Court convicts defendant for drunk driving despite silence, orders vehicle confiscation and legal costs payment.

Lieta Nr. 19510075325

K73-0262-26/18

ECLI:LV:ZRT:2026:0520.19510075325.2.S

Zemgales rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2026. gada 20. maijā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Jolanta Bebriša,

piedaloties prokuroram /Persona A/ unzvērinātai advokātei /Persona B/,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā /Persona C/, personas kods /Personas kods A/, apsūdzēts pēc

Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /Persona C/ vadīja transportlīdzekli, atrodoties narkotisko vielu ietekmē.

2025. gada 14. aprīlī plkst. 08.36 /Persona C/, atrodoties narkotiskās vielas -kokaīna ietekmē, vadīja automašīnu

/Transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Paugu ielu virzienā no Melioratoru

ielas uz Austrumu ielas pusi, /adrese/, līdz Valsts policijas darbinieki apturēja /Persona C/ vadīto

transportlīdzekli.

Ar šādām darbībām /Persona C/ izdarīja Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

[2] Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /Persona C/ savu vainu viņam celtajā apsūdzībā neatzina un izmantoja savas

tiesības neliecināt.

[2.1] /Persona C/ kā aizdomās turētā persona 2025. gada 7. maijā izmantoja savas tiesības nesniegt liecību,

atteicās izpaust savu viedokli līdz nebūs iepazinies ar krimināllietas materiāliem un analīžu rezultātiem (lietas

29. lapa).

[2.2] /Persona C/ pratināts kā apsūdzētais 2025. gada 23. maijā liecināja, ka apsūdzība ir saprotama. Izmanto

savas tiesības nepaust attieksmi un neliecināt (lietas 40. lapa).

Apsūdzētajam ir tiesības klusēt un neliecināt pret sevi, tas netiek vērsts pret apsūdzēto un šo faktu tiesa

neuzskata par pierādījumu viņas vainīgumam vai nevainīgumam celtajā apsūdzībā.

Taisnīga tiesas procesa pamatā ir arī personas tiesības sevi neapsūdzēt, kas cita starpā ietver arī tiesības neatzīt

savu vainu, savukārt vainas neatzīšana nevar pastiprināt personas atbildību un pasliktināt tās stāvokli lietā.

Senāts ir norādījis, ka tiesības neapsūdzēt sevi ir vispārēji atzīts starptautisks standarts, kas izriet no vispārīgā

taisnīgas tiesas principa un kopumā ar citiem taisnīgas tiesas kriminālprocesuālā rakstura elementiem

nodrošina taisnīguma kā galvenā kriminālprocesa mērķa sasniegšanu (sk. Augstākās tiesas 2020.gada

25.februāra lēmuma lietā Nr. SKK-2/2020, ECLI:LV:AT:2020:0225.11815002412.4.L, 11.3. punkts).

No nevainīguma prezumpcijas principa izriet, ka tiesības neliecināt ir jāinterpretē kā plaša satura jēdziens, kas

ietver gan tiesības atteikties sniegt liecības pavisam jeb tiesības klusēt, gan tiesības sniegt liecības paša

izvēlētajā apjomā, gan tiesības neatbildēt uz konkrētiem jautājumiem. Tādējādi personai, kurai ir tiesības uz

aizstāvību, ir tiesības izvēlēties, vai izmantot tai piešķirtās tiesības neliecināt, kā arī izvēlēties, cik lielā apmērā

un kurā brīdī tās izmantot, savukārt amatpersonām, kuras veic kriminālprocesu, ir pienākums respektēt

personas izvēli.

[3] Veicot tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi, ir iegūti apsūdzētā /Persona C/ vainīguma apstiprinoši

pierādījumi.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /Persona C/ vaina viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļas ir

pierādīta pilnībā ar lietā pārbaudītiem un novērtētiem pierādījumiem tiesas izmeklēšanā to kopumā, kas norādīti

lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai.

[3.1] Ar medicīniskās pārbaudes protokolu Nr. /numurs/ narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes

noteikšanai 2025. gada 14. aprīlī (ārste /Persona D/) un ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem Nr.

/numurs/ (tiesu eksperte /Persona E/) pierādīts, ka, veicot /Persona C/ biomateriāla izmeklēšanu Nr.

/numurs/urīnā atrasti kokaīna metabolīti-benzoilekgonīns un metilekgonīns, etilglukuronīds. Asinīs nav atrasti

hašisa (marihuānas) kanabinoīdi, kokaīns, etilspirts. Ir dots atzinums-ir konstatēta narkotisko vielu ietekme.

Atzinumā norādīts, ka pulss ir 91 reizes 1 minūtē, asinsspiediens stipri paaugstināts 172/94 mm/Hg, acu zīlītes

paplašinātas, reakcija uz gaismu saglabāta,horizontāls nistagms. Pieskaroties degungalam, ir novirze +-1cm

(lietas 5., 6.lapa).

[4] Tiesas izmeklēšanā lieciniece /Persona D/ liecināja, ka viņa ir ārsts narkologs, ir arī eksperta sertifikāts

narkoloģijas jomā, strādā “Nacionālās psihiskās veselības centrs” Valsts SIA narkoloģiskās palīdzības dienestā

Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļā.

Konkrēti šajā gadījumā ietekmes noteikšanai tika izmantota metode, kura ir apstiprināta tiesu ekspertu padomē,

ņemot vērā klīnisko izmeklējumu un laboratoriskos izmeklējumus. /Persona C/ ņēma vērā klīnisko simptomu

kopumu, viņam bija paātrināts pulss, diezgan augsts spiediens, paplašinātas zīlītes, ļoti svarīgs simptoms, kas

var liecināt par narkotisko vielu lietošanu ir horizontāls nistagms, nelieli koordinācijas traucējumi, un to visu

pamatoja arī urīnā atrastā narkotiskā viela. Protams, sākotnējie simptomi var būt arī uz noguruma, satraukuma

fona, bet laboratoriskajā izmeklējumā tika atrasta narkotiskā viela. Asinīs netika konstatēta narkotiskā viela, jo

kokaīns no asinīm izdalās diezgan ātri. Urīnā tika atrasta narkotiskā viela. Kamēr viela ir organismā, tikmēr

ietekme saglabājās, piemēram, uzmanības reakcijas ir traucētas, ir traucētas koncentrēšanās spējas, tas ir svarīgi,

ja vada transportlīdzekli. Aparatūra un metodes atrod metabolītus. Kokaīns organismā ļoti ātri sadalās

metabolītos, tāpēc atrada benzoilekgonīnu un metilekgonīnu, metabolīts etilglukuronīds (tas ir etilsprta

metabolīts) norāda uz to, ka viņš dažas dienas pirms tam lietoja alkoholu, tas neliecina, ka persona bija alkohola

reibumā, bet gan to, ka dažas dienas pirms tam bija lietojusi alkoholu. Metabolīti ir aktīvi, tie veido ietekmi. Ja

lieto vielu, tā sadalās metabolītos, kokaīns ātri sadalās metabolītos un tie ir aktīvi. Metabolīti ir sarakstos, šī

viela sarakstos ir kā ekgonīni, 2. pielikums 13. punkts 32. ieraksts. Kokaīns ļoti ātri izdalās no asinīm, apmēram

pusotras stundas laikā, ja izdalās, tas nenozīmē, ka nav ietekmes, klīniski ir pazīmes un pazīmes apliecina

laboratoriskā pārbaude. Ņemot vērā klīniskos un laboratoriskos izmeklējumus dod atbildi kopumā, viņa viena

otru papildina. Kokaīnam ir specifiskas klīniskās pazīmes - paplašinātas acu zīlītes, paaugstināts asinsspiediens,

laboratoriski ir atrasta šī narkotiskā viela. Persona bija narkotisko vielu ietekmē, atrasts tika kokaīns, metabolīti

tika atrasti pēc kokaīna lietošanas. Lietošanas fakts ir pēc kritērijiem tad, kad nav nekādas klīniskās

simptomātikas un viela ir atrasta laboratoriski, bet šajā gadījumā ir klīniskā simptomātika un laboratoriskais

izmeklējums, šeit nesanāk tika lietošanas fakts, te ir ietekme.

Klīniskie dati un laboratorijas rezultāti norāda, ka persona ir narkotisko vielu ietekmē. Pārbaudot acu zīlītes

horizontā - acu zīlītes nav fiksētas, tas ir neiroloģisks simptoms, acu zīlītes nav stabilas. Ja persona no rīta plkst.

7.00 ir lietojusi kokaīnu, tad 8.36 kokaīns būs jau pārvērties metabolītos. Vielu lietošana varēja ietekmēt

transportlīdzekļa vadīšanu.

Tiesai nav pamata apšaubīt ārstes /Persona D/ doto atzinumu, viņas liecība sakrīt ar medicīniskās pārbaudes

protokolā norādīto un likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 2. pielikuma II

saraksta 13. punkta (ļoti bīstamās narkotiskās vielas un tām pielīdzinātas psihotropās vielas, kuras atļauts

izmantot medicīniskajiem un zinātniskiem mērķiem) 32. apakšpunktā norādīto narkotisko vielu ekgonīns.

Ekgonīns ir organisks savienojums ar diezgan komplicētu struktūru, no kura atvasināma lielākā daļa

kokaīnaugos esošo alkaloīdu.

Tiesas ieskatā jebkuru izmeklēšanas darbību rezultātā iegūto ziņu ticamība pārbaudāma atbilstoši

Kriminālprocesa likuma 128. panta otrās daļas prasībām - aplūkojot šīs ziņas neatrauti, to kopumā un

savstarpējā sakarībā ar citiem lietā iegūtajiem pierādījumiem. Ziņu izvērtēšana kopsakarā nozīmē, ka, lai arī

ticamība ir katram individuālam pierādījumam piemītoša pazīme, tomēr to noteikt var tikai, skatot attiecīgo

pierādījumu vienotā sistēmā ar citiem pierādījumiem un vērtējot, kā veidojas to savstarpējās sakarības (sk.

Strada‑Rozenberga K. Kriminālprocesa likuma komentāri. A daļa. Zinātniska monogrāfija prof. K.

Stradas‑Rozenbergas zinātniskā redakcijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 436. lpp.).

[4.1] Ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes /amats/ /Persona G/ ziņojumu pierādīts, ka 2025. gada 14.

aprīlī plkst. 8.36, pildot dienesta pienākumus un pārbaudot riska informāciju, /Adrese A/ tika apturēta

automašīna/Transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kuru vadīja /Persona C/,

iespējams atrodoties narkotisko vielu ietekmē. /Persona C/ piekrita doties uz ekspertīzi Nacionālā psihiskās

veselības centrā un labprātīgi nodeva analīzes (lietas 2. lapa), kuras pilnībā apliecināja faktu, ka /Persona C/

pirms transportlīdzekļa vadīšanas tika lietojis narkotisko vielu kokaīnu un atradās tā ietekmē. Lieciniece

/Persona D/ sīki izskaidroja, kādā veidā veidojas kokaīna metabolīti un pamatoja savu atzinumu, norādot kāpēc

viņa atzina, ka /Persona C/ atradās kokaīna ietekmē.

Kriminālprocesa likuma 128. panta pirmajā daļā noteikts, ka pierādījumu ticamība ir kādas ziņas patiesuma

konstatēšanas pakāpe. Savukārt šā panta otrā daļa noteic, ka to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas

par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un

savstarpējā sakarībā bet Kriminālprocesa likuma 130. panta pirmā daļa noteic, ka kriminālprocesa laikā iegūtās

ziņas par faktiem ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā likumā

noteiktajā kārtībā. (sk. Liede A. Latvijas PSR Kriminālprocess (vispārīgā daļa) un tiesu pierādījumi. Rīga:

Izdevniecība Zvaigzne. 1970. 320.–342, 353.–353., 360.–370. lpp.). Tiesai nav šaubu, ka visi pierādījumi ir

iegūti un procesuāli nostiprināti Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā, tie ir ticami un attiecināmi.

[5] Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļā ir noteikta kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola

ietekmē, ja izelpotā gaisa pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles vai par

transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai

citu apreibinošu vielu ietekmē.

Apsūdzētajam /Persona C/ celta apsūdzība par transportlīdzekļa vadīšanu atrodoties narkotiskās vielas ietekmē.

[5.1] Noziedzīgais nodarījums apdraud sabiedriskās drošības intereses transportlīdzekļu kustības drošības jomā.

Papildus tiešais objekts ir personas veselība.

[5.2] No objektīvās puses Krimināllikuma 262. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var izdarīt tikai ar aktīvu

darbību, pildot transportlīdzekļa vadītāja funkcijas tā kustības laikā. Noziegumam ir formāls sastāvs un pabeigts

ar brīdi, kad ir sākusies transportlīdzekļa kustība, kuru vada alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo un citu

apreibinošu vielu iespaidā esoša persona.

Lietā nav šaubu, ka apsūdzētais /Persona C/ apsūdzībā norādītajā laikā un vietā, un pie apsūdzībā norādītajiem

apstākļiem, atrodoties narkotiskās vielas ietekmē, ir izdarījis Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu.

[5.3] Noziedzīgā nodarījuma subjekts ir transportlīdzekļa vadītājs - ikviena fiziska un pieskaitāma persona, kas

sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu. Tiesai nav šaubu, ka apsūdzētais /Persona C/ apsūdzībā norādītajā laikā un

vietā vadīja transportlīdzekli, līdz ar ko apsūdzētais ir noziedzīgā nodarījuma subjekts - transportlīdzekļa

vadītājs.

[5.4] Krimināllikuma 262. panta noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturo tikai tiešs nodoms, jo

vispārzināms ir fakts, ka tikai lietojot narkotiskās vielas, iespējams konstatēt to ietekmi organismā. Faktu, ka

apsūdzētais /Persona C/ narkotiskās vielas - kokaīna ietekmē vadīja transportlīdzekli apliecina lietā gūtie

pierādījumi.

Atbilstoši Krimināllikuma 8. pantam par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzīstama persona, kas to

izdarījusi ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības. Nosakot noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas vainas

formu, jākonstatē šīs personas psihiskā attieksme pret noziedzīgā nodarījuma objektīvajam pazīmēm.

Tiesību doktrīnā izteikts viedoklis, ka psihiskās attieksmes noskaidrošanā ietilpst arī nodarījuma motīvi un

mērķis. Vaina ir noziedzīga nodarījuma subjektīvās puses pamatpazīme, bet pilnīgi to neatklāj, jo vaina neaptver

tos personas iekšējos dzinuļus, kas mudinājuši viņu izdarīt nodarījumu, kā arī nepietiekami atklāj to, ko

vainīgais gribējis sasniegt, izdarot konkrētu noziedzīgu nodarījumu. Šo vainīgā psihiskās attieksmes pusi atklāj

nodarījuma motīvs un mērķis (sk.Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs.1.grāmata.Vispārīgā daļa. U.

Krastiņš, V. Liholaja, A. Niedre. - Rīga, /Nosaukums B/, 2007., 41.lpp.).

Konkrētajā gadījumā pierādīts, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts tīši un ar tiešu nodomu, par ko liecina

apsūdzībā norādītās un tiesas izmeklēšanā konstatētās apsūdzētā darbības, viņas pašas liecinātais.

Narkotisko vielu diagnostika ir pieejama dažādā veidā un dažādos materiālos, piemēram, izmantojot asins,

siekalas, matus un nagus, bet vispopulārākā un pieejamākā ir vielu klātbūtnē noteikšana urīnā. Urīna, siekalu vai

asins analīzes palīdz noteikt pašreizējo narkotiku lietošanu. Narkotisko vielu skrīnings (eksprestests) urīnā ļauj

ātri un efektīvi noteikt narkotisko, psihotropo un spēcīgu vielu klātbūtni. Pozitīvs testa rezultāts liecina par

narkotisko vielu lietošanu iepriekšējās vienā līdz trīs dienās.

Kokaīns, kas iegūts no kakao augu lapām, ir spēcīgs centrālās nervu sistēmas stimulators, kā arī lokāls

anestēzijas līdzeklis. Dažas no kokaīna izraisītajām psiholoģiskajām sekām ir: eiforija, pārliecība un palielinātas

enerģijas sajūta, kas saistīta ar paātrinātu sirdsdarbību, acu zīlīšu paplašināšanos, drudzi, trīci un svīšanu.

Nepārtraukta kokaīna uzņemšana var izraisīt toleranci un fizioloģisko atkarību, kas izraisa tā ļaunprātīgu

izmantošanu. Kokaīna lietošanas urīna testi ir ļoti precīzi, rezultāti ir pozitīvi pat attiecībā uz minimālu kokaīna

līmeni (sk. Publicēts 2024. gada jūnija žurnālā /Persona L/ Laboratorijas ārste /Nosaukums C/, laboratorijas

vadītāja).

Kokaīns ir tropāna grupas alkaloīds - narkotiska viela, ko iegūst no Dienvidamerikas auga kokas lapām. Šī

narkotiskā viela palielina dopamīna līmeni smadzenēs trīs reizes. Kokaīna metabolītus urīnā kopš lietošanas

brīža laboratoriski iespējams noteikt līdz pat 72 stundām.

[6] Tiesību doktrīnā atzīts, ka noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp

nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā paredzētā konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva

pazīmēm.

Kvalificējot noziedzīgo nodarījumu, tiek salīdzināti juridiski nozīmīgi notikuma apstākļi, kuri noskaidroti ar

attiecināmiem, pieļaujamiem, ticamiem, pietiekamiem pierādījumiem, ar Krimināllikumā paredzēta noziedzīga

nodarījuma sastāva obligātajiem elementiem (objekts, objektīvā puse, subjekts, subjektīvā puse). Turklāt par

subjektīvās puses patieso saturu liecina ne tikai liecības, bet arī ar pierādījumiem konstatētā personas rīcība.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka „noziedzīga nodarījuma sastāvs (corpus delicti) ir likumā paredzēto visu objektīvo un

subjektīvo pazīmju kopums, kas ir nepieciešams un pietiekams, lai atzītu kaitīgu darbību vai bezdarbību par

noteikta veida noziedzīgu nodarījumu” (sk. U. Krastiņš Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma

kvalifikācija. Teorētiskie aspekti. Rīga: /Nosaukums D/, 2014, 21.lpp.).

Kriminālprocesa likuma 124. pantā definēts pierādīšanas standarts - saprātīgu šaubu esamība vai neesamība. To

realizē ar attiecināmiem, pieļaujamiem, ticamiem pierādījumiem, kuri var būt pietiekami vai nepietiekami

saprātīgu šaubu novēršanai par apsūdzētā vainīgumu

Senāts vairākkārt norādījis, ka pierādījumu ticamības jēdziens un novērtēšanas prasības ir noteiktas

Kriminālprocesa likuma 128. pantā, taču izvēle, kuriem pierādījumiem ticēt, bet kuriem nē, ir tās tiesas

kompetencē, kas izspriež lietu pēc būtības. Arī jautājums par to, vai lietā esošie pierādījumi ir vai nav pietiekami

apsūdzētā vainīguma konstatēšanai, ir būtības jautājums (..). Pierādījumu pietiekamības kritērijs ir saprātīgu

šaubu esamība vai neesamība par apsūdzētā vainīgumu, kura izvērtēšana tāpat ir tās tiesas kompetencē, kas

izskata lietu pēc būtības (sk. Augstākās tiesas 2013. gada 17. septembra lēmums lietā Nr. SKK-267/2013,

Augstākās tiesas 2016. gada 17. marta lēmums lietā Nr. SKK-J-10/2016, Augstākās tiesas 2019. gada 27.

decembra lēmums lietā Nr. SKK-433/2019).

[7] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 19. panta trešajai daļai visas saprātīgas šaubas par vainu, kuras nav

iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Vienlaikus saprātīgās šaubas jāvērtē

par labu personai tikai tad, ja tās nav iespējams novērst. Konkrētajā gadījumā tiesa nekonstatē nekādas šaubas,

kas būtu izvērtējamas vai tās ir saprātīgas vai nav. Apsūdzētajam celtā apsūdzība atbilst Kriminālprocesa likuma

405. panta prasībām. Tajā ir norādīti inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi, kas raksturo tā

objektīvo pusi, tajā skaitā, apstākļi, kas norāda uz noziedzīga nodarījuma pabeigtību. Apsūdzība pietiekami

uzskatāmi un nepārprotami raksturo inkriminēto noziedzīgo nodarījumu un ļauj pret to aizstāvēties.

Tiesa, novērtējot iegūtās ziņas par faktiem pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz tiesas izmeklēšanā

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, novērtējusi pierādījumus kā ticamus un pieļaujamus,

attiecināmus uz konkrēto kriminālprocesu, kā arī pietiekamus, lai konstatētu pierādīšanas priekšmetā

ietilpstošos juridiski nozīmīgos faktus, noskaidrojusi apsūdzētā darbības, nodomu, ņemot vērā, ka apsūdzētais ir

noziedzīgā nodarījuma subjekts, pretēji aizstāves viedoklim, kuras lūdz apsūdzēto /Persona C/ attaisnot, atzīst,

ka tiesas izmeklēšanā tika izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par noziedzīgā nodarījuma sastāva esību un līdz

ar to ir konstatējams Krimināllikuma 262. panta 1.1daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs. Līdz ar to

apsūdzētais /Persona C/ ir sodāms, taisot notiesājošu spriedumu, kā to paredz Kriminālprocesa likuma 520.

pants.

[8] Saskaņā ar Krimināllikuma 1. pantu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir

vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā

likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta pirmo daļu sods apsūdzētajam /Persona C/ ir piespriežams tādā apmērā,

kādu to nosaka Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļas sankcija.

[8.1] Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam

vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz

pieciem gadiem.

Nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otro daļu ņem vērā izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību. Nosakot soda mēru, tiesa saskaņā

ar Krimināllikuma 46. panta trešo daļu ņem vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

[8.2] Apsūdzētais izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu atzīts par mazāk

smagu noziegumu.

[8.3] Vērtējot apsūdzētā personību, tiesa konstatēja, ka /Persona C/ ir Latvijas pilsonis, agrāk nav sodīts, pie

administratīvās atbildības nav saukts (lietas 33.lapa), algotu darbu nestrādā, apgādībā atrodas divi bērni, kuriem

maksā uzturlīdzekļus.

Izvērtējot iegūtās ziņas par apsūdzētā personību, tiesa konstatē ka apsūdzētais raksturojas samērā pozitīvi un

viņam nav konstatējama tendence izdarīt noziedzīgus nodarījumus.

[8.4] Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta pirmo daļu apsūdzētā atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatēti.

[8.5] Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmo daļu apsūdzētā atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

[9] Atbilstoši Krimināllikuma 35. panta otrajai daļai soda mērķis ir aizsargāt sabiedrisko drošību, atjaunot

taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt,

lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Tiesa ņem vērā to, ka soda piemērošanai jābūt individualizētai, nosakot sodu, jāņem vērā izdarītā nodarījuma

raksturs un radītais kaitējums, vainīgā personība, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi, un to, ka nav

pieļaujams kādu no minētajiem faktiem ignorēt vai pieminēt formāli, neizvērtējot to būtību. Nav pieļaujams

kādam no minētajiem faktiem piešķirt pārāk lielu nozīmi salīdzinājumā ar citiem (sk. Augstākās tiesas Senāta

Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas 2008.gada 1.jūlija kopsapulces lēmuma „Par

vienveidīgu tiesību normu piemērošanu soda noteikšanā” 2., 4.punktu).

Personai ir konstitucionālas tiesības pieprasīt taisnīgumu, un tiesai ir pienākums katru lietu izskatīt taisnīgi.

Lietas taisnīgas izskatīšanas būtisks elements ir piespriestā soda taisnīgums. Taisnīgs sods var tikt piespriests

tikai tad, kad tiek ņemti vērā visi lietas apstākļi. Tāpēc Krimināllikumā ir paredzētas iespējas tiesai, ņemot vērā

visus lietas apstākļus, personai, kas izdarījusi noziedzīgu darbību, piespriest taisnīgu sodu. Nosakot soda veidu

un tā apmēru, sodu individualizējot, tiesa ņem vērā apsūdzētā /Persona C/ personību, izvērtē lietas apstākļus,

sekas, ņem vērā, ka nav konstatēti atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.

[10] Tiesa nepievienojas prokurora viedoklim par piemērojamā soda veidu un mēru īslaicīgas brīvības

atņemšanas veidā uz trim mēnešiem. Izvērtējot Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļas sankcijā paredzēto soda

veidu piemērošanu, tiesa, ņemot vērā soda veida ietekmējošos apstākļus, par atbilstīgu un samērīgu, atbilstošu

soda mērķim uzskata, ka sods nosakāms probācijas uzraudzības veidā.

Nosakot soda mēru par Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, tiesa

ņem vērā, ka nav konstatēti apsūdzētā atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, līdz ar to atzīstams, ka

taisnīgs un apsūdzētā personībai atbilstošs soda mērs par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir probācijas

uzraudzība uz vienu gadu sešiem mēnešiem.

Tiesa vienlaicīgi norāda, ja persona, kurai ar tiesas spriedumu noteikta probācijas uzraudzība, bez attaisnojoša

iemesla nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai soda izpildes iestādes noteiktos

pienākumus, tiesa pēc soda izpildes iestādes iesnieguma saņemšanas aizstāj neizciesto soda laiku, vienu

probācijas uzraudzības dienu rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu.

Tiesas ieskatā apsūdzēto /Persona C/ nav nepieciešams izolēt no sabiedrības, piespriežot viņam bargāku sodu,

kas saistīts ar brīvības atņemšanu, kaut vai īslaicīgu brīvības atņemšanu. Brīvības atņemšanas sods ir

visbargākais no sodiem, kas ierobežo personas brīvību un tas ir cieši saistīts ar cilvēktiesību ievērošanu

demokrātiskā valstī. Tāpēc tiesai vienmēr jāievēro soda taisnīguma un individualizācijas princips.

Tiesa atzīst, ka tieši probācijas uzraudzība spēs efektīvi sasniegt Krimināllikuma 35. pantā definēto soda mērķi,

veicinās notiesātā izpratni par viņa prettiesisko darbību, par narkotisko vielu lietošanas kaitīgumu, motivēs viņu

pozitīvām pārmaiņām un nostiprinās sociāli atbalstāmas vērtības un nodarbes. Šāds sods būs taisnīgs un

taisnīgumu atjaunojošs.

[10.1] Bez tam apsūdzētajam piemērojams papildsods transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz pieciem

gadiem, kas Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļas sankcijā noteikts kā obligāts.

[10.2] Atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa 138.2panta pirmās daļas 1. punktam /Persona C/ nosakāms

pienākums 10 darba dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas ierasties probācijas uzraudzības soda

izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai.

[11] Tiesa atzīst, ka drošības līdzeklis /Persona C/ nav piemērojams,jo tiesa nekonstatē tādus apstākļus, kas dotu

pamatu uzskatīt, ka apsūdzētais izvairīsies no sprieduma izpildes.

[12] Krimināllikuma 70.13 panta piektā daļa noteic, ka konfiskācijai pakļauj noziedzīgu nodarījumu izdarījušai

personai piederošu transportlīdzekli, ar kuru tā izdarījusi šā likuma 262. vai 262.1 pantā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu.

[12.1] Apsūdzētais /Persona C/ vadīja sev piederošu transportlīdzekli/Transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/ (lietas 10. lapa). Transportlīdzeklis atzīstams par noziedzīga nodarījuma

izdarīšanas priekšmetu.

Ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes /amats/ /Persona M/ 2025. gada 30. aprīļa lēmumu

transportlīdzeklim/Transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, uzlikts arests, lai

nodrošinātu ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas konfiskāciju (lietas 17. lapa).

Ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes /amats/ /Persona M/ 2025. gada 9. maija lēmumu

transportlīdzeklis/Transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tika nodots glabāšanai

Nodrošinājuma valsts aģentūrā (lietas 20. lapa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 70.13panta piekto daļu /Persona C/ piederošais transportlīdzeklis/Transportlīdzeklis

A/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kas glabājas Nodrošinājuma valsts aģentūrā, ir

konfiscējams un nododams Nodrošinājuma valsts aģentūrai.

[13] Procesuālos izdevumus lietā veido samaksa aizstāvei /Persona B/ par sniegto juridisko palīdzību tiesas

izmeklēšanā pēc norīkojuma 140 EUR apmērā(lietas 63., 66. lapa). Minētie procesuālie izdevumi saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 368. panta pirmo daļu piedzenami no apsūdzētā pilnā apmērā, jo tiesas izmeklēšanā

nav konstatēti Kriminālprocesa likuma 85. pantā un 368. panta ceturtajā daļā paredzētie apstākļi, lai apsūdzēto

no procesuālo izdevumu samaksas atbrīvotu. Tiesai nav iesniegti pierādījumi, kas apstiprinātu, ka /Persona C/ ir

piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss, vai piedziņa var būtiski ietekmēt to personu mantisko

stāvokli, kuras atrodas notiesātā apgādībā un līdz ar to apsūdzētā mantiskais stāvoklis liedz viņam samaksāt

procesuālos izdevumus.

[13.1] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 529. panta pirmās daļas 2. punktu /Persona C/ nosakāms sprieduma

labprātīgas atlīdzināšanas termiņš daļā par procesuālo izdevumu piedziņu 30 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

[14] Mantiskā kaitējuma un lietisko pierādījumu lietā nav.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527.- 530. pantu, tiesa

nosprieda

/Persona C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un

sodīt ar probācijas uzraudzību uz vienu gadu sešiem mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz

pieciem gadiem.

Noteikt /Persona C/ pienākumu 10 darba dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas ierasties probācijas

uzraudzības soda izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši

deklarētajai dzīvesvietai.

Drošības līdzekli /Persona C/ nepiemērot.

Saskaņā ar Krimināllikuma 70.13panta piekto daļu konfiscēt /Persona C/ piederošo

transportlīdzekli/Transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,kas glabājas

Nodrošinājuma valsts aģentūrā un nodot to Nodrošinājuma valsts aģentūrai.

Piedzīt no /Persona C/ par labu valstij procesuālos izdevumus 140 EUR, kas saistīti ar zvērinātas advokātes

/Persona B/ juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā pēc norīkojuma.

Noteikt /Persona C/ sprieduma labprātīgas atlīdzināšanas termiņu daļā par procesuālo izdevumu piedziņu 30

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 darbdienu laikā no pilna sprieduma pieejamības 2026. gada

12. jūnijā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Pilns spriedums sagatavots 2026. gada 12. jūnijā.

Tiesnese Jolanta Bebriša

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu