Court partially allowed bank's small claims suit against absent defendant for partial debt recovery.
Legislator summary
AI generatedThe court issued a default judgment in favor of AS Norvik Bank against /pers. A/ for partial debt recovery since the defendant failed to appear or explain the claim. The bank argued for the full debt including interest and penalties based on a credit card contract, while the defendant was absent. The court awarded only the principal amount and legal interest, rejecting the contractual interest and penalty claims due to the defendant's absence.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 97., 41. panta pirmā daļa, 42. panta pirmā daļa, 193., 195., 204.1 pants, 250.27 panta pirmā un otrā daļa, 440. 2, 440. 3 pants; In default proceedings, the court may award only the principal debt and legal interest when the defendant is absent, rejecting contractual interest and penalties.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr. C11067016
A I Z M U G U R I S K S S P R I E D
Latvijas Republikas vārdā
Cēsīs 2016. gada 9. novembrī
Cēsu rajona tiesa:
tiesnese D. Ročāne
ar tiesas sēdes sekretāri R. Verdenfelu
2016. gada 26. oktobrī izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS „Norvik banka” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
Tiesā 2016. gada 19. martā ar precizējumiem 2016. gada 18. aprīlī saņemta prasītājas AS „Norvik banka” (turpmāk- prasītāja) maza apmēra
prasība pret atbildētāju /pers. A/ (turpmāk-atbildētāja) par parāda 1838,31 EUR piedziņu, tai skaitā, pamatparāds 1053,79EUR (atļautais kredīts
924,87 EUR, neatļautais kredīts 128,92 EUR), līgumiskie procenti 679,14 EUR, likumiskie procenti 168,37 EUR, līgumsods 105,38 EUR.
Prasības pieteikumā un tā precizējumos norādīts, ka 2008. gada 22. janvārī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums Nr. VKl0031719 par
VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu (turpmāk-līgums), saskaņā ar kuru atbildētājai izsniegta Viva Maestro karte un piešķirts atļautais kredīts
213,43 EUR (150 Ls) apmērā ar kredīta atmaksas termiņu 24 mēneši.
Ar 2008. gada 4. februāra papildnolīgumu Nr. 2 pie līguma atļautā kredīta limita summa palielināta uz 924,87 EUR (650 Ls). 2009. gada 13.
martā noslēgts papildnolīgums pie līguma par kredīta atmaksas termiņa maiņu, nosakot kredīta atmaksas termiņu 48 mēneši.
Saskaņā ar līguma 1.12.punktu kredīts ir aizdevums, kuru prasītāja piešķir atbildētājai un kas tiek uzskaitīts kartes kontā. Kredīts sastāv no atļautā
un neatļautā kredīta summas. Kredītkartes līguma 1.13.punktā noteikts, ka atļautais kredīts ir kredīts prasītāja noteiktā limita ietvaros, savukārt līguma
1.14.punktā noteikts, ka neatļautais kredīts ir kredīts, kas pārsniedz prasītāja noteikto limitu.
Atbilstoši līguma 1.9. un 1.10. punktam atbildētājai katra norēķinu cikla laikā (viens kalendārais mēnesis) bija jānorēķinās ar prasītāju, t.i.,
jāsamaksā ikmēneša maksājumi - sākotnēji 11,27 EUR (7,92 Ls) apmērā, pēc kredīta limita palielināšanas – 47,74 EUR (33,35 Ls), savukārt pēc
kredīta atmaksas termiņa maiņas – 28,88 EUR (20,30 Ls) apmērā.
Saskaņā ar līguma 5.3. punktu ar ikmēneša maksājumu veikšanu tiek dzēstas atbildētājas saistības pret prasītāju, t.sk., tiek atgriezts izmantotais
kredīts, tiek maksāti procenti par atļautā kredīta izmantošanu, aprēķinātie līgumsodi un citi, saskaņā ar tarifiem obligātie maksājumi.
Saskaņā ar līguma 1.22. punktu tarifi ir spēkā esošs prasītājas pakalpojumu cenrādis. Tarifos tiek norādīti procentu un līgumsodu apmēri. Tarifi, to
grozījumi un papildinājumi ir līguma neatņemama sastāvdaļa. Līguma 3.1. punktā atbildētāja apņēmusies ievērot līgumu, noteikumus un tarifus, t.sk., to
grozījumus un papildinājumus, kā arī līdz maksājuma datumam maksāt prasītājai ikmēneša maksājumus.
Atbilstoši prasības pieteikumam pievienotajām tarifu likmēm VIVA kartes apkalpošanai procentu likme par atļauto kredītu noteikta 1,99 % mēnesī
jeb 23,88 % gadā. Savukārt atbilstoši līguma 1.11. un 5.11. punktam, ja atbildētāja līdz maksājuma datumam nav samaksājusi ikmēneša maksājumu,
atbildētājai pielīgta saistība maksāt līgumsodu par termiņa nokavējumu, kas saskaņā ar tarifu likmēm VIVA kartes apkalpošanai sastāda 0,25 % dienā no
nesamaksātās ikmēneša summas. Saskaņā ar līguma noteikumiem atbildētājai ikmēneša maksājumi bija sākotnēji jāveic līdz katra mēneša 20. datumam,
nodrošinot pilnīgu ikmēneša saistību dzēšanu pret prasītāju.
Saskaņā ar līguma 5.10. punktu par neatļautā kredīta izmantošanu atbildētāja maksā līgumsodu par pārtēriņu saskaņā ar līguma tarifiem, t.i.,
0,167 % par pārtēriņu dienā no neatļautā kredīta apjoma. Līgumsodi par pārtēriņu tiek aprēķināti no dienas, kad prasītāja saņem informāciju par
darījuma, kura rezultātā pieļauts atļautā kredīta pārtēriņš, veikšanu līdz tā dzēšanas dienai.
Kā tas norādīts līguma 5.2. punktā, tiek uzskatīts, ka klients, lietojot karti, izmanto kredītu vai tā daļu katru reizi, kad banka saņem informāciju par
darījuma, kura rezultātā pārsniegts klienta paša naudas līdzekļu atlikums kartes kontā, veikšanu. No minētās informācijas saņemšanas dienas tiek skaitīts
izmantotās kredīta summas atmaksas termiņš un tiek aprēķināti procenti par atļautā kredīta izmantošanu. Atļautais kredīts tā neizmantotās vai izmantotās
un atmaksātās summas apmērā ir pieejams visā kartes lietošanas laikā.
Minētais nozīmē, ka netiek noteikts konkrēts kredīta gala atmaksas termiņš, bet gan maksimālais kredīta atmaksas termiņš, kādā, veicot ikmēneša
maksājumus, atbildētājs varētu pilnība norēķināties ar prasītāju - atmaksātu kredītu un procentus par kredīta izmantošanu.?
Gadījumā, ja klients, ievērojot kredītkartes līguma 5.2. punkta nosacījumus, veic ikmēneša maksājumus, bet pēc tam izmantotās un atmaksātās
summas, kas ir pieejamas visā kartes lietošanas laikā, izlieto (ko klients tiesīgs darīt katru mēnesi), kredīta atmaksas termiņš faktiski tiek pagarināts.
Konkrētajā gadījumā atbildētāja nav pildījusi ar līgumu uzņemtās saistības, jo nav veikusi maksājumus atbilstoši līguma apmaksas noteikumiem,
proti, 2012. gada 20. novembrī, kas uzskatāms par kredīta limita atmaksas gala termiņu, parādsaistības netika izpildītas. Pēdējais maksājums saistību
daļējai izpildei saņemts 2009. gada 10. decembrī 0,18 EUR.
Laikā no 2012. gada 5. marta līdz 2012. gada 14. jūlijam atbildētājas parāda piedziņas lieta atradusies SIA „Creditreform Latvija”, kas,
pamatojoties uz noslēgto līgumu par ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojumu sniegšanu, nosūtījusi atbildētājai vairākus rakstveida brīdinājumus par
parāda esamību. Brīdinājuma vēstules atbildētājai tika sūtītas, izmantojot AS „Fitek” (iepriekšējais nosaukums AS „Itella Information”) pakalpojumus,
kuras viena no darbības jomām ir dokumentu melnbalta vai pilnkrāsu druka, aplokšņošana un piegāde VAS „Latvijas Pasts” tālākai nosūtīšanai
saņēmējiem. Kā norādīts 2016. gada 19. februāra izziņā Nr.8/027, 2012. gada 6. jūnijā AS „Fitek” no SIA „Creditreform Latvijā” saņēmusi datu failu,
kurš sastāvēja no 5496 sūtījumiem. Starp šiem sūtījumiem bija divas atbildētājai adresētas vēstules. Datu failu saņemšanas dienā visi 5496 sūtījumi tika
nodoti VAS „Latvijas Pasts” piegādei adresātiem, tai skaitā atbildētājai adresētās vēstules, kuras piegādes adreses bija: /adrese/ un /adrese/.
Atbildētājai izsniegtās plastikāta Viva norēķinu kartes, kuru emitēja un ko apkalpoja prasītāja, derīguma termiņš bija divi gadi, t.i., līdz 2010. gada
31. janvārim. Kartes lietošanas tiesības atbildētāja faktiski varēja izmantot līdz 2009. gada 19. martam, kad sakarā ar 2009. gada 13. martā noslēgto
papildnolīgumu pie līguma par kredīta atmaksas termiņa maiņu un kredīta limita labprātīgu atmaksu 48 mēnešu termiņā tika apturēta (bloķēta) Kartes un
Kartes konta darbība. Tā kā maksājumi saskaņā ar 2009. gada 13. martā noslēgto papildnolīgumu netika pienācīgi veikti, kartes un kartes konta darbība
līdz saistību izpildes termiņa iestāšanās datumam 2012. gada 20. novembrī netika atjaunota.
Ņemot vērā augstāk norādīto un to, ka atbildētāja izmantojusi piešķirto kredītu, savukārt maksājumus atbilstoši pielīgtajai kārtībai nav veikusi,
prasītāja izmantojusi līguma 5.8. punktā pielīgtās tiesības un 2013. gada 11. novembrī slēgusi kredītu, nofiksējusi parāda summu, apturot turpmāku
procentu un līgumsoda aprēķinu, un vērsusies Cēsu rajona tiesā ar pieteikumu pret atbildētāju par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.
Ar Cēsu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses B. Lielpēteres 2014.gada 30.janvāra lēmumu lietā Nr.3-12/0846 prasītājas pieteikums tika
atstāts bez izskatīšanas.
Papildus prasītāja 2015. gada 10. martā nosūtījusi atbildētājai pirmstiesas brīdinājumu, aicinot atbildētāju līdz 2015. gada 26. martam labprātīgi
izpildīt kavētās saistības. Pēc pirmstiesas brīdinājuma nosūtīšanas atbildētāja savas saistības saskaņā ar līgumu nav izpildījusi.
Prasītāja pieteikusi šādus prasījumus:
1. Piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai no kredītkartes līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma saistības - atļautā kredīta parādu 924,87
EUR. neatļautā kredīta parādu 128,92 EUR, līgumiskos procentus 679,14 EUR kas aprēķināti par laiku no 2010. gada 30. oktobra līdz 2013. gada 11.
novembrim, un līgumsodu 105,38 EUR, kopā piedzenot 1838,31 EUR apmērā;
2. Piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai visus tiesāšanās izdevumus;
3. Noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus – 6 % gadā no piespriestās, bet neizpildītās
pamatsummas.
Prasība pamatota uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717. pantu, 1720. panta 2. punktu, 1753., 1756., 1757. pantu, 1759. panta 1.punktu,
1762. panta 1. punktu, 1764., 1765. panta pirmo daļu, 1811., 1934., 1943. pantu, 1946. panta pirmo daļu.
Atbildētājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmās daļas noteikumiem uz atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adresi 2016.
gada 26. aprīlī nosūtīts prasības pieteikuma noraksts kopā ar paskaidrojuma veidlapu, nosakot termiņu paskaidrojuma iesniegšanai līdz 2016. gada
26. maijam.
Tiesā 2016. gada 2. maijā kā neizsniegts saņemts atpakaļ atbildētājai sūtītais prasības pieteikuma noraksts ar uzziņu, ka piegādes brīdī nav mājās,
aicinājums ievietots pasta kastītē, beidzies glabāšanas laiks.
Ar tiesneses 2016. gada 7. jūnija lēmumu nolemts lietu iztiesāt atklātā tiesas sēdē 2016. gada 26. oktobrī pulksten 10.00.
Puses uz tiesas sēdi nav ieradušās.
2016. gada 21. oktobrī tiesā saņemts prasītājas iesniegums ar lūgumu lietu izskatīt bez tās pārstāvja klātbūtnes, norādot, ka prasību uztur pilnā
apmērā.
Atbildētājai par tiesas sēdi paziņots Civilprocesa likuma 56. panta pirmās, piektās daļas noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā sūtījumā
uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu. Minētais tiesas sūtījums saņemts atpakaļ sūtīts kā neizsniegts ar uzziņu, ka adresāts piegādes brīdī nebija mājās,
atstāts aicinājums, sūtījumam beidzies glabāšanas laiks.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta piektās daļas otrā teikuma noteikumiem fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā
dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Minēto apsvērumu dēļ tiesa atzīst, ka atbildētājai par tiesā celto prasību un tiesas sēdi ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā, jo saskaņā ar
Civilprocesa likuma 56. 1 panta pirmās daļas 3. punkta un otrās daļas noteikumiem tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās
dzīvesvietas adresi, un no pasta dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu, un ir uzskatāms, ka personai ir
paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu, un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja
dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Tiesā nav saņemta informācija par atbildētājas neierašanās iemesliem uz tiesas sēdi, nav saņemts atbildētājas lūgums par lietas izskatīšanas
atlikšanu, nav saņemts atbildētājas paskaidrojums par celto prasību.
Pie minētiem, lietā konstatētiem faktiem un tos apstiprinošiem apstākļiem tiesa atzīst, ka nav konstatējami Civilprocesa likuma 209. pantā noteiktie
imperatīvie lietas izskatīšanas atlikšanas pamati. Tiesa uzskata, ka nav arī pamata atlikt lietas izskatīšanu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 210. pantā
noteiktajiem fakultatīvajiem pamatiem. Tādēļ lieta izskatāma, pamatojoties uz lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem.
M o t ī v u d a ļ a
Tiesa, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, atzīst, ka prasība ir likumīga, pamatota, bet apmierināma daļēji tālāk
minēto apsvērumu dēļ.
Saskaņā ar Civillikuma (turpmāk-CL) 1402. panta noteikumiem saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai
pēc likuma.
Ar lietā esošo rakstveida pierādījumu – 2008. gada 22. janvārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgto līgumu Nr. VKl0031719 par VIVA norēķinu
karšu izsniegšanu un lietošanu, 2008. gada 4. februāra un 2009. gada 13. marta papildnolīgumiem pie minētā līguma (lietas 12.-15. lapa) un klienta karšu
konta Nr. 3308252-2016/0225 izrakstu (lietas 16.-20. lapa) prasītāja pierādījusi, ka pušu starpā minētajos datumos nodibinātas un grozītas saistību
tiesiskās attiecības - noslēgts līgums, saskaņā ar kura noteikumiem atbildētājai piešķirts kredīts 924,87 EUR (650 Ls) ar kredīta atmaksas termiņu 48
mēneši un mēneša procentu likmi 1,99 %.
Saskaņā ar CL 1587. panta noteikumiem tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne
arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Tiesai nav pamata apšaubīt to, ka atbildētāja nav pildījusi līgumā uzņemtās saistības ikmēneša maksājumu veikšanā kredīta dzēšanai, ko apliecina
lietā esošais parāda aprēķins (lietas 41. lapa). No tā redzams, ka atbildētāja ikmēneša maksājumus sākusi kavēt no 2009. gada 20. janvāra.
Ar lietā esošo atbildētājas karšu konta izrakstu (lietas 16.-19. lapa) prasītāja pierādījusi, ka laikā no 2008. gada 22. janvāra līdz 2009. gada 19.
martam (līdz brīdim, kad prasītāja bloķējusi atbildētājas karti), atbildētāja ir izlietojusi piešķirto kredītu, par ko aprēķināti arī procenti un līgumsods,
pavisam kopā 1645,59 EUR (1156,53 Ls) apmērā, kredīta un procentu dzēšanai atmaksājot 1148,53 EUR (807,19 Ls), kā arī vēl papildus līdz 2009.
gada 10. decembri atmaksājot 271,02 EUR.
Tiesai nav pamata apšaubīt to, ka prasītāja likumīgi – atbilstoši līguma 2.7. punktu noteikumiem 2009. gada 13. martā atņēmusi atbildētājai kartes
lietošanas tiesības, pārtraucot kartes un kartes konta darbību, jo atbildētāja kopš 2009. gada janvāra nebija pilnībā veikusi pielīgotos ikmēneša
maksājumus.
Tiesas ieskatā tādējādi prasītāja ir vienpusēji atkāpusies no līguma, jo nav ļāvusi turpmāk atbildētājai lietot piešķirto kredītu, izmantojot Viva karti.
Tiesa atzīst, ka konkrētās lietas izlemšanā prasības daļā par procentu un līgumsoda piedziņu jāņem vērā Latvijas Republikas Augstākās tiesas
Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 30. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-644/2013 paustās atziņas.
Minētajā spriedumā Senāts norādījis, ka sakarā ar nokavējumu Civillikums paredz līguma atcelšanu divos veidos, pirmkārt, tādu, kurā kreditoram
ir tiesības prasīt līguma atcelšanu, otrkārt, tādu, kurā kreditors tiesīgs vienpusēji paziņot par līguma izbeigšanu. [..] Otrajā gadījumā pietiek ar vienas puses
paziņojumu par atkāpšanos no līguma, un tāda saskaņā ar Civillikuma 1589. pantu pielaižama tad, kad pamatota ar paša līguma raksturu, vai to atļauj
likums, vai arī tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta. Tad līgums ir izbeigts ar brīdi, kad tiesīgā puse paziņo par atkāpšanos. Ir iespējams strīds tiesā par
atkāpšanās pamatotību, taču, ja pamats atkāpties tiek konstatēts, tad līgums uzskatāms par izbeigtu nevis tiesas sprieduma taisīšanas brīdī, bet
atkāpšanās brīdī, kas attiecīgi ņemams vērā pie procentu un līgumsoda aprēķina.
No līguma satura izriet, ka tā priekšmets ir VIVA norēķinu kartes izsniegšana un atļautā kredīta lietošana. Saskaņā ar līguma 2.7. punktā noteikto,
banka ir tiesīga pēc sava ieskata bez brīdinājuma atņemt kartes lietotājam kartes lietošanas tiesības un apturēt vai pārtraukt kartes un/vai kartes konta
darbību. Prasītāja apliecinājusi, ka 2009. gada 19. martā apturējusi (bloķējusi) atbildētājas kartes un kartes konta darbību, tādējādi atņemot atbildētājai
kartes lietošanas tiesības.
Neskatoties uz to, ka minētajā līguma punktā nav norādīts, ka tajā atļautā prasītājas rīcība ir vienpusēja atkāpšanās no līguma, tiesa atzīst, ka no
minētā līguma punkta satura, kā arī līguma kopējās jēgas izriet, ka 2009. gada 19. martā prasītāja ir vienpusēji atkāpusies no līguma, neļaujot atbildētājai
turpmāk lietot piešķirto atļauto kredītu un izsniegto karti. Tādējādi pušu starpā noslēgtais līgums atzīstams par izbeigtu 2009. gada 19. martā. Līdz ar to
par nepamatotu atzīstams prasītājas apgalvojums par to, ka līgums tika izbeigts tikai 2013. gada 11. novembrī.
Tiesa pievienojas iepriekš minētā Senāta spriedumā izteiktajām atziņām arī attiecībā par līgumisko procentu un līgumsoda aprēķināšanu pēc
vienpusējas atkāpšanās no līguma.
Senāts norādījis, ka kļūdains ir uzskats, ka atkāpšanās no līguma neietekmē parādnieka (atbildētāja) pienākumus. [..]ar atkāpšanos no līguma pušu
tiesības un pienākumi būtiski mainās - aizņēmējam tiek anulēti viņam labvēlīgi aizdevuma atmaksāšanas noteikumi. Tas nozīmē, ka viņam atlikusī
aizdevuma summa jāatmaksā nekavējoši. Vienlaikus tas nozīmē arī to, ka vairs nav piemērojama nolīgtā aizdevumu procentu likme un nevar tikt
piemērots līgumsods par nenotikušo ikmēneša kredīta dzēšanas maksājumu kavējumu. Ar kreditora atkāpšanos no līguma notiek paātrināta
norēķināšanās par atlikušo parādu, kas līdz atmaksai turpina pastāvēt kopā ar tā nodrošināšanai dotu galvojumu vai ķīlas tiesībām, bet nevis apstākļos,
kad vairs nedarbojas līguma noteikumi par kartes [..] izmantošanu maksājumu veikšanai, ikmēneša iemaksām, kredīta dzēšanas termiņiem un arī
līgumsodiem par šo vairs neesošo termiņu neievērošanu.
Tāpat Senāts atzinis, ka pēc atkāpšanās no līguma vairs nepastāv līgumisks (juridisks) pamats piemērot bijušā līguma noteikumus par līgumiskajiem
procentiem un līgumsodu. Prasītājam bez šaubām ir tiesības saņemt kredīta nedzēsto pamatsummu, kā arī procentus un līgumsodu, kas uzkrājušies līdz
līguma izbeigšanas brīdim, un tā kā tas ir kapitāls, kas atrodas pie citas personas – tad no līguma izbeigšanas brīža arī likumiskos procentus saskaņā ar
Civillikuma 1753. pantu. Likumisks (likumā noteikts) līgumsods šādā situācijā Civillikumā nav noteikts.
Pamatojoties uz minētajām Senāta atziņām tiesa atzīst, ka prasītāja, 2009. gada 19. martā vienpusēji atkāpjoties no līguma, nebija vairs tiesīga
aprēķināt ne pielīgtos procentus, ne līgumsodu par laiku no 2009. gada 19. marta.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka arī atbildētājas no līguma izrietošais pamatparāds ir nosakāms uz 2009. gada 19. martu, atņemot līdz 2009. gada 10.
decembrim veiktos maksājumus 271,02 EUR, kas pēc matemātiska aprēķina ir 576,76 EUR.
Tādējādi no atbildētājas prasītājas labā piedzenams pamatparāds 576,76 EUR, bet prasība daļā par pamatparāda 477,03 EUR apmērā piedziņu
kā nepamatota un nelikumīga noraidāma.
Pie apstākļiem, ka prasītāja prasītos līgumisko procentus un līgumsodu aprēķinājusi pēc vienpusējas atkāpšanās no līguma (2009. gada 19.
marta), pamatojoties uz iepriekš norādīto tiesas argumentāciju pilnībā noraidāma prasība daļā par līgumisko procentu 679,14 EUR un līgumsoda
105,38 EUR piedziņu.
Pamatojoties uz iepriekš norādītajām Augstākās tiesas Senāta atziņām, tiesas ieskatā prasītājas labā no atbildētājas piedzenami likumiskie
procenti par to laiku, par kuru prasītāja ir prasījusi līgumiskos procentus, t.i., no 2010. gada 20. novembra līdz 2013. gada 11. novembrim, kas pēc
matemātiska aprēķina ir 104,95 EUR (6 % no 576,76 EUR=34,6056 EUR:365 d.=0,0948098 EURx1107 d.=104,95 EUR). Tiesa ņem vērā to, ka
minētā likumisko procentu summa iekļaujas prasītāja pieprasītājos līgumiskajos procentos, t.i., ir mazāka par to.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētājas prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi proporcionāli
prasības apmierinātajam apmēram. Tā kā prasība apmierināta 37,08 % apmērā, tad no atbildētājas prasītājas labā piedzenama valsts nodeva 102,25
EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu iegādāšanu un izsniegšanu 1,74 EUR, kopā 103,99 EUR
apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem prasītājai nosakāmas tiesības, sākot ar brīdi, kad notecējis termiņš sprieduma labprātīgai
izpildei, līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), saņemt līdz sprieduma izpildei likumiskos 6 % gadā no piedzītā pamatparāda 576,76 EUR, ievērojot CL
1763. panta 1. punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas un 42. panta otrās daļas noteikumiem no pusēm, atbilstoši prasības apmierinātajam un
noraidītajam apmēram, piedzenami iepriekš nesamaksātie tiesas izdevumi 2,06 EUR.
No atbildētājas valsts ienākumos piedzenami iepriekš nesamaksātie tiesas izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un
izsniegšanu 0,76 EUR apmērā, bet no prasītājas – 1,30 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem pusēm nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Tiesa atzīst, ka pie apstākļiem, kad atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumu par prasību un nav ieradusies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot
neierašanās iemeslus, kā arī ņemot vērā to, ka lietā esošos augstāk minētos pierādījumus tiesa atzinusi par pietiekamiem strīda izšķiršanai, lietā taisāms
aizmugurisks spriedums, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmās daļas noteikumiem aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās
instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumu par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 41. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu, 193., 195., 204.1 pantu,
250.27 panta pirmo, otro daļu, 440. 2, 440. 3 pantu, tiesa
n o s p r i e d a
apmierināt daļēji prasītājas AS „Norvik banka” maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ par parāda piedziņu.
Piedzīt no atbildētājas /pers. A/ par labu prasītājai AS „Norvik banka” pēc 2008. gada 21. janvāra līguma Nr. VK10031719 par Viva norēķinu
karšu izsniegšanu un lietošanu parādu 681,71 EUR (sešsimt astoņdesmit vienu euro 71 centu), tai skaitā, pamatparāds 576,76 EUR (piecsimt
septiņdesmit seši euro 76 centi), likumiskie procenti par laiku no 2010. gada 20. novembra līdz 2013. gada 11. novembrim 104,95 EUR (simt četri euro
95 centi), un tiesas izdevumus - valsts nodevu 102,25 EUR (simt divus euro 25 centus), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu un citu
tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 1,74 EUR (vienu euro 74 centus), pavisam kopā 785,70 EUR (septiņsimt astoņdesmit piecus euro 70
centus).
Noraidīt prasību daļā par pamatparāda 477,03 EUR (četrsimt septiņdesmit septiņu euro 3 centu), līgumisko procentu 679,14 EUR (sešsimt
septiņdesmit deviņu euro 14 centu) un līgumsoda 105,38 EUR (simt piecu euro 38 centu), kopā 1261,55 EUR (tūkstoš divsimt sešdesmit viena euro 55
centu) piedziņu.
Piedzīt no atbildētājas /pers. A/ valsts ienākumos tiesas izdevumus – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu un citu tiesas
dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 0,76 EUR (76 centus).
Piedzīt no prasītājas AS „Norvik banka” valsts ienākumos tiesas izdevumus – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu un citu
tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 1,30 EUR (vienu euro 30 centus).
Noteikt pusēm termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Noteikt prasītājai AS „Norvik banka” tiesības par laiku, sākot ar brīdi, kad notecējis termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, līdz sprieduma izpildei
saņemt likumiskos sešus procentus no simta gadā no piedzītā pamatparāda 576,76 EUR, ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punkta noteikumus, ka
procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Prasītāja AS „Norvik banka” spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Cēsu rajona tiesā.
Atbildētāja/pers. A/ nav tiesīga spriedumu pārsūdzēt apelācijas kārtībā.
Atbildētāja/pers. A/ 20 dienu laikā ir tiesīga iesniegt Cēsu rajona tiesā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese (personiskais paraksts) D. Ročāne
NORAKSTS PAREIZS
Cēsu rajona tiesas tiesnese D. Ročāne
Cēsīs 09. 11. 2016.