Court dismisses fine due to procedural violation of the Administrative Offences Code's six-month investigation start deadline.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the administrative fine against the plaintiff because the police failed to initiate the investigation within the statutory six-month deadline. Although a violation occurred in May 2018, the investigation protocol was only drafted in December 2018, exceeding the time limit set by the Administrative Offences Code. Consequently, the court ruled that the proceedings were invalid and ordered the case to be closed without evaluating the plaintiff's defense regarding the vehicle's status.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37. panta 1. daļa; 238.1 pants; 239. pants 7. punkts: Proceedings in administrative offence cases must be initiated within six months of the offence; failure to do so renders the proceedings void and requires case closure.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1A-0395-20/22
ECLI:LV:RIRT:2020:0422.1A33096719.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2020.gada 22.aprīlī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese Ingrīda Bite
rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzībā par Jūrmalas pilsētas Pašvaldības
policijas 2019.gada 10.aprīļa lēmumu Nr.1-13.1/600.
Aprakstošā daļa
2018.gada 5.decembrī Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektors Valsts amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ
Nr.729349 par to, ka 2018.gada 22.maijā, plkst.08.43, /pers. A/, vadot transportlīdzekli Porsche Cayenne, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas
numurs/, caur “Priedaines satiksmes mezgls”, Jūrmalā, iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Ir
pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas
pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta šo noteikumu 49.punktā.
Protokols sastādīts bez personas klātbūtnes. /pers. A/ uzlikts naudas sods 50,00 euro apmērā (lietas 32.lapa).
Par minēto lēmumu /pers. A/ iesniedza sūdzību Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšniekam (lietas 36.-38., 41.-43.lapa).
Ar Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka /valsts amatpersona/ 2019.gada 10.aprīļa lēmumu Nr.1-13.1/600 ar Pašvaldības policijas
2018.gada 5.decembra administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.729349 pieņemtais lēmums – naudas sods 50,00 euro atstāts negrozīts, bet sūdzība
noraidīta (lietas 44.-48.lapa).
2019.gada 16.maijā Rīgas rajona tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk – sūdzības iesniedzēja) sūdzība par Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas
(turpmāk – iestāde) 2019.gada 10.aprīļa lēmumu Nr.1-13.1/600 (turpmāk – Lēmums) (lietas 2.-5.lapa).
Sūdzībā norādīts, ka transportlīdzeklis Porsche Cayenne, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis),
administratīvā pārkāpuma izdarīšanas laikā bija ar patapinājuma līgumu nodots sūdzības iesniedzējas lietošanā, un sūdzības iesniedzēja paļāvās, ka
patapinātāji, kas ir patstāvīgi Jūrmalas iedzīvotāji, ir saņēmuši caurlaidi, lai ar minēto Transportlīdzekli būtu atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā.
Turklāt sūdzības iesniedzēja savlaicīgi nesaņēma informāciju par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, tādējādi neapzinoties, ka ir pārkāpusi
Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas
administratīvajā teritorijā” (turpmāk – Saistošie noteikumi) 5.punkta prasības, un laika periodā no 2018.gada maija līdz 2018.gada septembrim izdarot
vienu un to pašu administratīvo pārkāpumu 80 reizes.
Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka nav ievērots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā noteiktais administratīvā soda mērķis, jo
iestāde savas bezdarbības dēļ ir pieļāvusi atkārtotu pārkāpumu izdarīšanu.
Turklāt sūdzības iesniedzēja atsaukusies uz Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2018.gada 8.jūnija spriedumu, norādot, ka pie
līdzīgiem apstākļiem iestādes Lēmums ir atceļams un administratīvā pārkāpuma lietvedība izbeidzama.
Sūdzībā norādīts, ka iestāde nav ievērojusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1panta pirmajā daļā noteikto lietvedības uzsākšanas
procesuālo kārtību, proti, nav pieņēmusi lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu triju darba dienu laikā pēc ziņu, kuras norāda uz
iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, saņemšanas. Sistēma, kas fiksē ziņas par pārkāpumu, atrodas iestādes rīcībā, tādējādi nodrošinot, ka
iestāde minētās ziņas saņem nekavējoties, nevis, kā izskatāmajā gadījumā, par pārkāpumu, kas izdarīts 2018.gada 22.maijā, ziņas saņemtas 2018.gada
6.novembrī.
Norādīts, ka, lai nodrošinātu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1.pantā noteiktos administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevumus,
iestādei bija jāsoda sūdzības iesniedzēja nekavējoties pēc pārkāpuma izdarīšanas.
Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka iestāde nav ievērojusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7.pantā noteikto likumības nodrošināšanu un
32.panta vispārīgos noteikumus soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu. Turklāt iestāde nav ņēmusi vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 35.panta otrās daļas prasības par administratīvo sodu uzlikšanu, ja izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi, un prasības attiecībā uz
administratīvā pārkāpuma protokolu, kas noteiktas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 246.pantā.
Sūdzības iesniedzēja lūdz atcelt Lēmumu un izbeigt lietu.
Ar Rīgas rajona tiesas 2019.gada 24.maija lēmumu ierosināta tiesvedība sūdzības iesniedzējas sūdzībā par iestādes Lēmumu. Līdz tiesas
noteiktajam termiņam – 2019.gada 21.jūnijam – no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums tiesnesei.
Motīvu daļa
Pārbaudot lietas materiālus un tajā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka iestādes Lēmums ir atceļams un lieta izbeidzama.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmajā daļā noteikts, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā
sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.
No administratīvā pārkāpuma protokola ZZ Nr.729349 redzams, ka pārkāpums izdarīts 2018.gada 22.maijā, tādējādi secināms, ka lietvedība
administratīvā pārkāpuma lietā uzsākama ne vēlāk kā līdz 2018.gada 22.novembrim.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1pantu lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var pieņemt, arī
sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo
pārkāpumu.
Tiesa konstatē, ka administratīvā pārkāpuma lietas materiālos nav atrodams lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu nedz
atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, nedz rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu. Turklāt
administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts 2018.gada 5.decembrī, proti, pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmajā daļā
noteiktā sešu mēnešu termiņa.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā uzsākta, neievērojot termiņu, kas noteikts Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmajā daļā, tādējādi pieļaujot būtisku procesuālu pārkāpumu.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 7.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā
lietvedība jāizbeidz, ja ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi.
Turklāt norādāms, ka lietas materiālos esošā izdruka no Dokumentu un procesu vadības sistēmas “DocLogix” un šajā sistēmā izveidotie dokumenti
nevar tikt atzīti par lēmumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa izpratnē. Rezolūcija par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu, kas
fiksēta minētajā sistēmā, ko iestāde izmanto iekšējās lietvedības kārtošanai, neatbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1panta pirmajā
daļā noteiktajam par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu, jo attiecīgā rezolūcija ir fiksējama uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par
iespējamu administratīvo pārkāpumu.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestādes Lēmums un sākotnējais lēmums par Saistošo noteikumu 49.punktā paredzētā administratīvā soda
uzlikšanu ir atceļami, bet administratīvā pārkāpuma lieta izbeidzama.
Pastāvot minētajiem apstākļiem, tiesa neatzīst par nepieciešamu vērtēt sūdzībā norādīto.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 2.punktu, tiesa
nosprieda
atcelt Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas 2019.gada 10.aprīļa lēmumu Nr.1-13.1/600, atcelt administratīvā pārkāpuma protokolā ZZ
Nr.729349 ietverto lēmumu par naudas soda piemērošanu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu attiecībā pret /pers. A/ (administratīvā pārkāpuma
protokols ZZ Nr.729349).
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas
sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā, Jūrmalā.
Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 22.aprīlī.
Tiesnese Ingrīda Bite