Court reduces alimony and terminates enforcement due to child's residence with father and plaintiff's income drop.
Legislator summary
AI generatedThe court reduced the monthly alimony amount and ordered the termination of enforcement proceedings for the daughter's support. The plaintiff successfully argued that the child resides with him and that his income has significantly decreased since the original judgment. Consequently, the court adjusted the financial obligation to reflect the changed circumstances while rejecting the request to cancel the enforcement officer's specific ruling.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 189.–193. panti; 199. pants; 203. panta 4. daļa: When a child resides with the obligor and the obligor's income has diminished, the court may reduce or terminate alimony enforcement based on the current factual situation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C31299815
Lietas arhīva Nr. C-2998-15/9
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rīgā, 2015.gada 7.decembrī
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese S.Sondare
ar tiesas sēžu sekretāri K.Atvaru, tulci D.Gerni,
piedaloties prasītājam /pers. C/ un atbildētājai /pers. D/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. C/ prasībā pret /pers. D/ par uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu.
Aprakstošā daļa
Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2013.gada 18.februāra spriedumu civillietā Nr.C32337412, daļēji apmierināta /pers. D/ maza apmēra
prasība pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu. Tiesa nospriedusi piedzīt no /pers. C/ par labu /pers. D/ uzturlīdzekļus dēla /pers. E/ un meitas /pers. C/
uzturam, Ls 60 (sešdesmit latu) apmērā ik mēnesi katram, bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas,
sākot no 2012.gada 25.septembra līdz bērnu pilngadībai.
2015.gada 6.maijā /pers. C/, pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu, vērsies tiesā ar prasību pret /pers. D/ par uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu.
Prasībā norādīts, ka atbildētāja maldinājusi tiesu, apgalvojot, ka bērni atrodas viņas apgādībā, lai gan pušu kopīgā meita /pers.F/kopš 2012.gada
oktobra dzīvo kopā ar prasītāju deklarētajā dzīves vietā – /adrese/.
Neraugoties uz minēto faktu, saskaņā ar tiesas izdoto izpildu rakstu, prasītājs turpina maksāt atbildētājai uzturlīdzekļus, lai gan uzskata, ka
uzturlīdzekļu piedziņa par labu /pers. D/ līdzšinējā apmērā nav pamatota.
Papildus prasībā norādīts, ka /pers. C/ kopš 2014.gada sākuma ir būtiski samazinājušies ikmēneša ienākumi, kas apgrūtina iespēju maksāt
poiedzītos uzturlīdzekļus.
Ņemot vērā minēto, prasītājs lūdz tiesu:
1. samazināt uzturlīdzekļu apmēru par ½ daļu sākot ar 2013.gada 18.februāri;
2. izbeigt uzturlīdzekļu piedziņu par labu /pers. D/ meitas /pers. C/ uzturam;
3. atcelt zvērināta tiesu izpildītāja M.Midega 2015.gada 13.janvāra rīkojumu Nr.00129-077/2015-NOS.
4. Atsaukt pēc izpildes izpildu rakstu, kas izdots pamatojoties uz Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2013.gada 18.februāra spriedumu
civillietā Nr.C32337412.
Atbildētāja 2015.gada 8.jūlijā sniegusi paskaidrojumus uz celto prasību, norādot, ka meita/pers.F/periodiski uzturas arī pie viņas un
izdevumus, kas saistīti ar meitas audzināšanu, sedz atbildētāja. Atbildētāja uzskata, ka prasītājs maldina tiesu, lai nebūtu jāmaksā uzturlīdzekļi.
Tiesas sēdē /pers. C/ celto prasību uzturēja pilnā apmērā un paskaidroja, ka meita dzīvo kopā ar prasītāju un prasītājs sedz visus ikdienas
izdevumus, kas saistīti ar meitas uzturēšanu, izglītošanu un audzināšanu. Turklāt, prasītājam ir samazinājušies ienākumi, tādejādi viņš vairs nevar
maksāt uzturlīdzekļus par meitas uzturu arī atbildētājai.
Atbildētāja tiesas sēdē nenoliedza faktu, ka meita dzīvo pie tēva, bet lūdza prasību noraidīt, paskaidrojot, ka meita ciemojas arī pie viņas un
viņa dod meitai naudu skolai, kopā ar meitu iepērkas un segusi arī izdevumus par privātskolotāja nodarbībām.
Motīvu daļa
Noklausījusies pušu paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība par
uzturlīdzekļu apmēra samazināšanu daļā ir pamatota un apmierināma.
Lietā nav strīda, ka prasītājs un atbildētāja ir nepilngadīgo bērnu /pers. E/ un /pers. C/ vecāki.
Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2013.gada 18.februāra spriedumu lietā nr.C32337412, no /pers. C/ par labu /pers. D/ piedzīti
uzturlīdzekļi dēla /pers. E/ un meitas /pers. C/ uzturam, Ls 60 (sešdesmit latu) apmērā ik mēnesi katram bērnam, bet ne mazāk kā 30% apmērā no
Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, sākot no 2012.gada 25.septembra līdz bērnu pilngadībai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 203.panta ceturto daļu, ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti
periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt
maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.
No Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2013.gada 18.februāra spriedumu lietā nr.C32337412, izriet, ka pušu nepilngadīgā meita /pers.F/ un
dēls/pers.E/atrodas /pers. D/ apgādībā, savukārt konkrētās lietas ietvaros, tostarp tiesas sēdē noskaidrots, ka pušu kopīgā meita /pers.F/dzīvo pie
tēva un viņš realizē meitas aprūpi un uzraudzību Civillikuma 178.panta izpratnē.
Ņemot vērā konstatēto faktu, tiesa atzīst, ka pastāv Civilprocesa likuma 203.panta ceturtās daļas priekšnosacījumi piedzīto uzturlīdzekļu
maksājumu grozīšanai – izbeidzot uzturlīdzekļu piedziņu no /pers. C/ meitas/pers.F/uzturam.
Atbildētāja tiesas sēdē paskaidroja, ka arī viņa sniedz meitai līdzekļus ikdienas vajadzībām, tomēr tiesas ieskatā, minētais arguments nevar kalpot
par pamatu turpmākai uzturlīdzekļu piedziņai no /pers. C/ meitas uzturam, jo Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir
samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. [..]. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo
kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
No minētās normas izriet, ka arī atbildētājai, nesaņemot uzturlīdzekļu maksājumu no prasītāja, pastāv pienākums samērā ar savām spējām un
mantas stāvokli uzturēt bērnu.
Prasītājs lūdzis noteikt, ka uzturlīdzekļu apmērs samazināms ar 2013.gada 18.februāri, lai gan prasību tiesā cēlis vien 2015.gada 6.maijā.
Tā kā tikai ar prasības celšanas brīdi persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā, tad tiesai nav leģitīma
pamata lemt jautājumu par uzturlīdzekļu apmēra vai piedziņas kārtības grozīšanu par laiku pirms konkrētās prasības celšanas, līdz ar ko, uzturlīdzekļu
piedziņa no /pers. C/ meitas /pers.F/ uzturam izbeidzama sākot ar 2015.gada 6.maiju, t.i., ar brīdi, kad tiesā celta attiecīgā prasība.
Augstākās tiesas 2007.gada tiesu prakses apkopojumā par ģimenes tiesību normu piemērošanu noteikts, ka spriedumā par uzturlīdzekļu apmēra
palielināšanu vai samazināšanu, jāizlemj jautājums par tā izpildu raksta atsaukšanu vai anulēšanu, kas izdots saskaņā ar iepriekšējo spriedumu, ierakstot
norādi, ka tas darāms pēc tā izpildes, lai nerastos neskaidrības par uzturlīdzekļu parāda nomaksu pēc iepriekšējā izpildu raksta.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka izpildu raksts, kas izdots pamatojoties uz Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2013.gada 18.februāra spriedumu
lietā nr.C32337412, daļā par uzturlīdzekļu piedziņu no /pers. C/ par labu /pers. D/ meitas /pers. C/ uzturam Ls 60 apmērā ik mēnesi, sākot no
2012.gada 25.septembra, izpildāms līdz 2015.gada 5.maijam.
Kā redzams, vienlaicīgi ar celto prasību par uzturlīdzekļu piedziņas izbeigšanu, /pers. C/ lūdz tiesu atcelt Rīgas apgabaltiesas iecirkņa nr.77
zvērināta tiesu izpildītāja M.Midega 2015.gada 13.janvāra Rīkojumu Nr.00129/077/2015-NOS, ar kuru /pers. C/ darba devējam dots rīkojums izdarīt
ieturējumus no prasītāja darba algas.
Tā kā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2013.gada 18.februāra spriedums lietā nr.C32337412, attiecībā pret dēlu /pers. C/ izpildāms līdz bērna
pilngadībai, bet attiecībā pret meitu /pers. C/ izpildāms līdz 2015.gada 5.maijam, tad tiesai nav leģitīma pamata atcelt tiesu izpildītāja doto rīkojumu veikt
ieturējumus no /pers. C/ darba algas. Turklāt, tiesu izpildītāja darbības ir apstrīdamas Civilprocesa likuma 76.nodaļā noteiktajā kārtībā – 10 dienu laikā
pārsūdzot tiesā tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā vai viņa atteikumu izpildīt šādas darbības, tostarp atteikumu atsaukt rīkojumu un minētā
termiņa nokavējums rada pastāvīgu pamatu sūdzības noraidīšanai.
Civilprocesa likuma 41panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus [..].
Atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 7.punktam, prasības summa prasībās par maksājumu vai devumu izbeigšanu ir atlikušo
maksājumu vai devumu kopsumma, bet ne vairāk kā par vienu gadu.
Ņemot vērā minēto normu, prasības summa konkrētajā lietā veido ((108 euro, (30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba
algas) x 12 mēneši)) 1296 EUR, līdz ar ko, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva no minētās summas 194,40 EUR apmērā un
samaksātie ar lietas vešanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 2041.panta pirmajai daļai, spriedums daļā par tiesas izdevumu piedziņu atbildētājai labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā
no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Tā kā ceļot prasību tiesā, /pers. C/ saskaņā ar tiesnese s 2015.gada 7.maija lēmumu samaksājis valsts nodevu 230,49 EUR apmērā, tad
pārmaksātā valsts nodevas summa (230,49 – 149,40) 81,09 EUR apmērā pamatojoties uz Civilprocesa likuma 37.panta pirmās daļas 1.punktu,
atlīdzināma prasītājam no valsts budžeta līdzekļiem.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189. – 193.pantu, 199.pantu un 203.panta ceturto daļu, tiesa
nosprieda:
Samazināt ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2013.gada 18.februāra spriedumu lietā nr.C32337412, no /pers. C/ par labu /pers. D/ piedzīto
uzturlīdzekļu apmēru, sākot ar 2015.gada 6.maiju izbeidzot uzturlīdzekļu piedziņu daļā ar kuru tiesa nospriedusi piedzīt no /pers. C/, personas kods
/personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus meitas /pers.F/, personas kods /personas kods/, uzturam, Ls 60
(sešdesmit latu) apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, sākot no 2012.gada
25.septembra.
Atsaukt pēc izpildes līdz 2015.gada 5.maijam izpildu rakstu, kas izdots pamatojoties uz Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2013.gada 18.februāra
spriedumu lietā nr.C32337412, daļā par uzturlīdzekļu piedziņu no /pers. C/ par labu /pers. D/, meitas /pers.F/s uzturam.
Noraidīt prasību daļā par tiesu izpildītāja M.Midega 2015.gada 13.janvāra rīkojuma Nr.00129-077/2015-NOS atcelšanu.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 199,10 EUR (Viens
simts deviņdesmit deviņi euro, 10 centi) apmērā.
Atmaksāt /pers. C/, personas kods /personas kods/, no valsts budžeta līdzekļiem pārmaksāto valsts nodevu 81,09 EUR (Astoņdesmit viens euro,
09 centi) apmērā, kuras pārskaitījumu apliecina AS „Swedbank” 07.06.2015. veiktais maksājums nr.154.
Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu daļā par tiesas izdevumu samaksu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas
Zemgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese /paraksts/ S.Sondare