Court dismissed farmer's appeal against labor inspector's fine for failing to sign written employment contract.

NORAKSTS Lieta Nr.A420516610 A01719–11/39

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2011.gada 21.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis S.Linkevičs piedaloties pieteicējas zemnieku saimniecības „Apsītes” pārstāvei V.D., atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts darba inspekcijas pārstāvēm D.S. un J.S.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc zemnieku saimniecības „Apsītes” pieteikuma par Valsts darba inspekcijas direktora p.i. 2009.gada 4.decembra lēmuma Nr.04/196-01-03/2271 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2010.gada 12.janvāra lēmumu pieņemts zemnieku saimniecības (turpmāk – z/s) „Apsītes” (turpmāk arī pieteicējs) pieteikums par Valsts darba inspekcijas direktora p.i. 2009.gada 4.decembra lēmuma Nr.04/196-01-03/2271 atcelšanu. [2] 2009.gada 30.septembrī Latgales reģionālās Valsts darba inspekcijas Rēzeknes sektora Vecākā inspektore J.S. veica z/s „Apsītes” struktūrvienībā /adrese/ pārbaudi un konstatēja, ka ar nodarbināto A.Š., kurš z/s „Apsītes” strādā kopš 2009.gada 6. septembra, nav noslēgts rakstveida darba līgums atbilstoši Darba likuma 40.panta pirmās daļas prasībām. Par to 2009.gada 1.oktobrī noformēts administratīvā pārkāpuma protokols AM Nr.008036, kurā konstatēts, ka pieteicējs pārkāpis Darba likuma 40.panta pirmās daļas prasības, tādējādi izdarot administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 41.panta otrajā daļā. 2009.gada 5.oktobrī Latgales reģionālās Valsts darba inspekcijas Rēzeknes sektora Vecākā inspektore J.S. pieņēma lēmumu Nr.12L-395-2009-16 (turpmāk arī Sākotnējais lēmums) par administratīvā soda uzlikšanu, ar kuru pieteicējam piemērots naudas sods Ls

750 apmērā. Nepiekrītot pieņemtajam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja Valsts darba inspekcijas (turpmāk arī atbildētājs vai Inspekcija) direktoram. Ar Inspekcijas direktores 2009.gada 4.decembra lēmumu Nr.04/196-01-03/2271 (turpmāk arī Lēmums) Latgales reģionālās Valsts darba inspekcijas Rēzeknes sektora Vecākās inspektores J.S. lēmums Nr.12L-395-2009-16 atstāts negrozīts. [3] Nepiekrītot pieņemtajam Lēmumam, pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot pieņemto Lēmumu atcelt šādu iemeslu dēļ. [3.1] Administratīvās lietas izskatīšanā piedalījusies pieteicēja pilnvarotā persona V.D., kura lūgusi VDI amatpersonu pievienot administratīvās lietas materiāliem 2009.gada 4.septembrī noslēgto darba līgumu starp pieteicēju un darbinieku A.Š. un nopratināt lietas izskatīšanas gaitā darbinieku A.Š.

Tomēr, VDI amatpersona ignorējusi LAPK 260.panta prasības, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir attiecīgas tiesības pieteikt lūgumus, iesniegt papildinājumus un tml., un pat nav fiksējusi, ka pieteicēja pilnvarotājai personai ir attiecīgi lūgumi, kuri var būtiski ietekmēt izskatāmās administratīvās lietas būtību. Līdz ar to pieņemtajā lēmumā nav atspoguļota reālā situācija. Saskaņā ar LAPK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata amatpersona likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šos faktus konstatē ar protokoliem, sauktās pie administratīvās atbildības personas paskaidrojumiem un tml. Saskaņā ar LAPK 272.pantu izskatot administratīvā pārkāpuma lietu jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Nav pieļaujama situācija, ka konstatētie apstākļi tiek vērtēti vadoties tikai no amatpersonas pārbaudes aktā rakstīta un neņemot vērā papildus pierādījumus un paskaidrojumus, kuri pat nav pieņemti un attiecīgi novērtēti. [3.2] Ar pieņemto lēmumu ir pārkāpti Administratīvā procesa likuma principi, proti: -7.pants, ka iestādes un tiesas rīcībai jāatbilst tiesību normām.

Iestāde un tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim; -9.pants, ka administratīvo aktu un tiesas nolēmumu var pamatot ar faktiem, kuri ir nepieciešami lēmuma pieņemšanai, un no tiem izrietošiem objektīviem un racionāliem juridiskiem apsvērumiem; -10.pants, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst rādīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas; -14.1.pants,ka iestāde un tiesa, pieņemot lēmumus, ievēro objektivitāti un dod procesa dalībniekiem pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus. [3.3] Saskaņā ar Darba likuma 28.pantu darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu.

Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs - maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Darba likuma 39.pants nosaka, ka darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Saskaņā ar Darba likuma 40.panta pirmo daļu darba līgums slēdzams rakstveidā.

Pieteicējs ir ievērojis Darba likuma 28.,39.,40.pantu prasības un 2009.gada 4.septembrī ir noslēdzis ar A.Š. darba līgumu rakstveidā, līdz ar to nav izdarījis administratīvo pārkāpumu. Apstāklis, ka noslēgtā darba līguma nebija darbiniekam uz rokām pārbaudes laikā 2009.gada 30.septembrī nevar būt par šķērsli objektīvai lietas izlemšanai. Turklāt, VDI amatpersona 2009.gada 5.oktobra lēmumā pati norāda, ka tiek konstatēts, ka ,,darbinieks A.Š. pārbaudes brīdī sniedza rakstveida paskaidrojumu, kurā norādīja, ka z/s Apsītes strādā kā /amats/ no 06.09.2009.,darba līgumu no savas puses parakstījis...”.

Līdz ar to amatpersona ir patiesībā konstatējusi, ka rakstveida darba līgums ir, bet tā nav darbiniekam uz rokām.

[4] Atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātā iestāde Valsts darba inspekcija tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteicēja pieteikumu neatzīst un uzskata, ka pieteikums noraidāms pilnībā turpmāk norādīto apsvērumu dēļ (lietas 16.lapa).

[4.1] VDI no lietas materiāliem konstatēja, ka A.Š. 2009.gada 30.septembra Aktā parakstījās par to, ka no 2009.gada 06.septembra z/s ,,Apsītes” strādāja par /amats/ bez rakstveidā noslēgta darba līguma. A.Š. atzīst, ka Latgales RVDI pārbaudes brīdī veica konkrētu darbu, proti, malkas skaldīšanu un mutvārdos bija norunāta vienošanās ar darba devēju par darba samaksu. A.Š. strādāja darba devēja z/s ,,Apsītes” labā, pakļāvās noteiktai darba kārtībai (darba laiks noteikts no plkst. 8.00 - 20.00), saņēma darba samaksu. 2009.gada 30.septembra paskaidrojumā (skat. pielikumā) A.Š. raksta, ka z/s ,,Apsītes” strādā no 2009.gada 06.septembra, bet darba līgumu nav parakstījis un saņēmis. [4.2] 2009.gada 01.oktobrī z/s ,,Apsītes” pilnvarotā persona V.D. paskaidrojumā (skat. pielikumā) norāda, ka VDI pārbaudes brīdī (2009.gada 30.septembrī) ar A.Š. 2009.gada 04.septembrī bija sastādīts darba līgums, bet A.Š. darbā pieņemts no 2009.gada 06.septembra.

Savukārt VDI konstatēja, ka z/s ,,Apsītes” tikai 2009.gada 01.oktobrī reģistrējusi A.Š. Valsts ieņēmumu dienestā (skat. pielikumā dokumentu - ziņas par darba ņēmējiem), t.i., nākamajā dienā pēc Latgales RVDI pārbaudes. VDI arī norāda, ka lietas materiālos atrodas divas A.Š. darba līguma apliecinātas kopijas (skat. pielikumā). 2009.gada 01.oktobrī z/s ,,Apsītes” iesniedza Latgales RVDI amatpersonai A.Š. darba līguma kopiju, kurā A.Š. personas kods norādīts daļēji. 2009.gada 9.novembrī z/s ,,Apsītes” iesniedza A.Š. darba līguma apliecinātu kopiju, kad iesniedza iesniegumu Latgales RVDI par 2009.gada 05.oktobra lēmuma Nr.l2L-395-2009-16 apstrīdēšanu. [4.3] Attiecībā uz z/s ,,Apsītes” izteikto argumentu, ka lietas izskatīšanas gaitā nav nopratināts darbinieks A.Š.

VDI paskaidro, ka 2009.gada 30.septembrī A.Š. sniedza informāciju Latgales RVDI un Aktā par konstatētajiem faktiem ar savu parakstu apliecināja, ka sniegtās ziņas pierakstītas pareizi, kā arī sniedza pašrocīgi uzrakstītu paskaidrojumu par to, ka darba līgumu no savas puses nav parakstījis un tas arī nav viņam izsniegts. Tādējādi secināms, ka Latgales RVDI amatpersona, pieņemot 2009.gada 05.oktobrī lēmumu Nr.121-395-2009-16 par administratīvā soda uzlikšanu z/s ,,Apsītes” , ir ievērojusi objektivitāti un noskaidrojusi faktiskos apstākļus, pieprasot paskaidrojumu no A.Š. [5] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāve uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz tajos norādītajiem apstākļiem.

Atbildētājas pārstāves tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms. [7] Tiesa konstatē, ka ar pārsūdzēto Lēmumu atbildētājs atstājis negrozītu Latgales reģionālās Valsts darba inspekcijas Rēzeknes sektora Vecākās inspektores J.S. lēmumu Nr.12L-395-2009-16 par Darba likuma 40.panta pirmās daļas prasību neievērošanu un pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 41.panta otrās daļas. [8] Darba likuma 28.panta pirmā daļa noteic, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu.

Savukārt minētā likuma 40.panta pirmā daļa noteic, ka darba līgums slēdzams rakstveidā. Tādējādi tiesai jānoskaidro, vai pieteicējs ir pārkāpis Darba likuma 28.panta pirmajā daļā un 40.panta pirmajā daļā noteiktās prasības un atbildētājs Lēmumu ir pieņēmis pamatoti. [9] Atbilstoši LAPK 9. pantā noteiktajam, par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Saskaņā ar LAPK 243. panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Saskaņā ar šā panta otro daļu, panta pirmajā daļā minētos faktus cita starpā konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar liecinieku liecībām un citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Tātad par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot protokoli, personas paskaidrojumi, liecinieku liecības, un tml. [10] Ar lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk norādītos pierādījumus. [10.1] 2009.gada 30.septembra VDI sastādītais Akts par konstatētajiem faktiem, veicot nelegālās nodarbinātības apsekojumu, kurā norādīts, ka A.Š. no 2009.gada 6.septembra z/s ,,Apsītes” strādāja par /amats/ bez rakstveidā noslēgta darba līguma. A.Š. atzīst, ka Latgales RVDI pārbaudes brīdī veica konkrētu darbu, proti, malkas skaldīšanu un mutvārdos bija norunāta vienošanās ar darba devēju par darba samaksu.

A.Š. strādāja darba devēja z/s ,,Apsītes” labā, pakļāvās noteiktai darba kārtībai (darba laiks noteikts no plkst.

8.00 - 20.00), saņēma darba samaksu. Par Aktā norādīto informāciju A.Š. ir parakstījies (lietas 27.lapa). [10.2] A.Š. 2009.gada 30.septembrī sniegtais paskaidrojums, kurā norādīts, ka z/s ,,Apsītes” strādā no 2009.gada 06.septembra, bet darba līgumu nav parakstījis un saņēmis (lietas 39.lapa). [10.3] Z/s ,,Apsītes” /amats/ V.D. 2009.gada 1.oktobra paskaidrojums, kurā norādīts, ka A.Š. uz pārbaudes brīdi bija sastādīts darba līgums. Līgums sastādīts 2009.gada 4.septembrī. Darbā A.Š. pieņemts ar 2009.gada 6.septembri. A.Š. ir teicis, ka sajaucis ar citu vietu (lietas 40.lapa). [10.4] 2009.gada 4.septembra darba līgums Nr.7, kurā norādīts, ka A.Š. z/s ,,Apsītes” ar 2009.gada 6.septembri tiek pieņemts darbā par /amats/. Darba pienākumi – skaldīt malku 18 m3. Darba līguma beigu termiņš 2009.gada 30.septembris (lietas 28.lapa). [10.5] Administratīvā pārkāpuma protokols AM Nr.008036, kas pieteicējam noformēts 2009.gada 1.oktobrī par LAPK 41.panta otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Protokolā konstatēts, ka ar nodarbināto A.Š., kurš z/s „Apsītes” strādā kopš 2009.gada 6. septembra, nav noslēgts rakstveida darba līgums atbilstoši Darba likuma 40.panta pirmās daļas prasībām. (lietas 24. un 25.lapa). [10.6] Valsts ieņēmumu dienesta „Darba ņēmēju saraksts, kas ir nodarbināti taksācijas periodā”. Sarakstā norādīts, ka z/s ,,Apsītes” A.Š. 2009.gada 6.septembrī pieņemts darbā un 2009.gada 30.septembrī atbrīvots no darba. Saraksts Valsts ieņēmumu dienestā iesniegts 2009.gada 1.oktobrī (lietas 43.lapa). [11] Lietā pastāv strīds par to, vai atbildētājs pamatoti konstatējis, ka pieteicējs ir nodarbinājis A.Š. bez darba līguma un, piemērojot administratīvo sodu, izdarījis lietderības apsvērumus un līdz ar to, vai piemērojis izdarītajam pārkāpumam samērīgu administratīvo sodu. [12] LAPK 244. pantā noteikts, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Savukārt Administratīvā procesa likuma 154. pantā noteikts, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem. Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu. [13] Izvērtējot [10] punktā minētos pierādījumus to savstarpējā kopsakarā, tiesa secina, ka konkrētajā gadījumā fakts, ka 2009.gada 30.septembrī z/s „Apsītes” struktūrvienībā /adrese/ par /amats/ strādāja A.Š., ar nodarbināto A.Š., kurš z/s „Apsītes” strādāja kopš 2009.gada 6. septembra, nav noslēgts rakstveida darba līgums atbilstoši Darba likuma 40.panta pirmās daļas prasībām, ir pierādīts.

Tas uzskatāms par administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta LAPK 41.panta otrajā daļā. [13.1] Tiesa kritiski vērtē z/s ,,Apsītes” /amats/ V.D. 2009.gada 1.oktobra paskaidrojumā norādīto, ka A.Š. uz pārbaudes brīdi bija sastādīts darba līgums. Līgums sastādīts 2009.gada 4.septembrī. Darbā A.Š. pieņemts ar 2009.gada 6.sptembri. Pretējo norāda pats A.Š. savā 2009.gada 30.septembrī sniegtajā paskaidrojumā (lietas 39.lapa), kurā norādīts, ka viņš z/s ,,Apsītes” strādā no 2009.gada 06.septembra, bet darba līgumu nav parakstījis un saņēmis.

Minēto informāciju A.Š. ar savu parakstu ir apliecinājis arī 2009.gada 30.septembra VDI sastādītajā Aktā par konstatētajiem faktiem, veicot nelegālās nodarbinātības apsekojumu (lietas 27.lapa). Tiesa lielāku ticamību piešķir pārbaudes laikā sniegtajiem paskaidrojumiem. [13.2] Tiesai nav pamata apšaubīt VDI darbinieku sastādītajos dokumentos norādīto, ka 2009.gada 30.septembrī z/s „Apsītes” struktūrvienībā /adrese/ par /amats/ strādāja A.Š., ar nodarbināto A.Š., kurš z/s „Apsītes” strādāja kopš 2009.gada 6. septembra, nebija noslēgts rakstveida darba līgums atbilstoši Darba likuma 40.panta pirmās daļas prasībām, un z/s „Apsītes” 2009.gada 1.oktobrī VDI iesniegto darba līgumu ar A.Š., tiesa vērtē kā mēģinājumu izvairīties no administratīvās atbildības par izdarīto pārkāpumu.

Par A.Š. darba līgumu pieteicēja pārstāve tiesas sēdē sniedza pretrunīgu informāciju, sākumā norādot, ka darba līgums ar A.Š. tika sastādīts divos eksemplāros un tie glabājās kantorī. Tiesas sēdes gaitā pieteicēja pārstāve uzstāja, ka minētais līgums bija vienā eksemplārā (sk. tiesas sēdes protokolu lietas 59.lapa). Lietas materiālos ir iesniegti divu darba līguma eksemplāru kopijas (lietas 28.,29.lapa), minētās kopijas atšķiras ar to, ka vienā darba līguma kopijā nav pilnīgi ierakstīts A.Š. personas kods.

No minētā tiesa secina, ka minētais darba līgums tika sastādīts steigā un ar kļūdām. [13.3] Konkrētajā gadījumā tiesas rīcībā nav neviena pierādījuma, kā arī pieteicējs uz tādiem nav norādījis, kas norādītu uz to, ka VDI inspektore būtu neobjektīva vai nekompetenta pieteicēja administratīvā pārkāpuma konstatēšanā. Tiesa nekonstatē arī VDI inspektores iepriekšēju saistību ar pieteicēju un līdz ar to vēlmi pieņemt pieteicējam nelabvēlīgu lēmumu. Lietā nav konstatēti apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt VDI inspektores objektivitāti, kā arī apstākļi, kas liecinātu, ka VDI inspektore ir tieši vai netieši ieinteresēta lietas iznākumā personīgu motīvu dēļ.

Ievērojot sprieduma [13.1] – [13.3] punktos minēto, tiesa atzīst, ka ir konstatējama pieteicēja vaina konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. [14] Saskaņā ar LAPK 22.pantu administratīvais sods tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. Tā kā atbildētājs konstatējis, ka pieteicējs ir izdarījis pārkāpumu, tad atbildētājam bija jāizdod administratīvs akts par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības.

LAPK 41.panta otrā daļa, pēc kuras pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības, noteic, ka, par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā, uzliek naudas sodu darba devējam, juridiskajai personai – no Ls 750 (septiņi simti piecdesmit lati) līdz Ls 5000 (pieci tūkstoši lati). Tātad atbildētāja rīcības brīvība aprobežojās ar tiesībām izlemt, kāds konkrētajā gadījumā ir piemērojams naudas soda apmērs. Attiecībā uz piemēroto naudas sodu tiesa konstatē, ka pieteicējam piemērots minimālais attiecīgā LAPK panta sankcijā paredzētais naudas sods, turklāt tiesa atzīst, ka šajā gadījumā nav iespējams lemt par to, vai naudas sods ir nepieciešams un piemērojams, jo sankcija neparedz nepiemērot naudas sodu vispār.

Līdz ar to ir lemjams jautājums tikai par tā apmēru. Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa secina, ka pieteicējam piemērotais naudas sods Ls

750 (septiņi simti piecdesmit lati) apmērā ir atzīstams par tiesisku un atbilstošu izdarītajam pārkāpumam. Arī vērtējot samērīgumu, tiesa atzīst, ka piemērotais naudas sods ir samērīgs un atbilst pieteicēja izdarītajam administratīvajam pārkāpumam. Lietā nav konstatējami apstākļi, kas varētu būt par pamatu pieteicēja atbrīvošanai no administratīvās atbildības vispār vai soda samazināšanai zem piemērojamajā tiesību normā paredzētās sankcijas – normatīvie akti šādu iespēju neparedz. Likumdevējs, nosakot sodu par minēto pārkāpumu, vēlējies aizsargāt svarīgas sabiedrības intereses kopumā, proti, nodrošināt, lai starp darba devēju un darbinieku (darba ņēmēju) pastāvētu darba tiesiskās attiecības, tādā veidā nodrošinot darbinieku sociāli ekonomiskās tiesības un intereses.

Līdz ar to nav iespējams arī piemērot LAPK 21.pantu, kas paredz iespēju atbrīvot no administratīvās atbildības maznozīmīga pārkāpuma gadījumā, jo pārkāpums nav atzīstams par maznozīmīgu. [15] Papildus tiesa norāda, ka atbilstoši Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūrai, kas savukārt veidojusies, pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet tai nav pienākums detalizēti atrunāt spriedumā jebkuru argumentu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa.

Tikai tad, ja tiesa neanalizē kādu būtisku vai izšķirošu argumentu, tā pieļauj pārkāpumu. Tiesai nav jāargumentē visi tie paskaidrojumi, kas neattiecas uz konkrēto prasījumu (sk. Administratīvo lietu departamenta 2004.gada 23.novembra sprieduma 8.punktu lietā Nr. SKA-216, Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 28.februāra sprieduma 12.punktu lietā Nr. SKA-54). Procesuālās ekonomijas nolūkos tiesa uzskata, ka nav nepieciešams analizēt visus pieteicēja pieteikumā un paskaidrojumos norādītos argumentus, jo tie nevar ietekmēt pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu. [16] Ņemot vērā visu iepriekš konstatēto, tiesa secina, ka administratīvā soda piemērošanā atbildētājs ievērojis LAPK noteikto lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās. Atbildētājs, atkārtoti izskatot lietu pēc būtības, ir izvērtējis izdarīto pārkāpumu, pierādījumus administratīvā pārkāpuma lietā, kā arī izvērtējis pieteicēja vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Tiesa atzīst, ka Lēmums pieņemts, izvērtējot lietā esošos pierādījumus un no tiem izrietošos loģiskos secinājumus. Lēmums atbilst Administratīvā procesa likuma un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteikumiem, izdots ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus un materiālo tiesību normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējs pamatoti sodīts par LAPK 41.panta otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, tādēļ Lēmums atzīstams par tiesisku un pamatotu, bet pieteicēja pieteikums noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289.–291.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu Administratīvā rajona tiesa,

nosprieda

atstāt negrozītu Valsts darba inspekcijas direktora p.i. 2009.gada 4.decembra lēmumu Nr.04/196-01-03/2271. Noraidīt zemnieku saimniecības „Apsītes” pieteikumu par Valsts darba inspekcijas direktora p.i. 2009.gada 4.decembra lēmuma Nr.04/196-01-03/2271 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) S.Linkevičs

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis ____________________ S.Linkevičs Rēzeknē, 2011.gada 21.martā.nistratīvās rajona tiesas