Court partially allowed loan recovery claim, awarding principal, interest, and damages while rejecting specific penalty amount.

Lietas Nr. C29725310

Lietas arhīva Nr. C-0376-14/22

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 14.maijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Rubina

ar tiesas sēdes sekretāri D.Jerumani

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu BIGBANK AS Latvijas filiāle prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2010.gada 20.septembrī AS „BALTIJAS IZAUGSMES GRUPA” Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēlusi prasību pret /pers.

A/ par parāda piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētājas parādu Ls 1185,98 apmērā, kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma

pamatsummas Ls 592,99, nesamaksātajiem procentiem Ls 93,53 un līgumsoda Ls 499,46, samaksātos tiesāšanās izdevumus, kā

arī atzīt prasītājas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 17.aprīlī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Aizdevuma līgums Nr. 0700356/46pp

(turpmāk tekstā - Aizdevuma līgums), ar kuru prasītāja izsniegusi atbildētājai aizdevumu Ls 600 apmērā ar procentu likmi gadā –

25,08 %, ar pienākumu atmaksāt aizdevuma summu un procentus aizdevuma līguma maksājuma grafikā noteiktajā kārtībā.

Pamatojoties uz Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu punktu 6.5. atbildētājai ir noteikts pienākums par maksājuma grafikā noteikto

maksājuma atmaksas termiņu un apmēru neievērošanu maksāt līgumsodu 0,5% procentu apmērā no termiņā nesamaksātās summas

par katru kavējuma dienu.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu punktu 5.1.1. gadījumā, ka maksājumu kavējumu dienu summa kopā ir vismaz 30

dienas, aizdevējam ir tiesības pirms termiņa vienpusēji atkāpties no Aizdevuma līguma un pieprasīt tūlītēju parāda atmaksu, bet

saskaņā ar punktu 5.2. aizņēmējam šādā gadījumā ir pienākums nekavējoties samaksāt aizdevējam nesamaksāto līgumsodu,

neatmaksātos procentus un aizdevumu summu.

Tā kā atbildētāja nebija izpildījis savas saistības un maksājumu termiņa nokavējums pārsniedza 30 dienas, prasītāja pieņēma

lēmumu izmantot savas tiesības vienpusēji izbeigt līgumu pieprasīt no atbildētāja parāda samaksu, kas tika noformēts rakstveida

brīdinājuma formā un nosūtīts atbildētājam ierakstītā vēstulē 2007.gada 06.decembrī. Brīdinājumā prasītāja lūdza atbildētāju izpildīt

saistības septiņu dienu laikā. Parāda samaksas termiņš beidzās 2007.gada 16.decembrī, bet arī pēc minētā brīdinājuma nosūtīšanas

atbildētāja savas saistības nav izpildījusi.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu punktu 6.4. atbildētājam ir noteikts pienākums kopējā parāda samaksas

kavējuma gadījumā maksāt līgumsodu 0,5% apmērā no neatmaksātās aizdevuma summas daļas par katru samaksas kavējuma

dienu līdz visas parāda summas pilnīgai samaksai.

Ievērojot labas ticības principu, prasītājs ir atteicies no Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu punktā 6.3. noteiktā līgumsoda,

kā arī samazinājis Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu punktā 6.4. paredzētā līgumsoda apmēru.

Līdz ar to no atbildētājas parāda summa uz pieteikuma parakstīšanas brīdi sastāda Ls 1185,98, kas sastāv no neatmaksātās

aizdevuma pamatsummas Ls 592,99, nesamaksātajiem procentiem par laika periodu no 2007.gada 06.jūlija līdz 2007.gada

06.decembrim Ls 93,53 un kopējā līgumsoda Ls 499,46.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1720., 1722., 1756., 1759.panta 1.punktu, 1765., 1943. un 1945.pantu.

Rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus par celto prasību atbildētāja tiesā nav iesniegusi.

2012.gada 12.novembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts prasītājas pieteikums par puses procesuālo tiesību

pārņemšanu.

Tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 77.pantu, ar 2012.gada 14.novembra protokollēmumu aizstāja lietā prasītāju akciju

sabiedrību „Baltijas Izaugsmes Grupa” ar BIGBANK AS, reģistrēta Igaunijas Republikas komercreģistrā ar numuru 10183757,

juridiskā adrese Ruutli 23, Tartu, 51006, Igaunija.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve nav ieradusies. Tiesā saņemts lūgums izskatīt lietu bez pārstāves piedalīšanās. Prasību uztur pilnā

apmērā.

Atbildētāja atkārtoti uz tiesas sēdi nav ieradusies, nav paziņojusi par neierašanās iemesliem, nav lūgusi lietas izskatīšanu atlikt.

Atbildētājai par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots savlaicīgi likumā noteiktajā kārtībā, saskaņā ar Civilprocesa likuma

56.2panta pirmās daļas 1.punkta prasībām, nosūtot pavēsti uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi atbilstošiEiropas

Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra regulā (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu

dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana) (81.nodaļa) paredzētajā kārtībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma56.2panta otro daļu, ja tiesas dokumenti personai piegādāti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā,

uzskatāms, ka personai par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu ir paziņots tikai

tajā gadījumā, ja ir saņemts apstiprinājums par dokumenta izsniegšanu. Dokumentus uzskata par izsniegtiem datumā, kāds norādīts

apstiprinājumā par dokumentu izsniegšanu.

2013.gada 27.novembrī tiesā saņemts Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes apliecinājums par dokumentu izsniegšanu

adresātam saskaņā ar Padomes 2007.gada 13.novembra regulu (EK) Nr. 1393/2007.

Tiesa, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos gadījumus, kad tiesai ir pienākums atlikt lietas izskatīšanu, atzina par

iespējamu lietu izskatīt bez atbildētājas un prasītāja pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un izvērtējusi tos kopumā, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma

daļēji.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pantā noteikts, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku

attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar

vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Lietā noskaidrots, ka 2007.gada 14.aprīlī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Aizdevuma līgums Nr. 0700356/46pp, kurā puses

vienojušās par līguma priekšmetu, norēķinu kārtību, saistību neizpildes sekām. Saskaņā ar aizdevuma līguma noteikumiem prasītāja

aizdeva atbildētājai naudas summu Ls 600 apmērā ar procentu likmi 25,08 % gadā, nosakot aizdevuma atmaksas grafiku no

2007.gada 17.aprīļa līdz 2012.gada 07.maijam, savukārt atbildētāja apņēmās atdot aizdevuma summu un maksāt procentus ik

mēnesi saskaņā ar līgumam pievienoto maksājumu grafiku.

Minētā saistība atbilst Civillikuma prasībām, neviena no pusēm to nav apstrīdējusi un līdz ar to tā ir saistošas līgumslēdzējiem.

Civillikuma 1589.pantā noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu,

vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 5.1.1.punkts paredz prasītājai tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt visus līgumā

paredzētos maksājumus, ja aizņēmējs vairāk par 30 dienām nokavē līgumā noteiktos maksājumus, pie kam, ar Aizdevuma līguma

vispārējo noteikumu 5.2.punktu noteikts, ka šādā gadījumā aizņēmējam ir pienākums atmaksāt prasītājai nesamaksāto līgumsodu,

neatmaksātos procentus un aizdevuma summu.

No prasības pieteikuma, tam pievienotā parāda aprēķina un atbildētājas veikto maksājumu uzskaitījuma redzams, ka atbildētāja

līguma izpildē ir veikusi tikai trīs maksājumus, no kā izriet, ka aizdevuma atmaksas saistības nav pildījusi atbilstoši līgumam un

maksājuma grafikam, līdz ar to pierādīts, ka iestājās aizdevuma līguma 5.1.1.punktā paredzētais nosacījums, kas piešķir prasītājai

tiesības atkāpties no līguma.

Prasītāja izmantoja šīs tiesības aizdevuma līgumā paredzētajā kārtībā, ko apliecina 2007.gada 06.decembra brīdinājums. No kā

izriet, ka prasītāja ar 2007.gada 06.decembrī ir vienpusēji atkāpusies no pušu noslēgtā līguma. Neapmaksātās aizdevuma summas

apmērs Ls 592,99 konstatējams no lietas materiāliem pievienotā parāda summas aprēķina.

Izvērtējot visu augstākminēto, tiesa atzīst, ka tika iegūti objektīvi pierādījumi tam, ka starp pusēm noslēgts aizdevuma līgums, kura

saistības atbildētāja nav izpildījusi.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas argumentu, ka atbildētāja nav atmaksājusi neatmaksātā aizdevuma pamatsummu Ls 592,99

apmērā, ko atbildētāja nav apstrīdējusi un nav iesniegusi jebkādus pierādījumus par to, ka viņa ir samaksājusi Aizdevuma līgumā

paredzētos maksājumus, līdz ar to šī aizdevuma summa ir piedzenama no atbildētājas par labu prasītājai.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu, saskaņā ar

Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs (..). Saskaņā ar Civillikuma 1946.panta pirmo daļu procenti par

aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Puses, noslēdzot aizdevuma līgumu, vienojušās, ka atbildētāja dos prasītājai procentus par aizdevuma lietošanu 25,08 % gadā no

aizdevuma summas. Nesamaksātos procentus prasītāja ir aprēķinājusi par laika posmu no 2007.gada 06.jūlija līdz 2007.gada

06.decembrim un tie ir Ls 93,53.

Tiesai nav pamata apšaubīt minēto procentu aprēķinu, kas veikts saskaņā ar noslēgto līgumu, arī atbildētāja to nav apstrīdējusi. Līdz

ar to atbildētājas piedzenami nesamaksātie procenti par aizdevuma lietošanu Ls 93,53 apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi

paredzami no līguma neizpildīšanas. Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu, kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja

tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā. Civillikuma

1722.pants paredz, ka līgumsoda samaksa neatsvabina šā soda cietēju ne no procentiem vai augļiem, kas no viņa pienākas, ne no

zaudējumu atlīdzības, ciktāl tie pārsniedz līgumsoda apmēru, ja vien nav tieši norunāts pretējais

Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 6.punktā puses vienojušās, ka par maksājumu grafikā noteikto maksājumu atmaksas termiņu

un apmēru neievērošanu aizņēmējam ir pienākums maksāt līgumsodu (0,5 %) apmērā no termiņā nesamaksātās summas par katru

kavējuma dienu.

Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu pēc Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 6.5.punkta Ls 35,33 apmērā, kas aprēķināts par laika

posmu no 2007.gada 09.maija līdz 2007.gada 06.decembrim.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veikto līgumsoda aprēķinu, kas veikts saskaņā ar noslēgto līgumu, arī atbildētājs to nav

apstrīdējis, tādējādi tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams līgumsods saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārējo

noteikumu 6.5.punktu Ls 35,55 apmērā.

Puses saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 6.4.punktu vienojušās, ka iestājoties līguma 5.1.punktā minētajiem

apstākļiem un aizņēmējam ir neizpildītas finansiālās saistības pret aizdevēju, un parāds netiek septiņu dienu laikā pēc aizdevēja

brīdinājuma saņemšanas atmaksāts, tad aizņēmējam ir jāmaksā aizdevējam līgumsods (0,5 %) apmērā no neatmaksātās aizdevuma

summas daļas par katru n šī pienākuma kavējuma dienu līdz visas parāda summas pilnīgai samaksai.

Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu pēc Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 6.4.punkta Ls 463,91, kas aprēķināts par laika posmu no

2007.gada 17.decembra līdz 2010.gada 26.augustam.

Kā secināms no lietas materiāliem, aizdevēja ir izvēlējusies līgumā pielīgtās tiesības un ar 2007.gada 06.decembri izbeigusi

aizdevuma līgumu, vienpusēji atkāpjoties no aizdevuma līguma un pieprasot nekavējošu saistību izpildi, proti, samaksāt aizdevuma

pamatparādu, nesamaksātos aizdevuma lietošanas procentus un līgumsodu.

Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 6.4.punkts paredz līgumsodu aprēķināt pēc līguma izbeigšanas.

Taču tiesa uzskata, ka izbeidzot līgumu vienpusējā kārtā pirms galējā aizdevuma samaksas termiņa iestāšanās un pieprasot tūlītēji

atmaksāt aizdevuma pamatsummu, izbeidzas arī prasītājas tiesības aprēķināt līgumsodu pēc līguma izbeigšanas, tātad pēc

2007.gada 06.decembra.

Prasītāja pēc Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 6.4.punkta ir aprēķinājusi līgumsodu par laiku no 2007.gada 17.decembra līdz

2010.gada 26.augustam, t.i., jau par laiku pēc atkāpšanās no līguma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

Kā norādīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 30.janvāra spriedumā lietā Nr. SKC – 644/2013 ar atkāpšanos

no līguma vairs nepastāv līgumiskais (juridiskais) pamats piemērot bijušā līguma noteikumus par līgumiskajiem procentiem un

līgumsodu. Prasītājam bez šaubām ir tiesības saņemt nedzēsto pamatsummu, kā arī procentus un līgumsodu, kas uzkrājušies līdz

līguma izbeigšanas brīdim, un tā kā tas ir kapitāls, kas atrodas pie citas personas – tad no līguma izbeigšanas brīža arī likumiskos

procentus saskaņā ar Civilprocesa likuma 1753.pantu. Likumisks (likumā noteikts) līgumsods šādā situācijā Civillikumā nav noteikts.

Ar šo spriedumu Senāts atkāpjas no judikatūras un izdara precizējumu, ka līgumiskie procenti un līgumsods gadījumos, kad līdzējs

tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt.

Ņemot vērā minēto, tiesai nav tiesiska pamata piedzīt līgumsodu pēc Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 6.4.punkta, līdz ar to

prasība daļā par līgumsoda Ls 463,91 apmērā piedziņu kā nepamatota ir noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā

ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesa uzskata, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem ir pierādīti apstākļi un fakti, kādi norādīti prasības pieteikumā.

Tiesa nekonstatē, ka atbildētāja būtu apstrīdējusi noslēgto un pušu parakstīto Līgumu. Atbildētāja nav apstrīdējusi prasības

pieteikumā minētos faktus, nav apstrīdējusi parāda, aprēķināto procentu un līgumsoda apmēru, kā arī nav iesniegusi pierādījumus, ka

saistības būtu izpildītas.

Saskaņā ar Civillikuma 1833.pantu visi maksājumi izdarāmi euro.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu, sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto

(neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos

noapaļošanas principus. Eiropas Savienības Padomes noteiktais euro maiņas kurss ir 1euro= 0,702804 lati.

Tā kā Latvijā ar 2014.gada 1.janvāri ieviests euro, tad, pamatojoties uz iepriekš minētajām tiesību normām, piedzenamās summas

pārrēķināmas euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram (..).

Prasītāja iesniedzot tiesā prasību ir samaksājusi valsts nodevu 220,05 euro (Ls 154,65) apmērā, taču tā kā apmierinātais prasījums

šajā lietā ir 1027,41 euro (Ls 722,07), tad valsts nodeva piedzenama 154,11 euro (Ls 108,31) apmērā. Tāpat piedzenami arī

prasītājas samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro (Ls 3,30) par tiesas dokumentu nosūtīšanu un 17,36 euro (Ls

12,21) par sludinājuma publicēšanu oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, līdz ar to minētie tiesāšanās izdevumi kopā176,18 euro

(Ls 123,82) apmērā piedzenami no atbildētājas par labu prasītājai.

Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītāja ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (Ls 3,30) apmērā

par trīs pasta sūtījumiem (prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanu atbildētājam un divu tiesas pavēstu nosūtīšanu), jo saskaņā ar

Ministru kabineta noteikumiem Nr. 983 „Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” un aprēķinu viena sūtījuma

cena sastāda 1,57 euro (Ls 1,10).Lietā ir radušies papildus ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,39 euro (Ls 6,60) apmērā, kuri

saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētājas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt no Civillikuma 1765. panta seko, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā, ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā,

ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ievērojot minēto un prasītājas izteikto lūgumu, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētājas likumiskos procentus 6 % no simta gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par

personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,

izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto, un Civilprocesa likuma 193.pantu, 195.pantu, 204.1 pantu tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu BIGBANK AS Latvijas filiāle, reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, aizdevuma pamatsummu 843,75 euro (astoņi simti četrdesmit trīs euro un 75 centi), nesamaksātos procentus par laiku no

2007.gada 06.jūlija līdz 2007.gada 06.decembrim 133,08 euro (viens simts trīsdesmit trīs euro un 08 centi), līgumsodu par laiku no

2007.gada 09.maija līdz 2007.gada 06.decembrim 50,58 euro (piecdesmit euro un 58 centi),kā arī tiesas izdevumus 176,18 euro

(viens simts septiņdesmit seši euro un 18 centi),kopā 1203,59 euro (viens tūkstotis divi simti trīs euro un 59 centi).

Noteikt BIGBANK AS Latvijas filiāle, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma 6% (sešus procentus no simta) gadā no nesamaksātās

pamatparāda summas.

Prasību daļā par līgumsoda Ls 463,91 (660,08 euro) apmērā piedziņu noraidīt.

Piedzīt no/pers. A/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,39 euro (deviņi euro un 39 centi),kas

iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts

kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillieta Nr. C297253 10, C –

0376/14.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistītoizdevumu samaksu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu

oriģinālu nekavējoties iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 244.kabinetā vai nosūtot pa pastu.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas datuma Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma teksta sastādīšanai noteiktais datums 2014.gada 28.maijs.

Pilns sprieduma teksts sastādīts 2014.gada 05.jūnijā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ I.Rubina