Court partially allowed debt collection claim but dismissed specific warning-related costs under Civil Procedure Law.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed SIA Intrum Latvia's debt collection suit against /pers. B/ regarding specific warning-related costs. While the plaintiff successfully claimed the principal debt, interest, and standard enforcement expenses, the court rejected the request for reimbursement of costs associated with the warning procedure. The decision relied on the Civil Procedure Law's lack of provisions for awarding such specific warning-related expenses, distinguishing them from standard enforcement costs.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law; Civil Code: The court established that costs specifically linked to the warning procedure are not recoverable from the debtor when the Civil Procedure Law does not provide for their reimbursement, whereas standard enforcement costs and interest remain enforceable.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-1451-21/26
ECLI:LV:RVPT:2021:0305.C30485420.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2021.gada 1.martā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,
tiesnese K.Kraveca
rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Intrum Latvia” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2020.gada 5.maijā saņemts SIA “Intrum Latvia” (turpmāk – Prasītāja) prasības pieteikums pret /pers.
B/ (turpmāk – Atbildētājs) par parāda piedziņu, kurā norādīts, ka 2018.gada 29.maijā starp Bigbank AS Latvijas filiāli un Prasītāju noslēgts Cesijas
līgums, saskaņā ar kuru Prasītāja ieguva prasījuma tiesības uz Atbildētāja saistībām ar visām blakus tiesībām.
2011.gada 16.augustā starp Atbildētāju un Bigbank AS Latvijas filiāli noslēgts Aizdevuma līgums Nr.1102064/10BB, saskaņā ar kuru
Atbildētājam izsniegts aizdevums 2690,72 EUR apmērā. 2012.gada 18.aprīlī Bigbank AS Latvijas filiāle vienpusēji atkāpās no Aizdevuma līguma un
pieprasīja Atbildētājam tūlītēju parāda samaksu.
Uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu Atbildētāja parāds sastāda 2801,28 EUR, kas sastāv no neatmaksāta aizdevuma 2690,72 un
procentiem par aizdevuma lietošanu 110,56 EUR.
Pamatojoties uz Civillikuma 1756., 1759., 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu, Prasītāja aprēķinājusi likumiskos procentus 1287,51
EUR apmērā par laika periodu no 2012.gada 19.aprīļa līdz 2020.gada 28.februārim.
Saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.pantu un 2013.gada 29.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda
atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu, Prasītāja uzskata, ka no Atbildētāja Prasītājas labā piedzenami
parādu piedziņas izdevumi 17 EUR apmērā un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no Prasītājai ir atlīdzināmi ar brīdinājumu izsniegšanu saistītie
izdevumi 5,44 EUR apmērā.
Prasītāja lūdz piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājai aizdevuma summas pamatparādu 2690,72 EUR, aizdevuma lietošanas procentus 110,56
EUR, likumiskos procentus 1287,51 EUR, parāda piedziņas izdevumus 17 EUR, valsts nodevu 398,87 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
5,37 EUR un ar brīdinājuma izskatīšanu saistītos izdevumus 5,44 EUR; atzīt Prasītājas tiesības saņemt no Atbildētājas likumiskos 6% gadā no
neapmaksātā pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
2020.gada 17.novembrī tiesā saņemti Atbildētāja rakstveida paskaidrojumi, kuros norāda, ka prasību neatzīst. Paskaidro, ka vienīgais līgums, ar
kuru saņēmis reālu aizdevumu naudas veidā bija 400 LVL, kopējā atmaksājamā summa bija LVL 867 (400 LVL parāds un 467,90 LVL procenti).
Norāda, ka ir veicis daļēju parāda apmaksu LVL 341,99 EUR apmērā. Neapstrīd, ka pēc atmaksas kavējuma trīs reizes ir pārslēdzis līgumus, lai vairāk
nebūtu parāda:- 2007.gada 27.jūnijā par LVL 9000, 2008.gada 12.novembrī par LVL 1689,89 un 2011.gada 16.augustā par 2690,72 EUR, bet
nevienu summu nebija saņēmis reāli. Uzskata, ka no aizdevēja puses bija apmānīts par īsto līgumu parakstīšanas mērķi un jēgu. Visos līgumos norādīto
lielāko daļu sastādīja aprēķinātais lielais līgumsods, kurš tika pārtapts par pamatparādu.
Atbildētājam nav saprotamas, kādā veidā Prasītāja ir ieguvusi prasījuma tiesības, jo 2013.gada 2.janvārī bija saņēmis SIA “Maksājumu kontroles
dienesta” paziņojumu par prasījumu pārņemšanu no Bigbank AS Latviajs filiāle.
Atbildētājs nepiekrīt prasījuma apmēram un uzskata, ka lietā ir iestājies Komerclikumā noteiktais noilgums.
Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. pantu, tiesa noteica lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2021.gada 1.martā.
Paziņojumi par civillietas izskatīšanu pusēm tika nosūtīti 2020.gada 17.decembrī, nosakot termiņu līdz 2021. gada 15.februārim sniegt rakstveida
paskaidrojumus un ar lietas izskatīšanu saistītos lūgumus.
Motīvu daļa
Iepazinusies ar lietas materiāliem un pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 190.panta otrajai daļai taisot spriedumu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa
nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
No lietas materiāliem izriet, ka 2011.gada 16.augustā starp Bigbank AS Latvijas filiāli un Atbildētāju noslēgts Aizdevuma līgums Nr.
1102064/10BB (turpmāk – Aizdevuma līgums) saskaņā ar kuru Atbildētājam piešķirts aizdevums 2690,72 EUR apmērā, nosakot, ka kopējā summa,
kas Atbildētājam jāsamaksā Bigbank AS Latvijas filiāle ir 3291,69 EUR, ar termiņu līdz 2012.gada 10.septembrim (lietas 10.lapa).
Atbildētājs neapstrīd, ka ir parakstījis minēto līgumu, bet norāda, ka reāli nav saņēmis aizdoto naudu.
Saskaņā ar aizdevuma līguma punkta “Aizdevuma summas izsniegšana” puses vienojās, ka 1891,05 LVL, jeb 2690,72 EUR no aizdevuma
summas tiek ieskaitīta Bigbank AS Latvijas filiāle aizņēmēja parāda atmaksai, kas izriet no sākotnēji starp AS “Baltijas izaugsmes Grupa” un aizņēmēju
līgumiem.
Prasītāja lietas materiāliem ir pievienojusi maksājuma uzdevumu, no kura izriet, ka Bigbank AS Latvijas filiāle ir pārskaitījusi 1891,05 LVL saskaņā
ar līgumu Nr.1102064/10bb, līguma Nr.089797/45 bb segšanai(lietas 101.lapa). Attiecīgi tiesa secina, ka Atbildētājam ir izsniegt aizdevums saskaņā ar
Līguma pamatnoteikumu punktā “ aizdevuma summas izsniegšana” minēto.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Lieta nav iesniegti pierādījumi, ka aizņēmējs ir bijis maldināts no aizdevēja puses.
Atbilstoši Civillikuma 1590.pantam katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.
Lietā nav strīda par to, ka uzņemtās saistības no aizdevēja puses tika izpildītas. Kā arī Atbildētājs savas uzņemtās saistības nav pildījis pienācīgi,
pierādījumi par saistību izpildi tiesā nav iesniegti.
Tiesa norāda, ka Atbildētājam, slēdzot aizdevuma līgumu, bija jāapzinās, ka pēc līguma noteikumiem viņam būs jāatmaksā ne tikai aizdevuma
summa, bet arī nolīgtie aizdevuma izmatošanas procenti, ka arī maksājumu kavējuma gadījumā – līgumsods.
No lietas materiāliem redzams, ka 2018.gada 29.maijā starp Bigbank AS Latvijas filiāle un Prasītāju noslēgts Cesijas līgums Nr.8.8.1.3-1/224,
saskaņā ar kuru cedents pārdod cesionāram Prasību portfeli saskaņā ar līguma nosacījumiem 12 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas. No Cesijas
līguma pielikuma Nr.1 izraksta redzams, ka cesionārs ir ieguvis prasījuma tiesības pret Atbildētāju saskaņā ar Aizdevuma līgumu Nr.1102064/10bb
(lietas 17.-18.lapa).
Par minētā Cesijas līguma noslēgšanu Atbildētājs informēts 2018.gada 18.jūnijā (lietas 19.lapa).
Civilprocesa likuma 1798.pants noteic, ka par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas
darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un nedroši.
Civillikuma 1793.panta 3.punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga,
vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata vai labprātīgi, savukārt saskaņā ar
Civillikuma 1801.pantu, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā
formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.
Civillikuma 1805.pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to
savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Prasītāja ir ieguvis prasījuma tiesības pret Atbildētāju, kas izriet no 2011.gada 16.augusta starp Bigbank AS
Latvijas filiāli un Atbildētāju noslēgtā Aizdevuma līguma Nr. 1102064/10bb.
Kā izriet no prasības pieteikuma, Atbildētājs savas saistības pret Prasītāju nav nokārtojis.
Atbilstoši Civillikuma 1943.pantam aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Prasītāja ir aprēķinājusi un lūdz piedzīt no Atbildētāja aizdevuma summas parādu 2690,72 EUR, aizdevuma lietošanas procentus 110,56 EUR,
likumiskos procentus 1287,51 EUR par laika periodu no 2012.gada 19.aprīļa līdz 2020.gada 28.februārim, ārpustiesas parāda piedziņas izdevumus 17
EUR apmērā.
Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītājas norādīto Atbildētāja parāda apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar Civillikuma
1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Atbildētājs nav iesniedzis pamatotus iebildumus par parāda aprēķinu, nav arī pierādījis, ka parādu ir nomaksājis.
Saskaņā ar Civillikuma 1425.pantu katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas
izpildījumu.
Tiesa atzīst, ka Prasītāja ir pierādījusi sava prasījuma pamatotību un ir likumīgs pamats prasības apmierināšanai par pamatparādu 2690,72 EUR.
Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja aizdevuma lietošanas procentus par aizdevuma izmantošanu un likumiskos nokavējuma procentus par parāda
samaksas kavējumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu (..).
Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus,
kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties (..). Savukārt, Civillikuma 1946.pantā noteikts, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja
tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.
Atbilstoši pielīgtajai procentu likmei Prasītāja ir aprēķinājusi procentus par aizdevuma lietošanu 110,56 EUR apmērā.
Pie apstākļiem, kad Atbildētājs nav nodrošinājis aizdevuma atmaksu un līguma nosacījumiem par procentu apmēru ir piekritis, tiesa atzīst par
pierādītu Atbildētāja pienākumu maksāt procentus par aizdevuma lietošanu atbilstoši Prasītājas aprēķinam.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai kavējumu;
1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu tiesisku darījumu, vai uz likumu; 1759.pantu (1.punktu) procenti jāmaksā arī bez noteiktas
norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu; 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā; ja tas nav
darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Saskaņā ar 2012.gada 18.aprīļa brīdinājumu, aizdevēja ar 2012.gada 18.aprīli ir atkāpusies no aizdevuma līguma.
Prasītāja aprēķinājusi Atbildētājam likumiskos nokavējuma procentus 1287,51 EUR apmērā par laika periodu no 2012.gada 19.apīļa līdz
2020.gada 28.februārim.
Tiesa uzskata, ka, ievērojot Civillikuma 1.pantu, kurš paredz, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības, Prasītāja likumiskos
procentus ir aprēķinājusi pamatoti.
Pamatojoties uz Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi
par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.punktu, ir pamats piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājai
parāda piedziņas (atgūšanas) izdevumus 17 EUR.
Tiesa nepiekrīt Atbildētāja iebildumiem daļā par to, ka Prasītājas prasījumam ir iestājies noilgums, pamatojoties uz Komerclikuma 406.pantu.
Lietā nodibināts, ka ar 2012.gada 18.aprīļa brīdinājumu Bigbank AS Latvijas filiāle vienpusēji atkāpās no līguma, savukārt prasība tiesā iesniegta
2020.gada 5.maijā.
Civilprocesa likuma 1905.pantā ir noteikts, ka atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu.
Savukārt Civillikuma 1906.pants noteic, ka noilgums ir pārtraukts, ja tecējuma laikā parādnieks kaut kādā kārtā atzīst kreditora prasību.
Lietā ir pierādīts, ka noilgumu ir pārtraucis:
Atbildētājs 2013.gada 23.oktobra iesniegums sākotnējam kreditoram, kurā viņš atzīst parādu (lietas 103.lapa);
2016.gada 8.janvāra vienošanās par nenokārtoto saistību dzēšanu (lietas 93.-94.lapa);
2016.gada 12.augusta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmums par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas lietā Nr.3-12/3766
(lietas 92.lapa);
2018.gada 8.jūnija Prasītājas paziņojums par nenokārtotām saistībām (lietas 19.lapa);
2018.gada 28.jūlija Prasītājas paziņojums par nenokārtotām saistībām (lietas 20.lapa);
2018.gada 4.decembra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmums par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas lietā Nr.3-
12/09012-18 (lietas 100.lapa)
Ņemot vērā minēto tiesa secina, ka ir pierādīts, ka Prasītājas prasījuma tiesībām nav iestājies noilgums.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no Atbildētāja par labu Prasītājai ir piedzenami samaksātie tiesas izdevumi – valsts
nodeva 398,87 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,37 EUR, kopā 404,24 EUR.
No prasības pieteikuma izriet, ka pirms prasības celšanas tiesā Prasītāja vērsusies pret Atbildētāju par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma
kārtībā par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā saskaņā ar Civilprocesa likuma 50.1 nodaļas normām, taču saistība piespiedu izpildīšanai
brīdinājuma kārtībā nodota netika, līdz ar ko Prasītājai atlīdzināmi ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi 5,44 EUR apmērā Civilprocesa likuma
41.pantā noteiktajā kārtībā.
Lietas materiāliem pievienots 2018.gada 18.oktobra AS Luminor bank maksājuma uzdevums, no kura redzams, ka Prasītāja Tiesu administrācijas
kontā iemaksājusi 5,44 EUR, maksājuma mērķī norādot Brīdin. izskat. izd. /pers. B/ (lietas 9.lapa). Tādējādi secināms, ka 5,44 EUR samaksāti saskaņā
ar Civilprocesa likuma 406.3 panta trešo daļu kā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, ko likums noteicis par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam īpašas
tiesvedības lietās – par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā saskaņā ar Civilprocesa likuma 50.1 nodaļas noteikumiem.
Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa noteic, kādi ir tiesas izdevumi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi. Atbilstoši Civillikuma
41.panta pirmajai daļai pusei, kuras labā tiek taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Savukārt saistību
piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā regulē Civilprocesa likuma 50.1nodaļa. Procesuālā kārtība, kādā ir atlīdzināmi šādi procesuālie tiesvedības
izdevumi, noteikta Civilprocesa likuma 50.1 nodaļā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 406.6 panta otro daļu, ja brīdinājuma izsniegšana parādniekam nav iespējama, tiesnesis pieņem lēmumu par
pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas. Atbilstoši minētā panta trešajai daļai pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas nav šķērslis atkārtotai pieteikuma
iesniegšanai par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā. Šajos gadījumos samaksātā valsts
nodeva tiek ieskaitīta. Tādējādi no minētās tiesību normas izriet, ka, ceļot prasību tiesā, maksājamajā valsts nodevā tiek ieskaitīta valsts nodeva, kas
samaksāta, iesniedzot pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.
Civilprocesa likuma 50.1 nodaļa neparedz ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu. Tā kā Civilprocesa likums neparedz tiesai
piedzīt no Atbildētāja ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus, kas samaksāti Civilprocesa likuma 50.1nodaļā noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst, ka
prasītājas lūgums par ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu 5,44 EUR piedziņu, ir nepamatots un noraidāms.
Saskaņā ar Civillikuma 195., 1759., 1765., 1763.pantu atzīstamas Prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no
Atbildētājas likumiskos 6% gadā no neatmaksātā pamatparāda, ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punktā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas,
kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu, Atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 97.panta pirmo daļu, 190.pantu 208.1pantu, 208.2 pantu,
nosprieda:
Daļēji apmierināt SIA “Intrum Latvia” prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr.40203088409, aizdevuma summas parādu
2690,72 EUR, aizdevuma lietošanas procentus 110,56 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 1287,51 EUR par laika periodu no 2012.gada 19.aprīļa
līdz 2020.gada 28.februārim, ārpustiesas parāda piedziņas izdevumus 17 EUR apmērā un tiesāšanās izdevumus 404,24 EUR, pavisam kopā 4510,03
EUR (četri tūkstoši pieci simti desmit euro, 03 centi).
Samaksu veikt SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas numurs 40203088409, norēķinu kontā AS “Luminor Bank”, konta Nr./konta numurs/.
Noteikt SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas numurs 40203088409, tiesības par laika periodu no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz pilnīgai
sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet nesamaksātās
pamatparāda summas 2690,72 EUR.
Noraidīt SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas numurs 40203088409, prasību daļā par ar brīdinājuma izskatīšanu saistīto izdevumu 5,44 EUR apmērā
piedziņu.
Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas pēc sprieduma likumīgā spēkā stāšanās.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2021.gada 5.marta, iesniedzot apelācijas
sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Spriedums faktiski sastādīts 2021.gada 5.martā.
Tiesnese K.Kraveca
NORAKSTS PAREIZS
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese K.Kraveca
Rīgā 2021.gada 5.martā