Court convicted defendant of drunk driving and evading license revocation, imposing combined suspended sentence.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving under the influence while evading a license revocation order, resulting in a combined suspended sentence. The defendant admitted guilt, and the prosecution supported the finding that the defendant knowingly drove without a valid license. The court applied the law on combined punishments to determine the final sentence based on the specific facts and statutory provisions.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262. panta 1. daļa; Krimināllikuma 312. panta 2. daļa; Krimināllikuma 50. panta 1. un 2. daļa; Krimināllikuma 50. panta 5. daļa; Krimināllikuma 52. panta 4. daļa: When a person commits multiple offenses including driving without a license while under the influence, the court must determine the final sentence by partially combining the punishments according to the relevant articles of the Criminal Law.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. 11280017222
Lietas arhīva Nr. K71-0296-23/13
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Valmierā, 2023.gada 14.novembrī
Vidzemes rajona tiesa, tiesnesis Didzis Līdacis,
piedaloties prokuroram Kārlim Kleinbergam,
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā
un 312.panta otrajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.
Aprakstošā daļa
[1] /pers. A/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ir atņemtas), atrodoties
alkohola ietekmē, kā arī izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas.
[1.1] Ar Rēzeknes tiesas 2019.gada 19.augusta spriedumu, kas stājās spēkā 2019.gada 30.augustā, /pers. A/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma
130.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz trīs mēnešiem un 10 dienām. Saskaņā ar
Krimināllikuma 50.panta piekto daļu galīgais sods pēc vairākiem spriedumiem, noteiktajam sodam pilnībā pieskaitot Rēzeknes tiesas 2018.gada
11.decembra spriedumā noteikto pamatsodu – piespiedu darbs – un papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – tika noteikts: brīvības
atņemšana uz trīs mēnešiem un 10 dienām, piespiedu darbs uz 420 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. Papildsoda
– transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – izciešanas laiku nospriests skaitīt no 2019.gada 19.augusta.
[1.2] /datums/plkst. 16.09 /autoceļa apzīmējums/ 8.km, virzienā uz /apdzīvotas vietas nosaukums/, pie pagrieziena uz mājām “/Nosaukums/”, /pers.
A/, zinot, ka papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – pēc tiesas nolēmuma nav izciests, būdams persona, kurai ir atņemtas
transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, atrodoties alkohola ietekmē ar alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 2,2908 promiles, vadīja automašīnu /TL
marka/, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/.
[1.3] Tādējādi /pers. A/ izdarīja noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā (redakcijā, kas bija spēkā līdz
2022.gada 2.novembrim) un Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022.gada 2.novembrim).
Motīvu daļa
[1] Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. A/ (turpmāk apsūdzētais) savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā par noziedzīgiem nodarījumiem pēc
Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas un 312. panta otrās daļas atzina pilnībā un izdarīto nožēloja.
[1.1] Apsūdzētais tiesas sēdē lūdza neizdarīt pierādījumu pārbaudi, norādot, ka viņam ir saprotama pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas
procesuālā būtība un sekas.
[1.2] Prokurors pievienojās apsūdzētā lūgumam neizdarīt lietā pierādījumu pārbaudi.
[2] Kriminālprocesa likuma 499.pantā pirmā daļā noteikts, ka tiesa var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu attiecībā uz visu
apsūdzību vai tās patstāvīgu daļu tikai ar nosacījumu, ka: 1) apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā vai attiecīgā tās daļā; 2) tiesai
pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu; 3) apsūdzētais, bet obligātās aizstāvības gadījumos arī viņa aizstāvis un pārstāvis, piekrīt
šādas pārbaudes neizdarīšanai.
[2.1] Tiesa, izskaidrojusi procesā iesaistītajām personām pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, atbilstoši
Kriminālprocesa likuma 499.pantam, nolēma neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, ņemot vērā, ka apsūdzētais atzina savu vainu viņam izvirzītajā un tiesas
sēdē uzturētajā apsūdzībā, pieteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu un piekrita šādas pārbaudes neizdarīšanai, kam piekrita arī pārējie
procesa dalībnieki, kā arī tiesai pēc krimināllietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā vainīgumu viņam izvirzītajā un tiesas sēdē
uzturētajā apsūdzībā.
[2.2] Tiesa atzīst, ka apsūdzētā darbības ir kvalificētas pareizi, viņa vainīgums inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir pierādīts pilnībā, līdz
ar to apsūdzētais ir atzīstams par vainīgu un sodāms pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas un 312.panta otrās daļas.
[2.3] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešās daļas nosacījumiem pierādījumu analīze un to
uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.
[3] Tiesa, nosakot soda veidu un mēru, ņem vērā Krimināllikuma 46.pantā definētos soda noteikšanas vispārīgos principus, kā arī 35.pantā
definēto soda mērķi.
[3.1] Krimināllikuma 46.panta otrā daļā noteikts, ka, nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā
arī vainīgā personību.
[4] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešās daļas nosacījumiem Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā un 312.panta otrajā daļā paredzētie
noziedzīgie nodarījumi klasificējami kā mazāk smagi noziegumi. Apsūdzētais, vienā gadījumā vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas
tiesībām, atrodoties alkohola ietekmē, bet otrā gadījumā izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas.
[4.1] Tiesa, vērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu, ņem vērā, ka apsūdzētā izdarītie noziedzīgie nodarījumi vērsti pret satiksmes drošību un
jurisdikciju.
[4.1.1] Ar apsūdzētā izdarīto, Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu tika apdraudētas sabiedriskās drošības
intereses mehānisko transportlīdzekļu kustības drošības jomā, radot potenciālus draudus nodarīt kaitējumu citu cilvēku veselībai un dzīvībai, kā arī citu
personu īpašumam. Tāpat tiesa ņem vērā to, ka alkohola koncentrācija apsūdzētā organismā, kad viņš vadīja transportlīdzekli, ievērojami pārsniedza
pieļaujamo alkohola koncentrāciju transportlīdzekļa vadītāja organismā.
[4.1.2] Ar apsūdzētā izdarīto, Krimināllikuma 312.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu tika apdraudētas valsts jurisdikcijas intereses
kriminālsoda izpildes jomā.
[5] Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais, pirms šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas, bija vairākas reizes sodīts kriminālā kārtā par tīšu noziedzīgu
nodarījumu izdarīšanu.
[5.1] Ar Rēzeknes tiesas 2018.gada 11.decembra spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu divu Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzētu
noziedzīgu nodarījuma izdarīšanā (izdarīti 2018.gada 16.jūnijā un 2018.gada 15.septembrī) un trīs Krimināllikuma 312.pantā paredzētu noziedzīgu
nodarījumu izdarīšanā (izdarīts 2018.gada 16.jūnijā, 2018.gada 9.augustā, 2018.gada 15.septembrī). Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu,
/pers. A/ galīgais sods – piespiedu darbs uz 420 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem –noteikts sodu daļēji saskaitot ar
sodu – piespiedu darbs uz 140 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 gadiem 5 mēnešiem un 23 dienām –, kas noteikts ar Rēzeknes
tiesas 2018.gada 17.oktobra spriedumu.
[5.2] Ar Rēzeknes 2019.gada 19.augusta spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanā. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, galīgais sods – brīvības atņemšana uz 3 mēnešiem un 10 dienām, piespiedu
darbs uz 420 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem – viņam noteikts pēc vairākiem spriedumiem, noteiktajam sodam pilnībā
pieskaitot Rēzeknes tiesas 2018.gada 11.decembra spriedumā noteikto pamatsodu – piespiedu darbs – un papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas
tiesību atņemšana.
[5.3] Tiesa konstatē, ka apsūdzētajam par agrāk izdarītajiem noziegumiem vairumā gadījumu ticis piemērots sods brīvības atņemšanas veidā vai
sabiedriskais darbs. Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam agrāk piemērotie sodi nav atturējuši viņu no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, un apsūdzētajam
izveidojusies stabila tendence izdarīt likumpārkāpumus.
[5.4] Vērtējot apsūdzētā personību, tiesa ņem vērā tiesību zinātnē pausto atziņu, ka vairākus noziedzīgus nodarījumus izdarījusī persona ir negatīvāk
vērtējama, jo viņas apziņā jau ir iesakņojies uzskats, ka sabiedrībā var dzīvot, savas personiskās egoistiskās tieksmes izvirzot augstāk par citu cilvēku
tiesībām un interesēm (Krastiņš U. Noziedzīgs nodarījums. Juridiskā mācību un izglītojošā literatūra. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000, 185.lpp.).
[6] Tiesa ņem vērā ziņas par apsūdzētā personību. Apsūdzētais dzimis /datums/. Viņš ir Latvijas Republikas pilsonis, apgādībā trīs nepilngadīgi
bērni. Kā arī viņam ir pastāvīga darba vieta. Apsūdzētais atzīstams par krimināli un administratīvi sodītu personu.
[6.1] Apsūdzētais tiesas sēdē apstiprināja, ka viņam ir zināmas krimināllietas materiālos esošās viņa personību raksturojošas ziņas un papildus ziņas
par sevi sniegt nevēlas.
[7] Krimināllikuma 35.panta pirmajā daļā noteikts, ka Krimināllikumā paredzētais sods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura ir vainīga noziedzīga
nodarījuma izdarīšanā, šā likuma ietvaros valsts vārdā piespriež tiesa. Iepriekš minētā likuma panta otrajā daļā ir noteikts, ka soda mērķis ir: 1) aizsargāt
sabiedrības drošību; 2) atjaunot taisnīgumu; 3) sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu; 4) resocializēt sodīto personu; 5) panākt, lai
notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
[7.1] Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas sankcija kā sodu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022.gada 2.novembrim) paredz brīvības
atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu, atņemot
transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.
[7.2] Krimināllikuma 312.panta otrās daļas sankcija kā sodu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022.gada 2.novembrim) paredz soda ar īslaicīgu
brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
[7.3] Krimināllikuma 46.panta ceturtajā daļā noteikts, ka par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu brīvības atņemšanas sodu piemēro,
ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.
[7.3.1] Tiesa secina, ka apsūdzētā iepriekšējās sodāmības izslēdz šaubas par to, ka, izdarot jaunus noziedzīgus nodarījumus, viņam nebija zināmas
un saprotamas šādas rīcības sekas. Minētie apstākļi liecina, ka apsūdzētais nav izdarījis atbilstošus secinājumus par noziedzīgo darbību nepieļaujamību,
apsūdzētā atrašanās brīvībā apdraud sabiedrības drošību un ar likumu aizsargātās intereses. Apsūdzētā rīcība, izdarot jaunu noziedzīgu nodarījumu pret
satiksmes drošību un jurisdikciju, liecina, ka šāda rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai vairs nav gadījuma raksturs, bet tā ir apsūdzētā apzināta un
mērķtiecīga rīcība.
[7.4] Tiesa, ņemot vērā iepriekš izklāstītos apstākļus, atzīst, ka apsūdzētais par Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo
nodarījumu ir sodāms ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem un par Krimināllikuma
312.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu ir sodāms ar īslaicīgu brīvības atņemšanu 2 mēnešiem.
[7.4.1] Tiesa atzīst, ka attiecībā pret apsūdzēto soda mērķis nav sasniedzams, piemērojot kādu no panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda
veidiem. Tiesa pievienojas judikatūrā paustajai atziņai, ka nesamērīgi mīksta soda noteikšana neveicina soda prevencijas uzdevuma izpildi, jo nenostiprina
ne vainīgās personas, ne citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas (skat. Augstākās
tiesas 2014.gada 30.septembra lēmumu lietā Nr. SKK-306/2014 (11519004512), Augstākās tiesas 2015.gada 21.decembra lēmumu lietā Nr. SKK-
743/2015 (11096214814)).
[7.4.2] Tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešo daļu, nosakot soda mēru par noziedzīgo nodarījumu, ņēma vērā apsūdzētā atbildību
mīkstinošo apstākli – apsūdzētais viņam inkriminētajos noziedzīgos nodarījumos ir atzinis savu vainu un izdarīto nožēlojis, un atbildību pastiprinošos
apstākļus – Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu un Krimināllikuma
312.panta otrajā daļā izdarītais noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.
[7.4.3] Tiesa atzīst, ka atbildību pastiprinošu apstākļu esamība pati par sevi liedz tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu (Augstākās
tiesas SenātaKrimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu 2008.gada 25.aprīļa konferences “Sodu piemērošanas politika”
priekšlikumu 15., 16. punkts).
[7.4.4] Tāpat tiesa ņēma vērā, ka apsūdzētais izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību vienkāršāka procesa
veida izvēlē, piesakot lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, tādējādi veicinot ātrāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.
Vienlaikus tiesa atzīst, ka minētais apstāklis nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta izpratnē.
[7.5] Tiesa, ņemot vērā to, ka apsūdzētais ir izdarījis patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, kas ir mazāk smagi noziegumi, atzīst, ka saskaņā ar
Krimināllikuma 50.panta pirmās, otrās un ceturtās daļas noteikumiem apsūdzētajam ir nosakāms sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības.
[7.5.1] Tiesa, ņemot vērā apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, ar tiem radīto kaitējumu, apsūdzētā personību raksturojošās ziņas,
atbildību mīkstinošo apstākli un atbildību pastiprinošos apstākļus, kā arī ievērojot par katru no noziedzīgajiem nodarījumiem noteiktā soda veidu un
apmēru, secina, ka šajā gadījumā, nosakot pamatsodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ir piemērojami Krimināllikuma 50.panta otrās daļas noteikumi
par piespriesto sodu daļēju saskaitīšanu. Tāpat saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta ceturtās daļas noteikumiem apsūdzētajam pēc noziedzīgo nodarījumu
kopības noteiktajam pamatsodam ir pievienojams papildsods, kas noteikts par Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Apsūdzētajam pēc noziedzīgo nodarījumu kopības nosakāms sods – brīvības atņemšana uz 4 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz
5 gadiem.
[7.5.2] Tiesa, ievērojot par katru no noziedzīgajiem nodarījumiem noteiktā soda veidu un apmēru, secina, ka šajā gadījumā, nosakot pamatsodu
pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, nav iespējams piemērot Krimināllikuma 50.panta otrās daļas vislabvēlīgākos noteikumus par vieglākā soda
ietveršanu smagākajā.
[7.5.3] Tiesa, ņemot vērā to, ka apsūdzētā rīcībā tika konstatēts atbildību mīkstinošais apstāklis, secina, ka šajā gadījumā, nosakot pamatsodu pēc
noziedzīgo nodarījumu kopības, soda mērķa sasniegšanas nolūkā nav nepieciešams piemērot Krimināllikuma 50.panta otrās daļas bargākos noteikumus
par piespriesto sodu pilnīgu saskaitīšanu.
[7.6] Tiesa konstatē, ka ar 2023.gada 13.februāra Vidzemes rajona tiesas spriedumu krimināllietā Nr.11942016822 apsūdzētais atzīts par vainīgu
Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā, 312.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.
[7.6.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, daļēji saskaitot piespriestos sodus, sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības /pers.
A/ noteikta īslaicīga brīvības atņemšana uz 3 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem.
[7.6.2] Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu sodam, kas noteikts ar spriedumu, daļēji pievienots papildsods, kas nav izciests pēc
Rēzeknes tiesas 2019.gada 19.augusta sprieduma un pēc vairākiem spriedumiem /pers. A/ noteikts galīgais sods – īslaicīga brīvības atņemšana uz 3
mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 gadiem 7 mēnešiem.
[7.6.3] 2023.gada 13.februāra Vidzemes rajona tiesas spriedums krimināllietā Nr.11942016822 stājies likumīgā spēkā 2023.gada 24.februārī.
/pers. A/ īslaicīgas brīvības atņemšanas sodu izcietis laika periodā no 2023.gada 27.marta līdz 2023.gada 25.jūnijam. /pers. A/ papildsoda –
transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – neizciestā daļa, ņemot vērā laika periodu no 2023.gada 24.februārā līdz 2023.gada 27.martam un no
2023.gada 25.jūnija līdz 2023.gada 14.novembrim, ir 4 gadi 1 mēnesis 6 dienas.
[7.7] Tiesa, ņemot vērā to, ka pēc 2023.gada 13.februāra Vidzemes rajona tiesas sprieduma par sodu spēkā stāšanās konstatēts, ka viņš vainīga
vēl citos noziedzīgos nodarījumos, ko viņš izdarījis pirms iepriekš minētā sprieduma spēkā stāšanās dienas, kas ir mazāk smagi noziegumi, atzīst, ka,
saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas noteikumiem, apsūdzētajam nosakāms galīgais sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības.
[7.7.1] Tiesa, ņemot vērā apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, ar tiem radīto kaitējumu, apsūdzētā personību raksturojošās ziņas,
atbildību mīkstinošo apstākli un atbildību pastiprinošos apstākļus apsūdzētā rīcībā, kā arī ievērojot par katru no noziedzīgajiem nodarījumiem noteiktā
soda veidu un apmēru, secina, ka šajā gadījumā, nosakot pamatsodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ir piemērojami Krimināllikuma 50.panta otrās
daļas noteikumi par piespriesto sodu daļēju saskaitīšanu. Tāpat saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta ceturtās daļas noteikumiem apsūdzētajam pēc
noziedzīgo nodarījumu kopības noteiktajam pamatsodam ir daļēji pievienojams papildsods, kas noteikts par Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā
paredzēto noziedzīgo nodarījumu. Apsūdzētajam pēc noziedzīgo nodarījumu kopības nosakāms galīgais sods – brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem,
atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 7 gadiem 6 mēnešiem.
[7.7.2] Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam pēc noziedzīgo nodarījumu kopības noteiktais galīgais sods ir pamatots, samērīgs un taisnīgs, atbilstošs
izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, apsūdzētā personībai, kā arī Krimināllikuma 35.pantā paredzētā soda mērķa īstenošanai.
[8] Tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu, atzīst, ka apsūdzētā brīvības atņemšanas soda laikā ieskaitāms aizturēšanā pavadītais
laiks no 2022.gada 7.augusta plkst. 16.48. līdz 2022.gada 9.augustam plkst. 13.10, t.i., 2 (divas) dienas.
[9] Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai arī turpmāk piemērojams drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts
un dzīvesvietas maiņas paziņošana.
Rezolutīvā daļa
Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 520., 530.pantu,
n o s p r i e d a:
1. Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar īslaicīgu brīvības
atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem.
2. Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 312.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījumā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu 2
(diviem) mēnešiem.
3. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, noteikt
/pers. A/ sodu – brīvības atņemšana uz 4 (četriem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem.
4. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, pēc noziedzīgu nodarījumu kopības šajā lietā noteiktajam sodam daļēji pieskaitīt
papildsodu, kas noteikts ar Vidzemes rajona tiesas 2023.gada 13.februāra spriedumu krimināllietā Nr.11942016822 un noteikt /pers. A/ galīgo sodu –
brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 7 (septiņiem) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem.
5. Ieskaitīt /pers. A/ brīvības atņemšanas soda laikā aizturēšanā pavadīto laiku no 2022.gada 7.augusta plkst. 16.48. līdz 2022.gada
9.augustam plkst. 13.10, t.i., 2 (divas) dienas.
6. Turpināt piemērot /pers. A/ drošības līdzekli – aizliegums izbraukt no valsts un dzīvesvietas maiņas paziņošana – līdz sprieduma spēkā
stāšanās dienai.
7. Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.
8. Saīsinātais spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu, un lūgums nav
iesniegts.
9. Prokurors, apsūdzētais un aizstāvis 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par
pilna sprieduma sagatavošanu.
10. Pilnu spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt apelācijas kārtībā tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, rīcību ar mantu vai sakarā ar
pieļautiem procesa pārkāpumiem 10 dienu laikā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas Vidzemes apgabaltiesai, iesniedzot sūdzību vai protestu
Vidzemes rajona tiesā.
11. P ilna is spriedums pieejams Vidzemes rajona tiesas kancelejā no 2023.gada 8.decembrī.
Tiesnesis Didzis Līdacis