Court partially allows minor's alimony claim against father for school attendance in Latvia.

Lieta Nr.C12329716

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Krāslavā 2017.gada 5.janvārī

Daugavpils tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Stivriņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 6.oktobrī Daugavpils tiesā saņemta prasītāja /pers. A/ maza apmēra prasība pret atbildētāju /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs ir prasītāja tēvs. Prasītājs mācās Daugavpils tirdzniecības profesionālajā vidusskolā dienas nodaļas 1.kursā.

Tā kā mācības notiek klātienē, prasītājs nespēj mācības savienot ar darbu. Tēvs materiālo palīdzu nesniedz. Lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu

prasītājam uzturlīdzekļus 130 euro apmērā. Spriedumu lūdz izpildīt nekavējoties. Piedzītos uzturlīdzekļus pārskaitīt uz prasītāja kontu /konta numurs/.

Norādīja, ka nepiekrīt mediācijas izmantošanai un nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumu par prasības pieteikumu. Tiesas nosūtītos dokumentus atbildētājs deklarētajā dzīvesvietā nav saņēmis, kas

neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Līdz ar to, atzīstams, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta otrās daļas prezumpcijai dokumenti

atbildētājam izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.

Civilprocesa likuma 250.21panta pirmā daļa nosaka, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm (148.pants), pusēm ir izskaidrotas pušu

procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.2 5 panta pirmo daļu, 2016.gada 28.oktobrī pusēm ir paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas

kancelejā, tas ir – 2017.gada 5.janvārī.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

No lietas materiālos esošās /pers. A/ dzimšanas apliecības /apliecības numurs/ redzams, ka atbildētājs /pers. B/ ir prasītāja tēvs. Prasītājs mācās

Daugavpils tirdzniecības profesionālajā vidusskolā dienas nodaļas 1.kursā, apgūst pavāra specialitāti, kā to apstiprina Daugavpils tirdzniecības

profesionālās vidusskolas 2016.gada 9.septembrī izdotā izziņa Nr.1.40.11/152.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta nosacījumiem vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu, pienākums gādāt par

bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Bērna uzturēšana sevī ietver ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu bērnam, arī viņa izglītošanu, sagatavojot bērnu

sabiedriski derīgam darbam, kā tas noteikts Civillikuma 177.pantā. Tiesa uzskata, ka arī pēc pilngadības sasniegšanas mācību laikā vecāku pienākums ir

nodrošināt bērnam ēdienu, apģērbu, mājokli un veselības aprūpi, bērna izglītošanu, nodrošinot garīgo un fizisko attīstību, lai sagatavotu savu bērnu

sabiedriski derīgam darbam.

Atbilstoši Civillikuma 179.panta noteikumiem likums vecāku pienākumu apgādāt bērnu neierobežo ar bērna pilngadību, bet ar laiku, kad viņš var

sevi pats apgādāt. Saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 19.panta ceturto daļu par darba nespējīgiem ģimenes locekļiem uzskatāmas arī šā panta

otrajā un trešajā daļā norādītās personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās laikā, kad iestājusies apgādnieka nāve, vai vēlāk mācās vai studē

vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs, koledžās vai augstskolās pilna laika klātienē, izņemot laiku, kad persona ir pārtraukusi studijas.

Tiesa uzskata, ka Civillikuma 179.panta pirmās daļas tiesiskā sastāva pazīme „kad bērns pats var sevi apgādāt” interpretācija atbilst likuma „Par

valsts pensijām” 19.pantā paredzētajam, ka „par darba nespējīgiem uzskatāmi bērni, kuri mācās vidējās vai augstākās mācību iestādēs dienas nodaļā un

nav vecāki par 24 gadiem”.

Tātad saskaņā ar Civillikuma 179.pantu un likuma „Par valsts pensijām” 19.pantu, bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas

nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, un līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu. Turpretī, ja bērns ir

vecāks par 24 gadiem un turpina mācīties, tad pieņemams, ka bērns spēj sevi apgādāt un vecākiem vairs nav pienākums uzturēt bērnu.

Arī no Augstākās tiesas nolēmumiem izriet atziņa, ja bērns pēc pilngadības sasniegšanas objektīvu iemeslu dēļ nevar pats sevi apgādāt, tad

atbilstoši Civillikuma 179.panta pirmajai daļai vecāku pienākums viņu uzturēt turpinās (sk. Senāta 2008.gada 26.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-

440, 2010.gada 27.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-251, 2010.gada 24.marta spriedumu lietā Nr.SKC-488, Augstākās tiesas Civillietu

departamenta 2014.gada 17.jūnija spriedumu lietā Nr.SKC-507, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 7.janvāra spriedumu

lietā Nr. SKC-1478).

Tiesa atzīst, ka prasītājs /pers. A/ ir pamatoti cēlis prasību par uzturlīdzekļu piedziņu no atbildētāja, jo viņš mācās Daugavpils tirdzniecības

profesionālajā vidusskolas dienas nodaļas 1.kursā. Prasītājs norāda, ka tēvs labprātīgi nepiedalās bērna uzturēšanā. Tiesa uzskata, ka, mācoties

Daugavpils tirdzniecības profesionālās vidusskolas dienas nodaļas 1.kursā, prasītājam nav iespēju pelnīt naudu sevis uzturēšanai.

No Civillikuma 179.panta izriet, ka uzturlīdzekļi ir jāmaksā atbilstoši vecāku spējām un mantas stāvoklim līdz laikam, kad bērns pats sevi varēs

apgādāt. Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas uzturlīdzekļus 130 euro apmērā ik mēnesi, prasības pieteikumam pievienots uzturlīdzekļu summas aprēķins.

Civilprocesa likuma 96.panta pirmā daļa noteic, ja tiesa atzīst kādu faktu par vispārzināmu, tas nav jāpierāda. Pie šādiem faktiem pieder vēstures

notikumi, dabas notikumi, kā arī vispārzināmas uz pieredzi pamatotas patiesības. Jautājumu par to, vai fakts uzskatāms par vispārzināmu, izšķir tiesa. Kā

Senāts norādījis 2011.gada 18.maija spriedumā lietā Nr.SKC-863, tiesa var atbrīvot lietas dalībniekus no pierādījumu iesniegšanas, ja tiesa atzīst par

vispārzināmu, ka bērnam uzturēšanas izdevumos iekļaujami izdevumi par ēdienu, apģērbu, mājokli, higiēnas piederumiem u.t.t..

Tiesa atzīst, ka prasītājam katru mēnesi rodas izdevumi par ēdienu, apģērbu, mājokli, higiēnas piederumiem, mācību līdzekļu iegādei, līdz ar to par

šiem apstākļiem pierādījumi nav jāiesniedz.

Uzturlīdzekļu sniegšanas pienākums primāri saistīts ar vecāku mantas stāvokli un šim stāvoklim atbilstošu bērnu nodrošinājumu, lai, nosakot

uzturlīdzekļu apmēru, maksimāli tiktu nodrošinātas bērna intereses (Senāta 2011.gada 18.maija spriedums lietā Nr.SKC-863/2011 11.punktu).

Lai noteiktu piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, tiesai, izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar pušu paskaidrojumiem, ir: jānoskaidro,

kāda ir bērna uzturam nepieciešamā summa, lai vislabāk nodrošinātu bērna intereses; jāizvērtē vecāku mantas stāvoklis un spēja šādu summu segt

(vecākiem bērni jāapgādā atbilstoši katra ienākumiem un mantas stāvoklim); bērna uzturam noteikto summu jāsadala proporcionāli katra vecāka

mantiskajam stāvoklim, ievērojot katra vecāka ieguldījumu bērna uzturēšanai (Augstākās tiesas Senāta spriedumi lietās SKC1068/2012; SKC-

1024/2012; SKC-1391/2012; SKC-1459/2014).

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada apkopojumā „Par tiesu praksi strīdu izskatīšanā par aizgādības

(kopīgas, atsevišķas, ikdienas) un saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem bērnam” noteikts, ka izvērtējot vecāka mantisko stāvokli uzturlīdzekļu piedziņas

lietās, ir būtiski konstatēt šīs personas mantisko stāvokli ne tikai uz lietas izskatīšanas brīdi, bet arī tā faktisko iespēju nopelnīt jeb darbaspējas, kas ietver

sevī konkrētās personas vecumu, izglītību, darba pieredzi, veselības stāvokli un citus personību raksturojošus faktus.

Saskaņā ar 2015.gada 24.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba

laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” minimālā mēnešalga no 2017.gada 1.janvāra sastāda 380 euro.

Likumdevējs nav ierobežojis nosakāmo uzturlīdzekļu apjomu, izņemot minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa

mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam. Ministru kabineta noteikumos noteiktā minimālā summa, kas no 2017.gada 1.janvāra ir

114 euro, piedzenama tikai tad, ja personai, no kuras piedzenami uzturlīdzekļi, ir īpaši apstākļi, piemēram, darba nespēja, kad viņš objektīvi nevar sniegt

līdzekļus vispār vai var tos sniegt nepietiekošā apmērā.

Vērtējot atbildētāja mantisko stāvokli, tiesa ir konstatējusi, ka pēc publisko datu bāzes informācijas viņam nepieder nedz nekustamie īpašumi, nedz

transportlīdzekļi. Citu pierādījumu par atbildētāja ienākumiem lietā nav. Prasītājs nav pieteicis lūgumu izprasīt ziņas no attiecīgām iestādēm par atbildētāja

materiālo stāvokli, atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumu par prasību, līdz ar to lietā nav gūti pierādījumi par atbildētāja materiālo stāvokli.

Tiesas ieskatā Ministru kabineta noteikumos noteiktais minimālais apjoms piedzenams tikai tad, ja ir īpaši apstākļi, piemēram, darba nespēja, kad

uzturlīdzekļu devējs objektīvi nevar sniegt līdzekļus vispār vai var tos sniegt nepietiekošā apmērā.

Izvērtējot minētos faktorus, tiesa secina, ka atbildētājs ir darbspējas vecumā, lietā nav ziņu, ka viņam ir konstatēti darbspējas ierobežojoši iemesli,

līdz ar to viņš var nodrošināt bērnam uzturlīdzekļu apjomu lielāku par Ministru kabineta noteikumos noteikto minimālo summu.

Civilprocesa likuma 93.pants nosaka, ka katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam ir

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.pantā deklarēto sacīkstes principu pierādījumus vāc un iesniedz puses, līdz ar to pierādīšanas pienākums

vienādā mērā attiecas uz abām pusēm, kā tas arī paredzēts šā likuma 93.panta pirmajā daļā.

Tiesai nav šaubu par to, ka bērna uzturēšanai nepieciešami līdzekļi, kas pārsniedz valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Taču izšķirot

strīdu, tiesa bērnam nepieciešamos izdevumus vērtē nevis pēc ideāli vēlamās pozīcijas, bet samērojot to ar abu vecāku materiālajām iespējām.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.pants paredz, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina

pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību.

Tā kā bērna uzturēšanas pienākums gulstas uz abiem bērna vecākiem, novērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa ņem vērā to apstākli, ka

atbildētāja īpašumā nav nekustamo īpašumu un transportlīdzekļu, to, ka atbildētājs ir darbspējas vecumā, viņam nav konstatēti darbspējas ierobežojoši

iemesli, tajā skaitā veselības problēmas. Tiesa uzskata, ka atbildētājs var strādāt, gūst ienākumus un nodrošināt bērnam uzturlīdzekļu apjomu lielāku par

Ministru kabineta noteikumos noteikto minimālo summu.

Tiesa atzīst, ka atbilstoši taisnīguma un samērīguma principam no atbildētāja prasītāja labā piedzenami uzturlīdzekļi 120,00 euro apmērā līdz

mācību pabeigšanai Daugavpils tirdzniecības profesionālā vidusskolā.

Uzturlīdzekļu piedziņa uzsākama ar prasības pieteikuma iesniegšanas dienu - 2016.gada 6.oktobri, jo uzturlīdzekļi par šo periodu nav maksāti.

Prasītājs ir pieteicis lūgumu noteikt nekavējošu sprieduma izpildi. Tiesa atzīst, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktam

spriedums izpildāms nekavējoši, ņemot vērā, ka uzturlīdzekļu piedziņa skar bērna intereses.

Tā kā prasītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas uzturlīdzekļu lietā, tad tie ir

piedzenami no atbildētāja.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktu, 35.panta pirmās daļas 3.punktu, 40.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu

no atbildētāja valsts labā piedzenama valsts nodeva no piedzītās uzturlīdzekļu summas par gadu 216,00 euro (15% no gada summas 1440 euro (12

mēneši x 120 euro)) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie tiesas izdevumi 5,31 euro.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, kas nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā

nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 35., 40., 42., 43., 97., 193., 204.1, 205., 250.25 un 250.27 pantu, Civillikuma

179.pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus 120 euro (viens simts

divdesmit euro) mēnesī no 2016.gada 6.oktobra līdz mācību pabeigšanai Daugavpils tirdzniecības profesionālā vidusskolā.

Uzturlīdzekļus pārskaitīt uz prasītāja kontu /konta numurs/.

Spriedumu daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildīt nekavējoties.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 216,00 euro (divi simti sešpadsmit euro), kas jāieskaita Valsts

kasei, reģistrācijas Nr.90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts kase, NMR 90000050138, konta Nr.LV55TREL1060190911200, BIC kods

TRELLV22, norādot maksājuma mērķi civillieta Nr.C12329716.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,31 euro (pieci euro 31 cents), kas

jāieskaita Tiesu administrācijai, NMR 90001672316, reģistrācijas Nr.LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, konta

Nr.LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: kods 21499, civillieta Nr.C12328816.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas,

uzliekot par pienākumu iesniegt Daugavpils tiesā (Daugavpilī, Krāslavā, Preiļos) pierādījumus par tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2017.gada 5.janvāra Latgales apgabaltiesai,

apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese I.Stivriņa