Court imposes administrative detention for repeated failure to comply with police control curfew conditions.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of an administrative offense for failing to remain at his residence during the mandatory police control curfew hours. Although the defendant did not appear in court, the judge ruled that proper notification was established and his absence was not excusable. Consequently, the court imposed a three-day administrative detention sentence due to his history of repeated violations and lack of rehabilitation.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta; 32. panta; 33. panta; 34. panta: Administrative detention may be imposed as a penalty for repeated violations of police control curfew conditions when the offender has failed to reform despite prior warnings and sanctions.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.120 0273 16/11
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2016.gada 26.septembrī
Liepājas tiesa
tiesnese A.Daidere atklātā tiesas sēdē Liepājā, Republikas ielā 14, izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. B/, personas kods
/personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- APK) 177.panta,
k o ns t a t ē j a :
2016.gada 15.jūnijā plkst.23:29 /pers. B/ kā persona, kurai ar tiesas spriedumu noteikts papildsods- policijas kontrole, neatradās savā dzīvesvietā
/adrese/. Ar lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu /pers. B/ noteikts, ka no plkst.23.00 līdz 06.00 jāatrodas savā dzīvesvietā, līdz ar
ko ir pārkāpis policijas kontroles nosacījumus.
Ar šādām savām darbībām /pers. B/ izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā.
/pers. B/ administratīvā pārkāpuma protokolu nav parakstījis. Administratīvā pārkāpuma protokolā veikts ieraksts, ka protokols sastādīts bez
/pers. B/ klātbūtnes, pamatojoties uz Latvijas APK 248.1 pantu. Protokola eksemplārs 2016.gada 20.jūlijā nosūtīts pa pastu ierakstītā sūtījumā uz /pers.
B/ dzīvesvietas adresi – /adrese/ (lietas 3.-4. lapa).
Uz tiesas sēdi /pers. B/ neieradās. Par tiesas sēdes laiku un vietu viņam paziņots Latvijas APK 268. 1 panta noteiktajā kārtībā, 2016.gada
16.augustā ierakstītā pasta sūtījumā nosūtot tiesas pavēsti uz viņa norādīto dzīvesvietu (lietas 1. lapa).
Saskaņā ar Paziņošanas likuma 4.panta pirmo daļu adresātam ir pienākums būt sasniedzamam norādītajā adresē. Lietā nav iegūtas ziņas par
objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no /pers. B/ gribas, bija šķērslis tiesas pavēstes saņemšanai norādītajā adresē. Līdz ar to, ievērojot Paziņošanas
likuma 8.panta ceturtās daļas noteikumus, atzīstams, ka /pers. B/ par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots likumā noteiktajā kārtībā – septītajā dienā pēc
tiesas pavēstes nodošanas pasta nodaļā, proti – 2016.gada 23.augustā.
Lietā nav saņemtas ziņas par /pers. B/ neierašanās iemesliem, lūgumi nav saņemti.
VP Kurzemes reģionālās pārvaldes Liepājas iecirknim par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots likumā noteiktā kārtībā. Iestādes pārstāvis uz tiesas
sēdi neieradās, nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu.
Tiesnese nekonstatē šķēršļus lietas izskatīšanai bez lietas dalībnieku klātbūtnes.
Pārbaudot un izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesnese konstatē, ka /pers. B/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta
Latvijas APK 177.pantā.
Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata tiesnese likumā noteiktā
kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme
lietas pareizā izlemšanā. Tiesnese izskatot lietu, pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi
izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
/pers. B/ vaina pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar lietā esošajiem tālāk izklāstītiem pierādījumiem: ar Valmieras cietuma izziņu, ka /pers. B/
2015.gada 14.jūnijā atbrīvots pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas no Valmieras cietuma (lietas 11.lapa); ar 2016.gada 2.jūnija lēmumu par policijas
kontroles ierobežojumu piemērošanu, no kura redzams, ka ar Kurzemes apgabaltiesas 2008.gada 19.septembra spriedumu /pers. B/ piemērots
papildsods- policijas kontrole, policijas kontrole noteikta līdz 2017.gada 13.jūnijam, un kā viens no papildsoda ierobežojumiem ir aizliegums atstāt savu
dzīves vietu laikā no plkst.23.00 līdz 06.00 (lietas 10., 13.lapa); ar administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PC201876 fiksētajām ziņām (lietas 5.lapa).
Krimināllikuma 45.pants nosaka, policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas
vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem.
Par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā
par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu noteiktos pienākumus.
/pers. B/ ar savu parakstu apliecinājis, ka policijas kontroles noteikumi viņam ir zināmi, kā arī vienlaicīgi ir informēts, ka noteikumu neievērošanas
gadījumā var tikt saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas APK 177.pantu.
Pārbaudot un izvērtējot izklāstītos pierādījumus tiesas sēdē, tiesnese secina, ka /pers. B/ 2016.gada 15.jūnijā plkst.23.29, neatrodoties savā dzīves
vietā, ir tīši pārkāpis policijas kontroles noteikumus un ar savām darbībām ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā,
viņa vaina pilnībā pierādīta un par izdarīto pārkāpumu viņš sodāms.
Latvijas APK 177.panta soda sankcijā ir paredzēti sekojoši soda veidi: naudas sods līdz septiņdesmit euro vai administratīvais arests uz laiku līdz
desmit diennaktīm.
Atbilstoši Latvijas APK 32.pantam, uzliekot sodu, tiesnesis ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,
mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Latvijas APK 33.panta pirmās daļas 1) punktu /pers. B/ atbildību mīkstinošs apstāklis ir tas, ka viņš vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis
izdarīto. Saskaņā ar Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 2) punktu par /pers. B/ atbildību pastiprinošo apstākli atzīstams tas, ka gada laikā atkārtoti
izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau agrāk sodīta.
Pēdējā gada laikā /pers. B/ administratīvi sodīts 6 reizes (lietas 12., 14.lapa), tostarp arī 2 reizes par Latvijas APK 177.pantā paredzētā
pārkāpuma izdarīšanu, citu ziņu skatāmās lietas ietvaros par /pers. B/ nav iegūtas.
Izvērtējot minētos apstākļus, tiesnese atzīst, ka līdz šim par šāda rakstura administratīvo pārkāpumu izdarīšanu piemērotais naudas sods nav
sasniedzis soda mērķi, /pers. B/ nav labojies un nav koriģējis savu attieksmi un uzvedību un nav atturējies no jaunu likumpārkāpumu izdarīšanas, līdz ar to
taisnīgs un audzinošs sods, tiesas ieskatā būtu sods administratīvais arests, kas nosakāms tuvāk soda sankcijas zemākajai robežai, bet ne minimālajā
apmērā, jo ir konstatēts atbildību pastiprinošais apstāklis.
Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Latvijas APK 177., 213., 289.6, 289.13 , 289.16 pantu, tiesnese
no s p r ie d a :
/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas APK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt viņu
ar administratīvo arestu uz 3 (trīs) diennaktīm.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no nolēmuma paziņošanas dienas Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.
Tiesnese (personiskais paraksts) A.Daidere