Court partially overturned first instance verdict, awarding compensation for lost wages and travel expenses while upholding the prison sentence.

Lieta Nr.11151033414

S P R I E D U M S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2016.gada 29.februārī

Kurzemes apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā

tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Reinholde

tiesneši S.Mertena un K.Līcis

ar sekretāri I.Treifeldi

piedaloties

prokurorei I.Radkevičai

aizstāvim I.Jakušonokam

atklātā tiesas sēdē, pamatojoties uz apsūdzētā /pers. H/ aizstāvja Igora Jakušonoka un cietušā /pers. I/ apelācijas sūdzībām, apelācijas kārtībā

izskatīja krimināllietu, kurā ar Ventspils tiesas 2015.gada 20.jūlija spriedumu

/pers. H/, personas kods /personas kods/,

atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 260.panta 1.1daļas ar piespiedu darbu uz 190 stundām.

Piedzīta no apsūdzētā /pers. H/ cietušā /pers. I/ labā kaitējuma kompensācija 595,33 euro. Pārējā daļā kompensācija nav noteikta.

Pārbaudījusi lietas materiālus, Krimināllietu tiesas kolēģija

k o n s t a t ē j a

ar pirmās instances tiesas spriedumu atzīts, ka apsūdzētais /pers. H/, vadot transportlīdzekli, pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā

cietušajam nodarīts vidēja smaguma miesas bojājums, un konkrēti:

2014.gada 19.maijā ap plkst.13.40 /pers. H/ vadīja automašīnu „VW Tiguan” ar reģistrācijas Nr./automašīnas Nr./ Ventspilī pa Skrundas ielu

Embūtes ielas virzienā. Skrundas ielas krustojumā ar Kaļķu ielu, viņš neievēroja ceļu zīmes Nr.206 „Dodiet ceļu” prasības un nedeva ceļu pa Kaļķu ielu

virzienā uz Muitas ielu braucošajam velosipēdistam /pers. I/ un izraisīja sadursmi ar to. Ceļu satiksmes negadījumā /pers. I/ tika nodarīti vidēja smaguma

miesas bojājumi kreisā spieķa kaula fragmentāra lūzuma veidā ar kaula fragmentu novirzi, kreisā elkoņa kaula īlenveida izauguma lūzuma veidā, kreisās

pēdas 1.pirksta gala falangas lūzuma veidā, labās pēdas 1.pirksta gala falangas daļēja mežģījuma un malēja lūzuma veidā, labās pēdas 2.pirksta

pamatfalangas, vidusfalangas un gala falangas lūzumu veidā ar nelielu kaulu fragmentu novirzi un vaļēja pilna vidusfalangas mežģījuma veidā, sistas brūces

veidā labās uzacs un labās pēdas 2.pirksta rajonā, ādas nobrāzumu veidā sejā un apakšējās ekstremitātēs, labās ceļa locītavas mediālā meniska mugurējā

raga plīsuma veidā un priekšējās krusteniskās saites daļēja plīsuma veidā, zemādas asinsizplūduma veidā labās ceļa locītavas rajonā un labās pēdas 1.

pirksta mežģījuma veidā. Ar šādām darbībām /pers. H/ pārkāpa Ministru kabineta noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 4. un 10.punkta

prasības, kas nosaka, ka ceļu satiksmes dalībnieku pienākums ir pildīt Ceļu satiksmes noteikumu prasības un rīkoties tā, lai neradītu ceļu satiksmei

bīstamas situācijas un neradītu zaudējumus. Tāpat viņš pārkāpa minēto noteikumu 146.punktu, kas nosaka, ka nevienādas nozīmes ceļu krustojumā

transportlīdzekļa vadītājam, kurš brauc pa mazāk svarīgu ceļu, ir jādot ceļš transportlīdzekļu vadītājiem, kas krustojumam tuvojas pa galveno ceļu, un

281.4. punktu, kas nosaka ceļa zīmes Nr.206 darbību, proti, ka transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa šķērsojamo

ceļu.

Šādas apsūdzētā /pers. H/ darbības pirmās instances tiesa kvalificējusi pēc Krimināllikuma 260.panta 1.1daļas.

Par šo spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzis apsūdzētā /pers. H/ aizstāvis Igors Jakušonoks, lūdzot atcelt Ventspils tiesas 2015.gada 20.jūlija

spriedumu daļā par kaitējuma kompensāciju 595,33 euro apmērā un šajā daļā taisīt jaunu spriedumu.

Aizstāvis norādījis, ka kaitējuma kompensācijas summa 595,33 euro, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350. un 351.pantu, nav pamatota un

pierādīta.

Aizstāvis nepiekrīt spriedumā norādītajam, ka no apsūdzētā piedzenami tikai tie zaudējumi, kuru atlīdzināšanu neparedz Sauszemes

transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās apdrošināšanas likums.

Kompensācija 595,33 euro sastāv no izdevumiem par aizstāvja pakalpojumiem un kopēšanu. Cietušais kompensācijas pieteikumā ir norādījis, ka

samaksājis aizstāvim 341,22 euro par darbu ar apdrošināšanas kompāniju. Aizstāvis vērš uzmanību uz to, ka nav skaidrs, pamatojoties uz kādām tiesību

normām, apsūdzētajam /pers. H/ jāsamaksā cietušajam izdevumi, kas saistīti ar civiltiesiskā strīda risināšanu apdrošināšanas kompānijā. Arī iztiesāšanas

laikā nav kļuvis skaidrs par kādu darbu pirmstiesas procesā cietušais maksājis aizstāvim 242 euro, jo no krimināllietas materiāliem nav redzams, ka

aizstāvis būtu piedalījies kādās izmeklēšanas darbībās ar cietušo. Tāpat cietušais nav pamatojis kopēšanas izdevumu saistību, apmēru un apjomu.

Tādējādi kaitējuma kompensācija uzskatāma par nepamatotu.

Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzis cietušais /pers. I/, lūdzot atcelt Ventspils tiesas 2015.gada 20.jūlija spriedumu

daļā par apsūdzētajam noteikto sodu un kaitējuma kompensācijas nenoteikšanu un šajās daļās taisīt jaunu spriedumu, nosakot apsūdzētajam bargāku

sodu un piespriežot kaitējuma kompensāciju pieprasītajā apmērā.

Cietušais norādījis, ka bija pieteicis kaitējuma kompensāciju par kopējo summu 29399,34 euro, tai skaitā, kompensācija par morālo kaitējumu -

8858,25 euro; neiegūtā darba alga par pieciem mēnešiem uz starptautiskajiem tirdzniecības kuģiem - 18651,50 euro; izdevumi, kas saistīti ar ārstēšanās

procesu, un kurus nesedz apdrošinātājs - 1294,26 euro; citi izdevumi, kas saistīti ar ceļu satiksmes negadījumu - 595,33 euro. Norādījis, ka

kompensācija noteikta tikai par citiem izdevumiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes negadījumu. Nav noteikta kompensācija par morālo kaitējumu, par

mantisko zaudējumu, kas saistīts ar neiegūto darba algu, kā arī izdevumi, kas saistīti ar ārstēšanās procesu, kuru nesedz apdrošinātāji.

Lemjot jautājumu par kaitējuma kompensāciju, tiesa nepareizi vērtējusi, ka visus zaudējumus, kas saistīti ar ārstēšanos, pārejošu darbnespēju un

darbspēju zaudējumu un nemateriālos zaudējumus, kas saistīti ar sāpēm un garīgajām ciešanām, tas ir, morālo kaitējumu, sedz apdrošinātājs saskaņā

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu (turpmāk - Speciālais likums). Speciālā likuma 15.panta

otrā daļa paredz, ka saistībā ar ceļu satiksmes negadījumu var rasties izdevumi, kas netiek segti saskaņā ar šo Speciālo likumu, un tas nav saistīts tikai ar

apdrošinātāja atbildības limitu.

Arī judikatūrā tiek pausts viedoklis, ka, nosakot kaitējuma atlīdzību par ceļu satiksmes negadījumu, ir jāņem vērā tā atlīdzība, ko izmaksā

cietušajam (vai uz kuru cietušajam ir tiesības) saskaņā ar Speciālo likumu, taču tas neatbrīvo vainīgo personu no pienākuma segt pārējos zaudējumus.

Cietušā ieskatā ir vesela virkne zaudējumu, kas ir saistīti ar ceļu satiksmes negadījumu, un kuru atlīdzināšanu Speciālais likums neparedz vai ierobežo.

Attiecībā uz kaitējumu par pārejošu darbnespēju cietušais norādījis, ka ir nodarbināts uz starptautiskajiem tirdzniecības kuģiem. Līgums ar kuģa

operatoru ir spēkā tikai attiecīgā reisa laikā. Orientējošais nodarbinātības cikls uz starptautiskā tirdzniecības kuģa reisā ir pieci mēneši, pēc kā četri

mēneši jāpavada krastā. Šajā laikā jāiziet kvalifikācijas kursi. Ceļu satiksmes negadījums notika laikā, kad atradies krastā. Pēc plāna bija jāiziet reisā

2014.gada 12.augustā, bet traumas dēļ reisā iziet nav varējis. Minēto apliecina SIA /Nosaukums A/ izziņa. Tādējādi ir zaudējis darba algu par vienu

reisu, tas ir par pieciem mēnešiem. Darba alga reisa laikā ir USD 4000 mēnesī, ko apliecina lietā esošā līguma kopija. Tādējādi kopējie zaudējumi par

vienu reisu ir neiegūtā darba alga par pieciem mēnešiem, tas ir USD 20000, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa 2015.gada

20.aprīlī bija 18651,50 euro. Apdrošinātājs šo summu nav atlīdzinājis. Apdrošinātājs ir atlīdzinājis atlīdzību par cietušās personas pārejošu darbnespēju

4604,75 euro, taču šī atlīdzība nav par reisu uz starptautiska tirdzniecības kuģa, bet gan darba algas starpība, kuru zaudēju neizpildot darba līgumu ar

/Nosaukums B/. Līdz ar to materiālie zaudējumi šajā daļā ir 18651,50 euro.

Speciālā likuma 21.pants nosaka pienākumu apdrošinātājam segt zaudējumus sakarā ar pārejošu darbnespēju tikai par laiku, kad cietušais bijis

darba ņēmēja statusā, tas ir laika periodā, kad viņam ir spēkā esošs darba līgums, vai, kad persona bijusi pašnodarbināta. Cietušais norādījis, ka

zaudējumi viņam radušies tādēļ, ka nav varējis noslēgt līgumu un strādāt uz starptautiskā tirdzniecības kuģa, nevis spēkā esoša darba līguma laikā. Līdz ar

to zaudējumi 18651,50 euro ir radušies saistībā ar ceļu satiksmes negadījumu un tos nav paredzēts kompensēt saskaņā ar Speciālo likumu. Tie jāsedz

vainīgajai personai saskaņā ar Speciālā likuma 15.panta otro daļu, Civillikuma 1779.pantu.

Attiecībā par morālo kaitējumu cietušais atsaucies uz Speciālā likuma 19.panta trešo daļu un norādījis, ka, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem,

kas bija spēkā ceļu satiksmes negadījuma laikā, tika aprēķināta atlīdzība par nemantisko kaitējumu 141,75 euro. Cietušā ieskatā morālais kaitējums šādā

apmērā ir pārāk mazs un pats novērtējis to par 9000 euro. Tādējādi, ņemot vērā apdrošinātāja izmaksāto summu, pieteicis kaitējuma kompensāciju par

nemantiskajiem zaudējumiem 8858,25 euro.

Cietušā ieskatā tiesas secinājums, ka konkrētā nozieguma objekts ir satiksmes drošība, nevis personas dzīvība vai veselība, tāpēc morālā kaitējuma

esamība ne tikai jānorāda, bet arī jāpierāda, ir nepareizs. Konkrētajā gadījumā nozieguma objekts ir gan satiksmes drošība, gan cietušās personas

veselība. Līdz ar to šī nozieguma rezultātā cietušajam tiek nodarīts morālais kaitējums. Turklāt konkrētajā gadījumā morālais kaitējums ir arī pamatots.

Cietušais norādījis, ka pēc satiksmes negadījuma /pers. H/ ir rīkojies ciniski, tajā skaitā mainījis automašīnas atrašanās vietu - ar automašīnu

pārbraucis abām cietušā kājām un viņa divriteni iemetis grāvī, risināja savas problēmas un nav izsaucis ne policiju, ne ātro medicīnisko palīdzību, līdz ar to

medicīniskās palīdzības sniegšana kavējās. Attiecīgi viņam kā cietušajam ilgāk bija jācieš sāpes un pazemojums. Pazemojums izpaudies tādējādi, ka pēc

ceļu satiksmes negadījuma viņš bija spiests bezpalīdzīgi, saplēstām drēbēm, notraipījies ar asinīm, vārtīties pa ceļa braucamo daļu. Šādā izskatā bija

jāvārtās pa asfaltu ilgāk, nekā tas objektīvi būtu nepieciešams. Tāpat arī vairāki garāmgājēji viņu varēja vērot un pazemojums bijis dziļāks.

Cietušais nepiekrīt tiesas viedoklim, ka šie norādītie fakti nav guvuši apstiprinājumu, līdz ar to uzskatāmi par nepierādītiem. Tiesa nav norādījusi,

kāpēc cietušā liecības par šiem faktiem uzskatījusi par nepatiesām.

Cietušais norādīja, traumu īpatnības dēļ ārstniecības process bija ilgstošs, sāpīgs un nogurdinošs. Viņam tika veiktas vairākas ķirurģiskas

operācijas. Bija zaudējis darbaspējas tādā apjomā, ka tika pat piešķirta 2.grupas invaliditāte. Arī uz šo brīdi ārstniecības process nav beidzies, būs

nepieciešamas vēl divas ķirurģiskas operācijas - ceļgala krustenisko saišu atjaunošanai un rokas funkcionalitātes atjaunošanai. Pie tam rokas

funkcionalitātes atjaunošanai nepieciešama ļoti sarežģīta ķirurģiska operācija ar kaulu fragmentu implantēšanu.

Cietušais norādījis, ka nemantiskais kaitējums pilnā apmērā ir pamatots iesniegumā par kaitējuma kompensāciju. Tādējādi tiesai nebija pamata

noraidīt pieteikumu daļā par nemantiskā kaitējuma kompensāciju un tā bija jānosaka, ņemot vērā apdrošinātāja izmaksāto atlīdzību.

Attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar ārstēšanos, bet netiek atlīdzināti saskaņā ar Speciālo likumu, cietušais norādījis, ka Speciālais likums paredz

tikai tiešo ar ārstniecību saistīto izdevumu apmaksu, bet netiek paredzēta netiešo izdevumu segšana, piemēram, vitamīnu iegāde, ēdināšana slimnīcā. Pēc

prokurora pieteikuma AAS „Balta” bija izdevusi izziņu, kādi maksājuma dokumenti iesniegti AAS „Balta” un kādus no šajos dokumentos fiksētajiem

izdevumiem un kādā daļā apdrošinātājs ir apmaksājis. Starpība ir pieteikta kā kaitējuma kompensācija 1294,26 euro apmērā. Cietušais nepiekrīt tiesas

norādītajam, ka šajā daļā viņš nav varējis pamatot minēto summu ar maksājumu dokumentu oriģināliem un izskaidrot šo izdevumu saistību ar ceļu

satiksmes negadījumu.

Faktiski no izziņas ir redzams, ka maksājumu dokumentu oriģināli ir nodoti AAS „Balta”, līdz ar to, oriģinālus uzrādīt nav iespējams. Cietušā

ieskatā zaudējumi ir pierādīti, jo AAS „Balta” savā izziņā jau ir norādījusi, ka maksājuma dokumentu oriģināli ir pieņemti, bet netiek apmaksāti. Tādējādi

arī šajā daļā tiesa nepamatoti nav noteikusi kaitējuma kompensāciju.

Attiecībā par apsūdzētajam noteikto sodu cietušais norādījis, ka apsūdzētajam piespriests pārāk maigs sods. Cietušā ieskatā, lai arī viņam nodarīti

vidēja smaguma miesas bojājumi, noziedzīgajam nodarījumam bija smagas sekas.

Apelācijas tiesas sēdē aizstāvis I.Jakušonoks uzturēja spēkā iesniegto apelācijas sūdzību uz tajā norādītajiem argumentiem un lūdz to apmierināt.

Savukārt cietušā un viņa aizstāvja iesniegto sūdzību lūdza noraidīt.

Apsūdzētais /pers. H/ tiesas sēdē pievienojās aizstāvja apelācijas sūdzībai, lūdza to apmierināt. Attiecībā par cietušā iesniegto sūdzību, apsūdzētais

paskaidroja, ka uzskata to par nepamatotu. Cietušā apgalvojumi, ka viņš ticis atstāts bezpalīdzības stāvoklī neatbilst patiesībai. Lūdza sūdzību

neapmierināt.

Cietušais /pers. I/ tiesas sēdē aizstāvja iesniegto apelācijas sūdzību uzturēja daļēji, lūdzot izskatīt jautājumu par morālā kaitējuma kompensācijas

noteikšanu 8858,25 euro apmērā un neiegūtās darba algas piedziņu no apsūdzētā – 18651,50 euro apmērā. Savukārt kaitējuma kompensāciju par

1294,26 euro piedziņu neuzturēja. Tāpat lūdza apsūdzētajam noteikt bargāku sodu.

Nosakot morālā kaitējuma kompensāciju cietušais lūdza ņemt vērā, ka ceļu satiksmes negadījuma rezultātā viņš ir kļuvis par invalīdu. Tāpat

norādīja, ka apsūdzētā rīcības dēļ – savlaicīgi neizsaucot medicīnisko palīdzību – notikuma vietā cietis sāpes un pazemojumu, bijis atstāts bezpalīdzības

stāvoklī. Tieši par šīm ciešanām arī lūdz piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju.

Attiecībā par neiegūto algu paskaidroja, ka viņš bija nodarbināts uz starptautiskajiem tirdzniecības kuģiem. Līgums tiek slēgts par katru konkrēto

reisu – nodarbināts tiek piecus mēnešus, bet pēc tam četrus mēnešus pavada krastā. Pēc plāna viņam vajadzējis doties reisā 2014.gada augustā, ko nav

varējis izdarīt dēļ ceļu satiksmes negadījumā gūtās traumas. Tādējādi zaudējis iespēju noslēgt līgumu un saņemt algu – USD 4000 mēnesī. Ņemot vērā,

ka līgums bijis paredzēts uz pieciem mēnešiem, tad viņam radīti zaudējumi 18651,50 euro, ko lūdz piedzīt no vainīgās personas.

Attiecībā par advokāta sniegto juridisko palīdzību pirmstiesas procesā paskaidroja, ka advokāts viņam palīdzējis sagatavot visus iesniegumus, kuri

tikuši nosūtīti apdrošinātājam un Latvijas transporta līdzekļu apdrošināšanas birojam, saistībā ar apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu par ceļu satiksmes

negadījuma rezultātā radīto kaitējumu. Tāpat advokāts piedalījies, kad viņš ticis nopratināts policijā.

Prokurors apelācijas tiesas sēdē norādīja, ka pirmās instances tiesa, izlemjot jautājumu par pieteikto kaitējuma kompensāciju, ir izdarījusi nepareizu

secinājumu, konkrēti, nenosakot morālā kaitējuma kompensāciju, tiesa lēmumu pamatojusi ar to, ka kompensācijas apmērs cietušajam ir jāpierāda, jo

/pers. H/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma sastāva objekts ir satiksmes drošība, nevis personas dzīvība vai veselība.

Vienlaicīgi prokurore norādīja, ka kriminālprocesa ietvaros jautājums par morālā kaitējuma atlīdzināšanu nav izskatāms, jo tiesai nav zināms, kādā

summā apdrošinātājs varētu izmaksāt atlīdzību par nemantiskajiem zaudējumiem.

Tāpat prokurore lūdza kriminālprocesa ietvaros nenoteikt kompensāciju saistībā ar negūto darba algu, tā kā cietušais nav iesniedzis pietiekamus un

neapstrīdamus pierādījumus savam prasījumam. Tāpat lietas materiālos nav pierādījumi tam, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā advokāts cietušajam

sniedzis juridisko palīdzību. Tādējādi apsūdzētā aizstāvja sūdzība šajā daļā ir pamatota.

Attiecībā par apsūdzētajam noteikto sodu – prokurore atzina, ka ar pirmās instances tiesas spriedumu noteiktais sods ir likumīgs un pamatots un

nav pamata noteikt bargāku sodu.

Iepazinusies ar apelācijas sūdzībās norādītajiem motīviem, uzklausījusi cietušā, apsūdzētā aizstāvja un prokurora viedokļus, apsūdzētā sniegtos

paskaidrojumus, iepazinusies ar krimināllietas materiāliem iesniegto sūdzību apjomā, Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka Ventspils tiesas 2015.gada

20.jūlija spriedums atceļams daļā par noteikto kaitējuma kompensāciju.

Kriminālprocesa likuma 22.pants noteic, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās

ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālas iespējas morālās un materiālās kompensācijas prasīšanai un saņemšanai. Šī principa

realizācijas normatīvais regulējums ietverts Kriminālprocesa likuma 26.nodaļā – “Ar noziedzīgu nodarījuma radīta kaitējuma atlīdzināšana”.

Kriminālprocesa likuma 350.pants nosaka, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu

radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisku zaudējumu.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmā daļa paredz, ka mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs jāpamato, bet

kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām tikai jānorāda.

Cietušais /pers. I/ pirmās instances tiesā iesniedzis kaitējuma kompensācija pieteikumu un apelācijas instancē uzturēja to, lūdzot piedzīt mantiskā

kaitējuma kompensāciju: 583,22 euro - par advokāta sniegtajiem pakalpojumiem pirmstiesas izmeklēšanā; 12,11 euro - kopēšanas izdevumus;

18651,50 euro – neiegūto darba samaksu un morālā kaitējuma kompensāciju - 8858,25 euro.

Pirmās instances tiesa apmierinājusi pieteikto kaitējumu kompensāciju par 595,33 euro piedziņu par labu cietušajam, norādot, ka minēto summu

sastāda izdevumi par advokāta sniegtajiem pakalpojumiem pirmstiesas izmeklēšanā – 583,22 euro un kopēšanas izdevumi – 12,11 euro. Savukārt

pārējā daļā mantiskā kaitējuma kompensācija un morālā kaitējuma kompensācija ar pirmās instances tiesas spriedumu nav noteikta.

Tiesas kolēģija, pārbaudījusi krimināllietā apkopotos materiālus, uzklausījusi cietušā /pers. I/ paskaidrojumus, kā arī iepazinusies ar apelācijas

instances tiesā papildus iesniegtajiem dokumentiem, atzīst, ka nav konstatēts pietiekams pamats, lai noteikto kaitējuma kompensāciju par izdevumiem,

kas saistīti ar advokāta sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem pirmstiesas izmeklēšanā, atzītu par pamatotu.

Latvijas Republikas Advokatūras likuma 48. 1 pants noteic, ka zvērināta advokāta pilnvarojumu un tā apjomu, kā arī tiesības izpildīt šā likuma

48.pantā noteiktos uzdevumus apliecina orderis, kura paraugu apstiprina Latvijas Zvērinātu advokātu padome.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma regulējumam - zvērināts advokāts var būt vai nu cietušā pārstāvis vai arī juridiskās palīdzības sniedzējs. Abos

gadījumos likums paredz, ka šīs tiesības piedalīties kriminālprocesā apliecina orderis – attiecīgi Kriminālprocesa likuma 104.panta pirmā daļa un

Kriminālprocesa likuma 108.panta ceturtā daļa.

Pārbaudot krimināllietas materiālus, tajos nav atrodams advokāta orderis, kas apliecinātu advokāta tiesības piedalīties pirmstiesas kriminālprocesā

un apstiprinātu viņa statusu. Tāpat, pretēji cietušā apgalvotajam, advokāta dalība un iesniegtā ordera numurs nav fiksēts cietušā nopratināšanas

protokolos 2014.gada 22.maijā, 5.jūnijā, 12.jūnijā, 4.augustā, 18.augustā, 7.novembrī. Savukārt 2015.gada 27.februārī ar krimināllietas materiāliem

iepazinusies /pers. I/ pilnvarotā pārstāve /pers. R/. Lietas materiālos pievienotie dokumenti – iesniegumi – kurus AAS “Balta” un Transporta līdzekļu

apdrošināšanas birojam iesniedzis /pers. I/, arī nesatur atzīmes, ka to sagatavotājs būtu zvērināts advokāts.

Tādējādi tiesas kolēģija kā pierādījumu tam, ka kriminālprocesa pirmstiesas stadijā piedalījies un juridisko palīdzību cietušajam sniedzis zvērināts

advokāts Ē.Cars nevērtē apelācijas instances tiesā iesniegtā ordera-pasakņa Nr.53511, izdota 2014.gada 23.oktobrī, kopiju, tā kā lietas materiālos nav

atrodams šāda dokumenta oriģināls un tāds netika uzrādīts arī tiesai. Tādējādi kaitējuma kompensācija, kas saistīta ar zvērināta advokāta Ē.Cara

sniegtajiem pakalpojumiem, kriminālprocesa ietvaros nav nosakāma.

Savukārt zaudējumi, kas cēlušies no dokumentu kopiju izgatavošanas ir pamatoti ar lietā iesniegtajiem čekiem par kopēšanas pakalpojuma

saņemšanu, tādējādi pirmās instances tiesa pareizi un pamatoti ir apmierinājusi kaitējuma kompensāciju 12,11 euro apmērā.

Tiesas kolēģija atzīst, ka pamatoti pirmās instances tiesa kriminālprocesa ietvaros nav noteikusi cietušajam materiālā kaitējuma kompensāciju -

18651,50 euro (neiegūtā darba samaksa) un morālā kaitējuma kompensāciju - 8858,25 euro.

Vienlaicīgi konstatējams, ka pirmās instances tiesas motivācija kaitējuma kompensācijas nenoteikšanai neatbilst likumam un tiesu praksē

nostiprinātām atziņām.

Tā pirmās instances tiesa atzinusi, ka morālā kaitējuma atlīdzība nav nosakāma, tā kā cietušais nav pierādījis tās apmēru, atzīstot, ka cietušajam ir

pienākums pamatot pieprasīto apmēru, jo /pers. H/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma sastāva objekts ir – satiksmes drošība.

Tiesas kolēģija šādam secinājuma nepiekrīt, jo tiesību teorijā un tiesu praksē ir nostiprināta atziņa, ka ar Krimināllikuma 260.pantā ietvertā ceļu

satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu tiek apdraudēta ne vien satiksmes drošība, kas ir galvenais tiešais

apdraudējuma objekts, bet arī cilvēka dzīvība un veselība, kas ir šā noziedzīgā nodarījuma papildu tiešais objekts. Tādējādi arī attiecībā uz noziedzīgiem

nodarījumiem, kas apdraud vairākus objektus, attiecas Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmajā daļā noteiktais, ka pieteikumā par radītā kaitējuma

kompensāciju kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un fiziskajām sāpēm tikai jānorāda, bet tiesas kompetencē ir noteikt tā apmēru (sk.

Augstākās tiesas pētījuma “Tiesu prakse par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā”, 2010./2011., kopsavilkuma 2.,3.pk.).

Tāpat tiesas kolēģija nepiekrīt pirmās instances tiesas spriedumā izteiktajai atziņai, ka saskaņā ar Sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma normām, “ [..]Ņemot vērā, ka pieprasītā kaitējuma kompensācija nepārsniedz minētā likuma

15.pantā noteikto apdrošinātāja atbildības limitu, /pers. I/ ir tiesības prasīt zaudējuma atlīdzību no apdrošinātāja. [..]Šādos apstākļos tiesa secina, ka no

apsūdzētā piedzenami tikai tie zaudējumi, kuru atlīdzināšanu neparedz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās

apdrošināšanas likums [..]”.

Tiesas kolēģija norāda, ka Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā kā speciālajā tiesību

normā noteiktais apdrošinātāja atbildības limits, tas ir, zaudējumu atlīdzība (arī atlīdzība par morālo kaitējumu), ko, iestājoties apdrošināšanas gadījumam,

ceļu satiksmes negadījumā cietušajam izmaksā apdrošinātājs, nevar ierobežot cietušā tiesības saņemt atlīdzinājumu par nodarīto kaitējumu atbilstoši

Civillikuma 1635. pantam (sk. Augstākās tiesa, Tiesu prakses apkopojums “Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietā”,2014, Kopsavilkuma

23.pk.).

Tādējādi tiesai ir jāizvērtē, vai ir pamats noteikt kriminālprocesā atlīdzību par morālo aizskārumu.

Tiesu praksē ir nostiprināta atziņa, ka cietušajam no Krimināllikuma 260.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma nav pienākums griezties ar

iesniegumu par nemateriālā zaudējuma atlīdzināšanu apdrošināšanas sabiedrībā, taču tiesai, izvērtējot pieteiktā morālā kaitējuma kompensācijas apmēru,

ir jāņem vērā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, aprēķinātā, bet vēl neizmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, kā arī iespējamā apdrošināšanas atlīdzība

neatkarīgi no tā, vai cietusī persona nav paspējusi iesniegt iesniegumu par apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanu vai vispār nevēlas to darīt. Pretējā

gadījumā tiktu pārkāptas apsūdzētā tiesības paļauties uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (sk. Augstākās tiesas pētījuma “Tiesu prakse par

morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā”, 2010./2011., kopsavilkuma 7.pk.).

Kā konstatējams no lietas materiāliem, tad cietušais griezies ar pieteikumu apdrošināšanas akciju sabiedrībā “Balta”.

Apdrošinātājs saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumu Nr.331 ”Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un

aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem” 3.2 apakšpunktu aprēķināja un /pers. I/ izmaksāja par nemateriāliem

zaudējumiem sakarā ar cietušās personas fizisku traumu 141,75 euro. Minēto atlīdzību, kā arī atlīdzību par mantai nodarīto zaudējumu, sakarā ar cietušās

personas ārstēšanos, sakarā ar cietušās personas darbspēju zudumu, kopējā summā 10924,79 euro apdrošinātājs cietušajam izmaksāja laika posmā no

2014.gada 18.jūlija līdz 2015.gada 17.martam. Lēmuma, par atlīdzības izmaksu, pieņemšanas datumu, pēc lietā esošajiem materiāliem, nav iespējams

konstatēt.

Minētie Ministru kabineta noteikumi, saskaņā ar kuriem aprēķināta cietušajam atlīdzība, zaudējuši spēku 2014.gada 11.jūlijā.

Savukārt ar Satversmes tiesas 2014.gada 29.decembra spriedumu minēto Ministra kabineta noteikumu 3.2.apakšpunkts atzīts par spēkā neesošu

no 2005.gada 21.maija, lai aizsargātu to personu intereses un pamattiesības, kuru prasības par obligātās civiltiesiskās transporta līdzekļu apdrošināšanas

atlīdzības apmēru tiek izskatītas vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Ņemot vērā, ka apdrošinātājs izmaksājamās atlīdzības, par nemateriālajiem zaudējumiem sakarā ar cietušās personas fizisku traumu, apmēru

noteicis pamatojoties uz spēkā neesošiem Ministru kabineta noteikumiem, tiesas kolēģijai nav iespējams izvērtēt un noteikt taisnīgu kompensācijas

apmēru par cietušajai personai nodarīto morālo aizskārumu.

Gadījumā, kad, neatliekot lietas iztiesāšanu vai neizsludinot pārtraukumu, nav iespējams lemt par pieteikto kaitējuma kompensāciju, ja nav ņemta

vērā apdrošinātāja izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, aprēķinātā un vēl neizmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, kā arī iespējamā apdrošināšanas

atlīdzība, tiesai ir tiesības kaitējuma kompensācijas apmēru šajā kriminālprocesā nenoteikt, kas atbilst vienam no kriminālprocesa pamatprincipiem –

tiesībām uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā (sk. Augstākās tiesas pētījuma “Tiesu prakse par morālā kaitējuma kompensāciju

kriminālprocesā”, 2010./2011., kopsavilkuma 10.pk.).

Tiesas kolēģija pievienojas šai Kopsavilkumā paustajai atziņai un atzīst, ka lai nepieļautu kriminālprocesa neattaisnotu novilcināšanu, jautājums par

morālā kaitējuma kompensācijas noteikšanu izskatāms civiltiesiskā kārtībā.

Izlemjot jautājumu par cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju par nesaņemtajiem ienākumiem, par tādiem uzskatot iespējamo darba algu, kuru

būtu bijis iespējams saņemt, ja cietušais dotos reisā uz tirdzniecības kuģa, tiesas kolēģija konstatē, ka lietas materiālos nav iesniegti pietiekami

pierādījumi, kas ļautu minēto prasījumu izlemt kriminālprocesa ietvaros, to nepamatoti nenovilcinot.

Cietušais kā pierādījumus savam prasījumam iesniedzis /Nosaukums A/ izdotas izziņas kopiju un šī paša uzņēmuma sastādīta jūrnieka darba līguma

kopiju.

Saskaņā ar iesniegto izziņu, /pers. I/ bija paredzēts uzsākt kontraktu līdz 12.08.2014. uz kuģa “ /kuģa nosaukums/” kapteiņa 3.palīga amatā.

Informāciju par precīzu laiku komandas uzkāpšanai uz kuģa minētā izziņa nesatur, tā pat nav minēts konkrēts reisa ilgums, norādot, ka orientējoši tas ir 4

mēnešu reiss. Tāpat izziņa nesatur informāciju par paredzēto darba samaksu.

Tiesas kolēģija uzskata, ka par iespējamās darba samaksas apmēra pierādījumu nevar uzskatīt iesniegto jūrnieka darba līgumu, tā kā tas nav

attiecināms uz konkrēto iespējamo reisu 2014.gadā, bet gan ir noslēgts par darbu uz kuģa sākot ar 18.01.2015.

Tādējādi jautājumu par pieteiktās kaitējuma kompensācijas – par nesaņemtajiem ienākumiem – pamatotību ir iespējams izskatīt civiltiesiskā

kārtībā.

Apelācijas instances tiesā cietušais iesniedza čeku par degvielas iegādi par 29,67 euro, norādot, ka minētā degviela iegādāta, lai nokļūtu no

Ventspils līdz Liepājai un atpakaļ, uz tiesas sēdēm 2015.gada 20.oktobrī un 3.novembrī.

Tiesas kolēģija uzskata minētos izdevumus par pamatotiem, un atzīst, ka šo izdevumu atlīdzināšana cietušā labā uzliekama apsūdzētajam.

Izvērtējot jautājumu par apsūdzētajam noteiktā soda atbilstību likumam, tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesa, nosakot kā soda veidu

piespiedu darbu, ņēmusi vērā, ka izdarīts mazāk smags noziegums aiz neuzmanības. Apsūdzētais agrāk nav sodīts, tāpat ņemts vērā, ka netiek konstatēti

atbildību pastiprinoši apstākļi, bet par atbildību mīkstinošu apstākli atzīta vainas vaļsirdīga atzīšana un izdarītā nožēlošana.

Krimināllikuma 260.panta 11.daļas sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu un

naudas sodu.

Krimināllikuma 46.panta ceturtā daļa paredz, ka brīvības atņemšanas sodu par mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams,

nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Ņemot vērā, ka sodam par izdarīto jābūt tādam, lai sodītu vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī, lai atjaunotu taisnīgumu un

panāktu, lai notiesātais pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tiesas kolēģija atzīst, ka šis likumā noteiktais soda mērķis ir

sasniedzams piemērojot ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu.

Tādējādi, ņemot vērā, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts aiz neuzmanības, kā arī izvērtējot apsūdzētā personību raksturojošo informāciju, atbildību

mīkstinošos apstākļus, tiesas kolēģija atzīst ar pirmās instances tiesas spriedumu noteikto soda veidu un mēru par likumīgu un pamatotu.

Pamatojoties uz teikto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu, Krimināllietu tiesas kolēģija

n o s p r i e d a

Ventspils tiesas 2015.gada 20.jūlija spriedumu atcelt daļā par noteikto kaitējuma kompensāciju.

Piedzīt no /pers. H/ /pers. I/labā mantiskā kaitējuma kompensāciju 12,11 euro un 29,67 euro.

Mantiskā kaitējuma kompensāciju 583,22 euro apmērā – nenoteikt.

Pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 10 dienu laikā Augstākajā tiesā Kriminālprocesa likuma 574., 575.pantā paredzētajos gadījumos,

sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes apgabaltiesā.

Pilns tiesas nolēmums pieejams no 2016.gada 14.marta.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Reinholde

Tiesnese S.Mertena

Tiesnesis K.Līcis