Court allows debt collection claim against individual for unpaid loan with interest and costs.

Lietas arhīva Nr. C-11213-23/28

ECLI:LV:RPT:2023:1110.C771121323.3.S

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023.gada 10.novembrī

Tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Pujate,

rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu Igaunijā reģistrēta uzņēmuma OU “AKTIVA FINANCE GROUP” prasībā pret

/pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2023.gada 8.maijā Rīgas pilsētas tiesā saņemts Igaunijā reģistrētā uzņēmuma OU “AKTIVA FINANCE GROUP” (turpmāk arī – prasītājs)

prasības pieteikums vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. B/ (turpmāk arī – atbildētājs) par parāda piedziņu.

[1.1] Tiesā celtajā prasībā prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam galveno parādu 607,00 euro, līgumiskos procentus 92,40

euro, nokavējuma procentus 51,69 euro un valsts nodevu 112,66 euro, kā arī atzīt prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no

galvenā parāda par laiku līdz sprieduma izpildei.

[1.2] Prasībā norādīti šādi argumenti:

- 2020.gada 12.jūnijā atbildētājs noslēdza ar Ferratum Bank p.l.c. kreditēšanas līgumu, ar kuru atbildētājam piešķirts aizdevums, taču atbildētājs

nav pilnībā izpildījis savas saistības un nav veicis aizdevuma atmaksu pilnā apmērā;

- 2021.gada 9.jūlijā aizdevējs cedēja prasītājam prasījumus pret atbildētāju, kas izriet no minētā līguma;

- pēc parāda cedēšanas atbildētājs nav veicis maksājumus prasītājam, līdz ar to atbildētājs nav izpildījis savas parādsaistības.

[1.2] Prasība pamatota ar atsauci uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1759., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934.,

1943.pantu.

Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

[2] 2023.gada 27.jūnijā Rīgas pilsētas tiesā saņemts atbildētāja /pers. B/ rakstveida paskaidrojums, kurā norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst,

norādot, ka atbildētājs neesot saņēmis nevienu apliecinājumu par cesijas līguma slēgšanu vai atbildētāja saistību pārņemšanu.

[3] Lai gan atbildētājs tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norādījis, ka, atbildētāja ieskatā, nepieciešama pušu uzklausīšana tiesas sēdē, taču

atbildētājs nav norādījis nevienu apstākli, kura noskaidrošanai būtu nepieciešama pušu uzklausīšana tiesas sēdē, līdz ar to minētais lūgums atzīstams par

nemotivētu.

[4] Ņemot vērā to, ka atbildētāja tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norādītos iebildumus pret tiesā celto prasību ir iespējams izvērtēt arī

lietas izskatīšanas laikā rakstveida procesā, tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, atzina par iespējamu lietu izskatīt

rakstveida procesā.

Ievērojot minēto, 2023.gada 25.septembrī pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, informējot, ka tiesas nolēmums būs

pieejams tiešsaistes sistēmā no 2023.gada 10.novembra.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota

un apmierināma turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu vienkāršotās procedūras lietās tiesa sastāda saīsināto spriedumu, kura motīvu

daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa, kā to noteic šā panta otrā daļa.

[7] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

[8] Civillikuma 1793.pants noteic, ka prasījumu var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma. Cesionārs gan

neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau

pastāvošām tiesībām [..] un vēl nenomaksātie prasījuma procenti, ja tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz cesionāru, kā to noteic Civillikuma 1806.pants.

Atbilstoši Civillikuma 1801.pantā noteiktajam cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru),

var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret

parādnieku, kā to noteic Civillikuma 1805.pants.

[9] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1943.pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā paša daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Atbilstoši Civillikuma 1587.panta prasībām tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa,

kādu viņš saņēmis.

Tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, kā to paredz Civillikuma 1838.pants.

Civillikuma 1652.panta 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas

nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Atbilstoši Civillikuma 1589.panta prasībām vienpusēja atkāpšanās no līguma ir

pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma, un no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams

galvenais parāds 600,00 euro apmērā.

[10] Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pants noteic, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam

radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību.

Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punkts

noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas

atbilst par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt

kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav

sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro; savukārt, par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 euro parāda

atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Tādējādi tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņas izdevumu 7,00 euro piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierināma, pamatojoties uz

Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu un Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un

izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu.

[11] Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu,

vai uz likumu, kā to paredz Civillikuma 1756.pants.

Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas ierunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Likumisko procentu apmērs noteikts

Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā, kas paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tiesa atzīst, ka prasība par līgumisko procentu par aizdevuma izmantošanu 92,40 euro par laiku no 2020.gada 12.jūnija līdz 2021.gada

4.augustam, un likumisko nokavējuma procentu 51,69 euro par laiku no 2021.gada 28.oktobra līdz 2023.gada 6.aprīlim piedziņu no atbildētāja ir

pamatota un apmierināma, piedzenot minēto summu no atbildētāja.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus, līdz ar to prasītāja samaksātā valsts nodeva 112,66 euro piedzenama no atbildētāja par labu prasītājam.

[13] Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma labprātīgās izpildes termiņa

notecējuma līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja sešus procentus no simta gadā no kopējās piedzītās summas 863,75 euro,

ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[14] Civilprocesa likuma 39.panta otrā daļa noteic, ka ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu,

izsniegšanu, tulkošanu, rakstveida pierādījumu atgriešanu saistīto izdevumu apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Summas, kas

nepieciešamas izdevumu samaksai par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida

pierādījumu atgriešanu, iemaksā valsts, kā to noteic Civilprocesa 40.panta pirmā daļa.

2022.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14.punkts noteic, ka

izdevumu apmērs vienam pasta sūtījumam, ar kuru tiek nosūtītas tiesas pavēstes vai citi tiesas dokumenti, veido 2 euro. Savukārt šo noteikumu

15.punkts noteic, ka ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītos izdevumus aprēķina, nosakot drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu

apjomu lietā, un lietā, kurā drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjoms ir līdz 250 lapām (viens sējums), tiesas dokumentu atvasinājumu

izgatavošanas izdevumi ir 5 euro. Par katru nākamo drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjomu līdz 250 lapām tiek pieskaitīti 5 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta pirmajā daļā noteiktajam tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos.

[14.1] Ņemot vērā to, ka konkrētajā lietā nosūtīts viens pasta sūtījums (2,00 euro) un veikta elektroniski saņemtā prasības pieteikuma, kura

apjoms nepārsniedz 250 lapas, izdrukāšana nosūtīšanai atbildētājam (5,00 euro), kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,00 euro apmērā

piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos.

[15] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu tiesa nosaka atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39., 42., 97., 189.-195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Igaunijā reģistrētam uzņēmumam OU “AKTIVA FINANCE GROUP” ,

reģ.Nr.10746479, 863,75 euro (astoņi simti sešdesmit trīs euro un septiņdesmit pieci centi), kas sastāv no:

- galvenā parāda 600,00 euro;

- parāda piedziņas izdevumiem 7,00 euro;

- līgumiskajiem procentiem par aizdevuma izmantošanu 92,40 euro, kas aprēķināti par laiku no 2020.gada 12.jūnija līdz 2021.gada 4.augustam;

- likumiskajiem nokavējuma procentiem 51,69 euro, kas aprēķināti par laiku no 2021.gada 28.oktobra līdz 2023.gada 6.aprīlim;

- valsts nodevas 112,66 euro.

Samaksa prasītāja labā izdarāma SIA “Julianus Inkasso Latvija” norēķinu kontā, kas atvērts a/s “Swedbank”, konta

Nr.LV61HABA0551008868793.

Noteikt Igaunijā reģistrētam uzņēmumam OU “AKTIVA FINANCE GROUP” tiesības par laiku no sprieduma labprātīgās izpildes termiņa

notecējuma līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus – 6 (sešus) % gadā, no

kopējās piedzītās parāda summas 863,75 euro, vienlaikus nosakot, ka saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu procentu pieaugums apstājas, sasniedzot

pamatkapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,00 euro (septiņi euro).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā Tiesu administrācijas, reģ.Nr.90001672316, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma

mērķī norādot – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C771121323.

Izskaidrot /pers. B/, ka maksājuma dokuments, kas apliecina tiesas izdevumu samaksu valsts labā nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas tiesā,

pretējā gadījumā pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecējuma spriedums tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgai izpildei termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums sastādīts 2023.gada 10.novembrī.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt rakstveidā 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma sastādīšanas lūguma

iesniegšanas gadījumā sprieduma noraksts būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2023.gada 8.decembrī.

Tiesas spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantam, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem

apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Pujate