Legislator Case Law & Legislation
C28463613 / C-0683-15 AI generated

Court fully allows bank's claim for debt collection and interest against guarantors and mortgagors.

Case Number C28463613 / C-0683-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully granted Swedbank's claim for debt collection and interest against the borrower and guarantors. The plaintiff argued for enforcement based on a loan agreement secured by a mortgage and a guarantee contract, while defendants contested the liability. The court ruled in favor of the bank, ordering payment of the principal debt and legal interest from the date of default.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law; Civil Procedure Law: The court establishes that a creditor may enforce a debt secured by a mortgage and a guarantee contract against the primary debtor and the guarantor, including the award of legal interest for the period of default.

Keywords

AI generated
debt collection enforcement mortgage security interest guarantee contract liability legal interest award civil procedure enforcement

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 1587, 1590, 1943, 1946, 1278, 1319, 1321, 1716, 1720, 1669, 1692, 1698, 1702, 1756, 1759, 1763
Civil Law 1765
Civil Procedure Law 41, 42, 8, 97, 190, 195, 204.1
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C28463613

Lietas arhīva Nr. C-0683-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 31.martā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, tiesnese I.Augustāne, ar tiesas sēdes sekretāri L.Pelēci, piedaloties prasītājas pārstāvei G.Buividei,

atbildētājiem /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu akciju sabiedrības “Swedbank” prasībā pret /pers. B/, /pers. E/ un /pers. D/ par parāda piedziņu, un

n o s k a i d r o j a

2013.gada 4.decembrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemta AS “Swedbank” (turpmāk prasītāja) prasība pret /pers. B/, /pers. E/ un /pers. D/

par parāda piedziņu.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2013.gada 11.decembra lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillietā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008.gada 6.jūnijā starp prasītāju un /pers. B/ noslēgts Aizdevuma līgums Nr.08 – 073254 – PK, saskaņā ar

kuru prasītāja piešķīra aizdevumu 44 700 euro apmērā – nekustamā īpašuma /adrese A/, iegādei.

No Aizdevuma līguma izrietošo saistību, tas ir, visu prasījumu pilnā apmērā, kuri var rasties saistību neizpildes vai nepienācīgās izpildes gadījumā,

nodrošināšanai:

1. 2008.gada 6.jūnijā ar /pers. B/ un /pers. E/ noslēgts Hipotēkas līgums Nr.08 – 073254 – PK/1, starp prasītāju kā ķīlas ņēmēju un /pers. B/ un

/pers. E/ kā ieķīlātāju, saskaņā ar kuru ieķīlājai ieķīlāja katrs ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese B/, reģistrēts Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/;

2. 2008.gada 6.jūnijā Galvojuma līgums Nr.08 – 073254 – PK/2, starp prasītāju kā kreditoru un /pers. D/ kā galvinieku. Galvojuma līguma II daļas

2.punkts nosaka, ka galvinieks ar šo līgumu uzņemas saistību kā pats parādnieks.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma I daļas 1.8.punkta noteikumiem, aizdevuma summas atmaksa un procentu maksājumi bija jāmaksā katra mēneša

25.datumā.

Uz 2013.gada 28.novembri tiek kavēta procentu par aizdevuma izmantošanu maksājums kopš 2013.gada 25.aprīļa.

2013.gada 16.augustā prasītāja nosūtījusi atbildētājiem paziņojumu Nr.316RC00 – 6134A, kurā paziņoja, ka banka pamatojoties uz Aizdevuma

līguma II daļas 7.4.1. apakšpunkta nosacījumiem nekavējoties atkāpjas no Aizdevuma līguma, kā arī pieprasīja atbildētājiem pilnībā izpildīt no Aizdevuma

līguma izrietošās saistības, samaksājot prasītājai saskaņā ar Aizdevuma līgumu saņemto un neatmaksāto aizdevuma summu 41 400,15 euro, kā arī

procentus tādā apmērā, kādus tie sastādīs uz naudas līdzekļu atmaksas dienu.

Parādnieka no Aizdevuma līguma izrietošo saistību apmērs uz 2013.gada 28.novembri ir 39 842,40 euro.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., 1943., 1946., 1278., 1319., 1321., 1716., 1720., 1669., 1692., 1698., 1702., 1756., 1759. un

1763.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no /pers. B/ par labu prasītājai parādu 39 842,40 euro apmērā; noteikt prasītājai tiesas sprieduma izpildi daļā par

galvenā parāda piedziņu vērst uz /pers. E/ nekustamo īpašumu: ½ domājamā daļa no nekustamā īpašuma /adrese A/, reģistrēts Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/; piedziņas neiespējamības gadījumā parādu piedzīt no /pers. D/; noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz

sprieduma pilnīgai izpildei saņemt no /pers. B/, /pers. D/ 6% gadā no neatmaksātās aizdevuma summas, kā arī piedzīt no /pers. B/, /pers. D/ par labu

prasītājai tiesas izdevumus Ls 973,02 apmērā.

2014.gada 19.februārī tiesā saņemti /pers. B/ paskaidrojumi prasībai, kuros norādīts, ka prasību atzīst pilnīgi. Papildus norādīts, ka 2013.gadā

/pers. B/ samazinājās ienākumi un finansiālo grūtību dēļ atbildētājs kavēja maksājumus, kas bija jāveic saskaņā ar Aizdevuma līgumu Nr.08 – 073254 –

PK (lietas 53.lapa).

2014.gada 19.februārī tiesā saņemti /pers. D/ paskaidrojumi prasībai, kuros norādīts, ka prasītājas prasība ir pamatota. Atbildētāja papildus

norādīja, ka viņas alga ir 270 euro pēc nodokļu nomaksas. Ja alga pacelsies virs 320 euro, viņa piekrīt maksāt 30% no summas virs 320 euro par labu

prasītājai (lietas 54. – 55.lapa).

2014.gada 19.februārī tiesā saņemti /pers. E/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību atzīst daļēji. Papildus norādīts, ka viņai nav iebildumu par

to, ka galvenā parāda piedziņu vērš uz viņas nekustamo īpašumu – ½ domājamā daļa no nekustamā īpašuma /adrese A/. Par citiem izteiktiem prasītājas

lūgumiem atbildētāja nevar sniegt paskaidrojumus, jo nav par tiem informācijas (lietas 56. – 57.lapa).

2014.gada 24.oktobrī tiesā saņemts prasītājas prasības pieteikuma precizējums, kurā norādīts, ka prasītāja samazina prasījuma apmēru un

norāda, ka atbildētāju parāds uz 2014.gada 22.oktobri ir 39 408,97 euro jeb izsniegtā un neatmaksātā aizdevuma summa.

Prasītāja precizē lūdzošo daļu un lūdz piedzīt no /pers. B/ par labu prasītājai parādu 39 408,97 euro apmērā; noteikt prasītājai tiesas sprieduma

izpildi daļā par galvenā parāda piedziņu vērst uz /pers. E/ nekustamo īpašumu: ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/, reģistrēts Rīgas

pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/; piedziņas neiespējamības gadījumā piedzīt no /pers. D/; noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz

sprieduma pilnīgai izpildei saņemt no /pers. B/ un /pers. D/ 6% gadā no neatmaksātās aizdevuma summas, kā arī piedzīt no /pers. B/ un /pers. D/ par labu

prasītājai tiesas izdevumus 1384,48 euro apmērā.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve Ginta Buivide prasību uzturēja un lūdza apmierināt to pilnā apmērā.

Tiesas sēdē atbildētāji – /pers. B/, /pers. D/ un /pers. E/ prasību atzina pilnā apmērā.

Tiesas sēdē noklausoties lietas dalībnieku sniegtos paskaidrojumus, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot tos savstarpējā

saistībā, tiesa uzskata, ka prasība apmierināma pilnā apmērā.

Civilprocesa likuma 193.panta piektajā daļā noteikts, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz

normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.

Tā kā gan /pers. B/, gan /pers. E/, gad /pers. D/ pilnībā atzina prasību, tad tiesa atzīst, ka sprieduma motīvu daļā iekļaujamas tikai norādes uz

normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļa noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, bet atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā

daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Atbilstoši Civillikuma 1587.pantam, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1934.pantā noteikts, ka aizdevumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā

pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Civillikuma 1278.pantā noteikts, ka ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu, uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā

kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu.

Civillikuma 1319.pantā noteikts, ka ķīlas ņēmējs, kuru parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis, var meklēt sev apmierinājumu no ieķīlātās lietas

un šajā nolūkā spert visus vajadzīgos soļus tās pārdošanai.

Savukārt, Civillikuma 1691.pantā noteikts, ka saistību spēku bez ķīlas tiesības pastiprina: 1) ar galvojumu, 2) ar līgumsodu un 3) ar rokas naudu.

Saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu galvojums ir līgumiski uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas (galvenā parādnieka)

saistību, neatbrīvojot pēdējo no viņas saistības pret kreditoru. Tādējādi galvojums ir galvinieka uzņemta saistība, kas nodrošina galvenās saistības

izpildīšanu. Galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem

zaudējumiem un tiesu izdevumiem (Civillikuma 1698.pants).

Civillikuma 1710.pantā noteikts, ka galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku.

Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksas izdarīšana, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ievērojot iepriekš minēto tiesa konstatē, ka starp prasītāju un /pers. B/ bija noslēgt Aizdevuma līgums, kura nodrošināšanai starp prasītāju un

/pers. E/ noslēgts Ķīlas līgums, kā arī starp prasītāju un /pers. D/ noslēgts Galvojuma līgums. Saistības, kas izriet no Aizdevuma līguma, nav izpildītas, ko

atzīst arī visi atbildētāji, līdz ar to prasītāja pamatoti vērsusies tiesā ar prasību par parāda piedziņu, kā arī pamatoti lūgusi: noteikt tiesas sprieduma izpildi

daļā par galvenā parāda piedziņu vērst uz /pers. E/ nekustamā īpašumu /adrese A/; piedziņas neiespējamības gadījumā parādu piedzīt no /pers. D/.

Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie procenti

nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Prasībā prasītāja izteica lūgumu piedzīt no atbildētājiem /pers. B/ un /pers. D/ likumiskos 6% gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas

līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles dienai).

Tiesa atzīst, ka lūgums ir pamatots un no /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā vai daļējas izpildes gadījumā no /pers. D/,

prasītājas labā piedzenami likumiskie 6% gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles

dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo un otro daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Tiesa atzīst, ka prasītājas labā no /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā vai daļējas izpildes gadījumā no /pers. D/, piedzenami tiesas

izdevumi – ceļot prasību samaksātā valsts nodeva 1384,48 euro, ko prasītāja samaksāja, sniedzot prasību tiesā.

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..], saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu,tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai

izpildei.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma

spēkā stāšanās dienas, līdz ar to nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 190., 195., 204.1 panta, tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Swedbank”, reģistrācijas Nr.40003074764, parādu 39 408,97 euro

(trīsdesmit deviņu tūkstoši četri simti astoņi euro un 97 centi) apmērā.

Noteikt AS “Swedbank”, reģistrācijas Nr.40003074764, tiesas sprieduma izpildi daļā par galvenā parāda piedziņu vērst uz /pers. E/, personas

kods /personas kods/, nekustamo īpašumu: ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/, reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā

Nr./numurs B/.

Parāda piedziņas neiespējamības gadījumā parādu piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/.

Piedzīt no /pers. B/, /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā vai daļējas izpildes gadījumā no /pers. D/, personas kods /personas

kods/, AS “Swedbank”, reģistrācijas Nr.40003074764, labā tiesas izdevumus 1384,48 euro (viens tūkstotis trīs simti astoņdesmit četri euro 48 centi)

apmērā.

Noteikt AS “Swedbank”, reģistrācijas Nr.40003074764, tiesības par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods

/personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā vai daļējas izpildes gadījumā no /pers. D/, personas kods /personas kods/, 6% gadā no

neatmaksātās aizdevuma summas.

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Kurzemes rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 31.martā.

Tiesnese I.Augustāne