Court dismisses drunk driving case due to lack of evidence proving the defendant was driving at the time of the alleged offense.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the administrative case against the defendant for driving under the influence because the prosecution failed to prove he was driving at the specific time alleged. Although the defendant denied driving and the police officer could not personally verify the act, the court found the available evidence insufficient to establish the essential elements of the offense. Consequently, the court ruled that the administrative proceedings must be terminated under the Administrative Offences Code as the crime was not proven.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. panta 3. daļa; 239. panta 1. punkts: The court must terminate administrative proceedings if the essential elements of the offense are not proven by the available evidence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.1- 005214/4
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Siguldā 2014.gada 14.maijā
Siguldas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese V. Grebežniece
ar tiesas sēdes sekretāri L. Babižecku
piedaloties pārkāpējam /pers. A/ un zvērinātam advokātam Gintam Praņevskim,
atklātā tiesas sēdē izskatīja saņemto administratīvā pārkāpuma lietu un protokolu Nr.PA959292, kuru sastādījis LR IeM VP Rīgas reģiona
pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 1.rotas jaunākais inspektors R.Zīle attiecībā pret /pers. A/,
personas kods: /personas kods/1, par saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149. 15 panta trešās daļas, deklarētā dzīves vieta:
/adrese/, strādā SIA „/nosaukums/”, administratīvi sodīts vienu reizi, un
k o ns t a t ē ja :
2014.gada 7.aprīlī administratīvā pārkāpuma lieta saņemta Siguldas tiesā.
Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas 2014.gada 27.marta spriedumu lietā Nr.135021913, 104AA-341-14/4 atcelts Siguldas tiesas
2013.gada 13.decembra spriedums un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.(l.l.56-59)
No lietas materiāliem izriet, ka 2013.gada 27.novembrī LR IeM VP Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes
Ceļu policijas bataljona 1.rotas jaunākais inspektors R.Zīle sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA959292, par to, ka 2013.gada
26.novembrī plkst.20.20 Rīgas reģionā, Siguldā /pers. A/vadīja automašīnu /TL marka/, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, pa Vidzemes šoseju
no Gāles ielas puses virzienā uz Blaumaņa ielu atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē ar alkohola koncentrāciju 2,43 promiles asinīs. Pārbaude tika
veikta ANPREN - Rīgā, Aptiekas ielā 7/9. Administratīvais pārkāpuma protokols sastādīts uz ziņojuma pamata.
Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka ar savām darbībām /pers. A/ izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK
149. panta trešajā daļā.
Iestādes - Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāve /valsts amatpersona/ uz tiesas sēdi nav ieradusies. 2014.gada 14.maijā Siguldas tiesā
saņemts pārstāves iesniegums pa faksu, kurā lūgts administratīvo lietu izskatīts bez pārstāves klātbūtnes.
Saskaņā ar Latvijas APK 271.panta ceturto daļu, lietu bez lietas dalībnieka klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka viņam savlaicīgi
paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tā nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu.
Tā kā iestādei par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots likumā noteiktajā kārtībā, un nav lūgts lietas izskatīšanu atlikt, tiesa uzskata, ka lietu iespējams
skatīt bez iestādes pārstāvja piedalīšanās.
Tiesas sēdē pie administratīvās atbildības saucamā persona /pers. A/ pārkāpumu neatzina un paskaidroja, ka protokolā norādītajā datumā
automašīnu nav vadījis, bet bija novietojis automašīnu stāvvietā pie autoservisa „Auto Sigulda”, kas atrodas pie Vidzemes šosejas un kur bija nodomājis
atstāt automašīnu. Piezvanījis sievai, lai atbrauc viņam pakaļ. Tālāk devies vakariņās uz turpat blakus esošo uz Vidzemes šosejas kafejnīcu „Raibais
suns”, kur ieturējis vakariņas. Vakariņu laikā iedzēris viskiju, par cik pašam nodoma nebija vairs braukt pie stūres. Pēc vakariņām atgriezies pie savas
automašīnas, kurā sēdējis un gaidījis, kad atbrauks sieva, lai kopā dotos mājās, atstājot savu automašīnu pie „Auto Sigulda”. Protokolā norādīts, ka
atradies uz Vidzemes šosejas un braucis, bet faktiski automašīna bija novietota stāvvietā nevis uz ceļa braucamās daļas un laikā, kad sēdējis savā
automašīnā, piebraucis pašvaldības policijas darbinieks un apstājies blakus tajā pašā autostāvvietā. Pašvaldības policijas darbinieka ziņojums neatbilst
patiesībai un automašīnu viņš nav vadījis, bet gan gaidījis atbraucam sievu. Viņa sniegtie paskaidrojumi netika ņemti vērā. Iepazīstoties ar lietas
materiāliem, secinājis arī, ka policijas darbinieka ziņojums balstīts uz viņa biznesa konkurentu telefoniska ziņojuma. Minētā persona administratīvās
lietvedības ietvaros liecību nav sniegusi un nav personīgi apliecinājusi faktu, ka viņš ir vadījis transporta līdzekli alkohola reibumā, ko nav darījis. Par
citiem lietas juridiskajiem aspektiem pilnvarojis viņu pārstāvēt zvērinātu advokātu Gintu Praņevski.
Tiesas sēdē pilnvarotais pārstāvis /pers. B/ pievienojās pārkāpēja sniegtajam paskaidrojumam un papildus paskaidroja, ka būtiski pirms
paskaidrojumu sniegšanas, nepieciešams uzsvērt, ka automašīna tika novietota minētajā vietā pirms alkohola lietošanas, tā stāvēja atļautā vietā. Pārkāpējs
pēc alkohola lietošanas devās uz automašīnu, lai sazvanītu sievu vai taksometru. Vērš tiesas uzmanību uz to, ka ne pašvaldības policija, ne ceļu policija
nav konstatējusi faktu, ka transportlīdzeklis būtu piedalījies ceļu satiksmē. Pieļaujams, ka protokols sastādīts uz pilsoņa iesnieguma pamata, kuram likās,
ka pārkāpējs kāps automašīnā un pārvietosies ar to. Policija uz iesnieguma pamata devās pārbaudīt situāciju. No minētā pilsoņa administratīvās
lietvedības ietvaros paskaidrojums nav pieņemts, tas nav aicināts sniegt liecību. Mēraparātu rādījumu sadaļā, norādīts, ka nav iespējams veikt ekspertīzi.
Nav skaidrs, kādēļ netika izsaukta ceļu policija un netika veikta ekspertīze. Protokols ir sastādīts nepilnīgi un ar kļūdām. Protokols netika uzreiz sastādīts,
tas sastādīts tikai pēc četrām stundām. Kopumā, kā tas jau iepriekš bija norādīts arī apelācijas sūdzībā, pārkāpta ekspertīžu procedūra, kuru nosaka
Ministru kabineta noteikumi Nr. 571 un Nr.15. Ar alkometru pārbaudi jāveic ar 20 minūšu starplaiku. Asins analīzes veicamas ne vēlāk kā pēc 2
stundām. Turklāt nav pierādīts, ka potenciālais pārkāpējs ir piedalījies ceļu satiksmē. Uzskata, ka pilsoņa, kurš rakstījis iesniegumu, identitāte nav
pārbaudīta, turklāt pastāv pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti sniedzot paziņojumu. Potenciālā pārkāpēja vaina nav secināma. Ir pretrunīgi
norādīta notikuma vieta. Visos protokolos saskatāmas pretrunas un šaubas, kas tulkojams par labu potenciālajam pārkāpējam. Ceļu policija brauca,
veica mērījumus, rodas jautājums, kad ir rakstīts ziņojums. Nekādā ziņā vaina nav pierādīta, nav pierādīts, ka pārkāpējs būtu atradies kustībā vai bijis
drauds citiem satiksmes dalībniekiem. Administratīvais sods ir piemērojams stingri ievērojot likumību.
Tiesa, novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, /pers. A/ un viņa pārstāvja sniegtos paskaidrojumus tiesas sēdē, atzīst, ka lietvedība
administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama, jo /pers. A/ rīcībā nav saskatāmas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 14915.panta trešajā daļā
paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 14915.panta trešajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu vai
mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5
promiles.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantā noteikts, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā
paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas
savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas
pareizā izlemšanā. Iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie
administratīvās atbildības, bet tiesā — iestādei.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās
pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
No 2013.gada 26.novembra Siguldas novada Pašvaldības policijas inspektora Raivo Kalveita ziņojuma Siguldas novada pašvaldības policijas
priekšniekam Mārim Garjānim izriet, ka plkst.20:20 saņēmis zvanu no /pers. C/ ar informāciju, ka pie t/c „Raibais suns” ir iespējams vadītājs alkohola
reibumā, kurš vada automašīnu /TL marka/ ar v.n. GF-2001. Ziņojumā nav atspoguļots, kur atradies minētais pašvaldības policijas darbinieks zvana
saņemšanas brīdī, cik ilgā laikā ieradies iespējamā pārkāpuma vietā. Secināms, ka ziņojumā norādīta aizturēšanas vieta atbilst /pers. A/ norādītajai
autostāvvietas adresei pie SIA „Auto Sigulda”, Vidzemes šoseja 26, Sigulda, kura atrodas netālu no kafejnīcas „Raibais suns” un kur, kā viņš
paskaidroja, bija novietojis automašīnu stāvēšanai pirms došanās uz kafejnīcu, kādēļ tiesai ir pamats apšaubīt ziņojumā norādītās informācijas patiesumu.
Bez tam, neapstiprinās ar lietas materiālos esošajiem rakstveida pierādījumiem, 2013.gada 26.novembra Siguldas novada Pašvaldības policijas
inspektora Raivo Kalveita ziņojumā norādītā informācija, ka /pers. A/ tika veikta alkohola koncentrācijas noteikšana izelpā (1.pūtiens
26.11.2013.plkst.20:55~2,45%, 2.pūtiens 26.11.2013. plkst.21:10~ 2,52%). Ziņojumā norādīts, ka pa tālruni izsaukta ceļu policija. Administratīvā
pārkāpuma lietas materiālos nav atrodami Siguldas novada Pašvaldības policijas inspektora Raivo Kalveita ziņojumā norādītie alkohola koncentrācijas
pārbaudes rezultāti.
No lietas materiāliem pievienotā transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola Nr.314635, kuru sastādījis VP Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais
inspektors Raimonds Zīle 2013.gada 26.novembrī, pārbaudes uzsākšanas un pabeigšanas laiks nav norādīts redzams, ka izmantojot mēraparātu
Alcoquants Nr.207257, kurš ir nokalibrēts, pārbaudījis transporta līdzekļa vadītāju /pers. A/, kurš vadīja transporta līdzekli /TL marka/. Minētajā
protokolā sadaļā mēraparāta nolasījumi norādīts, ka tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams veikt ekspertīzi. Tiesa vērtē kritiski protokolā norādīto
informāciju, ka /pers. A/ vadīja transporta līdzekli /TL marka/, jo, kā izriet no 2013.gada 27.novembrī VP Rīgas reģiona pārvaldes jaunākā inspektora
Valsts amatpersona sastādītā ziņojuma šādu faktu viņš nav personīgi konstatējis un pēc adreses: Siguldā, Vidzemes šoseja 26 ieradies pēc izsaukuma
plkst.21:37, kur kā norādīts ziņojumā vadītājs bijis aizturēts.
Izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka lietā nav iegūti objektīvi pamatoti pierādījumi tam, ka /pers. A/ 2013.gada
26.novembrī ap plkst.20:20. būtu vadījis transporta līdzekli administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PA959292 norādītajos apstākļos.
Pie apstākļiem, ka tiesai ir pamats atzīt par nepierādītu faktu, ka /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un apstākļos ir
vadījis transporta līdzekli, tiesa nevērtē kā pierādījumu lietas materiāliem pievienoto VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra” Narkoloģiskās
palīdzības dienesta Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļas medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.7139 alkohola ietekmes
(koncentrācijas) noteikšanai un tā atbilstību 2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija
asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” prasībām.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta pirmo daļas pirmo punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā
nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.
Pie konstatētajiem apstākļiem un ievērojot minētajā tiesību normā noteikto, tiesa uzskata, ka administratīvā pārkāpuma lieta ir izbeidzama.
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 14915.panta trešo daļu, 213.pantu, 2896., 28916.pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu pret /pers. A/, personas kods: /pers. kods/, pēc Latvijas APK 14915.panta trešās daļas administratīvā
pārkāpuma sastāva trūkuma dēļ.
Atgriezt /pers. A/, personas kods: /pers. kods/, transportlīdzekļu vadītāja apliecību Nr.AA851999.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10(desmit) darba dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Siguldas
tiesā.
Tiesnese: /V.Grebežniece/