Court convicts defendant of theft and imposes suspended sentence with compensation order after admitting guilt.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of theft in a minor amount and sentenced him to four months of imprisonment. The defendant fully admitted guilt and requested that evidence examination be skipped, a request the court granted alongside the victim's agreement. Consequently, the court ruled that the defendant must pay compensation to the victim and serve the sentence, with time spent in pre-trial detention credited against the term.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants: When a defendant fully admits guilt and no reasonable doubts remain, the court may decide not to examine evidence, convicting the defendant and imposing a sentence while ordering compensation to the victim.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:KURT:2019:0613.11261025319.1.S
Krimināllietas Nr.11261025319
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2019.gada 13.jūnijā
Kurzemes rajona tiesa,
tiesnese A.Daidere,
piedaloties prokurorei A.Jančukai,
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.
Aprakstošās daļa
/pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.
2019.gada 7.martā laika posmā no plkst.6.00 līdz 6.35 /pers. A/, atrodoties SIA “Liepājas reģionālā slimnīca” 4.nodaļas 11.palātā Slimnīcas ielā
25, Liepājā, izmantojot apstākli, ka neviens neredz, mantkārīgu motīvu pamudināts un nolūkā iegūt svešu mantu, slepeni prettiesiski paņēma uz gultas
esošo cietušajam /pers. B/ piederošo planšetdatoru Samsung Galaxy Tab A 10.1 266,40 euro vērtībā, pēc kā aizgāja no notikuma vietas.
Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Motīvu daļa
Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam inkriminētajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas atzina pilnīgi,
atzīstot arī cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju.
Apsūdzētais /pers. A/ pieteica lūgumu tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neveikt, apstiprināja, ka viņam ir saprotama šāda procesa kārtība
un sekas. Arī prokurore tiesas sēdē izteica viedokli, ka pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā nav nepieciešams veikt, kam pievienojās cietušais.
Ņemot vērā, ka /pers. A/ gan pirmstiesas izmeklēšanā, gan tiesas izmeklēšanā savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir
atzinis pilnībā, atzinis pieteikto kaitējuma kompensāciju, ir pieteicis lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi un tiesai, lietas materiālu pārbaudes rezultātā nav
radušās šaubas par apsūdzētā vainu un noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, kā arī, ievērojot prokurores, cietušā viedokli, tiesa, izskaidrojot
pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolēma tiesas izmeklēšanā pierādījumu
pārbaudi neizdarīt, pārbaudot tikai apsūdzētā personas raksturojošās ziņas.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina sprieduma aprakstošajā daļā norādītajā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta pilnībā, apsūdzētā /pers. A/
darbības pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ir kvalificētas pareizi un apsūdzētais attiecīgi ir sodāms. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma
527.panta trešajai daļai, pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams.
Nosakot apsūdzētajam soda veidu un mēru, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām ņem vērā soda mērķi, izdarītā noziedzīgā
nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme
taisnīga soda noteikšanā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētais /pers. A/ ir izdarījis mazāk smagu noziegumu.
Lietā par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots: vairākkārtīgi saukts pie administratīvās atbildības, tostarp vairākkārtīgi sodīts par alkohola
lietošanu sabiedriskās vietās un atrašanos alkohola reibuma stāvoklī sabiedriskās vietās atkārtoti, sodi nav izciesti; kriminālsodīts par mantiska rakstura
noziedzīgiem nodarījumiem uz lietas izskatīšanas dienu 2 reizes. Pēdējo reizi notiesāts ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada
21.maija spriedumu pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas par 2017.gada 20.decembrī izdarītu zādzību ar piespiedu darbu uz 100 stundām, soda
izciešanā ieskaitīts apcietinājumā pavadītas laiks 2018.gada 11.janvārī, kas atbilst 8 piespiedu darba stundām, spriedums stājies spēkā 2019.gada
4.jūnijā, sods nav izciests. Kā arī /pers. A/, notiesāts ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 19.septembra spriedumu pēc Krimināllikuma 175.panta
pirmās daļas par 2018.gada marta mēnesī izdarītu zādzību ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem, nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu, spriedums stājies
spēkā 2018.gada 2.oktobrī, savukārt ar Vidzemes rajona tiesas 2019.gada 7.maija lēmumu nolemts izpildīt /pers. A/ piespriesto brīvības atņemšanas
sodu uz 6 mēnešiem, soda izciešana uzsākta skaitīt no 2019.gada 7.maija un soda izciešanā ieskaitīts izciestais soda laiks no 2018.gada 23.-25.aprīlim
(lietas 57.-60., 79.-84., 86.-87., 88.-93.lapa).
Par sevi /pers. A/ tiesai sniedza informāciju, ka pirms apcietinājuma strādājis sliežu montāžas darbos, izdarīto nožēlo, zadzis, jo bijis “sapīpējies”,
turpmāk apņēmies laboties un atturēties no jaunu pārkāpumu izdarīšanas.
Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijā par apsūdzētā izdarīto noziegumu soda ar brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz vienam gadam vai
ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Nosakot /pers. A/ piemērojamā soda veidu, tiesa ņem vērā apsūdzētā /pers. A/ raksturojošās ziņas, proti, apsūdzētais jau iepriekš ir izdarījis
zādzības, par ko ir kriminālsodīts. Inkriminētā zādzība izdarīta tiesas noteiktajā pārbaudes laikā un minētais norāda uz to, ka apsūdzētais nav labojies un
nav izmainījis savu attieksmi pret jaunu likumpārkāpumu izdarīšanu. Minētais liecina, ka apsūdzētajam ir vienaldzīga attieksme pret izdarītā sekām un
faktu, ka atkārtoti tiks piemērots kriminālsods. Tiesa atzīst, ka alternatīvie soda veidi kā naudas sods un piespiedu darbs, nenodrošinās preventīvā un
sodīšanas mērķa sasniegšanu, tāpēc vienīgais veids kā sasniegt soda mērķi – sodīt un audzināt, un pasargāt sabiedrības intereses, kā arī panākt, lai
notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, ir /pers. A/ noteikt sodu brīvības atņemšanas veidā.
Nosakot soda mēru, tiesai saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešo daļu jāņem vērā atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.
Tiesa par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu atzīst to, ka, apsūdzētais vaļsirdīgi atzinies un
izdarīto nožēlo. Nosakot sodu, tiesa ņem vērā arī apstākli, ka apsūdzētais /pers. A/ ir izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz
sadarbību ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto personu, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku
krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.
Par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošo apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1. punktu tiesa atzīst to, ka inkriminētais
noziegums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.
Tiesa pievienojas Augstākās tiesas atzinumam, ka nesamērīgi mīksta soda noteikšana neveicina soda prevencijas uzdevuma izpildi, jo nenostiprina
ne vainīgās personas, ne citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas (skat. Augstākās
tiesas Senāta 2011.gada 8.jūnija lēmumu lietā Nr.SKK- 24/2011, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2014.gada 30.septembra
lēmumu lietā Nr.SKK-306/2014, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2015.gada 21.decembra lēmumu lietā Nr.SKK –743/2015).
Pie konstatētajiem atbildību ietekmējošiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka taisnīgs un atbilstošs soda mērs /pers. A/ ir brīvības atņemšana uz 4
mēnešiem, kas nav minimālais šī soda mērs, jo ir konstatēts viens atbildību pastiprinošais apstāklis, bet nosakāmais soda mērs ir tuvināti minimālajai soda
mēra robežai, jo ir konstatēts viens atbildību mīkstinošais apstāklis.
Tā kā skatāmajā lietā inkriminēto zādzību /pers. A/ izdarījis pirms stājās spēkā 2019.gada 21.maija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas
spriedums, tad sākotnēji sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un 52.panta otro prim daļu,
pilnībā pieskaitot ar šo spriedumu noteiktajam sodam piespriesto sodu pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 21.maija sprieduma,
proti, brīvības atņemšana uz 4 mēnešiem un piespiedu darbs uz 100 stundām.
Savukārt galīgais sods /pers. A/ nosakāms pēc spriedumu kopības saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo, pirmo prim un otro daļu, tiesas
noteiktajam sodam daļēji pievienot neizciesto sodu pēc Zemgales rajona tiesas 2018.gada 19.septembra sprieduma un Vidzemes rajona tiesas
2019.gada 7.maija lēmuma un galīgo sodu /pers. A/ noteikt ar brīvības atņemšanu uz 7 (septiņi) mēnešiem un piespiedu darbu uz 100 (simts) stundām.
Pirmstiesas izmeklēšanas procesā /pers. A/ 2019.gada 21.martā piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, bijis aizturēts no 2019.gada 19. līdz
21.martam (lietas 41.-48.lapa). Drošības līdzekļa grozīšanai vai atcelšanai procesuāls pamats nav konstatējams, līdz ar to apcietinājums /pers. A/
saglabājams līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu un 50.panta piekto daļu /pers. A/ brīvības atņemšanas soda termiņā ieskaitāms īslaicīgās
aizturēšanas vietā un apcietinājumā pavadītais laiks no 2019.gada 19.marta līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Pirmstiesas procesā cietušais /pers. B/ pieteicis un tiesas sēdē uzturēja kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu 266,40 euro. Izlemjot
jautājumu par kaitējuma kompensācijas pieteikumiem, tiesa pamatojās uz Kriminālprocesa likuma 350., 351., 352., 353.pantu. Kriminālprocesa likuma
350.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu ir radījusi
kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Šī pantā otrajā daļā ir noteikts, ka
kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata. Savukārt
Kriminālprocesa likuma 352.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka kaitējuma nodarītājs var labprātīgi piekrist cietušā noteiktajam kompensācijas apmēram,
vai viņi var to noteikt, savstarpēji vienojoties. Bet saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa pienākumu samaksāt
kompensāciju var uzlikt pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
Tiesa atzīst, ka cietušā pieteiktā un uzturētā kaitējuma kompensācija par mantisko zaudējumu pieteiktajā apmērā ir apmierināma pilnībā, jo
kaitējuma kompensācija ir pierādīta un pamatota, cietušajam nodarīta apsūdzētā /pers. A/ prettiesisko darbību – zādzības rezultātā, turklāt apsūdzētais to
ir pilnībā atzinis un apņēmies atlīdzināt. Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai
bezdarbību nodarījis.
Tādējādi no /pers. A/ par labu cietušajam /pers. B/ piedzenama materiālā kaitējuma kompensāciju 266,40 euro.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta pirmās daļas 9.punktu apsūdzētajam nosakāms termiņš kaitējuma kompensācijas labprātīgai
samaksai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par kaitējuma kompensācijas
atlīdzināšanu.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 528.-530.pantu, tiesa
nosprieda:
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz
4 (četri) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pilnībā pieskaitot ar šo spriedumu piespriesto sodu ar sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 21.maija spriedumu un sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības /pers. A/ noteikt ar brīvības atņemšanu uz
4 (četri) mēnešiem un piespiedu darbu uz 100 (simts) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo, pirmo prim un otro daļu pēc spriedumu kopības tiesas noteiktajam sodam daļēji pievienot neizciesto
sodu pēc Zemgales rajona tiesas 2018.gada 19.septembra sprieduma un Vidzemes rajona tiesas 2019.gada 7.maija lēmuma un galīgo sodu /pers. A/
noteikt ar brīvības atņemšanu uz 7 (septiņi) mēnešiem un piespiedu darbu uz 100 (simts) stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un 52.pantu soda izciešanā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku un izciesto soda daļu: brīvības
atņemšanas soda termiņā /pers. A/ ieskaitīt laiku no 2018.gada 23.-25.aprīlim, no 2019.gada 19.marta līdz šī sprieduma spēkā stāšanās dienai, piespiedu
darba soda izciešanas laikā ieskaitāms apcietinājumā pavadītais laiks 2018.gada 11.janvārī, kas atbilst 8 (astoņi) piespiedu darba stundām.
/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu – atstāt spēkā līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta otro prim daļu piespriestos pamatsodus – brīvības atņemšanu un piespiedu darbu izpilda patstāvīgi un
piespiedu darba izpildi uzsāk pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.
Spriedumu daļā par piespiedu darbu izpilda Valsts probācijas dienests. Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu /pers. A/
ir pienākums pieteikties piespiedu darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai 10
(desmit) darba dienu laikā pēc atbrīvošanās no brīvības atņemšanas iestādes.
Piedzīt no /pers. A/ par labu cietušajam /pers. B/ materiālā kaitējuma kompensāciju 266,40 euro (divi simti sešdesmit seši euro un 40 centi)
apmērā, nosakot termiņu kaitējuma kompensācijas labprātīgai samaksai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu
iesniegt tiesai dokumentus par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.
Tiesas spriedumu daļā par sodu, kaitējuma kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem 10 (desmit) dienu laikā var pārsūdzēt vai
noprotestēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.
Pilns spriedums sagatavots un pieejams no 2019.gada 5.augusta, apsūdzētajam apcietinājumā – no sprieduma izsniegšanas dienas.
Tiesnese (personiskais paraksts) A.Daidere