanas datus un

dokumentus.

[10] Tiesa, vērtējot pieteicējas argumentus par dienesta veiktajām darbībām, konstatējot zemes vienības /nosaukums/zemes robežu plāna

neatbilstības un vai pieteicējas iebildumi bija pamatoti, vispirms norāda, ka izskatāmās lietas ietvaros nav pārbaudāmas dienesta 2012.gadā veiktās

darbības zemes robežu apsekošanā un dienesta sniegtās atbildes vai pieņemtie lēmumi. Tāpat tiesa norāda, ka pieteicējai savu tiesību un tiesisko interešu

aizsardzībai ir jāievēro tiesību normās noteiktā procesuālā kārtība. Tā kā pieteicēja pēc dienesta 2012.gada 24.septembra lēmuma (atbildes) par robežu

strīdu likumā noteiktajā kārtībā nebija vērsusies ne augstākā iestādē, ne tiesā, pieteicējas argumentiem par to, vai pastāv robežu strīds, kā tas bija

risināms un vai pieteicējas iebildumi bija pamatoti, vairs nav izšķirošas nozīmes šajā lietā.

Turklāt neatbilst patiesībai pieteicējas norādītais, ka viņa četrus gadus līdz pat 2016.gadam neko nav zinājusi par dienesta atteikumu organizēt

zemes vienības /nosaukums/ zemes robežu plāna labošanu. Šāds atteikums (neiesaistīšanās saistībā ar pieteicējas izvirzītajiem nosacījumiem) pietiekami

skaidri izriet no dienesta 2012.gada 28.maija, 2012.gada 14.augusta un 2012.gada 24.septembra atbildēm pieteicējai.

Tiesa secina, ka pieteicējai bija ne tikai tiesības, bet arī pienākums pašai iniciēt jauna zemes robežu plāna izstrādāšanu, kā ietvaros arī risināt strīdus

par zemes robežām.

[11] Iestādes 16.septembra lēmumā ietvertais atteikums veikt (organizēt) zemes kadastrālo uzmērīšanu zemes vienībai /nosaukums/pamatots ar

noteikumu Nr.1019 89.punktu, kas paredz, ja pierobežnieka iesniegtais cita mērnieka atzinums ir pretrunā ar mērnieka atzinumu, jautājumu par robežu

izvietojumu apvidū risina civiltiesiskajā kārtībā.

Tiesa minētajam pamatojumam piekrīt turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

No lietas materiāliem redzams, ka zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi ir turpinājušies 2014.gadā, kad gan pieteicēja, gan pieteicējas zemes

vienības /nosaukums/robežojošo īpašumu īpašnieki ir ierosinājuši (pasūtījuši mērniekam) robežu apsekošanu, kā rezultātā 2014.gada 16.oktobrī mērnieks

/pers. G/ sastādījis robežu apsekošanas aktu, kurā atsaucies uz mērnieka /pers. E/ sastādīto robežas apsekošanas aktu, par kuru iebildumus cēlusi

pieteicēja, un darbu pārtraukšanas aktu (lietas 96.-98.lapa). Darbu pārtraukšanas aktā konstatēts, ka robežu apsekošanā fiksēti zemes īpašumu

īpašnieku iebildumi par robežzīmēm – robežstrīds, kas risināms civiltiesiskā kārtībā. Mērnieks /pers. G/ savu atzinumu un informāciju par robežu

apsekošanu un robežas neatbilstības novēršanu nosūtījis Valsts zemes dienestam, norādot, ka mērnieku sniegtie atzinumi par pieteicējas iebildumu

pamatotību ir savstarpējā pretrunā, tādēļ jautājums par robežu izvietojumu apvidū turpmāk risināms civiltiesiskā kārtībā (lietas 67.-71.lapa).

Ievērojot minēto un iepriekš norādītajā tiesību normā paredzēto, nozīme ir apstāklim, ka pierobežniekiem ir iebildumi, kas ir saistīti ar robežas

izvietojumu apvidū, un ja par to ir iesniegti savstarpēji pretrunīgi mērnieku atzinumi, jautājumu par robežu izvietojumu apvidū risina civiltiesiskajā kārtībā.

Tādējādi secināms, ka nepastāv priekšnoteikumi pieteicējas prasījuma apmierināšanai un pieteikums ir noraidāms, jo strīds par robežu izvietojumu

apvidū starp pieteicēju un pieteicējas īpašuma pierobežniekiem ir risināms civiltiesiskā kārtībā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251.pantu, 289.–291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Noraidīt /pers. A/ pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts zemes dienestam organizēt zemes kadastrālo uzmērīšanu nekustamā

īpašuma /nosaukums/ zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu /numurs A/.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot

Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese S. Ozola