Court imposes administrative arrest, fine, and four-year driving ban for fleeing police without license plates.

Lietas arhīva Nr. 1-0359-20/2

ECLI:LV:ZRT:2020:0605.173035920.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2020.gada 5.jūnijā

Zemgales rajona tiesas tiesnese I.Salaka, rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. B/, personas kods

/personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149. 5 panta piektās

daļas.

Aprakstošā daļa

2020.gada 27.aprīlī Zemgales rajona tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – VP Zemgales RP) Kārtības

policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas amatpersonas š.g. 27.aprīlī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PC

Nr.431932 un tam pievienotie administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2020.gada 17.aprīlī plkst.22.34 Jelgavas novadā, Sesavas pagastā pa

ceļu V1073 (Daumanti – Lielsesava – Svitene) 6.km, virzienā no Daumantiem uz Lielsesavas pusi, /pers. B/ vadīja automašīnu OPEL ASTRA, bez valsts

numurzīmēm un nepakļāvās policijas darbinieku vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (bēga), kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa

vadītāja dokumentus.

Protokols sastādīts pamatojoties uz I.Kuzņecevoas lēmumu kriminālprocesā Nr.11221038420 par administratīvās lietvedības uzsākšanu.

Protokolā norādīts, ka /pers. B/ ir izdarījis Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk

– ceļu satiksmes noteikumi) 25.7.1.punkta pārkāpumu un viņa darbības kvalificētas kā Latvijas APK 149. 5 panta piektās daļas administratīvais

pārkāpums.

Administratīvā pārkāpuma protokols PC Nr.431932 /pers. B/ sastādīts saskaņā ar Latvijas APK 248. 1pantu, proti, bez pārkāpēja

klātbūtnes.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

Ar Zemgales rajona tiesas tiesneses 2020.gada 28.aprīļa lēmumu, pamatojoties uz likuma “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās

situācijas laikā saistībā ar Covid – 19 izplatību” 5.panta otro daļu, noteikta administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana rakstveida procesā (lietas

19.lapa).

2020.gada 18.aprīlī, būdams nopratināts kā aizturētais, /pers. B/ paskaidroja, ka vakar, 2020.gada 17.aprīlī, pa dienu nedaudz lietojis

alkoholu, dzēris degvīnu. Ciemos atnācis paziņa draugs /pers. F/, ar kuru turpinājis lietot alkoholu. Tad paņēmis sava tēva, nelaiķa /pers. G/, automašīnu

OPEL ASTRA, kas nav bijusi reģistrēta, bez valsts numuriem un ar izgrieztiem VIN numuriem un ar /pers. F/ sākuši braukāties. Vadījis automašīnu, pa

ceļam Bērvircavā paņēmuši draugu /pers. H/. Visi kopā braukājuši un lietojuši alkoholu. Elejā benzīntankā uzpildījuši degvielu un nopirkuši vēl alkoholu,

pēc kā aizbraukuši līdz Sesavai. Tālāk no Sesavas vadot automašīnu uz Bērvircavu, pa ceļam viņu centusies apturēt policijas ekipāža, bet gribējis aizmukt

prom, tāpēc neesot stājies un sākusies pakaļdzīšanās. Vadot automašīnu pa grants ceļu, līkumā nesavaldot automašīnu, iebraucis grāvī. Visi izlekuši no

mašīnas un aizskrējuši, bet pats paslēpies krūmos. Pēc kāda mirkļa viņu aizturējuši policijas darbinieki. Savu vainu transportlīdzekļa vadīšanā, atrodoties

alkohola reibumā, bez iegūtas vadītāja apliecības, atzīstot pilnībā un nožēlojot izdarīto (lietas 7.-8.lapa).

Līdz tiesneses noteiktajam termiņam – 2020.gada 21.maijam no lietas dalībniekiem nav saņemti paskaidrojumi, pieteikumi vai lūgumi, kā

arī nav pieteikts noraidījums tiesnesei.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese atzīst, ka /pers. B/ izdarīja Latvijas APK

149.15 panta piektajā daļā paredzētu administratīvo pārkāpumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 149. 5 panta piekto daļu par nepakļaušanos tādas personas atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt

transportlīdzekli (par bēgšanu), kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, - (…) transportlīdzekļa vadītājam piemēro

administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu

vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149. 5 panta piektās daļas ir jākonstatē, ka transportlīdzekļa vadītājs

nepakļāvās tādas personas atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (par bēgšanu), kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa

vadītāja dokumentus.

Atbilstoši Latvijas APK 243.pantā noteiktajam, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 243. 1pants nosaka, ka pierādīšanas līdzekļi ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu

liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie

pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas

pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesnese administratīvajā lietā konstatē šādus pierādījumus un lietas faktiskos apstākļus:

Ar administratīvā pārkāpuma protokolu PC Nr.431932 konstatēts fakts, ka 2020.gada 17.aprīlī plkst.22.34 Jelgavas novadā, Sesavas

pagastā pa ceļu V1073 (Daumanti – Lielsesava – Svitene) 6.km, virzienā no Daumantiem uz Lielsesavas pusi /pers. B/ vadīja automašīnu OPEL

ASTRA, bez valsts numurzīmēm, un nepakļāvās policijas darbinieku vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (bēga), kura ir pilnvarota pārbaudīt

transportlīdzekļa vadītāja dokumentus (lietas 3.lapa).

Administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts, pamatojoties uz Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa

Kriminālpolicijas nodaļas amatpersonas 2020.gada 24.aprīļa lēmumu par kriminālprocesa Nr.11221038420 materiālu nosūtīšanu administratīvās

lietvedības uzsākšanai (lietas 4.lapa) un protokolā norādītās ziņas ir pamatotas ar lēmumam pievienotajām lietas materiālu kopijām – transportlīdzekļa

vadītāja pārbaudes protokolu NB Nr.355606 ar tam pievienotajām alkometra izdrukām, aizturētā /pers. B/ nopratināšanas protokolu, /pers. H/

paskaidrojumu, ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu Nr. NK 376537, administratīvā pārkāpuma protokoliem PC Nr.431922 un PC

Nr.431950 u.c.

Likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 20.punkts nosaka policijas darbinieku tiesības „apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā

apskati, ja ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības...”. Lietā nepastāv

strīds par to, ka VP Zemgales RP Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākie inspektori M.Utāns un U.Lācis

2020.gada 17.aprīlī pildīja dienesta pienākumus un viņa izteiktā prasība vadītājam /pers. B/ apturēt transportlīdzekli OPEL ASTRA, bez valsts

numurzīmēm, bija pamatota.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmo daļu ceļu satiksmes dalībniekam ir jāizpilda Ceļu satiksmes likuma, ceļu satiksmes

noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāpilda policijas darbinieku un to personu norādījumu, kas

pilnvarotas regulēt satiksmi u.c. Atbilstoši ceļu satiksmes noteikumu 25.7.1.punktam, transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums apturēt transportlīdzekli,

ja policijas darbinieks, robežsargs vai muitas amatpersona dod norādījumu ar skaļruņa palīdzību vai uz konkrēto transportlīdzekļa vadītāju vērstas rokas,

vai zižļa svārstveida kustību no policijas, Valsts robežsardzes vai Valsts ieņēmumu dienesta automobiļa vai motocikla, kam ir normatīvajos aktos par

transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajām prasībām atbilstošs operatīvā transportlīdzekļa krāsojums vai tā nav.

Izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesnese secina, ka policijas darbinieki vairākkārtīgi ar skaļruņa palīdzību izteica norādījumu /pers. B/

apturēt transportlīdzekli, līdz ar to izskatāmajā lietā policijas darbinieki ir rīkojušies, izpildot ceļu satiksmes noteikumos noteiktās prasības.

No Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk – CSDD) Informatīvās sistēmas datiem redzams, ka /pers. B/ nav transportlīdzekļu

vadīšanas tiesību, jo tās noteiktā kārtībā nav iegūtas, kā arī personai ir piemērots vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums saskaņā ar Ceļu satiksmes

likuma 30.panta otrās daļas 3.punktu, ja naudas sods nav samaksāts gada laikā no soda uzlikšanas dienas. Bez tam /pers. B/ piemērots liegums

pamatojoties uz kriminālsodu no 2018.gada 19.decembra līdz 2025.gada 10.janvārim (lietas 14.lapa).

Lietas materiāliem nav pievienotas ziņas no IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem.

Savukārt no lietas materiāliem pievienotā administratīvā pārkāpuma protokola Nr. PC 431950 kopijas (lietas 12.lapa) redzams, ka š.g.

27.aprīlī /pers. B/ ir sastādīts protokols arī par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, kas paredzēti Latvijas APK 149. 4 panta ceturtajā daļā, 149.24

panta pirmajā daļā, 149.4 panta četrpadsmitajā daļā, 149.24 panta otrajā daļā, 149.25 panta pirmajā daļā un 149.25 panta trešajā daļā.

Administratīvā pārkāpuma rīks transportlīdzeklis OPEL ASTRA, bez valsts numurzīmēm, saskaņā ar Latvijas APK 257.panta pirmo un

trešo daļu administratīvā pārkāpuma lietā nav izņemts.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese secina, ka /pers. B/ izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un ar iepriekš

konstatējamiem faktiem, kas nostiprināti lietā esošajos materiālos ir pierādīts, ka viņš ir izdarījis ceļu satiksmes noteikumu 25.7.1.apakšpunkta

pārkāpumu.

Tiesnese atzīst, ka ar administratīvajā lietā esošajiem pierādījumiem – administratīvā pārkāpuma protokolu PC Nr.431932, Valsts

policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas amatpersonas 2020.gada 24.aprīļa lēmumu par kriminālprocesa

Nr.11221038420 materiālu nosūtīšanu administratīvās lietvedības uzsākšanai un tam pievienotajām lietas materiālu kopijām (transportlīdzekļa vadītāja

pārbaudes protokolu NB Nr.355606 ar tam pievienotajām alkometra izdrukām, /pers. H/ paskaidrojumu, ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas

protokolu Nr. NK 376537, administratīvā pārkāpuma protokoliem PC Nr.431922 un PC Nr.431950), paša /pers. B/ liecināto un citiem lietas

materiāliem kopumā ir pilnībā pierādīta viņa vaina Latvijas APK 149. 5 panta piektās daļas administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, proti, ir pierādīts fakts,

ka /pers. B/ protokolā norādītajā laikā un vietā nepakļāvās tādas personas vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli, kura ir pilnvarota pārbaudīt

transportlīdzekļa vadītāja dokumentus.

Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas

garā, /pers. B/ saucams pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 149. 5 panta piektās daļas soda sankcijas

ietvaros.

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi un

mantisko stāvokli, proti, algotu darbu nestrādā, apgādājamo nav, administratīvi sodīts. Par atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Latvijas APK

33.pantu tiesnese atzīst izdarītā vaļsirdīgu nožēlošanu, bet atbildību pastiprinošus apstākļus saskaņā ar Latvijas APK 34.pantu tiesnese nekonstatē.

Konstatēto atbildību mīkstinošo apstākli un pastiprinošo apstākļu neesamību tiesnese ņem vērā, nosakot /pers. B/ piemērotā pamatsoda – administratīvā

aresta un papildsoda – naudas sods, soda mēru, atzīstot par iespējamu to noteikt atbilstoši minimālajai šo sodu sankcijai.

Latvijas APK 31.pantā noteiktie apstākļi administratīvā aresta nepiemērošanai lietā nav konstatēti.

Atbilstoši Latvijas APK 317.pantam, lēmumu par administratīvo arestu izpilda pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas

kārtībā un lēmums nav pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā apelācijas tiesas nolēmums.

Lēmums par administratīvā soda – transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu, pamatojoties uz Latvijas APK 291.pantu, ir izpildāms ar

tā pieņemšanas brīdi. Saskaņā ar Latvijas APK 309.pantu lēmumu par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu izpilda, izdarot attiecīgu ierakstu

transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā un izņemot transportlīdzekļu vadītāja

apliecību.

Saskaņā ar Latvijas APK 29. 2 panta pirmo daļu aizliegumu noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības piemēro

transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem nav šo tiesību un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko paredzēta transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana.

Aizliegums attiecas uz visām transportlīdzekļu kategorijām, izņemot velosipēdu, neatkarīgi no tā, ar kuras kategorijas transportlīdzekli pārkāpums izdarīts.

Atbilstoši Latvijas APK 285.pantam sūdzības iesniegšana noteiktajā termiņā neaptur lēmuma izpildi speciālo tiesību – transportlīdzekļa

vadīšanas tiesību atņemšanas piemērošanā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 29., 213., 272., 274.- 275., 289. 6.-289.7 ., 289.13 ., 289.16-289.18., 2991., 309. un 317.pantu,

tiesnese

nosprieda

1. Atzīt par vainīgu /pers. B/Latvijas APK 149. 5 panta piektajā daļā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar administratīvo

arestu uz desmit diennaktīm un naudas sodu 1200 euro apmērā, piemērojot aizliegumu iegūt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz četriem

gadiem.

2. Administratīvā aresta izpildi uzsākt pēc sprieduma stāšanās spēkā. Aresta termiņu skaitīt no personas aizturēšanas brīža.

3. Administratīvā aresta izpildi uzdot Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldei.

4. Sprieduma izpildi daļā par aizliegumu iegūt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uzdot Ceļu satiksmes drošības direkcijas Jelgavas nodaļai un

valsts aģentūrai “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra”.

Pilns nolēmums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 5.jūnijā.

Spriedumu desmit darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā ir tiesības pārsūdzēt Zemgales

apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē uzliktais naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas, iemaksājot to

šādā kontā: kods 0551 naudas sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.

Maksājuma mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde.

Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Zemgales rajona tiesā 202.kabinetā.

Tiesnese I.Salaka