Court orders management company to collect debt, interest, and penalties from apartment co-owners for unpaid services.

Lietas Nr.C32282616

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 11.aprīlī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Vasiļevskis

ar tiesas sēžu sekretāri J.Sutiku

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. A/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par parāda, likumisko procentu un

līgumsoda piedziņu. Tiesa

konstatēja

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” cēlusi prasību pret /pers. B/ un /pers. C/, kurā lūdz piedzīt no atbildētājiem

samērīgi ar katram piederošo daļu pamatparādu EUR 6864,60 par laika periodu no 2010.gada 23.jūnija līdz 2014.gada 8.decembrim, likumiskos

procentus EUR 1674,07 par laika periodu no 2010.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 18.jūlijam, kopā EUR 8538,67; piedzīt no /pers. C/ pamatparādu EUR

58,28 par laika periodu no 2014.gada 9.decembra līdz 2014.gada 30.decembrim, likumiskos procentus EUR 5,20 par laika periodu no 2015.gada

1.janvāra līdz 2016.gada 18.jūlijam, kopā EUR 63,48; proporcionāli piedzīt no atbildētājiem samaksāto valsts nodevu EUR 671,61, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus EUR 7,83, kopā EUR 679,44; atzīt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās

pamatparāda summas.

Prasītāja norāda, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības SIA “Vecmīlgrāvis”) apsaimniekošanā, saskaņā ar

2016.gada 5.jūlija Rīgas domes lēmumu Nr.3956 “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma projekta apstiprināšanu” (2016.gada 8.jūlija Dzīvojamo

māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-16-418-lī, pirms tam 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī, 2002.gada

26.septembra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.569) atrodas māja Rīgā, /adrese/. Saskaņā ar Zemesgrāmatas informāciju

par īpašumu no 2003.gada 4.novembra /pers. B/ bija nostiprināta īpašuma tiesība uz dzīvokli Nr.27, Rīgā, /adrese/. No 2010.gada 23.jūnija /pers. B/ un

/pers. C/, katram piederēja pa 1/2 daļai no minēta dzīvokļa. /pers. B/ īpašuma tiesība izbeigusies 2014.gada 9.decembrī, bet /pers. C/ 2014.gada

30.decembrī. 2003.gada 20.oktobrī starp prasītāju un /pers. B/ tika noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.455/2003.

Pēc dzīvokļa sadalīšanas atbildētāji nav noslēguši apsaimniekošanas līgumu ar prasītāju. Saskaņā ar līgumu prasītājs vienmēr un pilnā apmērā izpildīja

savas saistības pret atbildētājiem, taču atbildētāji nav norēķinājušies par saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā

radies maksājumu parāds. Pamatojoties uz 2015.gada 15.janvāra rēķinu Nr.25456171/15011 un saskaņā ar piedzenamās summas aprēķiniem,

atbildētāju parāds par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, sācis veidoties no 2008.gada 1.novembra (sastādīja EUR 86,18) un uz

2016.gada 18.jūliju sastādīja: pamatparāds EUR 9461,29; līgumsods EUR 253,84; likumiskie procenti EUR 2158,56; ko p ā EUR 11873,69.

Apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāds aprēķināts saskaņā ar sniegtajiem pakalpojumiem, aprēķiniem un ieņēmumiem par minēto laika

periodu. Līgumsoda aprēķins veikts pamatojoties uz apsaimniekošanas līguma 3.6.punktu un saskaņā ar to aprēķināts 0,3% apmērā no kopējās parāda

summas par katru nokavēto dienu, bet kopumā 10% no pamatparāda. Likumiskie procenti aprēķināti saskaņā ar Civillikuma 1765.pantā noteikto - seši

procenti no simta gadā.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (zaudējis spēku 2011.gada 1.janvārī) 8.panta pirmā daļa noteica, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir

piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; 2) segt dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); 4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; 5) maksāt

nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

1995.gada 21.jūnija likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta 7.daļa nosaka, ka pašvaldības pienākums ir pārvaldīt

un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu

pilnvarotai personai.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumiem

Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumiem

Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

2013.gada 14.martā atbildētāji, atzīstot parādu, notariālā kartībā noslēdza ar prasītāju izlīgumu par parāda samaksu, bet neizpildīja tā nosacījumus.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1651., 1652., 1662., 1716., 1765., 1779., 1828.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otro

daļu, 10.pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu.

Atbildētāji rakstveida paskaidrojumus nav snieguši.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis uzturēja prasību, pamatojoties uz tajā norādītajiem pamatiem un motīviem, lūdza to apmierināt pilnībā.

Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies. Atbildētājiem par tiesas sēdi ir paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu, nosūtot tiesas pavēsti uz

atbildētāju pēdējo zināmo dzīvesvietu. Papildus, saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.pantu, atbildētāji, aicināti ar publikāciju laikrakstā „Latvijas

Vēstnesis” 2016.gada 28.decembra, laidienā Nr.253.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu iespējams izskatīt bez atbildētāju klātbūtnes,

jo nepastāv Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktais pamats lietas atlikšanai.

Tiesa, noklausījusies prasītājas pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi pierādījumus lietā, atzīst, ka prasība ir apmierināma šādu apsvērumu dēļ.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav

apstrīdējusi otra puse.

No lietas materiāliem ir redzams, ka saskaņā ar Zemesgrāmatu nodalījuma izdruku, no 2003.gada 4.novembra atbildētājam /pers. B/

pieder dzīvokļa īpašums /adrese/. No 2010.gada 23.jūnija /pers. B/ un /pers. C/, katram piederēja 1/2 domājamā daļa no dzīvokļa īpašums /adrese/.

Savukārt /pers. B/ īpašuma tiesība izbeigusies 2014.gada 9.decembrī, bet /pers. C/ 2014.gada 30.decembrī.

Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Šobrīd dzīvokļa īpašuma jēdzienu, dzīvokļu īpašnieka tiesības un pienākumus regulē Dzīvokļa īpašuma likums, kas stājies spēkā 2011.gada

1.janvārī.

Prasība celta tiesā 2016.gada 2.augustā, un tās pamats ir atbildētāju pieļauta dzīvokļa īpašnieku pienākumu neizpilde, tas ir, maksājumu neveikšana

laika periodā no 2008.gada 1.novembra līdz 2016.gada 18.jūlijam, līdz ar ko strīds, kas attiecināms uz laika periodu līdz 2010.gada 31.decembrim,

izšķiršanā piemērojamas likuma “Par dzīvokļa īpašumu” normas, kas bija spēkā līdz minētajam datumam.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 2. un 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir noteikts pienākums piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda

paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina

dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās

mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās

izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No 2003.gada 20.oktobra dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.455/2003 redzams, ka prasītāja kā apsaimniekotājs

apņēmās uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju, kā arī ar dzīvojamo māju funkcionāli saistītās ēkas un būves un mājai piesaistīto zemes gabalu,

savukārt atbildētājs /pers. B/ kā dzīvokļa īpašnieks apņēmās apmaksāt apsaimniekotājam visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, kā arī

funkcionāli ar māju saistīto ēku un būvju un piesaistītā zemes gabala uzturēšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli viņa īpašumā esošā dzīvokļa kopējai

platībai, kā arī maksu par pakalpojumiem, ko dzīvokļa īpašnieks saņemt, pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti starp apsaimniekotāju un pakalpojuma

piegādātāju.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja savas saistības pret atbildētājiem izpildīja pilnā apmērā, taču atbildētāji nesamaksāja par saņemtajiem

pakalpojumiem, kā rezultātā radās maksājumu parāds. Atbildētājiem bija pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem. Šāds atbildētāju

pienākums izriet no līguma un likuma prasībām.

No lietas materiālos esošās parāda summas aprēķina redzams, ka prasītāja par laika periodu no 2008.gada 1.novembra līdz 2016.gada

18.jūlijam aprēķinājusi pamatparādu EUR 9461,29, līgumsodu EUR 253,84 par laika periodu no 2008.gada 1.novembra līdz 2010.gada 1.maijam,

likumiskos procentus EUR 2158,56 par laika periodu no 2010.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 18.jūlijam.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem

pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veikto parāda aprēķinu, jo tas veikts saskaņā ar līguma un likuma nosacījumiem. Atbildētāji nav izmantojuši

savas likumā paredzētās tiesības – nav iesnieguši pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav iesnieguši savu aprēķinu.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Tiesa konstatē, ka likumiskie procenti aprēķināti ievērojot kavēto dienu skaitu un kopējo parāda summu.

Ievērojot Civillikuma 1756.pantu, 1757.pantu, 1765.panta pirmo daļu, tiesa atzīst, ka prasītāja pamatoti prasa piedzīt no atbildētājiem

likumiskos procentus, jo ir pieļauts maksājuma saistības nokavējums.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta trešo daļu līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai

neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Civillikuma 1720.pants paredz kreditora tiesību prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods bijis

norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.6.punktu maksas par mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā

arī maksājumu par pakalpojumiem, kavējumu gadījumos par katru nokavēto dienu dzīvokļa īpašnieks maksā līgumsodu 0,3% apmērā no kopējās parāda

summas.

No lietas materiālos esošā piedzenamās summas aprēķina redzams, ka prasītāja aprēķinājusi līgumsodu EUR 253,84 apmērā, kas

atbilstoši Civillikuma 1716.panta trešajai daļai ir aprēķināts 10% apmērā no pamatparāda summas.

Tiesa, izvērtējot līgumsoda apmēru, uzskata, ka tas ir samērīgs un atbilstošs pieļautajam saistību kavējumam. Tiesa ņem vērā to, ka

atbildētājs /pers. B/ ir pieļāvis ilgstošu saistību nokavējumu, kavējis maksājumus regulāri. Līgumsods aprēķināts atbilstoši līguma un likuma nosacījumiem

un parāda summai.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma pilnībā un no atbildētājiem par labu prasītājai ir piedzenama prasības pieteikumā

norādītā pamatparāda, likumisko procentu un līgumsoda summa.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumi paredz, ka no atbildētājiem par labu prasītājai piedzenami arī tiesas izdevumi

proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram, proti, no atbildētāja /pers. B/ prasītājas labā piedzenama tās samaksātā valsts nodeva EUR 426,54, ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,97 un ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi EUR 9,49, bet no atbildētājas /pers. C/ prasītājas

labā piedzenama tās samaksātā valsts nodeva EUR 245,07, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 2,86 un ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā

saistītie izdevumi EUR 5,45.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādejādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

no atbildētājiem likumiskos procents 6% gadā no pamatparāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt

likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 93., 156., 190., 193., 195., 204.1pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,

parādu par laika periodu no 2008.gada 1.novembra līdz 2014.gada 8.decembrim EUR 5970,41 (pieci tūkstoši deviņi simti septiņdesmit euro 41 cents),

līgumsodu par laika periodu no 2008.gada 1.novembra līdz 2010.gada 1.maijam EUR 253,84 (divi simti piecdesmit trīs euro 84 centi), likumiskos

procentus par laika periodu no 2010.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 18.jūlijam EUR 1316,27 (viens tūkstotis trīs simti sešpadsmit euro 27 centi), tiesāšanās

izdevumus – valsts nodevu EUR 426,54 (četri simti divdesmit seši euro 54 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,97 (četri euro 97

centi) un ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītos izdevumus EUR 9,49 (deviņi euro 49 centi), kopā piedzenot EUR 7981,52 (septiņi tūkstoši deviņi

simti astoņdesmit viens euro 52 centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu par

laika periodu no 2010.gada 23.jūnija līdz 2014.gada 30.decembrim EUR 3490,28 (trīs tūkstoši četri simti deviņdesmit euro 28 centi), likumiskos

procentus par laika periodu no 2010.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 18.jūlijam EUR 842,23 (astoņi simti četrdesmit divi euro 23 centi), tiesāšanās

izdevumus – valsts nodevu EUR 245,07 (divi simti četrdesmit pieci euro 07 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 2,86 (divi euro 86

centi) un ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītos izdevumus EUR 5,45 (pieci euro 45 centi), kopā piedzenot EUR 4585,89 (četri tūkstoši pieci

simti astoņdesmit pieci euro 89 centi).

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt likumiskos procentus 6 % gadā no /pers. B/, personas kods /personas kods/,

parāda pamatsummas EUR 5970,41 (pieci tūkstoši deviņi simti septiņdesmit euro 41 cents) līdz sprieduma izpildei.

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt likumiskos procentus 6 % gadā no /pers. C/, personas kods /personas kods/, parāda

pamatsummas EUR 3490,28 (trīs tūkstoši četri simti deviņdesmit euro 28 centi) līdz sprieduma izpildei.

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, 10 (desmit) dienu termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Ziemeļu rajona tiesā.

Pilns spriedums faktiski sastādīts un pieejams 2017.gada 26.aprīlī.

Tiesnesis A.Vasiļevskis