Court convicts cashier for embezzlement in large amount and imposes three-year prison sentence.

Lieta Nr.11331010613

Lietas arhīva Nr.K26-0314-16/2

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2016.gada 6.septembrī

Rēzeknes tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis I.Dzindzuks,

piedaloties prokurorei N.Gromai,

aizstāvei J.Vaivodei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 179.panta trešajā daļā paredzētā

noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un

k o n s t a t ē j a:

/pers. B/ prettiesiski ieguva un izšķērdēja svešu mantu, kas viņai bija uzticēta un atradās pārziņā (piesavināšanos), kas tika izdarīts lielā apmērā, šādos

apstākļos:

laika periodā no 2009.gada 25.februāra līdz 2013.gada 18.janvārim /pers. B/ strādāja pašvaldības sabiedrībā ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA)

“Rēzeknes slimnīca”, reģistrācijas Nr.40003223971, Rēzeknē, 18.novembra ielā 41, slimnīcas Reģistratūras kasē kasieres amatā.

SIA “Rēzeknes slimnīca” /pers. B/ izpildīja kasieres pienākumus pamatojoties uz: līgumu par darbinieka (kasieres) civiltiesisko atbildību, ko /pers. B/

noslēdza 2006.gada 2.janvārī; darba līgumu Nr.39, ko /pers. B/ noslēdza 2006.gada 16.maijā, un amata (darba) aprakstiem – 2006.gada 8.maija kasieres

darba aprakstu, kā arī 2010.gada 18.augusta un 2011.gada 19.maija kasiera amata aprakstu.

/pers. B/, veicot kasieres pienākumus, bija jāievēro: likuma “Par grāmatvedību” normas, tostarp 2.panta pirmā un otrā daļa, 7.pants; 2007.gada 2.maija

noteikumi Nr.282 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” (turpmāk- Noteikumi Nr.282); 2001.gada

21.oktobra noteikumi Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (turpmāk - Noteikumi Nr.585); slimnīcas iekšējie normatīvi –

2005.gada 2.maija Grāmatvedības uzskaites politikas apraksts un 2011.gada 1.septembra Grāmatvedības politika.

/pers. B/ apņēmās ievērot normatīvajos aktos, Rēzeknes slimnīcas iekšējos normatīvos noteikto kārtību, kā arī uzņēmās pienākumus un atbildību, kas

bija paredzēta noslēgtajos līgumos un ieņemamā amata aprakstos.

Atbilstoši /pers. B/ uzdotajiem darba pienākumiem, /pers. B/ ikdienas darba pamatuzdevumos ietilpa: veikt operācijas ar naudas līdzekļiem sakarā ar

darījumiem par precēm un pakalpojumiem un ar elektroniskā kases aparāta palīdzību noformēt darījumus; sagatavot pārskatus par veiktajiem darījumiem ar

kasi, kā arī veikt ierakstus kases dokumentos (kases grāmatā, kases aparāta žurnālā, kases pārskatos); pārbaudīt kases atlikuma atbilstību kases dokumentu

ierakstiem; iesniegt pārbaudei kases dokumentus un darījumu apliecinošus attaisnojošus dokumentus (par kases operācijām) grāmatvedības vadībai

(galvenajam grāmatvedim vai vietniekam); nodrošināt dokumentu saglabāšanu. /pers. B/ bija materiāli pilnīgi atbildīga par kasē glabātajiem, viņai uzticētajiem

un pārziņā esošajiem naudas līdzekļiem.

Izpildot kasieres pienākumus, viens no /pers. B/ darba virzieniem bija slimnīcas pacientu veikto iemaksu iekasēšana par pakalpojumiem, ko nodrošināja

Rēzeknes slimnīca, un Reģistratūras kasē /pers. B/ iekasēja pacientu veiktos maksājumus.

Tāpat SIA “Rēzeknes slimnīca”, atbilstoši Noteikumu Nr.282 34.3.apakšpunktam, bija reglamentēts pamats un kārtība, kādā pacienti, kuri ir veikuši

pakalpojuma apmaksu, varēja saņemt iemaksātās summas atmaksu. Tādā gadījumā pacientam bija jāvēršas Reģistratūras kasē, izpildot noteiktās prasības, lai

varētu saņemt atmaksu, tajā skaitā par nesaņemto vai nepamatoti apmaksāto pakalpojumu. Šādu gadījumu atskaitei kasierei bija pienākums sagatavot

attaisnojošus dokumentus: pacienta iesniegumu par naudas atgriešanu, norādot naudas atgriešanas iemeslu; aktu par pacientam atmaksāto summu, ar norādi

par tā sastādīšanas iemeslu; pacientam izsniegto kases čeku, kas apliecināja izdarīto iemaksu kasē un kas tika anulēts; veikto iemaksu anulējošo kases čeku,

kas apliecināja naudas atgriešanu pacientam no kases, un dokumenti bija jāglabā speciālā atgriešanas aktu grāmatā.

/pers. B/, izmantojot to, ka Reģistratūras kases darbu kontrolējošās amatpersonas – galvenais grāmatvedis un galvenā grāmatveža vietnieks uzticējās

/pers. B/ un attiecīgās naudas atgriešanas atskaites netika pienācīgi kontrolētas atbilstoši Noteikumu Nr.585 68.punktā noteiktajām prasībām un SIA

“Rēzeknes slimnīca” iekšējos normatīvos noteiktajiem priekšrakstiem, aiz mantkārības nolēma prettiesiski izņemt no kases pacientu iemaksāto naudu un

izlietot to savām vajadzībām. Turpmāk, ar šādu nodomu ilgstoši veicot noziedzīgās darbības, /pers. B/ izņēma naudu no kases un maskēja naudas iztrūkumu

ar to, ka šie līdzekļi esot atdoti pacientiem, kaut gan par to netika sagatavoti attaisnojošie dokumenti, kam vajadzētu pamatot naudas līdzekļu atmaksu

pacientiem. Lai attaisnotu naudas iztrūkumu un slēptu naudas piesavināšanos, /pers. B/ iekļāva elektroniskā kases aparāta darbības atskaites dokumentos –

dienas atskaitēs Z un X – informāciju par to, ka nauda ir atdota pacientiem, un pievienoja Z atskaites Kases aparāta, kases sistēmas tirdzniecības automāta

žurnālam. Savukārt anulējošos čekus par naudas atdošanu /pers. B/ nepievienoja grāmatvedības atskaites dokumentiem, bet tos noslēpa. Tā kā SIA

“Rēzeknes slimnīca” grāmatvedības atbildīgās amatpersonas pienācīgi nepārbaudīja kases aparāta Z, X atskaites un nesalīdzināja šo atskaišu datus ar

atgriešanas aktu grāmatas dokumentiem, lai pārliecinātos par naudas atdošanas pamatotību, tādēļ netika konstatēts naudas līdzekļu iztrūkums kasē un /pers.

B/ tos piesavinājās.

Tādā veidā ilgstošā laika periodā /pers. B/, rīkojoties ar vienotu nodomu piesavināties SIA “Rēzeknes slimnīca” naudas līdzekļus, ievadīja atskaitēs

nepilnīgu un nepatiesu informāciju par to, ka kopumā 119 gadījumos pacientiem ir atdoti iemaksātie naudas līdzekļi. /pers. B/ izņēma no kases šo pacientu

iemaksāto naudu un izmantoja to savām vajadzībām.

Tā, 2009.gadā /pers. B/ piesavinājās 26 pacientu veiktās iemaksas: 25.februārī – 113,83 EUR (Ls 80); 20.martā – 239,07 EUR (Ls 168); aprīlī:

20.datumā – 315,88 EUR (Ls 222), 30.datumā – 256,12 EUR (Ls 180); 15.maijā – 330,11 EUR (Ls 232); jūnijā: 1.datumā – 355,72 EUR (Ls 250), 9.datumā

– 170,74 EUR (Ls 120), 22.datumā – 150,82 EUR (Ls 106); jūlijā: 17.datumā – 230,51 EUR (Ls 162), 20.datumā – 313,03 EUR (Ls 220); augustā:

12.datumā – 298,80 EUR (Ls 210), 20.datumā – 177,86 EUR (Ls 125), 26.datumā – 153,67 EUR (Ls 108); septembrī: 1.datumā – 335,80 EUR (Ls 236),

9.datumā – 184,97 EUR (Ls 130), 22.datumā – 295,96 EUR (Ls 208), 28.datumā – 89,64 EUR (Ls 63); oktobrī: 6.datumā – 253,27 EUR (Ls 187,82),

16.datumā – 315,88 EUR (Ls 222), 26.datumā – 187,82 EUR (Ls 132); novembrī: 2.datumā – 398,40 EUR (Ls 280), 12.datumā – 209,16 EUR (Ls 147),

30.datumā – 184,97 EUR (Ls 130); decembrī: 7.datumā – 355,72 EUR (Ls 250), 21.datumā – 233,35 EUR (Ls 164), 23.datumā – 187,82 EUR (Ls 132).

Kopsummā 2009.gadā /pers. B/ piesavinājās 6338,89 EUR (Ls 4455).

2010.gadā /pers. B/ piesavinājās 34 pacientu veiktās iemaksas: janvārī: 6.datumā – 194,93 EUR (Ls 137), 8.datumā – 224,81 EUR (Ls 158),

18.datumā – 253,98 EUR (Ls 178,50), 22.datumā – 203,47 EUR (Ls 143); 1.februārī – 355,72 EUR (Ls 250); martā: 3.datumā – 258,96 EUR (Ls 182),

15.datumā – 325,84 EUR (Ls 229), 24.datumā – 148,69 EUR (Ls 104,50); aprīlī: 1.datumā – 258,25 EUR (Ls 181,5), 9.datumā – 244,02 EUR (Ls 171,50);

maijā: 3.datumā – 183,55 EUR (Ls 129), 14.datumā – 231,93 EUR (Ls 163), 19.datumā – 237,62 EUR (Ls 167); jūnijā: 4.datumā – 202,76 EUR (Ls 142,50),

7.datumā – 325,84 EUR (Ls 229), 22.datumā – 312,32 EUR (Ls 219,50); jūlijā: 2.datumā – 306,63 EUR (Ls 215,50), 14.datumā – 299,02 EUR (Ls 210,15);

augustā: 18.datumā – 216,99 EUR (Ls 152,50), 20.datumā – 297,38 EUR (Ls 209); septembrī: 6.datumā – 256,83 EUR (Ls 180,50), 15.datumā – 355,72

EUR (Ls 250), 23.datumā – 260,39 EUR (Ls 183); oktobrī: 7.datumā – 189,24 EUR (Ls 133), 13.datumā – 244,02 EUR (Ls 171,50), 20.datumā – 258,25

EUR (Ls 181,50), 22.datumā – 156,52 EUR (Ls 110); novembrī: 5.datumā – 398,40 EUR (Ls 280), 23.datumā – 238,33 EUR (Ls 167,50), 26.datumā –

244,02 EUR (Ls 171,50); decembrī: 3.datumā – 218,41 EUR (Ls 153,50), 10.datumā – 244,73 EUR (Ls 172), 16.datumā – 189,95 EUR (Ls 133,50),

17.datumā – 244,02 EUR (Ls 171,50). Kopsummā 2010.gadā /pers. B/ piesavinājās 8581,54 EUR (Ls 6031,15).

2011.gadā /pers. B/ piesavinājās 28 pacientu veiktās iemaksas: janvārī: 5.datumā – 380,62 EUR (Ls 267,50), 14.datumā – 243,31 EUR (Ls 171),

27.datumā – 239,04 EUR (Ls 168); februārī: 2.datumā – 324,41 EUR (Ls 228), 21.datumā – 355,72 EUR (Ls 250); martā: 4.datumā – 257,54 EUR (Ls

181), 23.datumā – 288,13 EUR (Ls 202,50); aprīlī: 1.datumā – 272,48 EUR (Ls 191,50), 5.datumā – 170,03 EUR (Ls 119,50), 20.datumā – 355,72 EUR (Ls

250); maijā: 6.datumā – 300,23 EUR (Ls 211), 16.datumā – 216,28 EUR (Ls 152), 31.datumā – 124,50 EUR (Ls 87,50); jūnijā: 6.datumā – 273,90 EUR (Ls

192,50), 15.datumā – 210,59 EUR (Ls 148), 22.datumā – 325,84 EUR (Ls 229); jūlijā: 8.datumā – 298,80 EUR (Ls 210), 22.datumā – 203,47 EUR (Ls 143);

augustā: 5.datumā – 189,24 EUR (Ls 133), 10.datumā – 204,18 EUR (Ls 143,50), 30.datumā – 216,99 EUR (Ls 152,50); 31.oktobrī – 197,78 EUR (Ls 139);

novembrī: 4.datumā – 258,97 EUR (Ls 182), 10.datumā – 230,51 EUR (Ls 162), 17.datumā – 149,40 EUR (Ls 105); decembrī: 2.datumā – 257,54 EUR (Ls

181), 9.datumā – 202,76 EUR (Ls 142,50), 19.datumā – 258,96 EUR (Ls 182). Kopsummā 2011.gadā /pers. B/ piesavinājās 7006,94 EUR (Ls 4924,50).

2012.gadā /pers. B/ piesavinājās 28 pacientu veiktās iemaksas: janvārī: 9.datumā – 286 EUR (Ls 201), 19.datumā – 189,24 EUR (Ls 133), 26.datumā

– 162,92 EUR (Ls 114,50); februārī: 2.datumā – 245,45 EUR (Ls 172,50), 23.datumā – 230,51 EUR (Ls 162); martā: 26.datumā – 176,44 EUR (Ls 124),

29.datumā – 324,41 EUR (Ls 228); aprīlī: 5.datumā – 293,82 EUR (Ls 206,5), 16.datumā – 380,62 EUR (Ls 267,50); maijā: 2.datumā – 216,28 EUR (Ls

152), 7.datumā – 272,48 EUR (Ls 191,50), 14.datumā – 270,35 EUR (Ls 190); jūnijā: 1.datumā – 355,72 EUR (Ls 250), 5.datumā – 355,72 EUR (Ls 250);

31.augustā – 736,34 EUR (Ls 517,50); septembrī: 17.datumā – 258,96 EUR (Ls 182), 26.datumā – 189,95 EUR (Ls 133,50); oktobrī: 4.datumā – 40,55 EUR

(Ls 28,50), 5.datumā – 203,47 EUR (Ls 143), 11.datumā – 150,82 EUR (Ls 106), 15.datumā – 7,11 EUR (Ls 5), 19.datumā – 258,96 EUR (Ls 182);

novembrī: 6.datumā – 189,24 EUR (Ls 133), 9.datumā – 233,35 EUR (Ls 164); 16.datumā – 149,40 EUR (Ls 105), 26.datumā – 149,40 EUR (Ls 105);

decembrī: 4.datumā – 178,57 EUR (Ls 125,50), 11.datumā – 271,77 EUR (Ls 191). Kopsummā 2012.gadā /pers. B/ piesavinājās 6777,85 EUR (Ls 4763,50).

2013.gadā /pers. B/ piesavinājās 3 pacientu veiktās iemaksas: janvārī: 9.datumā – 203,47 EUR (Ls 143), 11.datumā -283,86 EUR (Ls 199,50),

18.datumā – 149,40 EUR (Ls 105). Kopsummā 2013.gadā /pers. B/ piesavinājās 636,73 EUR (Ls 447,50).

Tādā veidā /pers. B/ no 2009.gada 25.februāra līdz 2013.gada 18.janvārim piesavinājās SIA “Rēzeknes slimnīca” mantu lielā apmērā – kopsummā

29341,95 EUR (Ls 20621,65).

Ar šādām darbībām /pers. B/ izdarīja sevišķi smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta trešajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētā /pers. B/ savu vainu viņai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnīgi, apsūdzībā norādītos viņas vainas

pierādījumus un noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju neapstrīdēja, izteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Aizstāve piekrita apsūdzētās viedoklim neveikt pierādījumu pārbaudi.

Cietušās – SIA “Rēzeknes slimnīca” pārstāvis /pers. D/ pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai neiebilda.

Prokurore atzina, ka apsūdzētās vainas pierādījumus tiesas izmeklēšanā pārbaudīt nav nepieciešams, jo savu vainu viņa atzīst pilnīgi, pierādījumus

neapstrīd.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. B/ prettiesiskās darbības ir pareizi kvalificētas kā Krimināllikuma 179.panta trešajā daļā paredzētais

noziedzīgais nodarījums. Tiesa atzīst, ka apsūdzētās vaina viņai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta pilnīgi ar viņas savas vainas atzīšanu

un visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā, kā arī nav pretrunu, kuras būtu nepieciešams novērst tiesas izmeklēšanā. Ņemot vērā

prokurores, aizstāves un cietušās pārstāvja viedokļus par apsūdzētās lūgumu un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo un otro daļu, tiesa

nolēma tiesas izmeklēšanā nepārbaudīt pierādījumus, kas apstiprina apsūdzētās vainu, tikai pārbaudīt apsūdzētās personu raksturojošos datus. Līdz ar to

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešami.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu /pers. B/ izdarīja tīšu sevišķi smagu mantiska rakstura noziegumu, kas saistīts ar svešas naudas piesavināšanos un

izšķērdēšanu, cietušajai nodarīts zaudējums lielā apmērā, zaudējums nav atlīdzināts.

Par apsūdzētās personību noskaidrots, ka /pers. B/ agrāk krimināli un administratīvi nesodīta (5.sējuma 9., 10.lapa).

Tiesas sēdē /pers. B/ viņas raksturojošos datus neapstrīdēja, paskaidroja, ka viņa precējusies, bet dzīvo viena pati, apgādājamo personu nav, neoficiāli

strādā Vācijā, problēmu ar veselību viņai nav. Viņa nožēlo izdarīto un vēlas atlīdzināt nodarīto zaudējumu.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētā veicināja tiesas procesa norisi, lūdzot neveikt pierādījumu pārbaudi.

Nosakot /pers. B/ soda veidu, tiesa ņem vērā 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas noteikumu 4. un 6.punktu, kas

nosaka, ka personas, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, sodāmas saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras

bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā, ņemot vērā, ka maksimālais soda apmērs vai laiks nedrīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds

Krimināllikumā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas. Ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā

pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa to ņem vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu.

Tiesa atzīst, ka /pers. B/ jāpiespriež pamatsodu, kāds bija paredzēts Krimināllikuma 179.panta trešās daļas sankcijā nozieguma izdarīšanas laikā.

Krimināllikuma 179.panta trešās daļas sankcija [likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 31.03.2013.] paredzēja sodu – brīvības atņemšana uz laiku no

sešiem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.

No 01.04.2013. par Krimināllikuma 179.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu panta sankcijā paredzēta brīvības atņemšana uz

laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Minimālais brīvības

atņemšanas termiņš sākas no 3 mēnešiem.

Konstatēts, ka Krimināllikuma 179.panta trešās daļas sankcija neparedz alternatīvus sodus, bet tikai brīvības atņemšanu. Līdz ar to konkrētajā gadījumā

Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi var panākt apsūdzētājai /pers. B/ par Krimināllikuma 179.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu piespriežot panta sankcijā paredzēto sodu – brīvības atņemšana, bez mantas konfiskācijas.

Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu, nodarīto kaitējumu, apsūdzētās personību un viņas attieksmi pret izdarīto, tiesa guvusi pārliecību, ka

apsūdzētā, sodu neizciešot, turpmāk likumpārkāpumus neizdarīs. Tādēļ saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo un otro daļu, viņu var notiesāt nosacīti. Šajā

gadījumā tiesa atzīst, ka sodu var neizpildīt, ja apsūdzētā tiesas noteiktajā pārbaudes laikā, kurš nevar būt mazāks par brīvības atņemšanas soda laiku,

neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts probācijas

dienesta noteiktos pienākumus.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā apsūdzētās atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu esību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par /pers. B/ atbildību mīkstinošo apstākli tiesa atzīst to, ka viņa vaļsirdīgi atzinusies nozieguma izdarīšanā

un nožēlojusi izdarīto, kā arī labprātīgi atlīdzināja daļu no cietušajai radītā kaitējuma.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu /pers. B/ atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nav konstatējusi.

Ņemot vērā apsūdzētās atbildību mīkstinošo apstākļu esību, nodarīto mantisko zaudējumu, tiesa uzskata, ka brīvības atņemšanu /pers. B/ nav iespējams

piespriest minimālā Krimināllikuma 38.panta paredzētā apmērā, bet to var noteikt zem Krimināllikuma 179.panta trešās daļas sankcijā paredzētā vidēja

apmērā, kāds paredzēts pēc 01.04.2013. grozījumiem Krimināllikumā.

Mantas konfiskāciju tiesa nolēma nepiemērot, jo /pers. B/ nav mantas, kuru varētu konfiscēt. Turklāt arests, kas tika uzlikts apsūdzētās mantai, ar

Latgales tiesas apgabala prokuratūras prokurora 2015.gada 11.septembra lēmumu atcelts (4.sējuma 49.lapa, 5.sējuma 231.lapa). Tāpat tiesa norāda, ka pēc

01.04.2013. Krimināllikuma 179.panta trešās daļas sankcija neparedz mantas konfiskācijas obligātu piemērošanu. Saskaņā ar Krimināllikuma 5.panta otro

daļu šī tiesību norma ir labvēlīgāka apsūdzētajai, jo mīkstina sodu, kā arī 13.12.2012. likuma “Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas noteikumi nesatur regulējumu

par mantas konfiskācijas obligātu piemērošanu.

Tiesa konstatē, ka 2014.gada 20.novembrī apsūdzētajai piemērotie drošības līdzekļi – uzturēšanās noteiktā dzīves vietā un aizliegums izbraukt no valsts

– ar Latgales tiesas apgabala prokuratūras prokurora 2015.gada 11.septembra lēmumu atcelti (4.sējuma 132., 133.lapa, 5.sējuma 230.lapa).

Cietušās – SIA “Rēzeknes slimnīca” - pārstāvis /pers. D/ iesniedza kompensācijas pieteikumu par noziedzīgā nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma

atlīdzināšanu. Pieprasītā zaudējuma summa 26991,95 EUR apmērā pamatota ar piesavinātās naudas apmēru, no kuras atskaitīta /pers. B/ labprātīgi

atlīdzināta naudas summa 2350 EUR apmērā.

Apsūdzētā /pers. B/ kompensācijas pieteikumu atzina pilnā apmērā.

Kriminālprocesa likuma 350.pants nosaka, ka „kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi

kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.”

Tiesa uzskata, ka cietušās kompensācijas pieteikums atzīstams par pamatotu, jo tiesas izmeklēšanā tika pierādīta apsūdzētās vaina noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā. Tiesa atzīst, ka piesavināšanās rezultātā ar apsūdzētās darbībām cietušajai tika nodarīts mantisks zaudējums 29341,95 EUR apmērā.

Apsūdzētajam jāatbild par kaitējuma nodarīšanu, sedzot cietušajai radušos zaudējumus. Apsūdzētā līdz tiesas sēdei 06.09.2016. atlīdzināja cietušajai 2350

EUR.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.pantu, pārbaudījusi pieprasītā mantiskā zaudējuma atlīdzības pamatotību un apmēru, tiesa uzskata, ka cietušās

kompensācijas pieteikums ir apmierināms pilnībā. Cietusī pamatoja zaudējuma apmēru, kas radās apsūdzētās izdarītā noziedzīgā nodarījuma rezultātā un tiesai

nav pamata to apšaubīt. Zaudējuma apmērs izriet no celtās apsūdzības. Tāpēc saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktu no

apsūdzētās /pers. B/ par labu SIA “Rēzeknes slimnīca” jāpiedzen mantiskā zaudējuma atlīdzība 26991,95 EUR apmērā.

Turklāt tiesa norāda, ka, izskatot lietu /pers. B/ apsūdzībā, tiesa nevērtē citu personu vainu zaudējuma nodarīšanā. Tāpat Krimināllikums un

Kriminālprocesa likums neparedz /pers. B/ pienākumu uzlikšanu vai termiņu noteikšanu, kas saistīti ar piedzīta zaudējuma atlīdzināšanu.

Pārbaudot krimināllietas materiālus, tiesa konstatēja, ka ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja inspektora V.Lebedeva

2015.gada 11.marta lēmumu izdrukas no sistēmas “Pulss”, 15 kases čeku lentes par 2012.gadu, 7 mapes ar kases grāmatas lapām, 2 kases aparāta, kases

sistēmas, tirdzniecības automāta žurnāli par slimnīcas ambulatora dienesta darbu un 2 mapes ar naudas atgriešanas aktiem par 2010.gadu un 2011.gadu atdoti

SIA “Rēzeknes slimnīca”, līdz ar to rīcība ar tiem ir izlemta (5.sējuma 1.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu lietiskos pierādījumus un dokumentus, kas minēti lietisko pierādījumu un

dokumentu sarakstā (6.sējums 99.-100.lapa): septiņus kases aparāta, kases sistēmas, tirdzniecības automāta žurnālus (saraksta 4.punkts); darba laika

uzskaites tabulu, tabeļu, grafiku un pārskatu-tabeļu kopijas (saraksta 6., 11.punkts); četras mapes ar aktiem par pacientiem atmaksājamām summām

(saraksta 5.punkts); anulēto kases čeku reģistrācijas žurnālu (saraksta 31.punkts), aktus un divas mapes ar naudas līdzekļu inventarizācijas dokumentiem

(saraksta 7., 32.punkts) – jāatdod SIA “Rēzeknes slimnīca.”

Pārējos lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā minētus dokumentus (saraksta 1., 2., 3., 10., 12.-18., 20., 21., 23.-30., 33., 34. punkts) jāatstāj pie

krimināllietas materiāliem.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu, 368.panta pirmo daļu no /pers. B/ valsts labā piedzenami procesuālie

izdevumi 76,13 EUR apmērā par aizstāves J.Vaivodes sniegto juridisko palīdzību pirms tiesas kriminālprocesā (6.sējuma 93.lapa). Tiesai netika iesniegti

dokumenti, kas apliecinātu apsūdzētās mantisko stāvokli un viņas nespēju samaksāt procesuālos izdevumus.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 529.panta 2.punktu, taisot spriedumu, daļā par procesuālo izdevumu atlīdzību, apsūdzētajai nosakāms termiņš

sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529.pantu, tiesa

nos pr ie da :

/pers. B/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 179.panta trešajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3

(trīs) gadiem, bez mantas konfiskācijas.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 55.panta pirmo un otro daļu, piespriesto brīvības atņemšanas sodu neizpildīt, ja /pers. B/ 3 (trīs) gadu pārbaudes laikā

neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts probācijas

dienesta noteiktos pienākumus.

Piedzīt no /pers. B/ par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes slimnīca”, reģistrācijas Nr.40003223971, mantiskā zaudējuma atlīdzību

26991,95 EUR (divdesmit seši tūkstoši deviņi simti deviņdesmit viena euro un 95 centu) apmērā.

Lietiskos pierādījumus un dokumentus, kas minēti lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā: septiņus kases aparāta, kases sistēmas, tirdzniecības

automāta žurnālus (saraksta 4.punkts); darba laika uzskaites tabulu, tabeļu, grafiku un pārskatu-tabeļu kopijas (saraksta 6., 11.punkts); četras mapes ar

aktiem par pacientiem atmaksājamām summām (saraksta 5.punkts); anulēto kases čeku reģistrācijas žurnālu (saraksta 31.punkts); aktus un divas mapes ar

naudas līdzekļu inventarizācijas dokumentiem (saraksta 7., 32.punkts) – atdot SIA “Rēzeknes slimnīca”.

Pārējos lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā minētus dokumentus atstāt pie krimināllietas materiāliem.

Piedzīt no /pers. B/ valsts labā procesuālos izdevumus 76,13 EUR (septiņdesmit sešu euro un 13 centu) apmērā par aizstāves J.Vaivodes sniegto

juridisko palīdzību pimstiesas kriminālprocesā.

Noteikt / pers. B/termiņu sprieduma, daļā par procesuālo izdevumu atlīdzību, labprātīgai izpildei 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 dienu laikā

apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rēzeknes tiesā.

Tiesnesis I.Dzindzuks