Court partially allowed bank's appeal against inheritance debt judgment, confirming debt collection but rejecting forced land registration order.

Lietas Nr. C29672612

Lietas arhīva Nr. CA-1546-16/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 1.jūnijā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja Dzintra Balta,

tiesneses Iveta Stuberovska un Daiga Vilsone,

ar sekretāri Inesi Petroviču,

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. C/, atbildētājai /pers. D/, Jūrmalas pilsētas bāriņtiesas pārstāvei /pers. E/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS „SEB banka” prasībā pret /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/ un /pers. D/ par galvenā parāda un

procentu piedziņu, pienākuma uzlikšanu, kurā ierosināta apelācijas tiesvedība, pamatojoties uz /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ apelācijas

sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 2.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] AS „SEB banka” (turpmāk – prasītāja) Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2012.gada 4.jūnijā cēlusi prasību, kura 2013.gada

2.septembrī papildināta, pret /pers. D/, /pers. F/ un nepilngadīgajiem /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/ (turpmāk visi kopā – atbildētāji).

Prasība pamatota ar Civillikuma 705., 708., 711., 1589., 1720.panta otro daļu, 1759.panta pirmo daļu, 1756., 1760., 1281., 1286., 1287.,

1290.pantu un tajā lūgts piedzīt no atbildētājiem par labu prasītājai LVL 106191,82, ievērojot mantojuma pieņemšanas nosacījumus saskaņā ar

mantojuma apliecībām un apliecību par laulātā mantas daļu, kā arī uzlikt par pienākumu /pers. F/ personīgi un arī kā nepilngadīgo atbildētāju likumiskajai

pārstāvei 30 dienu laikā reģistrēt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz pieņemto mantojumu – nekustamajiem īpašumiem /adrese A/ (kadastra Nr./numurs

A/), /adrese B/ (kadastra Nr./numurs B/), /adrese C/ (kadastra Nr./numurs C/), /adrese D/ (kadastra Nr./numurs D/) saskaņā ar pieņemto mantojuma

daļu, bet gadījumā, ja viņa noteiktajā termiņā neizpildīs šo pienākumu, noteikt prasītājas tiesības izpildīt šīs darbības uz atbildētājas rēķina.

[2] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 2.oktobra spriedumu prasība apmierināta daļēji. Prasība noraidīta daļā par

pienākuma uzlikšanu reģistrēt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz pieņemto mantojumu, bet apmierināta daļā par parāda piedziņu: no /pers. F/ par labu

prasītājai piedzīts galvenais parāds 37548,01 EUR, līgumiskie procenti 226,32 EUR, kopā 37774,33 EUR un tiesas izdevumi 468,22 EUR; no /pers.

G/, /pers. H/, /pers. I/ par labu prasītājai piedzīts galvenais parāds 28161,01 EUR, līgumiskie procenti 169,74 EUR, kopā 28330,75 EUR no katra, bet

nepārsniedzot mantojuma apmēru, kā arī tiesas izdevumi 351,17 EUR no katra; no /pers. D/ par labu prasītājai piedzīts galvenais parāds 28161,01

EUR, līgumiskie procenti 169,74 EUR, kopā 28330,75 EUR, bet nepārsniedzot mantojuma apmēru, kā arī tiesas izdevumi 351,17 EUR. Spriedums

pamatots ar tālāk norādītajiem motīviem.

[2.1] Tiesa konstatējusi šādus faktus:

2003.gada 17.oktobrī AS „SEB banka” (iepriekš – AS „Latvijas Unibanka”) kā aizdevējs un /pers. K/ kā aizņēmējs noslēdza kredīta līgumu

Nr.AG03963, kā arī tika noslēgta 2004.gada 2.februāra vienošanās Nr.1, 2004.gada 25.oktobra vienošanās Nr.2, 2005.gada 10.janvāra vienošanās

Nr.3, 2005.gada 14.aprīļa vienošanās Nr.4, 2005.gada 15.jūnija vienošanās Nr.5, 2006.gada 28.februāra vienošanās Nr.6 par grozījumiem kredīta

līgumā un /pers. K/ tika piešķirts aizdevums kopsummā LVL 150000 (lietas 1.sējuma 10.-25.lapa);

saskaņā ar kredīta līguma (2006.gada 28.februāra redakcijā) 4.1.apakšpunktu aizņēmējs apņēmās maksāt par aizdevuma lietošanu procentus,

piemērojot mainīgo likmi, kas sastāv no nemainīgās daļas 2,50% gadā un sešu mēnešu LVL RIGIBOR;

/pers. K/ saistību izpildes nodrošināšanai noslēgti ķīlas (hipotēkas) līgumi: 2003.gada 17.oktobra ķīlas (hipotēkas) līgums Nr.AG03963/H-3,

ieķīlājot nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/; 2003.gada 17.oktobra ķīlas (hipotēkas) līgums Nr.AG03963/H-4, ieķīlājot nekustamo

īpašumu /adrese B/, kadastra Nr./numurs B/; 2004.gada 2.februāra ķīlas (hipotēkas) līgums Nr.AG03963/H-5, ieķīlājot nekustamo īpašumu /adrese C/,

kadastra Nr./numurs C/; 2004.gada 2.februāra ķīlas (hipotēkas) līgums Nr.AG03963/H-6, ieķīlājot nekustamo īpašumu /adrese D/, kadastra

Nr./numurs D/; hipotēkas reģistrētas zemesgrāmatās (lietas 1.sējuma 25.-42.lapa, 60.-70.lapa).

[2.2] Tiesa atsaukusies uz Civillikuma 1934., 1756., 1764., 1587., 1431., 1432.pantu un Civillikuma 1934.panta komentāriem profesora

K.Torgāna zinātniskajā redakcijā par to, ka aizdevums ir reāllīgums, kura noslēgšanas obligāta sastāvdaļa ir naudas vai lietas nodošana.

[2.2.1] Tiesa atzinusi, ka aizdevuma izsniegšanu /pers. K/ apliecina prasītājas iesniegtie maksājuma uzdevumi un izdrukas par veiktajām kredīta

izmaksām (lietas 1.sējuma 161.- 166.lapa), kā arī /pers. K/, parakstot 2006.gada 28.februāra vienošanos Nr.6 par grozījumiem kredīta līgumā

Nr.AG03963 (lietas 1.sējuma 24.lapa), ir apliecinājis aizdevuma LVL 150000 saņemšanu (vienošanās 1.punkts).

Tiesa konstatējusi, ka saskaņā ar prasītāja iesniegto aprēķinu, neizpildītā saistība, kas izriet no kredīta līguma, ir LVL 106191,82, kas sastāv no

aizdevuma pamatsummas LVL 105555,58 un procentiem par aizdevuma lietošanu LVL 636,24, kas aprēķināti par laiku līdz 2007.gada 10.augustam

(lietas 1.sējuma 77.lapa).

[2.2.2] Tiesa norādījusi, ka pastāv strīds par aizdevuma atmaksas termiņa iestāšanos.

Tiesa no 2005.gada 15.jūnija vienošanās Nr.5 par grozījumiem kredīta līgumā Nr.AG03963 (lietas 1.sējuma 22.lapa) konstatējusi, ka aizdevuma

atmaksāšanas beigu termiņš ir 2008.gada 15.jūnijs, bet pēc papildu vienošanās – 2015.gada 15.jūnijs (vienošanās 3.punkts).

No kredīta līguma pielikuma Nr.1 (lietas 1.sējuma 23.lapa) tiesa konstatējusi, ka kredīta izsniegšanas un dzēšanas grafiks sastādīts līdz 2008.gada

15.jūnijam.

Tiesa atzinusi, ka parāda samaksai ir iestājies termiņš 2008.gada 15.jūnijā, jo papildu vienošanās par aizdevuma atmaksāšanas beigu termiņa

pagarināšanu nav noslēgta.

[2.2.3] Tiesa konstatējusi, ka kredīta līguma 2.1.apakšpunktā norādīts aizdevuma izmantošanas mērķis – nekustamā īpašuma /adrese E/,

detālplānojuma izstrādei, pievadceļu un ūdenstilpnes iekārtošanai, 7.1.apakšpunktā norādīta hipotēka uz minēto nekustamo īpašumu saskaņā ar

2003.gada 17.oktobra ķīlas (hipotēkas) līgumu Nr.AG03963/H-1, 8.2.apakšpunktā noteikts, ka aizņēmējs ne mazāk kā USD 3 par katru pārdodamā

zemes gabala kvadrātmetru apņemas novirzīt no šī līguma izrietošo saistību dzēšanai.

2006.gada 28.februārī banka un /pers. K/ noslēdza vienošanos Nr.6 par grozījumiem kredīta līgumā, papildinot to ar 8.2.1.apakšpunktu, kurā

paredzēja, ka prasītāja izsniegs nostiprinājuma lūgumu hipotēkas uz nekustamo īpašumu /adrese E/ dzēšanai pēc tam, kad prasītājai būs iesniegts

aizņēmēja parakstīts notariāli apliecināts nostiprinājuma lūgums kārtējās hipotēkas reģistrēšanai uz īpašumu /adrese F/.

Tiesa uzskatījusi, ka prasītājam nav jāpierāda, vai /pers. K/ izsniegtie naudas līdzekļi izmantoti atbilstoši kredīta līgumā norādītajam aizdevuma

izmantošanas mērķim, jo prasības pamats ir naudas līdzekļu aizdošana ar pienākumu tos atmaksāt, par ko iesniegti pierādījumi.

Tiesa atzinusi, ka prasītāja un /pers. K/ 2006.gada 28.februārī tiesiski vienojās par kredītsaistību nodrošinājuma maiņu, atbilstoši ierakstam

zemesgrāmatā (2.sējuma 29.-32.lapa) ar 2006.gada 17.februāra pirkuma līgumu /pers. N/ atsavināja 45/100 domājamās daļas no nekustamā

īpašuma /adrese E/ par LVL 70000. Tas, ka no atsavinājuma darījuma iegūtā naudas summa netika novirzīta /pers. K/ kredītsaistību dzēšanai, nav

kredīta līguma 8.2.apakšpunkta pārkāpums, jo atsavinājuma darījumu noslēdza nevis aizņēmējs /pers. K/, bet /pers. N/.

[2.3] Tiesa atsaukusies uz Civillikuma 1811.pantu, saskaņā ar kuru saistība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība,

t.i. nolīdzinot parādu; ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.

[2.3.1] Tiesa konstatējusi, ka /pers. K/ ir miris 2007.gada 27.jūlijā un mantojuma tiesībās uz viņa atstāto mantojumu apstiprināti laulātā /pers. F/ –

uz 1/4 daļu no visa atstātā mantojuma, nepilngadīgie bērni – /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ – katrs uz 3/16 daļām no visa atstātā mantojuma, mantojums

pieņemts ar inventāra tiesību, pilngadīgā meita /pers. D/ – uz 3/16 daļām no visa atstātā mantojuma, mantojums pieņemts ar inventāra tiesību, par ko

zvērināta notāre Janīna Nollendorfa ir izsniegusi mantojuma apliecības (lietas 1.sējuma 43.-47.lapa, 50.-59.lapa); minētā notāre arī izsniegusi apliecību,

ka /pers. K/ pārdzīvojušajai laulātajai /pers. F/ ir tiesības uz 1/2 daļu viņas un mirušā /pers. K/ kopīgajā mantā (lietas 1.sējuma 48.-49.lapa).

[2.3.2] Tiesa konstatējusi, ka prasītāja pieteica zvērinātai notārei Janīnai Nollendorfai kreditora prasījumu /pers. K/ mantojuma lietā, norādot

neizpildītās parādsaistības pēc kredīta līguma Nr.AG036963 kas sastāv no neatmaksātā aizdevuma LVL 105555,58 un procentiem par aizdevuma

lietošanu LVL 636,24 (lietas 1.sējuma 71.-72.lapa).

[2.3.3] Tiesa atsaukusies uz Civillikuma 701., 705., 707., 708., 689.pantu un atzinusi, ka mantojuma atstājēja /pers. K/ saistības, kas izriet no

2003.gada 17.oktobra kredīta līguma Nr.AG03963 un kredīta līguma grozījumiem, pāriet uz mantiniekiem, jo nav uzskatāmas par mantojuma atstājēja

tīri personiskām saistībām. Tiesa secinājusi, ka /pers. K/ mantinieki, pieņemot atstāto mantojumu, atbilstoši Civillikuma 705.pantam, ir pārņēmuši

mantojuma atstājēja saistības, kas izriet no kredīta līguma, un prasītājai ir tiesība prasīt saistību izpildi no /pers. K/ mantiniekiem.

[2.3.4] Tiesa atsaukusies uz Civillikuma 717. un 711.panta noteikumiem par to, ka līdzmantinieki par parādiem, kas guļ uz mantojumu, atbild

samērā ar savām daļām un mantinieks, kas mantojumu pieņēmis ar inventāra tiesību, atbild par mantojuma atstājēja parādiem tikai mantojuma apmērā.

Tiesa atzinusi, ka no /pers. F/, atbilstoši mantojuma daļai, par labu prasītājai ir piedzenama ¼ daļa no galvenā parāda summas – 37548,01 EUR un 1/4

daļa no procentu summas – 226,32 EUR, savukārt no /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/, kurus pārstāv viņu likumiskā aizbildne /pers. F/, un /pers. D/,

atbilstoši mantojuma daļai, par labu prasītājai piedzenamas 3/16 daļas no galvenā parāda summas – no katra 28161,01 EUR un 3/16 daļas no procentu

summas no katra – 169,74 EUR. Ievērojot, ka /pers. G/, /pers. H/, /pers. I/ un /pers. D/ mantojumu ir pieņēmuši uz inventāra tiesību pamata, ņemot vērā

Civillikuma 711.pantu, parāda piedziņa ir pieļaujama tikai katra mantinieka mantojuma apmērā.

[2.3.5] Nosakot piedzenamā parāda apmēra daļu no atbildētājas /pers. F/, nav jāņem vērā viņas kā pārdzīvojušās laulātās mantas daļa, jo viena

laulātā nāves gadījumā no kopīgās mantas vispirms tiek nodalīta pārdzīvojušā laulātā mantas daļa, pēc kā uz pārējo mantas daļu atklājas mantojums.

[2.4] Tiesa, atsaucoties uz Zemesgrāmatu likuma 5.pantu un Civillikuma 1477.pantu, atzinusi, ka prasība daļā par pienākuma uzlikšanu

atbildētājiem reģistrēt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz pieņemto mantojumu ir noraidāma, jo atbildētāju īpašuma tiesības uz mantotajiem nekustamajiem

īpašumiem pastāv uz likuma pamata un tas, ka mantinieki zemesgrāmatā nav reģistrējuši īpašuma tiesības, neierobežo prasītājas kā hipotekārās kreditores

tiesības, kas izriet no Civillikuma 1278. un 1286.panta.

[2.5] Tiesa konstatējusi, ka prasītāja samaksājusi tiesas izdevumus: valsts nodevu 1861,94 EUR (1308,58 LVL) par apmierināto

prasījumu 151097,32 EUR (106191,92 LVL) un 10,96 EUR (7,70 LVL) ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus. Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma

41.panta pirmo daļu, atzinusi, ka tiesas izdevumi ir piedzenami no atbildētājiem par labu prasītājai atbilstoši katra mantinieka mantojuma daļas apmēram.

[3] Atbildētāja/pers. F/ personīgi un kā visu nepilngadīgo atbildētāju likumiskā pārstāve (turpmāk – apelācijas sūdzības iesniedzēji) iesniegusi

apelācijas sūdzību par minēto spriedumu prasības apmierinātajā daļā, lūdzot noraidīt prasību daļā pret /pers. F/ un nepilngadīgajiem mantiniekiem.

Apelācijas sūdzība pamatota ar tālāk norādītajiem argumentiem.

[3.1] Tiesa lietu izskatīja formāli, liedza vienlīdzību un sacīksti esot prasītāja pusē un tulkojot līgumu par labu prasītājam, neuzlika pienākumu

prasītājai iesniegt pierādījumus par kredīta līguma 2.3.2. punkta izpildi – kādi rēķini par detālplānojuma izstrādi un kādi citi rēķini tika apmaksāti par

2.1.punktā minēto īpašumu.

[3.1.1] Tiesa nepareizi pieņēma, ka aizdevuma izmantošanas mērķis nav svarīgs un nav jānoskaidro, vai aizdevums tam izmantots, jo saskaņā ar

līgumu aizdevumu aizliegts izmantot pretēji tā mērķim (sk. II daļas 12.1.punktu un I daļas 2.1.punktu). Aizdevuma izmantošana pretēji mērķim ir krimināli

sodāma. Saskaņā ar līguma 20.5.2.punktu banka var atkāpties no līguma, ja aizdevums netiek izlietots atbilstoši mērķim.

[3.1.2] Atsaucoties uz Civillikuma 1587.pantu tiesa nav norādījusi, kāpēc līgums ir tiesīgs. Nevar pieņemt, ka līgums pildīts atbilstoši tajā

rakstītajam, jo nav pierādījumi, ka aizdevums izmantots paredzētajam mērķim vai mērķis sasniegts, vai mērķis mainīts. Nav pierādīts, ka aizdevums

izsniegts saskaņā ar 2.3.2.punktā paredzēto kārtību. Ja mērķis netika mainīts, banka to pieļāva, banka un mantojuma atstājējs vienojās par fiktīvu līgumu,

atbildētāji neatbild par prettiesiskām bankas un mantojuma atstājēja darbībām.

[3.1.3] Ja līgums tiktu pildīts, tad naudas summa, ko par īpašuma iegādi samaksāja /pers. R/ tiktu vismaz daļēji novirzīta saistību dzēšanai, tomēr tā

nenotika un prasītājs vienkārši dzēsa hipotēku sakarā ar domājamo daļu pārdošanu. Nevar piekrist tiesas secinājumam, ka tas nav līguma 8.2.punkta

pārkāpums, jo īpašuma atsavināšana nebija iespējama bez bankas dalības, banka atbrīvoja no apgrūtinājuma īpašumu, kura uzlabošana bija aizdevuma

mērķa pamatā. Līdz ar to saistības pēc kredīta līguma beidza pastāvēt 2006.gada 17.martā, kad apgrūtinājumi tika dzēsti. Šis secinājums izdarāms

vadoties no Civillikuma 1280., 1379., 1380.pantā noteiktā.

Atsaucoties uz Civillikuma 1415.pantu pausts uzskats, ka nav vienošanās par darījuma sastāvdaļām Civillikuma 1470.panta izpratnē, jo darījuma

priekšmets nav kredīta izsniegšana ar noteiktu mērķi. Banka pieļāva atkāpes no līguma, pieļāva naudas izmantošanu kaut kam citam, no kā izriet, ka bija

cita vienošanās, cits līgums un tādā gadījumā nevar būt apelācijas sūdzības iesniedzēju pienākums maksāt.

Apelācijas sūdzības iesniedzēji nepiekrīt tiesas secinājumam, ka saistības nav personiskas. Saistības bija neatbilstošas tām, kas rakstītas līgumā un

iespējamās prettiesiskās vienošanās un/vai darbības Civillikuma 1415.izpratnē nerada nekādas sekas, jo tā ir mantojuma atstājēja personiskā atbildība.

[3.2] Izdrukas par kredīta izmaksu nav grāmatvedības dokumenti, līdz ar to nevar uzskatīt, ka maksājuma uzdevumi vai izdrukas ir pierādījumi

kredīta izmaksai.

[3.3] Tiesa secinājusi, ka aizdevuma samaksas termiņš iestājies 2008.gada 15.jūnijā un nav pagarināts, bet tiesa distancējās no fakta, ka /pers. K/

mira pirms šī termiņa un mantinieki vēl nebija apstiprināti mantojuma tiesībās, līdz ar to neviens no viņiem nevarēja izpildīt līguma II daļas 13.6.punktā

noteikto.

Atbildētājiem nebija pieejams līgums un viņi nevarēja zināt noteikumus, prasītāja par to atbildētājus neinformēja. Termiņš bija atkarīgs no nākamā

notikuma, par kuru puses nevarēja zināt, vai tas iestāsies vai nē. Nav zināms, kāpēc tiesa līgumu tulkojusi par ļaunu atbildētājiem. Līdz ar to secinājums,

ka termiņš iestājies, neatbilst patiesībai. Prasītājs nav iesniedzis pierādījumus par atkāpšanos no līguma.

[3.4] Tiesa nav atskaitījusi no prasītājas prasības tās summas, kuras paredz Civillikuma 711.pants. Tiesa spriedusi par mantojuma apmēru, bet par

to lietā nav pierādījumu.

[4] Tiesas sēdē ieradusies prasītājas pārstāve, atbildētāja /pers. D/ un Jūrmalas pilsētas bāriņtiesas pārstāve.

[4.1] Atbildētāji /pers. G/(kas uz lietas izskatīšanas brīdi apelācijas instancē ir pilngadīgs) un /pers. F/, kas ir arī pārējo atbildētāju, kuri ir

nepilngadīgi, likumiskā pārstāve, un /pers. F/ pārstāve /pers. T/ tiesas sēdē nav ieradušies.

No /pers. T/ saņemts iesniegums ar lūgumu atlikt lietas izskatīšanu, sakarā ar piedalīšanos citā tiesas sēdē, bet, ja pēc tiesas ieskatiem tas nav

iespējams, lūgts izskatīt lietu bez pārstāves klātbūtnes.

Tiesa atzina /pers. G/ un /pers. F/ neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnojošu, jo par tiesas sēdi ir paziņots savlaicīgi, un nav saņemti pierādījumi,

kas neierašanos attaisnotu.

Tiesa atzina pārstāves /pers. T/ neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnojošu, jo par tiesas sēdi ir paziņots savlaicīgi un nav pamatotu pierādījumu,

kas liktu uzskatīt citu tiesas lietu par prioritāru.

Tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 156.panta pirmajai daļai nolēma izskatīt lietu bez neieradušos personu klātbūtnes.

[4.2] Prasītājas pārstāve prasību apelācijas instancē izskatāmajā daļā uzturēja un lūdza to apmierināt, apelācijas sūdzību uzskatīja par nepamatotu

un noraidāmu. Uzskatīja, ka lieta pirmās instances tiesā nav izskatīta formāli, jo sēdes laikā analizētas summas, aizdevuma mērķi un citi jautājumi.

Mantinieki ir pieņēmuši mantojumu, lietā iesniegts 2008.gada 15.marta kreditora prasījums ar to pamatojošiem dokumentiem. Mantiniekiem jāpieņem

lēmums par mantojuma pieņemšanu, ievērojot saistības. Nav strīda, ka /pers. K/ miris pirms līguma termiņa, taču šajā gadījumā banka nākusi pretī un

apturējusi procentu aprēķinu. Pieņemot mantojumu, nebija diskusijas par summām vai līgumiem.

[4.3] Atbildētāja/pers. D/ neko papildus paskaidrot nevēlējās.

[4.4] Jūrmalas pilsētas bāriņtiesas pārstāve uzskatīja apelācijas sūdzību par pamatotu. Norādīja, ka bērnu māte mantojumu bērnu vārdā pieņēmusi.

Motīvu daļa

[5] Noklausoties klātesošo lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, Civillietu tiesas kolēģija

atzīst, ka prasītājas prasība apelācijas instancē izskatāmajā daļā ir apmierināma.

[5.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 203.panta pirmo daļu pirmās instances tiesas spriedums ir stājies spēkā daļā, ar kuru prasība apmierināta

daļā pret atbildētāju /pers. D/ par parāda 28330,75 EUR un tiesas izdevumu 351,17 EUR piedziņu, nepārsniedzot mantojuma apmēru, ar lietas

izskatīšanu saistīto izdevumu 4,31 EUR piedziņu no /pers. D/ valsts ienākumos un prasības noraidītajā daļā par pienākuma uzlikšanu reģistrēt

zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz pieņemto mantojumu. Līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma 426.pantā noteiktajam apelācijas instancē izskatāma

prasība daļā par parāda piedziņu no /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/, kā arī atbilstoši Civilprocesa likuma 430.panta trešajai daļai nav

jāpārbauda tie pirmās instances tiesā konstatētie fakti (piemēram, par mantojuma atstājēja noslēgtajiem darījumiem, atbildētāju mantošanu), kas

apelācijas sūdzībā nav apstrīdēti.

[5.2] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir taisījusi pareizu, faktiskajiem apstākļiem atbilstošu spriedumu un apelācijas

instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā ietvertajai motivācijai. Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu, Civillietu

tiesas kolēģija motīvus, kuriem pievienojas, savā spriedumā neatkārto, taču, izvērtējot apelācijas sūdzībā ietvertos argumentus, papildus norāda tālāk

minētos motīvus.

[5.3] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka nav pamata konstatēt vienlīdzības un sacīkstes principa pārkāpumus pirmās instances tiesas rīcībā, kā arī

nav pamata uzskatīt, ka tiesa līgumu būtu tulkojusi neatbilstoši likumā noteiktajam.

Saskaņā ar Civillikuma 1507.pantu iztulkojumam, pēc kura darījums tiek uzturēts un pēc iespējas paliek spēkā, dodama priekšroka pret

tādu iztulkojumu, kuram ir otrādas sekas.

Ievērojot Civilprocesa likuma 94.pantā noteikto, tiesa pieņem tikai tos pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā. Minētais attiecināms uz arī uz

pierādījumu izprasīšanu.

Izšķirot strīdu par aizdotas naudas piedziņu juridiski nozīmīgi ir fakti par saistības esamību – aizdevuma izsniegšanu un tā atmaksu jeb

neatmaksāšanu.

Pirmās instances tiesa pareizi un savstarpējā kopsakarā ir izvērtējusi pušu noslēgtā līguma un vienošanos noteikumus, tai skaitā par atļaujas došanu

pārdot sākotnējā aizdevuma mērķī norādīto nekustamo īpašumu. Šādas atļaujas došana nav uzskatāma par likumam neatbilstošu, prettiesisku, fiktīvu, vai

tādu, kas izbeidz kredīta līgumu, kā arī tā nepadara saistību par tīri personisku. Pirmās instances tiesa pareizi konstatējusi, ka dodot atļauju atsavināšanai,

aizdevuma saistības nodrošinātas ar citu nekustamo īpašumu. Līgumslēdzējiem ir izvēles brīvība, pieļaut nodrošinājuma un/vai aizdevuma izmantošanas

mērķa maiņu, par ko faktiski liecina dotā atļauja atsavināt īpašumu, kā arī cita nodrošinājuma pieņemšana. Minētais kopsakarā arī liecina, ka īpašums,

kura atsavināšanai dota piekrišana, nav atsavināts līguma ietvaros un līdz ar to nav arī pamata uzskatīt, ka personai, kura atsavināja īpašumu, būtu bijis

pienākums izpildīt saistību mantojuma atstājēja vietā. Tāpat minētais nemaina aizdevuma izsniegšanas faktu, saistību to atdot esamību un faktu, ka

saistības ietilpst mantojumā (Civillikuma 382.pants).

Tāpēc tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa pareizi ir novērtējusi faktiskos apstākļus un pareizi piemērojusi pārsūdzētajā spriedumā

norādītās tiesību normas.

[5.4] Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepamatotiem iebildumus pierādījumiem par kredīta izmaksu.

Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā pirmās instances tiesa, motīvos, kuriem tiesas kolēģija pievienojusies, ir izdarījusi pareizus secinājumus par

aizdevuma izsniegšanas faktu, jo izdrukas un maksājumu uzdevumi ir pieļaujami rakstveida pierādījumi, kas atbilst Civilprocesa likuma 110.panta

noteikumiem.

[5.5] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa arī pareizi izvērtējusi faktiskos apstākļus par aizdevuma atmaksas termiņa iestāšanos,

jo papildu vienošanās par aizdevuma atmaksāšanas beigu termiņa pagarināšanu, kā tas paredzēts aizdevuma līguma II daļas 13.6.punktā, nav noslēgta.

Savukārt, ja ir iestājies aizdevuma atmaksas termiņš, nav nepieciešams atkāpties no līguma, lai pieprasītu samaksu, jo samaksa ir veicama termiņam

iestājoties.

Tas, ka aizņēmējs bija miris un mantinieki samaksas termiņam iestājoties vēl nebija apstiprinājušies mantošanas tiesībās, nerada pamatu uzskatīt, ka

šis termiņš nav iestājies.

[5.6] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka izspriežot strīdu par aizdevuma piedziņu no mantiniekiem, izskatīšanas priekšmetā neietilpst mantojuma

apmēra noskaidrošana. Turklāt mantojuma apmēru naudas izteiksmē nav arī iespējams noteikt prasības izskatīšanas brīdī, jo, piemēram, nav zināma

mantojuma masā ietilpstošo nekustamo īpašumu tirgus/ atsavināšanas vērtība. Līdz ar to, piespriežot piedzenamās summas, ir pietiekami norādīt, ka kopā

piedzenamā summa no tiem mantiniekiem, kas pieņēmuši mantojumu ar inventāra tiesību, nedrīkst pārsniegt katra mantinieka mantojuma (mantojuma

daļas) apmēru.

[5.7] Tiesas kolēģija konstatē, ka atbildētāji apelācijas sūdzībā nav motivēti apstrīdējuši prasītājas veikto parāda aprēķinu un pirmās instances

konstatētās piedzenamās summas, kas noteiktas atbilstoši atbildētāju mantojuma daļām. Ievērojot minēto un Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu,

kolēģija atzīst, ka prasība apelācijas instancē izskatītajā daļā apmierināma tādā pat apmērā, kā tas bija noteikts pirmās instances tiesas spriedumā.

[5.8] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītājas

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus no piespriestās galvenā parāda summas.

[5.9] Tiesas kolēģija ņem vērā, ka prasība celta pret atbildētājiem kā mantiniekiem, /pers. F/ uz likuma pamata pārstāv nepilngadīgo bērnu

intereses un Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 5.punkts, kas bija spēkā prasības celšanas, lietas izskatīšanas pirmajā instancē un apelācijas

sūdzības iesniegšanas brīdī, paredzēja šādu personu atbrīvojumu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Līdz ar to, ievērojot tiesiskās paļāvības

principu, tiesas kolēģija atzīst, ka iepriekš nesamaksātie tiesas izdevumi no atbildētājiem valsts ienākumos nav piespriežami.

[5.10] Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka apelācijas instancē prasītāja nav veikusi tiesas izdevumu samaksu, kas tai būtu atlīdzināmi Civilprocesa

likuma 41.panta pirmās daļas kārtībā.

Tādēļ tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas instancē, saskaņā ar pirmās instances tiesas motīviem, kuriem apelācijas instances tiesa pievienojusies, par

labu prasītājai no atbildētājiem piedzenami tiesas izdevumi tādā pat apmērā, kā tas bija norādīts pirmās instances tiesas spriedumā.

[5.11] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantā noteiktajam, sprieduma labprātīgai izpildei nosakāms desmit dienu termiņš no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Civillietu tiesas kolēģija, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193.-195., 204.1, 432.pantu,

nosprieda

prasību apelācijas instancē izskatāmajā daļā apmierināt.

Piedzīt no /pers. F/, personas kods /personas kods F/, par labu AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, galveno parādu 37548,01 EUR

un līgumiskos procentus 226,32 EUR, kopā 37774,33 EUR (trīsdesmit septiņi tūkstoši septiņi simti septiņdesmit četrus euro un 33 centus) un tiesas

izdevumus 468,22 EUR (četrus simtus sešdesmit astoņus euro un 22 centus), kā arī noteikt AS „SEB banka” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda summas.

Piedzīt no /pers. G/, personas kods /personas kods G/, /pers. H/, personas kods /personas kods H/ un /pers. I/, personas kods /personas kods I/,

par labu AS „SEB banka”, reģistrācijas Nr.40003151743, galveno parādu 28161,01 EUR un līgumiskos procentus 169,74 EUR, kopā 28330,75 EUR

(divdesmit astoņus tūkstošus trīs simti trīsdesmit euro un 75 centus), tiesas izdevumus 351,17 EUR (trīs simtus piecdesmit vienu euro un 17 centus) no

katra, kā arī noteikt AS „SEB banka” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no galvenā parāda summas, bet

kopā no katra piedzenamai summai nepārsniedzot /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ mantojuma apmēru.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2016.gada 9.jūnija Augstākās tiesas

Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Tiesneses (paraksts) Dz.Balta

(paraksts) I.Stuberovska

(paraksts) D.Vilsone