Court reduced fine for waste violation after owner proved breach was remedied by signing new contract.

ECLI:LV:RPPT:2020:1104.1A68041720.3.S

Lieta Nr. 1A68041720

Arhīva Nr. 1A-0417-20/14

SPRIEDUMS

Rīgā 2020. gada 4. novembrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,

tiesnesis Viktors Makucevičs,

rakstveida procesā izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dark Cloud” sūdzību par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2020. gada 12.

maija lēmumu Nr. D57-AK-20-19-23.

Aprakstošā daļa

[1] 2020. gada 25. februārī Rīgas pašvaldības policijas amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. ZV265311 (turpmāk arī –

Sākotnējais lēmums), kurā norādīts, ka 2020. gada 31. janvārī sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Dark Cloud” (turpmāk arī – Sabiedrība) nenoslēdza

līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvaldīšanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar pašvaldību.

Tādējādi Sabiedrība pārkāpusi Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16. panta pirmās daļas 1. punktu, par ko atbildība paredzēta Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – Latvijas APK) 75. panta otrajā daļā.

[2] Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas 2020. gada 12. maija lēmumu Nr. D57-AK-20-19-23 (turpmāk arī – Iestādes lēmums) Sabiedrība

saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 75. panta otrās daļas, uzliekot naudas sodu 430 euro.

[2.1] Rīgas domes Administratīvās komisijas (turpmāk arī – Iestāde) lēmumā norādīts, ka 2020. gada 25. februārī sastādīts Sākotnējais lēmums.

2020. gada 17. martā saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un 2020.

gada 13. marta Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu Nr. RD-20-83-r atlikta lietas izskatīšana.

2020. gada 12. maijā saskaņā ar likuma „Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” 5. pantu lieta

izskatīta rakstveida procesā, atbilstoši Latvijas APK 271. panta prasībām informējot par to Sabiedrību.

[2.2] Iestāde izskatāmajā lietā uzmanību vērš tikai uz tiem dokumentiem vai dokumentu saturu daļā, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

[2.3] No Rīgas pašvaldības policijas amatpersonu ziņojumiem izriet, ka 2020. gada 31. janvārī Raiņa bulvārī 31, Rīgā bārā „Dark Cloud” tika

veikta pārbaude, kuras laikā konstatēts, ka Sabiedrība nenoslēdza līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu ar atkritumu

apsaimniekotāju.

[2.4] Liecinieks liecībā norāda, ka strādā bārā par bārmeni, līgums par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu nav noslēgts. Kamēr

īpašnieks atrodas ārzemēs, atkritumi tiek glabāti pagrabtelpā.

[2.5] /pers. C/ paskaidrojumā norāda, ka ir Sabiedrības īpašnieks. Atzīst, ka līgums ar atkritumu apsaimniekotāju nebija noslēgts, bet pārkāpums ir

novērsts, jo līgums ir noslēgts.

[2.6] Izvērtējot lietā esošo līgumus, secināms, ka tas noslēgts 2020. gada 6. februārī.

[2.7] Citējot Latvijas APK 244. pantu un Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16. panta daļas 1. punktu, norādīts, ka atkritumu radītājs ir ikviena

fiziskā vai juridiskā persona, kuras darbība rada atkritumus (sākotnējais atkritumu radītājs) vai kura veic atkritumu priekšapstrādi, sajaukšanu vai citas

darbības, kā rezultātā mainās atkritumu sastāvs vai īpašības; savukārt atkritumu valdītājs ir ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kura atbilst vismaz vienam

no šādiem nosacījumiem: a) ir atkritumu radītāja, b) ir fiziskā vai juridiskā persona, kuras faktiskajā varā atrodas atkritumi.

[2.8] Izvērtējot minēto un lietā esošos pierādījumus kopsakarā, Iestāde secina, ka Sabiedrība izdarīja administratīvo pārkāpumu, nenoslēdzot

līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš noslēdzis attiecīgu līgumu ar pašvaldību. Pārkāpums

konstatēts 2020. gada 31. janvārī plkst. 16.00 Raiņa bulvārī 31, Rīgā. Izdarītais pārkāpums atbilst Sākotnējā lēmumā norādītajai kvalifikācijai.

[2.9] Citējot Latvijas APK 75. panta otro daļu un 32. panta otro daļu, Iestādes lēmumā norādīts, ka lietā netika konstatēti atbildību pastiprinoši

apstākļi. Konstatēts atbildību mīkstinošs apstāklis – pārkāpums novērsts.

Pārkāpuma raksturs var ietekmēt trešās personas, jo atkritumi, iespējams, tiek izmesti trešo personu valdījumā esošos konteineros, kā rezultātā

trešās personas veic apmaksu par svešas personas atkritumiem.

Lai īstenotu Latvijas APK 22. pantā noteiktos mērķus, Sabiedrībai uzliekams naudas sods.

[3] Nepiekrītot Iestādes lēmumam, sūdzību iesniedza Sabiedrība, lūdzot atjaunot procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai un atcelt Iestādes

lēmumu.

[3.1] Sūdzībā norādīts, ka /pers. C/ 18. janvārī bija kāzas un 23. janvārī devās atvaļinājumā. Līdz atvaļinājumam nosūtīja pieprasījumu SIA

„CleanR” līguma noslēgšanai, bet atbilde tika saņemta 22. janvāra vakarā. Pielikumā tiek pievienots vēstules attēls. Otrā pārbaude notika, kamēr vēl bija

atvaļinājumā, bet līgums noslēgts februārī, kad tika saskaņotas detaļas. Tādējādi tika sastādīts otrs administratīvā pārkāpuma protokols.

[3.2] Sakarā ar Covid-19 situāciju nebija iespēja atnākt uz lietas izskatīšanu un paskaidrot situāciju.

[4] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesneša 2020. gada 30. jūnija lēmumu nolemts apmierināt Sabiedrības pieteikumu par nokavētā

procesuālā termiņa atjaunošanu sūdzības par Iestādes lēmumu iesniegšanai un pieņemt sūdzību.

[5] 2020. gada 14. jūlijā tiesā saņemti Iestādes paskaidrojumi. Tajos norādīts, ka no policijas ziņojuma izriet, ka Sabiedrībai par pārkāpumu bija

zināms jau 2020. gada 17. janvārī, taču līdz 23. janvārim, kad valdes loceklis devās atvaļinājumā, līgums netika noslēgts, nepildot pienākumus kā krietns

un rūpīgs saimnieks (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 7. jūnija spriedumu lietā Nr. C39072411).

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus un Sabiedrības sūdzību, tiesa atzīst, ka Iestādes lēmums ir atstājams negrozīts, bet

sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dark Cloud” sūdzība noraidāma.

[7] Saskaņā Administratīvās atbildības likuma, kas stājās spēkā 2020. gada 1. jūlijā, 4. panta pirmo un ceturto daļu persona, kura izdarījusi

administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga par to saskaņā ar normatīvo aktu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā. Administratīvā pārkāpuma procesa

kārtību nosaka tā procesuālo tiesību norma, kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī. Savukārt šā likuma Pārejas noteikumu 2. punkts noteic,

ka procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas APK, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā.

Latvijas APK normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).

Tādējādi tiesa atzīst, ka šīs lietas izskatīšana ir pakļauta tiesai saskaņā ar Latvijas APK noteikumiem.

[7.1] Latvijas APK 289.12 panta pirmā daļa paredz, ka rajona (pilsētas) tiesa neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem ar lēmumu atceļ iestādes

lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības šādos gadījumos:

1) lietu izskatījusi iestāde, kurai nebija tiesību attiecīgo administratīvā pārkāpuma lietu izskatīt;

2) lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas prasa paziņot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas vietu un laiku;

3) izskatot lietu, pārkāptas tiesību normas par lietvedības valodu;

4) lēmums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki;

5) lietā nav pilna lēmuma.

[7.2] Tiesa nekonstatē Latvijas APK 289. 12 pantā paredzētos gadījumus, kas būtu pamats neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem atcelt

iestādes lēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai iestādei.

[8] Latvijas APK 286. panta otrā daļa noteic, ka augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā,

pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

Latvijas APK 289.6 panta devītās daļas 2. un 3. punkts paredz, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj vai persona, kuru sauc pie

administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu.

Atbilstoši Latvijas APK 9. panta pirmajai daļai par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības

izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par

kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Latvijas APK 243. panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Turklāt

minētā panta ceturtā daļa noteic, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par

pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi

amatpersona.

Turklāt Latvijas APK 244. pants paredz, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

[8.1] No lietas materiāliem pievienotā administratīvā pārkāpuma protokola Nr. ZV265311 izriet, ka 2020. gada 31. janvārī konstatēts, ka

Sabiedrība nenoslēdza līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvaldīšanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar

pašvaldību.

Tādējādi Sabiedrība pārkāpusi Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16. panta pirmās daļas 1. punktu, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK

75. panta otrajā daļā.

[8.2] No lietas materiāliem pievienotā 2020. gada 31. janvāra Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes administratīvās grupas vecākās

inspektores Valsts amatpersona ziņojuma izriet, ka veicot pārbaudi cita administratīvā pārkāpuma noskaidrošanai, policijas darbinieki devās uz bāru

„Dark Cloud” Raiņa bulvārī 31, Rīgā. Bārmenim tika lūgts uzrādīt atkritumu apsaimniekošanas līgumu, taču tika saņemta atbilde, ka tāda neesot,

atkritumus savāc bāra īpašnieks, kurš šobrīd atrodas ārzemēs, tāpēc atkritumi tiek uzglabāti palīgtelpā.

Uz ziņojuma ar inspektores 2020. gada 31. janvāra lēmumu rezolūcijas formā nolemts uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību.

[8.3] No 2020. gada 25. februāra Rīgas pašvaldības policijas centra pārvaldes administratīvās grupas vecākās inspektores Valsts amatpersona

ziņojuma izriet, ka bārā pārbaude veikta arī 2020. gada 17. janvārī, konstatējot, ka īpašnieks nav noslēdzis līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un

pārvadāšanu ar atkritumu apsaimniekotāju.

[8.4] No pie administratīvās atbildības saucamās personas /pers. C/ (/pers. C/) paskaidrojuma izriet, ka ir bāra īpašnieks un bija informēts par

bārā veiktajām pārbaudēm un konstatētajiem pārkāpumiem. Lai tos novērstu, bija nepieciešams laiks, jo divas nedēļas neatradās Latvijā. Tika novērsti

vairāki pārkāpumi, t. sk., tika noslēgts līgums ar atkritumu apsaimniekotāju. Nožēlo uzņēmuma un savus izdarītos pārkāpumus.

[8.5] No liecinieka /pers. J/ liecības izriet, ka strādā bārā par bārmeni. Atkritumu apsaimniekošanas līgums nav noslēgts, kamēr bāra īpašnieks ir

ārpus valsts, atkritumi tiek glabāti palīgtelpās.

[8.6] No lietas materiāliem pievienotā SIA „CleanR” sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līguma juridiskām personām Nr. RL001185R izriet, ka

tas noslēgts starp SIA „CleanR” un Sabiedrību 2020. gada 6. februārī.

[8.7] Tiesa atzīst, ka administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Tātad,

pārkāpums var tikt uzskatīts par administratīvo pārkāpumu, ja konstatē konkrētu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu. Objekts ir tas, pret ko ir

vērsts administratīvais pārkāpums, objektīvā puse raksturo kā izdarīts administratīvais pārkāpums, subjekts ir persona, kas izdarījusi administratīvo

pārkāpumu, subjektīvā puse ir vainojama darbība (sk. plašāk Augstākās tiesas 2006. gada 22. decembra spriedumu lietā Nr. SKA-571/2006, 2008.

gada 26. maija spriedumu lietā Nr. 252/2008).

[8.8] Atkritumu apsaimniekošanas likuma (redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma konstatēšanas brīdī) 16. panta pirmās daļas 1. punkts noteica, ka

sadzīves atkritumu sākotnējais radītājs vai valdītājs piedalās pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, tai skaitā atkritumu dalītajā

savākšanā, ievērojot normatīvos aktus par atkritumu apsaimniekošanu (arī pašvaldības izdotos saistošos noteikumus) un noslēdzot līgumu par sadzīves

atkritumu savākšanu un pārvadāšanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar pašvaldību.

Latvijas APK 75. panta otrā daļa noteic, ka par sadzīves atkritumu radītāja vai īpašnieka nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves

atkritumu savākšanā uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no četrsimt trīsdesmit

līdz tūkstoš četrsimt euro.

[8.9] Sūdzībā Sabiedrība nenoliedz, ka līgums par atkritumu apsaimniekošanu līdz 2020. gada februārim nebija noslēgts.

Tādējādi tiesa atzīst, ka Iestāde pamatoti konstatējusi Sabiedrības darbībās Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16. panta pirmās daļas 1. punkta

prasību neievērošanu, tādējādi administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 75. panta otrajā daļā.

[9] Sabiedrības valdes loceklis sūdzībā norāda, ka 18. janvārī viņam bija kāzas un 23. janvārī devās atvaļinājumā, līdz kuram nosūtīja pieprasījumu

SIA „CleanR” līguma noslēgšanai, bet atbilde tika saņemta 22. janvāra vakarā.

[9.1] Senāta praksē ir atzīts, ka tiesai ir jātulko šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja, novērtējot visus lietā esošos pierādījumus, tiesa nevar

nonākt pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (sk. Senāta 2007. gada 18. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-

395/2007 14. punkts, Senāta 2007. gada 22. februāra spriedumu lietā Nr. SKA-52/2007, Senāta 2007. gada 24. maija sprieduma lietā Nr.

SKA-219/2007 17. punktu).

[9.2] Tiesa atzīst šo sūdzības apsvērumu par nepamatotu, jo Sabiedrībai pienākums noslēgt līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un

pārvadāšanu ar atkritumu apsaimniekotāju radās no atkritumu radīšanas brīža, nevis no brīža, kad pirmo reizi 2020. gada 17. janvārī tika konstatēts

pārkāpums. Tāpat nepamatoti ir argumenti par valdes locekļa atrašanos atvaļinājumā vai kāzās, jo viņam saskaņā ar Komerclikuma 40. panta un

Civillikuma 2289. panta noteikumiem bija tiesības pilnvarot citu personu noslēgt atkritumu apsaimniekošanas līgumu Sabiedrības vārdā, ja valdes loceklis

personīgi to nespēja izdarīt.

[10] Sūdzībā norādīts, ka Covid-19 dēļ nebija iespēja atnākt uz lietas izskatīšanu un paskaidrot situāciju.

[10.1] No lietas materiāliem pievienotā 2020. gada 8. aprīļa Iestādes Paziņojuma par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu rakstveida

procesā izriet, ka Sabiedrībai tika paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2020. gada 12. maijā, informējot par Latvijas APK 260. panta

otrajā daļā noteiktajām tiesībām, t. sk., sniegt paskaidrojumus. Iestāde aicināja Sabiedrību sniegt paskaidrojumus 2020. gada 5. maijam.

[10.2] Tādējādi atzīstams, ka Sabiedrībai netika liegtas tiesības sniegt paskaidrojumus rakstveidā un nav konstatējams, ka būtu ierobežotas

Sabiedrības Latvijas APK 260. pantā noteiktās tiesības.

[11] Administratīvās atbildības likuma 4. panta otrā daļa noteic, ka normatīvajam aktam, kas atzīst administratīvo pārkāpumu par nesodāmu,

mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz pārkāpumiem, kas

izdarīti pirms attiecīgā normatīvā akta spēkā stāšanās dienas.

Par Latvijas APK 75. panta otrās daļas pārkāpumu juridiskajām personām paredzēts naudas sods no četrsimt trīsdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Atkritumu apsaimniekošanas likuma (spēkā esošajā redakcijā) 43. panta pirmā daļa noteic, ka par sadzīves atkritumu radītāja vai valdītāja

nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt

piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit līdz trīssimt naudas soda vienībām.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 16. panta otro daļu viena naudas soda vienība ir pieci euro. Līdz ar to par Atkritumu

apsaimniekošanas likuma 43. panta pirmajā daļā noteikto pārkāpumu piemērojams naudas sods juridiskai personai no 250 euro līdz 1500 euro.

Tādējādi šajā lietā Sabiedrībai sods piemērojams saskaņā ar Administratīvās atbildības un Atkritumu apsaimniekošanas likuma noteikumiem

(mazāks naudas soda apmērs), jo tas atzīstams par labvēlīgāku regulējumu un nepasliktinās pie administratīvās atbildības saucamās personas stāvokli.

[11.1] Administratīvās atbildības likuma 13. pants noteic, ka administratīvais sods ir ietekmēšanas līdzeklis, kas tiek piemērots administratīvo

pārkāpumu izdarījušajai personai, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturētu administratīvo

pārkāpumu izdarījušo personu un citas personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas.

Administratīvās atbildības likuma 19. panta otrā daļa noteic, ka nosakot administratīvā soda veidu un mēru, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu,

pie atbildības saucamās personas personību (juridiskajai personai — reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

[11.2] Iestāde lietā konstatējusi atbildību mīkstinošu apstākli – pārkāpums ticis novērsts, jo Sabiedrība noslēgusi līgumu par atkritumu

apsaimniekošanu.

Administratīvās atbildības likuma 20. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina, ja pie atbildības

saucamā persona labprātīgi atlīdzinājusi zaudējumu vai novērsusi nodarīto kaitējumu.

Tādējādi tiesa atzīst, ka arī pēc Administratīvās atbildības likuma noteikumiem lietā konstatējams atbildību mīkstinošs apstāklis.

Atbildību pastiprinoši apstākļi lietā netika konstatēti.

[11.3] No aktuālajām Iekšlietu ministrijas Sodu reģistra ziņām par Sabiedrībai piemērotajiem administratīvajiem sodiem izriet, ka Sabiedrībai

iepriekš nav piemēroti sodi vides, vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzības jomā.

[11.4] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Iestādes lēmumā norādītais soda apmērs grozāms, ievērojot Administratīvās atbildības likuma 4. panta

otrās daļas noteikumus, nosakot soda apmēru pēc Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43. panta pirmās daļas 50 naudas soda vienību jeb 250 euro

apmērā.

[12] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Sabiedrība pamatoti saukta pie atbildības par Latvijas APK 75. panta otrajā daļā paredzētā pārkāpuma

izdarīšanu. Tomēr, ievērojot lietas faktiskos apstākļus, tiesa atzīst, ka Iestādes lēmums ir grozāms, nosakot, ka Sabiedrībai par izdarīto pārkāpumu

piemērojams naudas sods 50 naudas soda vienību jeb 250 euro apmērā.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 12 panta otrās daļas 4. punktu, Administratīvās atbildības 4.

pantu un Pārejas noteikumu 2. punktu, tiesa

nosprieda

grozīt ar Rīgas domes Administratīvās komisijas 2020. gada 12. maija lēmumu Nr. D57-AK-20-19-23 sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Dark

Cloud”, reģistrācijas numurs 40103656239, uzlikto sodu par Latvijas APK 75. panta otrajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, piemērojot

sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Dark Cloud” naudas sodu 50 naudas soda vienību jeb 250 (divi simti piecdesmit) euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Spriedums sagatavots un pieejams lietas dalībniekiem 2020. gada 11. novembrī.

Tiesnesis Viktors Makucevičs