Court convicts defendant of administrative offense for refusing police orders and imposes 40 euro fine.

Lietas arhīva Nr. 1-0281-20/2

ECLI:LV:ZRT:2020:0617.173028120.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2020.gada 17.jūnijā

Zemgales rajona tiesas tiesnese I.Salaka,

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie

administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 175.panta.

Aprakstošā daļa

2020.gada 30.martā Zemgales rajona tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk- VP Zemgales RP) Jelgavas

iecirkņa Kārtības policijas nodaļas amatpersonas š.g. 30.martā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PC Nr.392362 un tam pievienotie

administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2020.gada 8.martā plkst.12.25 Jelgavā, Pētera ielā 5, /pers. A/nepakļāvās vairākkārtīgām policijas

darbinieku likumīgām prasībām pārstāt lamāties rupjiem lamu vārdiem un izkāpt no dienesta automašīnas aizturēto personu nodalījuma. Pēc izkāpšanas

no aizturēto personu nodalījuma /pers. A/ mēģināja bēgt, un vēlāk mantu apskates laikā turpināja rupjiem lamu vārdiem lamāties uz policijas

darbiniekiem, laikā, kad viņi izpildīja dienesta pienākumus.

/pers. A/ darbības kvalificētas kā Latvijas APK 175.panta administratīvais pārkāpums.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

Administratīvā pārkāpuma protokols PC Nr.392362 /pers. A/ sastādīts saskaņā ar Latvijas APK 248. 1pantu, proti, bez pārkāpēja

klātbūtnes un 2020.gada 30.martā protokola eksemplārs nosūtīts uz personas deklarēto dzīves vietu (lietas 16.lapa). Atbilstoši Latvijas APK

248.1pantam uzskatāms, ka /pers. A/ ar administratīvā pārkāpuma protokolu ir iepazinies septītajā dienā pēc nodošanas pastā.

Rakstveida paskaidrojumu par lietas apstākļiem /pers. A/ nesniedza.

Tiesas sēdē /pers. A/ paskaidroja, ka tika aizturēts sakarā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Aizturēšanas laikā pieļāva necenzētu

vārdu lietošanu, jo uzskatīja, ka aizturēšanai nav pamata. Savu vainu atzina, izdarīto nožēloja. Izteikt lūgumus, papildinājumus un iesniegt pierādījumus

/pers. A/ nevēlējās.

Iestādes pilnvarotais pārstāvis Latvijas APK 289.2 pantā noteiktās tiesības piedalīties tiesas sēdē neizmantoja.

Motīvu daļa

Uzklausījusi /pers. A/ paskaidrojumu, pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese secina, ka /pers. A/

ir izdarījis Latvijas APK 175.pantā paredzētu administratīvo pārkāpumu, proti, 2020.gada 8.martā viņš ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku

likumīgajām prasībām.

Minētie secinājumi izdarīti, pamatojoties uz turpmāk minētajiem apstākļiem.

Atbilstoši Latvijas APK 272.pantam institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši

un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 175.panta noteikumi nosaka, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka,

robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanu vai dienesta pienākumus

ir paredzēta administratīvā atbildība.

Lai atzītu, ka persona ir vainojama administratīvajā pārkāpumā pēc minētā panta, jākonstatē, vai policijas darbinieki pildīja dienesta

pienākumus, vai policijas darbinieku prasības konkrētajā gadījumā ir bijušas likumīgas un vai nepakļaušanās šim prasībām bijusi ļaunprātīga.

Latvijas APK 243.pants nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi,

personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie

pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas

pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Administratīvā pārkāpuma lietā tiesnese konstatē šādus pierādījumus.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta ceturtajai daļai par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kas fiksētas VP Zemgales RP Jelgavas

iecirkņa Kārtības policijas nodaļas amatpersonas sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā PC Nr.392362 (lietas 3.lapa).

Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1pantu par pierādīšanas līdzekļiem administratīvā pārkāpuma lietā atzīstams 2020.gada 11.marta lēmums

par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā (lietas 4.lapa), VP Zemgales RP Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora

A.Barkovska un VP Zemgales RP Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektores D.Salmiņas ziņojums (lietas 5.-6.lapa), transportlīdzekļa

vadītāja pārbaudes protokola Nr. NB 355281 kopija (lietas 9.lapa), administratīvās aizturēšanas protokola Nr.23 kopija (lietas 10.lapa),

transportlīdzekļa vadītāja nosūtījuma uz medicīnisko pārbaudi kopija (lietas 11.lapa), medicīniskās pārbaudes protokola Nr.50 alkohola ietekmes

(koncentrācijas) noteikšanai kopija (lietas 12.lapa), u.c.

Ar IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem konstatēts, ka /pers. A/ ir vairāki spēkā

esoši administratīvie sodi, bet gada laikā administratīvi sodīts divas reizes, pēdējo reizi – 2020.gada 13.martā pēc Latvijas APK 149. 8 panta divdesmit

trešās daļas ar naudas sodu 450 euro apmērā, kas nav izpildīts (lietas 17.-18.lapa).

Vērtējot /pers. A/ vainu Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, tiesnese atzīst, ka lietā nepastāv strīds

par to, ka policijas darbinieki A.Barkovskis un D.Salmiņa pildīja dienesta pienākumus, kriminālprocesa ietvaros aizturot alkohola reibumā esošu

transportlīdzekļa vadītāju.

No policijas darbinieku A.Barkovska un D.Salmiņas dienesta ziņojumiem izriet, ka 2020.gada 8.martā plkst.12.25 aizturējuši

automašīnas vadītāju /pers. A/, kurš bijis alkohola reibuma stāvoklī un ievietojuši dienesta automašīnas aizturēšanas nodalījumā. Transportēšanas laikā

/pers. A/ apsaukājies uz policijas darbiniekiem necenzētiem vārdiem (pidars, padla, musori jobanije), uz lūgumiem pārtraukt lamāties, /pers. A/

nereaģēja, turpinot apsaukāties, kā arī nepakļāvās likumīgām prasībām izkāpt no dienesta transportlīdzekļa. Brīdī, kad /pers. A/ izkāpa no dienesta

automašīnas, viņš mēģināja aizbēgt prom. /pers. A/ nogādājuši Operatīvās vadības nodaļā un ievietojuši aizturēšanas telpā. Veicot mantu apskati, /pers.

A/ nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām pārtraukt lamāties necenzētiem vārdiem (lietas 5.-6.lapa).

Atbilstoši likuma “Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1. un 4.punktam policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši

dienesta kompetencei, ir tiesības prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret

likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus, sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā

nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt

likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pienākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos

sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc piekritības.

Tiesnese secina, ka lietā ir iegūti pietiekoši pierādījumi, ka policijas darbinieka likumīgās prasības pārtraukt lamāšanos un izkāpt no

dienesta transportlīdzekļa tika izteiktas vairākkārtīgi un /pers. A/ tās ignorēja.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka policijas darbinieki A.Barkovskis un D.Salmiņa būtu izprovocējuši /pers. A/ uz pretlikumīgu rīcību un viņa

pienākums bija izpildīt policijas darbinieka prasības, jo likuma “Par policiju” 22.panta pirmā un trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieks ir valsts varas

pārstāvis un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās

policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona,

kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

Tāpat judikatūrā ir nostiprināta atziņa, lai personas rīcību varētu uzskatīt par ļaunprātīgu, kā tas noteikts Latvijas APK 175.panta

dispozīcijā, pietiek ar to, ka tiek pierādīta personas vaina attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā un īpašs jēdziena „ļaunprātīgums” iztulkojums un novērtējums,

lai varētu atzīt personu par vainīgu nodarījumā, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā, nav nepieciešams.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese secina, ka /pers. A/ izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un ar iepriekš

konstatētajiem faktiem, kas nostiprināti lietā esošajos materiālos ir pierādīts, ka /pers. A/ ir izdarījis Latvijas APK 175.pantā paredzētu administratīvo

pārkāpumu, proti, protokolā norādītajā laikā un vietā ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.

/pers. A/ vaina Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar administratīvās lietas materiāliem

kopumā, proti, administratīvā pārkāpuma protokolu PC Nr.392362, 2020.gada 11.marta lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma

lietā, VP Zemgales RP Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora A.Barkovska un VP Zemgales RP Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas

nodaļas inspektores D.Salmiņas ziņojumu, transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola Nr. NB 355281 kopiju, administratīvās aizturēšanas protokola

Nr.23 kopiju, transportlīdzekļa vadītāja nosūtījuma uz medicīnisko pārbaudi kopiju, medicīniskās pārbaudes protokola Nr.50 alkohola ietekmes

(koncentrācijas) noteikšanai kopiju, IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem un citiem lietā

esošajiem rakstveida pierādījumiem.

Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas

garā, /pers. A/ saucams pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 175.pantā paredzētās soda sankcijas ietvaros.

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā pārkāpuma raksturu, tā izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja personību, vainas pakāpi un mantisko

stāvokli, proti, algotu darbu nestrādā, apgādājamo nav, administratīvi sodīts. Par atbildību mīkstinošo apstākli saskaņā ar Latvijas APK 33.panta pirmās

daļas 1.punktu tiesnese atzīst izdarītā vaļsirdīgu nožēlošanu, bet par atbildību pastiprinošo apstākli saskaņā ar Latvijas APK 34.panta pirmās daļas

6.punktu – pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu iespaidā.

Izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus to savstarpējā sakarībā, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda mērķi ir iespējams sasniegt

/pers. A/ piemērojot naudas sodu, kas ir samērīgs ar izdarītā pārkāpuma raksturu un smagumu. Nosakot naudas soda apmēru, tiesnese ņem vērā, ka

lietā konstatēts viens atbildību mīkstinošs un pastiprinošs apstāklis.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 213., 244., 270., 272., 274., 289.6 - 289.7 , 289.13 ., 289.16 -289.18 un 299.pantu, tiesnese

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar naudas sodu 40 euro

apmērā.

Pilns nolēmums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 17.jūnijā.

Spriedumu desmit darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā ir tiesības pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai,

apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona ties

Naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no nolēmuma saņemšanas dienas, naudas sodu iemaksājot to šādā kontā: kods 0551 naudas

sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.

Maksājuma mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde.

Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Zemgales rajona tiesā 202.kabinetā.

Tiesnese I.Salaka