Legislator Case Law & Legislation
C12199115 / C-1991-15 AI generated

Court partially allows child support increase based on cost of living and child's needs while rejecting immediate enforcement.

Case Number C12199115 / C-1991-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially granted the plaintiff's request to increase monthly child support from 85.37 EUR to 120 EUR, citing the child's medical needs and extracurricular expenses. Although the defendant admitted to earning more than the minimum wage, the court declined the request for immediate enforcement of the new payment schedule. The decision balances the child's best interests with the practical necessity of maintaining the previous payment arrangement until the judgment becomes final.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 177. un 179. panti; Civilprocesa likuma 28. panta 2. daļa; 33. panta 3. daļa 1. punkts; 41. panta 1. daļa; 43. panta 1. daļa 3. punkts; 112. pants; Ministru kabineta noteikumi Nr. 37: While a court may increase child support based on changed circumstances and the child's best interests, immediate enforcement of a new support order is not required if the previous order remains effective until the current judgment takes legal effect.

Keywords

AI generated
child support increase best interests of child immediate enforcement cost of living adjustment medical expenses extracurricular activities partial judgment

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 177. pants
Civilprocesa likuma 179. pants
Civilprocesa likuma 28. panta 2. daļa
Civilprocesa likuma 33. panta 3. daļa 1. punkts
Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 43. panta 1. daļa 3. punkts
Civilprocesa likuma 112. pants
Ministru kabineta noteikumi Nr. 37
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. C12199115

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī 2015.gada 27.novembrī

Daugavpils tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Šteine

ar sekretāri I.Ragini, tulci Z.Bidzāni, A.Kotovu

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 11.jūnijā /pers. B/ cēla prasību pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu, norādot, ka laulībā ar atbildētāju piedzima pušu

kopīgā meita /pers. D/. Laulība ar prasītāju ir šķirta. Prasītājas uzvārds pēc laulības noslēgšanas ir /uzvārds/. Bērns dzīvo kopā ar prasītāju un atrodas

prasītājas apgādībā. Ar Daugavpils pilsētas tiesas 2007.gada 10.maija spriedumu lietā Nr.C12135807 no atbildētāja tika piedzīti uzturlīdzekļi meitas

/pers. D/ uzturēšanai 60 Ls (85,37 EUR) līdz bērna pilngadībai vai pušu materiālā stāvokļa izmaiņām. Ar tiesas spriedumu noteiktās naudas summas

meitas uzturēšanai nepietiek. Bērnam ir veselības problēmas, kas prasa papildus izdevumus zāļu iegādei un uzturam. Bērns mācās [..]vidusskolā devītajā

klasē, regulāri apmeklē privātskolotājus, kopā ar klasi bieži apmeklē ekskursijas. Vienas ekskursijas apmeklējums var pārsniegt 100 EUR.

Ik mēnesi meitas uzturēšanai ir izdevumi par pārtiku, apģērbu, medikamentiem, medicīniskām manipulācijām, privātskolotāju apmaksai,

transportam, ekskursijām, kā arī ir meitas daļa par dzīvokļa apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, kas kopā pārsniedz 400 EUR. Puses ir

vienojušās, ka ik mēnesi veiks pārskaitījumus un veidos naudas uzkrājumu bērna apmācībai augstskolā (nākotnes uzkrājumi). Prasītāja pilda šo

vienošanos, bet atbildētājs nepilda.

Atbildētājs nesniedz nekādu materiālo palīdzību meitas uzturam. Atbildētājs nevēlas paaugstināt uzturlīdzekļu apmēru labprātīgi. Prasītājai ir zināms,

ka atbildētājs pelna vairāk par valstī noteikto minimālo darba algu un spēj meitas uzturam maksāt 200 EUR mēnesī. Ņemot vērā minēto un, lai maksimāli

tiktu nodrošinātas bērna intereses, prasītāja vēlas palielināt piedzīto uzturlīdzekļu apmēru līdz 200 EUR.

Pamatojoties uz Civillikuma 177. un 179.pantu, Civilprocesa likuma 28.panta otro daļu, 33.panta trešās daļas 1.punktu, 41.panta pirmo daļu,

43.panta pirmās daļas 3.punktu, 112.pantu, Ministru kabineta noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru”, prasītāja lūdza piedzīt

no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus meitas /pers. D/ uzturam 200 EUR ik mēnesi no prasības iesniegšanas dienas līdz bērna pilngadībai vai

pušu materiālā stāvokļa izmaiņām; piedzīt no atbildētāja tiesāšanās izdevumus, spriedumu daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildīt nekavējoties.

2015.gada 14.jūlijā atbildētāja pārstāve zvērināta advokāte Rita Jureviča iesniedza paskaidrojumu (lietas 27.lapa), norādot, ka prasību neatzīst

pilnībā, jo /pers. C/ ir labprātīgi palielinājis maksājamo uzturlīdzekļu apmēru, un jau no 2015.gada maksā meitai uzturlīdzekļus 108 EUR. Prasītājas

apgalvojums, ka atbildētājs nesniedz nekādu materiālo palīdzību meitas uzturam, ir klaji nepatiess.

Uzturlīdzekļu apmērs 108 EUR konkrētajā gadījumā ir atbilstošs pušu materiālajam stāvoklim un bērna vajadzībām, tādēļ prasība ir noraidāma, jo

uzturlīdzekļi šādā apmērā tika maksāti arī pirms prasības celšanas. Tā kā prasītājas civilās tiesības pirms prasības celšanas netika aizskartas (Civilprocesa

likuma 1.pants), viņas vēršanās tiesā nav pamatota.

/pers. C/ vēl ir citā laulībā /datums/dzimusi meita /pers. G/. Arī šīs meitas uzturam ir nepieciešams sniegt uzturu. Tā kā meitas/pers.G/ ikdienas

aizgādību īsteno māte, viņi ir vienojušies par uzturlīdzekļiem, un /pers. C/ katru mēnesi otras meitas uzturam maksā uzturlīdzekļus 100 EUR. Atbildētāja

rūpes par otu bērnu būtiski ietekmē viņa mantisko stāvokli, un saskaņā ar tiesu praksi šis apstāklis ir jāņem vērā, nosakot uzturlīdzekļu apmēru.

Atbildētāja ienākumi pēc nodokļu nomaksas ir 292,91 EUR. Ievērojot viņa pienākumu uzturēt divus bērnus, maksāt vairāk kā minimālo uzturlīdzekļu

apmēru meitai /pers.D/ nav materiāli iespējams.

Prasītājas norādītie mēnesī nepieciešamie izdevumi bērnam ir palielināti pilnīgi visās pozīcijās, tādēļ tiek apstrīdēti. Prasītājas pievienotie izdevumu

čeki bērnam neapstiprina prasības pieteikumā norādītos izdevumus.

Tiesas sēdē prasītāja prasību uzturēja pēc prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un lūdza piedzīt no atbildētāja prasītājas labā

uzturlīdzekļus bērna uzturam 200 EUR; papildus paskaidroja, ka ar spriedumu noteiktos maksājumus atbildētājs veica neregulāri, bija izveidojies

uzturlīdzekļu parāds, atbildētāja veiktie maksājumi tika ieskaitīti uzturlīdzekļu parādā, tādēļ neuzskata, ka atbildētājs ir palielinājis uzturlīdzekļu apmēru.

Uzskata, ka otra bērna esamība nedrīkst pasliktināt pirmā bērna mantisko stāvokli. Atbildētājs apzināti ir samazinājis savu darba algu, jo zināja par

prasības celšanu. Atbildētāja ienākumi ir ievērojami lielāki, tādēļ ir spējīgs maksāt pieprasītos 200 EUR mēnesī. Bērna vajadzībām tērē vidēji 400 EUR

mēnesī, kā norādīts aprēķinā.

Atbildētāja pārstāve prasību neatzina, uzturēja rakstveida paskaidrojumos norādītos apstākļus, papildus paskaidroja, ka atbildētājs savu

pienākumu uzturēt bērnu atzīst un pilda minimālajā apmērā. Nav strīda par to, ka bērnam var tērēt daudz līdzekļu, bet jāņem vērā atbildētāja ienākumi,

otra bērna atrašanās apgādībā. Atbildētājs katru mēnesi prasītājas kontā ieskaita 108 EUR. Darba alga atbildētājam ir samazinājusies, agrāk darba vieta

bija Rīgā, tagad Daugavpilī. Prasītājas mantiskais stāvoklis ir labāks, jo viņa spēj bērna uzturēšanai tērēt 200 EUR, norādītie tēriņi liecina, ka prasītājai ir

finansiālas iespējas. Prasību lūdza noraidīt.

Motīvu daļa

Uzklausījusi prasītājas un atbildētāja pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir

pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civillikuma 177.panta trešo daļu bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, tas ir, ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes

nodrošināšanu, bērna kopšanu, izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšanu, pēc iespējas ievērojot bērna individualitāti, spējas

un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo un otro daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums

gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna

uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Dzimšanas apliecības kopija (lietas 5.lapa) apstiprina, ka /datums/dzimušās /pers. D/ vecāki ir /pers. C/ un /pers. B/. Pēc laulības noslēgšanas

prasītājas uzvārds ir /uzvārds/ (lietas 6.lapa).

Ar dzīvesvietas deklarēšanas izziņām (lietas 9.-10.lapa) un prasītājas paskaidrojumu ir pierādīts, ka nepilngadīgais bērns dzīvo kopā ar māti /pers.

B/. Pusēm nav strīda, ka bērns dzīvo kopā ar prasītāju, un ka atbildētājam ir pienākums uzturēt bērnu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 203.panta ceturto daļu, ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti

periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt

maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.

Ar Daugavpils tiesas 2007.gada 10.maija spriedumu lietā Nr.C12135807 (lietas 7.-8.lapa) no /pers. C//pers. E/labā tika piedzīti uzturlīdzekļi

bērnam /pers. D/ 60 Ls (jeb 85,37 EUR) ik mēnesi, sākot no 2007.gada 5.marta līdz bērna pilngadībai vai pušu materiālā stāvokļa izmaiņām.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram vecākam neatkarīgi no

viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.punktu katra

vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz

18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumu Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa

likmi” 2.punktu minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2015.gada 1.janvāra ir 360 euro. Līdz ar to uzturlīdzekļu minimālais apmērs

bērnam vecumā pēc 7 gadu vecuma ir 108 EUR mēnesī.

Ar tiesas spriedumu piedzītā summa ir mazāka par valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, tādēļ prasītāja ir tiesīga prasīt maksājumu apmēra

grozīšanu.

Prasītāja lūdza palielināt uzturlīdzekļu summu, jo palielinājās izdevumi bērna vajadzībām.

Lai noteiktu piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, ir jānoskaidro pušu pašreizējais mantiskais stāvoklis, spējas uzturēt bērnu un bērna vajadzībām

nepieciešamo līdzekļu apmērs.

Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2015.gada 21.maija izziņai (lietas 11.-12.lapa) prasītājas ienākumi par laiku no 2014.gada

1.novembra līdz 2015.gada 31.maijam bija 3368,59 EUR un ģimenes valsts pabalsts 11,38 EUR ik mēnesi. Tiesnese secina, ka prasītājas vidējie

ienākumi ir 673,72 EUR mēnesī. No minētas izziņas un darba devēja izziņas (lietas 53.lapa) izriet, ka darba tiesiskās attiecības prasītājai ir izbeigtas ar

2015.gada 31.martu. No paskaidrojuma tiesas sēdē izriet, ka prasītāja ir reģistrējusies kā bezdarbniece.

Valsts ieņēmumu dienests 2015.gada 23.jūlijā sniedza informāciju (lietas 46.lapa), ka atbildētāja ienākumi 2014.gadā bija 10385,12 EUR,

2015.gadā – 3668,75 EUR. Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2015.gada 23.jūlija izziņām (lietas 48.-50.lapa) atbildētāja ienākumi par

laiku no 2014.gada 1.decembra līdz 2015.gada 310.jūnijam bija 4636,56 EUR. Tiesa secina, ka atbildētāja vidējā darba alga mēnesī 2015.gadā bija

611,46 EUR. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2015.gada 23.jūlija izziņā un darba devēja izziņā (lietas 30.lapa) norādīts, ka atbildētāja darba

samaksa 2015.gada aprīlī, maijā un jūnijā bija 400 EUR mēnesī.

Atbilstoši zemesgrāmatas nodalījuma izdrukai (lietas 36.lapa) atbildētājam pieder nekustamais īpašums Strādnieku ielā [..] Daugavpilī, kas ir

atbildētāja dzīves vieta. No CSDD informācijas (lietas 38.lapa) izriet, ka atbildētājam pieder transportlīdzeklis „Latrus Lat4”. Tiesai netika iesniegti

pierādījumi, ka no minētajiem īpašumiem atbildētājs gūst peļņu.

Prasītāja un atbildētājs dzīvo atsevišķos dzīvokļos, tādēļ katram ir maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem.

Atbildētāja paskaidrojums un dzimšanas apliecības kopija (lietas 31.lapa) apstiprina, ka atbildētājam ir vēl viens bērns, dzimis /datums/.

Augstākās tiesas Senāts 2010.gada 13.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-99 norādīja, ka, nosakot uzturlīdzekļu apmēru, tiesai ir jāņem vērā

uzturlīdzekļu maksātāja materiālā palīdzība citiem viņa bērniem, jo tas ietekmē uzturlīdzekļu maksātāja mantisko stāvokli (Civillikuma 179.pants).

Tādejādi atbilstoši Civillikuma 179.pantam atbildētājam ir pienākums sniegt uzturu visiem saviem nepilngadīgajiem bērniem vismaz minimālajā

apmērā.

Tiesa uzskata, ka bērna uzturēšanas pienākums gulstas uz abiem vecākiem un uzturlīdzekļu apmēru nosaka samērā ar vecāku reālo mantas stāvokli

un spējām uzturēt bērnu.

Nepilngadīgais bērns mācās 9.klasē (lietas 14.lapa). Prasītāja prasības pieteikumā norādīja, ka izdevumi bērnam mēnesī vidēji ir 400 EUR (lietas

4.lapa): ikmēneša izdevumi par dzīvokļa apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem 80 EUR, pārtikai 200 EUR līdz 270 EUR (9 EUR dienā),

apģērbam 100 EUR līdz 150 EUR, medikamentiem 20 EUR līdz 45 EUR, transporta izdevumi 10 EUR līdz 20 EUR, privātskolotāju apmaksai 72 EUR

līdz 80 EUR, higiēnas precēm un frizētavai 20 EUR līdz 30 EUR, ekskursijām, kino un baseinam 20 EUR līdz 30 EUR, nākotnes uzkrājumiem 30 EUR.

Atbildētāja pārstāve nepiekrita izdevumu apmēram, uzskatot tos par pārmērīgiem.

Prasītāja iesniedza čekus par pārtikas preču, ikdienas lietu iegādi, ekskursijām, izklaides pasākumiem, ārsta apmeklējumiem un citiem izdevumiem

(lietas 13.-25., 68.-72., 75.-81.lapa), kas netika precizēti ar atsevišķu izdevumu aprēķinu, tādēļ tiesa šos maksājumus neanalizē.

Tiesa uzskata, ka prasītājas minētie izdevumi: ēdiens, mājoklis, izglītība, higiēnas preces, apģērbs, apavi, veselības aprūpe, komunālie pakalpojumi

par bērna daļu atbilst bērna pašreizējām vajadzībām, šādu izdevumu nepieciešamība ir vispārzināma, tie var mainīties atkarībā no gadalaika un citiem

apstākļiem, to nepieciešamību nav pamata apšaubīt.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011.gada 18.maija spriedumā lietā Nr.SKC-863/2011 ir norādīts, ka

prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu pēc tā prasījuma rakstura nav iespējams precīzi, balstoties uz lietā esošiem pierādījumiem, noteikt konstantu

piedzenamo uzturlīdzekļu apjomu (medicīniskie izdevumi atšķiras atkarībā no tā, vai bērns slimo; izdevumi par mājokli atšķiras ziemas un vasaras

mēnešos u.t.t.). Līdz ar to izdevumu pozīcijās, kuras ir mainīgas, tiesa var noteikt atlīdzību pēc sava taisnīga ieskata, kas pamatots uz visu apstākļu

apsvērumu.

Tiesa uzskata, ka bērna vajadzībām vidēji mēnesī tiek tērēti apmēram 250-350 EUR mēnesī.

Izvērtējot visus apstākļus, ievērojot bērna vecumu un intereses, pušu mantisko stāvokli un spējas uzturēt bērnu, tiesa secina, ka prasība par

uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu ir apmierināma daļēji, un no atbildētāja prasītājas labā ir piedzenami uzturlīdzekļi bērnam 120 EUR ik mēnesi. Tiesas

ieskatā, šāds uzturlīdzekļu apmērs ir samērojams ar atbildētāja patreizējām finansiālajām iespējām, iesniegtajiem pierādījumiem un pušu bērna

vajadzībām. Tiesa uzskata, ka atbildētāja mantiskais stāvoklis nav tāds, ka atbildētājs būtu spējīgs maksāt 200 EUR mēnesī. Uzlabojoties atbildētāja

mantiskajam stāvoklim, puses ir tiesīgas vienoties par lielāku uzturlīdzekļu apmēru. Ja puses nevar vienoties, prasītāja ir tiesīga celt prasību par

uzturlīdzekļu summas palielināšanu.

Prasītāja lūdza palielināt uzturlīdzekļu apmēru no prasības iesniegšanas dienas.

Atbildētāja pārstāve paskaidroja, ka atbildētājs labprātīgi maksā uzturlīdzekļus minimālajā apmērā. Iesniegtās konta izdrukas (lietas 28.-29.,

63.lapa) apstiprina atbildētāja veiktos uzturlīdzekļu maksājumus par laiku no 2015.gada 1.janvāra līdz 13.jūlijam: janvārī 90 EUR, pārējos mēnešos pa

108 EUR ik mēnesi.

Zvērinātas tiesu izpildītājas V.Nikolajevas 2015.gada 10.maija izziņā (lietas 55.lapa) norādīts, ka sakarā ar uzturlīdzekļu parādu, kas izveidojies

pēc 2007.gada 10.maija sprieduma, atbildētāja veiktie maksājumi 108 EUR tika ieskaitīti ikmēneša uzturlīdzekļos 85,37 EUR un pārējā daļa ieskaitīta

parāda dzēšanai. Parāds tika dzēsts uz 2015.gada 31.martu pēc martā veiktajiem maksājumiem, aprīlī samaksāts 73,34 EUR.

Tiesa secina, ka atbildētājs uzturlīdzekļu apmēru palielināja, tomēr maksājumi daļēji tika novirzīti parāda dzēšanai, lai gan bērna interesēs ir ik

mēnesi regulāri saņemt pienākošos uzturlīdzekļus.

Nepieciešamība nodrošināt bērnam uzturlīdzekļus pienācīgā apmērā bija par pamatu, lai prasītāja vērstos tiesā ar prasību par uzturlīdzekļu apmēra

palielināšanu. Prasības pieteikuma izskatīšanas laiks tiesā nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt bērna intereses saņemt pienācīgu uzturu. Ņemot vērā šo apstākli,

tiesa uzskata, ka palielinātais uzturlīdzekļu apmērs maksājams ar brīdi, kad prasības pieteikums par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu iesniegts tiesā, uz

ko jau Augstākās tiesas Senāts norādījis 2008.gada 1.oktobra spriedumā lietā SPC-70.

Šādos apstākļos uzturlīdzekļu apmērs ir jāpalielina, sākot no 2015.gada 11.jūnija un turpinot līdz bērna pilngadībai vai līdz pušu materiālā stāvokļa

izmaiņām, ieskaitot piedzītajos uzturlīdzekļos atbildētāja maksājumus, kas veikti pēc 2015.gada 11.jūnija.

Vienlaikus no 2015.gada 11.jūnija nepieciešams atsaukt izpildu rakstu par uzturlīdzekļu piedziņu no atbildētāja prasītājas labā meitas /pers. D/

uzturam, kas tika izsniegts, pamatojoties uz Daugavpils tiesas 2007.gada 10.maija spriedumu lietā Nr.C12135807.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmo daļu no atbildētāja prasītājas labā piedzenami tiesāšanās izdevumi 8,54 EUR sakarā ar rakstveida

pierādījumu iegūšanu – par izziņas saņemšanu (lietas 74.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Nosakot valsts nodevas apmēru, kura ir piedzenama no atbildētāja valsts labā, tiesa vadās no Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 6.punkta,

ka prasības summa prasībā par maksājumu palielināšanu ir summa, par kādu palielina maksājumus, bet ne vairāk kā par vienu gadu (120-

85,37=34,63x12 mēneši=415,56 EUR).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu par šādu prasījumu maksājama valsts nodeva 71,14 EUR

(15%x415,56= 62,33, tātad 71,14 EUR).

Izziņa par tiesas izdevumiem (lietas 2.lapa) apstiprina, ka izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu ir 3,75

EUR.

Tādejādi no atbildētāja valsts labā ir piedzenama valsts nodeva 71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,75 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu tiesa nosaka atbildētājam termiņu labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu – 10

(desmit) dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā

daļā nekavējoties izpildāmi spriedumi par līdzekļu piedziņu bērna uzturēšanai.

Tiesa uzskata, ka nav nepieciešams noteikt sprieduma nekavējošu izpildi daļā par uzturlīdzekļu palielināšanu un šis lūgums ir noraidāms, jo līdz šīs

sprieduma spēkā stāšanās dienai prasītāja saņems uzturlīdzekļus atbilstoši iepriekšējam tiesas spriedumam.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193.-195., 204.1pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

/pers. B/ prasību par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, labā uzturlīdzekļus bērnam /pers. D/, personas

kods /personas kods/, dzimušai /datums/, 120 EUR (viens simts divdesmit euro) ik mēnesi, sākot no 2015.gada 11.jūnija un turpinot līdz bērna

pilngadībai vai līdz pušu materiālā stāvokļa izmaiņām. Ieskaitīt piedzītajos uzturlīdzekļos /pers. C/ uzturlīdzekļu maksājumus, kas veikti pēc 2015.gada

11.jūnija.

No 2015.gada 11.jūnija atsaukt izpildu rakstu par uzturlīdzekļu piedziņu no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. B/ (/uzvārds/),

personas kods /personas kods/, labā bērnam /pers. D/, personas kods /personas kods/, kas izsniegts, pamatojoties uz Daugavpils tiesas 2007.gada

10.maija spriedumu lietā Nr.C12135807.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, labā tiesas izdevumus 8,54 EUR (astoņi euro 54

centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit viens euro 14 centi) un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 3,75 EUR (trīs euro 75 centi).

Noraidīt lūgumu par uzturlīdzekļu piedziņas nekavējošu izpildi.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu – 10 (desmit) dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā

spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2015.gada 4.decembra, iesniedzot

apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.

Tiesnese I.Šteine