Gas meter tampering claim dismissed; court awarded defendant legal and expert fees only.

Lietas arhīva Nr. C-0241-20/5

ECLI:LV:RVPT:2020:1023.C30436617.11.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2020.gada 22.oktobrī, Rīgā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Ilona Rūķe

ar sekretāri Andu Grunti-Pozņaku

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. A/,

atbildētājas pārstāvim zvērinātam advokātam Kasparam Oļehnovičam,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 8, 2020. gada 22.septembrī civillietu AS “/nosauk.A/” prasībā pret /pers. B/ par parāda un

kompensācijas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 16.februarī AS “ /nosauk.A/” (turpmāk prasītāja) cēlusi tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk atbildētāja) par parāda un kompensācijas

piedziņu 12106,35 EUR apmērā.

Prasības pieteikumā noradīts, ka 2010.gada 27.aprīlī starp AS “Latvijas gāze” kā dabasgāzes piegādātāju un atbildētāju kā dabasgāzes lietotāju

tika noslēgts dabasgāzes piegādes līgums par dabasgāzes piegādi nekustamajā īpašumā /adrese A/.

Dabasgāzes uzskaitei 2001.gada 9.janvārī uzstādīts skaitītājs Premagas G4BK, pamatojoties uz iepriekšējā lietotāja /pers. D/ noslēgto piegādes

līgumu. Atbildētāja bija laulībā ar /pers. D/. 2010. gada 9.aprīlī stājās spēkā spriedums par atbildētājas un /pers. D/ laulība šķiršanu.

2010. gada 21. aprīlī AS “/nosauk.A/” darbinieki atbildētājs klātbūtnē veica skatītāja pārplombēšanu.

2015.gada 5.novembrī AS “/nosauk.A/” darbinieki atbildētājas klātbūtnē veica skaitītāja demontāžu, par ko tika sastādīts akts, no kura redzams,

ka noņemtais skaitītājs tika ievietots drošības maisā.

Nododot skaitītāju ekspertam, eksperts /pers. E/ secināja, ka uz gāzes skaitītāja tika konstatētas pēdas, kas ļauj izdarīt secinājumu, ka veiktas

mērķtiecīgas darbības iejaukties skaitīšanas ierīces darbībā.

Prasītāja ieskatā dinamiskas pēdas uz skaitīšanas ierīces korpusa ir bojājumi, kas rada lietotājam iespēju patērēt dabasgāzi bez maksas.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas dabasgāzes parādu 1828,21 EUR, kompensāciju 10200,06 EUR, jaunā skaitītāja vērtību 44,21 EUR,

skaitītāja demontāžas izdevumus 33,87 EUR, kopā 12106,35 EUR.

Prasība ir pamatota ar Civillikuma 1.,3. un 1587.pantu, 2008. gada 16.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 1048” dabasgāzes piegādes

un lietošanas noteikumi” , kas bija spēkā uz skaitītāja demontāžas brīdi, 56.., 58., 59., 65. un 87 punktu, un 2016.gada 9.februāra Ministru kabineta

noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 105.punktu, kas bija spēkā uz pretenzijas un prasības pietiekamā sastādīšanas brīdi.

Ar 2017. gada 15.marta tiesas lēmumu daļēji apmierināts prasītājs pieteikums par prasības nodrošināšanu. Piemērots prasības nodrošināšanas

līdzeklis - ķīlas tiesības atzīmes ierakstīšana Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/prasības summas

EUR 12106,35 apmērā uz /pers. B/ piederošo nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr./numurs B/. Pieteikums par maksājumu, kur

pienākas /pers. B/ no trešajām personām, tajā skaitā, naudas līdzekļu kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās apķīlāšanu - noraidīts.

2017.gada 20. aprīlī saņemti atbildētājas paskaidrojumi, ka prasību uzskata par nepamatotu un noraidāmu. Atbildētāja faktiski līdz īpašuma tiesību

iegūšanai uz ēku /adrese/ nav dzīvojusi, viņai nebija arī piekļuve dabasgāzes skaitītājam. Uz īpašuma tiesību iegūšanas brīdi dzīvojamā ēka jau vairākus

gadus bija ekspluatēta, gazificēts objekts, un tajā atradās minētais strīdus prasītājas uzstādītais dabasgāzes patēriņa skaitītājs Premagas G4 BK

Noll73055-026-00-I, kurš verificēts 2000.gadā. Minētais skaitītājs gazificētajā objektā tika uzstādīts, pamatojoties uz iepriekšējā lietotāja /pers. D/

noslēgto dabasgāzes piegādes līgumu.

Tā kā nav iespējams konstatēt mehānisko pēdu rašanās laiku, tad nav konstatējama tieši atbildētājas prettiesiskā rīcība, precīzāk tas, ka tieši

atbildētāja būtu veikusi mērķtiecīgas darbības ar mērķi iejaukties skaitīšanas ierīces darbībā. Tā kā nav konstatējama atbildētājas vaina, un cēloniskais

sakars starp prettiesisko rīcību un prasītājas zaudējumiem, kuri arī faktiski paskaidrojumos norādīto apstākļu un faktu dēļ vispār nepastāv, uzskata, ka

prasība nav pamatota un ir noraidāma.

Faktu, ka nav iejaukusies dabasgāzes skaitītāja darbībā pierāda arī 2015.gada 5.novembra AS “/nosauk.A/” un atbildētājas parakstītais akts par

skaitītāja maiņu, kontroli, pārplombēšanu, kurā, atvienojot un nomainot strīdus dabasgāzes skaitītāju Nr.1173055, AS “nosauk.A/” pārstāvis nav

konstatējis 2010.gadā uzstādītās drošības plombas Nr.5037210 bojājumus, vai tādas pēdas, kuras uzskaitītas Valsts tiesu eksperta /pers. E/ 2016.gada

4.marta eksperta atzinumā Nr.2015-6699. Tas ir ļoti būtisks arguments, jo akts ir būtisks pierādījums, kurā jāfiksē konkrēti fakti un notikumi, jāveic

dabasgāzes skaitītāja apskate uz vietas.

AS „/nosauk.A/” darbinieki gazificētajā objektā neveica demontējamā dabasgāzes skaitītāja darbības pārbaudi ar mērķi konstatēt faktu, ka

gazificētajā objektā tiek samazināts uzskaitītais dabasgāzes patēriņa apjoms vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas, līdz ar to primāri ņemami

vērā ir fakti, kuri tika fiksēti skaitītāja demontāžas brīdī, sastādot aktu par dabasgāzes skaitītāja demontāžu. Arī aktā nav konstatēti fakti, ka dabasgāzes

skaitītāja demontāžas brīdī būtu bijuši bojāti prasītājas uzstādītie dabasgāzes skaitītāja drošības elementi, vai tas, ka darbinieki būtu konstatējuši tehnisku

iespējamību samazināt dabasgāzes patēriņa apjomu vai lietot dabasgāzi bez maksas.

Norāda, ka gazificētajā objektā netika un netiek samazināts uzskaitītais dabasgāzes patēriņa apjoms, un netiek patērēta dabasgāze bez maksas.

Prasītājas apmaksas sistēmas rezultātā atbildētāja bija veikusi maksājumus apmērā, kas pārsniedz reāli patērēto gāzes apjomu. Turklāt arī dabasgāzes

patēriņa apjoms vairāku gadu garumā ir konsekvents un pietiekošs attiecīga lieluma nekustamā īpašuma apsildei:

Prasītājas izlietotās dabasgāzes un kompensācijas aprēķins Nr.113152449 par laika periodu no 06.11.2013.-05.11.2015. nav pamatots, jo:

2013. gadā Lietotāja izlietotās dabasgāzes apjoms sastādīja 3216 m3 (/nosaukums/ uzrādītais 3502 m3) veikta apmaksa EUR 1721,48. 2014.

gadā Lietotāja izlietotās dabasgāzes apjoms sastādīja 2857 m3 (/nosaukums/ uzrādītais 3353 m3) veikta apmaksa EUR 1508. 2015.gadā

Lietotāja izlietotās dabasgāzes apjoms sastādīja 3449 m3 (/nosaukums/ uzrādītais 3567 m3) veikta apmaksa EUR 1681,48. 2016. gadā

Lietotāja izlietotās dabasgāzes apjoms sastādīja 3053 m3 (/nosaukums/ uzrādītais 3053 m3) veikta apmaksa EUR 1287,30.

Ņemot vērā izlīdzinātos maksājumus par laika periodu no 05.11.2015. līdz 23,09.2016. dabasgāzes patēriņš sastāda 3941 m3. Reālais dabas

gāzes patēriņš uz 11.10.2016. sastāda 3390 m3. No kā var izdarīt secinājumus, ka reālais dabasgāzes patēriņa apjoms par laika periodu no 05.11.2015.

līdz 23.09.2016. sastāda 3240 m3.

Pārmaksa par laika periodu no 05.11.2015. līdz 23.09.2016. sastāda 701 m3 (3941-3240). Tātad reālais dabasgāzes patēriņš par laika periodu

no 01.01.2016. līdz 23.09.2016. sastāda 2352 m3 (3053-701).

Dabasgāzes skaitītājs Nr.1173055 pārplombēts 21.04.2010. ar rādījumu 22796 m3.

Dabasgāzes skaitītāja Nr.1173055 maiņa veikta 05.11.2015. ar radījumu 42634 m3.

Dabasgāzes patēriņš par laika periodu no 21.04.2010. līdz 05.11.2015. sastādīja 19 838 m3. Jaunā skaitītāja Nr.00453593 rādijum,s uz

23.09.2016. 2352 m3.

Reāli patērētais dabasgāzes apjoms no 21.04.2010. līdz 23.09.2016. sastādīja 22190 m3 (19838+2352).

Faktiski prasītāja nav pamatoti izstādījusi rēķinu apmaksai par 2340 m3 (24530 -22190).

Atbildētājas ieskatā dabasgāzes patēriņa apjomi praktiski ir konstanti un samērīgi apsildāmajam objektam.

Norāda, ka prasītāja ar izlietotās dabasgāzes kompensācijas pieteikumu nepamatoti pierēķina papildus apmaksājamo dabasgāzes apjomu

situācijā, kad atbildētāja pēc reāli patērētā dabasgāzes apjoma izlīdzināto maksājumu ietvaros faktiski pat bija pārmaksājusi.

Vidējais, atbildētājas apmaksātais gada dabasgāzes patēriņš uz norādīto apsildāmo platību 3000 m3 gadā ir vairāk nekā pietiekams, lai saprastu,

ka dabasgāze šajā nekustamajā īpašumā apsildāmās telpas vajadzībām netiek zagta vai lietota pretēji Līguma un/vai normatīvo aktu prasībām (l. sējums,

lietas lapa 84-93).

Ar 2018. gada 16. janvāra tiesas lēmumu lietā nozīmēta mehanoskopisko pēdu izpētes ekspertīze atbildētājas īpašumā demontētajam gāzes

skaitītājam Premagas G4 BK ar nr. 1173055-016-00-I, tās veikšanu uzticot Valsts tiesu ekspertīžu biroja ekspertei /pers. F/ (1.sējums, lietas lapa

163-169).

2018.gada 3.aprīlī tiesā saņemts eksperta atzinums (l. sējums, lietas lapa 174-196).

Ar 2018. gada 5. decembra tiesas lēmumu lietā nozīmēta papildus mehanoskopisko pēdu izpētes ekspertīze, tās veikšanu uzdots Valsts tiesu

ekspertīžu biroja ekspertu komisijai - ekspertēm /pers. F/ un /pers. G/ (1.sējums, lietas lapa 252-255).

2019.gada 3. jūnijā tiesa saņemts ekspertu komisijas atzinums (2. sējums, lietas lapa 3-9).

Ar 2018. gada 23. oktobra tiesas lēmumu prasītāja AS “/nosaukums/” ir aizstāta ar tiesību pārņēmēju AS “/nosaukums/” (1. sējums, lietas lapa

246-247).

Ar 2020. gada 12.marta tiesas lēmumu apturēta tiesvedība šajā lietā līdz Satversmes tiesas sprieduma pieņemšanai apvienotajā lietā „Par

Enerģētikas likuma 42.3panta pirmās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016.gada 7.martam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64.un

105.pantam un Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 56.,58.un 87.punkta

atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64.un 105.pantam un Enerģētikas likuma 42.3panta pirmajai daļai (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016.gada

7.martam)”.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja uz prasības pieteikumā un 2020. gada 7. septembra rakstveida paskaidrojumos minētajiem

motīviem.

Atbildētājas pārstāvis prasību neatzina, paskaidrojumus iesniedza Civilprocesa likuma 166.panta kārtībā.

Pušu paskaidrojumi pilnā apjomā fiksēti tiesas sēdes skaņu ierakstā.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus, izvērtējusī pierādījumus, atzīst prasību par nepamatotu un noraidāmu.

[1] Satversmes tiesa 2020.gada 20.martā lietā Nr. 2019 10 0103 nosprieda: 1) atzīt Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmo daļu (redakcijā, kas

bija spēkā no 2008.gada 4.jūlija līdz 2016.gada 7.martam) par atbilstošu Satversmes 64. un 105.pantam; 2) atzīt Ministru kabineta 2008.gada

16.decembra noteikumu Nr. 1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 56., 58. un 87.punktu par neatbilstošu Satversmes 64. un

105.pantam un attiecībā uz personām, kam tas piemērots vai būtu jāpiemēro tiesā, par spēkā neesošu no izdošanas brīža.

Tā kā konstitucionālā tiesa atzinusi tiesību normu par prettiesisku no tās izdošanas brīža, tad šo normu vairs nevar piemērot dzīves gadījumam,

kas radies prettiesiskās tiesību normas spēkā esības laikā ( tēze no Augstākās tiesas Senāta 2020.gada 14.maija sprieduma lietā Nr.SKC-

128/2020, 15. punkts).

Līdz ar to nav nekādas nozīmes prasītāja argumentiem, ka Satversmes tiesa, vērtējot Noteikumos Nr.1048 noteikto aprēķināšanas kārtību, ir

norādījusi, ka Ministru kabinetam neesot bijis likumā noteikts pilnvarojums pārdeleģēt sistēmas operatoram noteikt diferencētās dabasgāzes patēriņa

normas, ka Satversmes tiesa nav un savas kompetences ietvaros nemaz nav varējusi vērtēt dabasgāzes diferencēto patēriņu normu pamatotību pēc

būtības, ka civillietā aprēķins ir veikts, ņemot vērā dabasgāzes diferencēto patēriņu normas, ka dabasgāzes diferencētās patēriņa normas faktiski nav

noteikusi pati prasītāja vai AS “/nosaukums/”, bet dabasgāzes diferencētās patēriņa normas noteiktas zinātnisko pētījumu rezultātā, ka atbildētāja

parakstot līgumu arī piekritusi, ka patērētās dabasgāzes daudzums pārkāpuma konstatēšanas gadījumā tiks aprēķināts pēc dabasgāzes diferencētajām

patēriņa normām (līguma 4.1. punkts), ka patērētās dabasgāzes daudzuma aprēķināšana pēc dabasgāzes diferencētajām patēriņa normām nav vienīgais

veids, ko pieļauj Noteikumi Nr.1048.

Tiesa secina, ka prasība nav celta, pamatojoties uz Noteikumu Nr.1048 18. punktu.

Prasītājas norādītais kompensācijas apmērs 10200,06 EUR ir noteikts matemātiski, proti, kārtībā kādu to paredzēja Noteikumu Nr. 1048 56. un

58. punkts.

Parāds par patērēto dabas gāzi 1828,21 EUR apmērā prasītāja noteikusi pamatojoties uz Noteikumu 87.punktu, kas paredzēja ,ka “ Sistēmas

operators aprēķina šo noteikumu 56.punktā minētā pārkāpuma rezultātā izlietotās dabasgāzes daudzumu mājsaimniecības lietotājam

saskaņā ar sistēmas operatora apstiprinātajā norēķinu kārtībā noteiktajām dabasgāzes diferencētajām patēriņa normām.”

[2] Tiesa atzīst, ka noraidāms prasījums par uzstādītā jaunā skaitītāja vērtības 44,21 EUR apmērā un skaitītāja demontāžas izdevumu piedziņu

33,87 EUR apmērā.

2010. gada 27. aprīļa līguma 4.1. punkts paredz lietotāja pienākumu segt sabojātā skaitītājā vērtību un visus ar gāzes atvienošanu un

pievienošanu saistītos izdevumus gadījumos, kad piegādātājs konstatē: - tīšus skaitītāja bojājumus, bojātas, viltotas, vai norautas skaitītāja vai gāzes vadu

plombas, patvaļīgi pievienotas gāzes iekārtas vai aparatūru vai citus pārkāpumus, kuru dēļ ir samazināts gāzes patēriņa lielums vai radīta iespēja gāzi

lietot bez maksas.

No atbildējās norēķinu bilances redzams, ka uz 2020. gada 27. janvāri atbildētājai nav parādsaistību pret prasītāju (2.sējums, lietas lapa 44).

No prasītājas darbinieku 2013. gada 11.jūlijā sastādītā akta par Mazstāvu apbūves apsekošanu redzams, ka objektā /adrese/, apsekojot

ārējos gāzesvadus, gāzes noplūdes pazīmes nav konstatētas, apsekojot iekšējos gāzes vadus, apsekots arī gāzes skaitītājs, fiksēti skaitītāja radījumi,

norādīti citi dati, tostarp, secināts, ka nav nepieciešama skaitītāja nomaiņa (l .sējums, lietas lapa 115-116).

2015. gada 5. novembra Aktā par skaitītājs maiņu nav norādīts skaitītāja nomaiņas iemesls. Tāpat nav fiksēti nekādi skaitītāja bojājumi (l.

sējums, lietas 29).

No eksperta /pers. E/ atzinuma secināma, ka veicot vizuālu un mikroskopisko izpēti pēc prasītāja pasūtījuma eksperts taisnos, slīpos dažādas

intensitātes gaismas staros konstatējis pēdas, kas ekspertam ļāvušas izdarīt secinājumu, ka ir veiktas mērķtiecīgas darbības iejaukties skaitīšanas ierīces

darbībā (l. sējums lietas lapa 30-36),

Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperte /pers. L/ atzinumā secinājusi, ka skaitītājam ir konstatēti bojājumi-

1) priekšējā paneļa stiprinājuma izvirzījuma augšpuses un apakšpuses (metāla plāksnes) virsmā ap stiprinājuma kniedes atveri;

2) verifikācijas plombas virsmā ieejas atveru malās, kanālos un korpusa iekšpusē (6.punkts).

Turklāt eksperte izdarījusi secinājumu, ka nav iespējams noteikt, vai iespējams ietekmēt skaitītāja rādījumu (atvienot priekšējo paneli),

neiejaucoties pakalpojuma sniedzēja plombā Nr. 5037210, jo ekspertu rīcībā nav informācijas, kā ekspertīzei iesniegtā plomba bijusi uzmontēta.

Tāpat eksperte secinājusi, ka gāzes skaitītāja radījumu izmaiņas iespējams panākt, iedarbojoties uz gāzes skaitītāja skaitīšanas mehānismu

priekšējā paneļa iekšpusē. Lai piekļūtu gāzes skaitītāja skaitīšanas mehānismam, kas atrodas priekšējā paneļa iekšpusē, nepieciešams noņemt priekšējo

paneli, atvienot stiprinājuma kniedi un skaitītāja verifikācijas plombu. Ekspertīzē konstatētie bojājumi skar priekšējā paneļa stiprinājuma izvirzījuma

augšpuses un apakšpuses (metāla plāksnes) virsmu ap stiprinājuma kniedes atveri un verifikācijas plombas virsmu ieejas kanālu malās, kanālos un

korpusa iekšienē, bet to pazīmju kopums nav pietiekams, lai apgalvotu, ka stiprinājuma kniede un skaitītāja verifikācijas plomba ir bijušas noņemtas.

Bojājumu kopums nav pietiekams, lai noteiktu, ka notikusi gāzes skaitītāja priekšējā paneļa atvēršana (7.,8. punkts).

2018. gada 5. oktobrī saņemts prasītāja pierādījums- Rīgas Tehniskās universitātes profesora /pers. N/ paskaidrojums par gāzes

skaitītāja Premagas G4 BK uzbūves un uzskaites principiem, kurā inženieris norādījis, ka “noņemot rūpnīcas plombu, ir iespējams atvienot gāzes

skaitītāja priekšējo paneli. Priekšējam panelim uz skaitītāja jābūt stingri nofiksētam. Atvienojot priekšējo paneli vai paceļot to, uzskaites

mehānisms vairs netiek savienots ar diafragmām, kas dod iespēju patērēt gāzi bez uzskaites un iejaukties skaitīšanas ierīces darbībā.

Rekomendē veikt papildus ekspertīzi ar mērķi noskaidrot, vai ir kādi bojājumi skaitīšanas mehānisma iekšpusē (l. sējums, lietas lapa 231-

232).

Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2019. gada 3. jūnija ekspertu atzinumā secināts, ka gāzes skaitītāja priekšējā paneļa labās puses augšējo stūri

iespējams pavilt uz priekšpusi par 0,5 mm. Gāzes skaitītāja priekšējā paneļa iekšpusē pēdas, ka liecina par manipulācijas ar uzskaites sistēmu, nav

konstatētas (l.,2.punkts, 2.sējums, lietas lapa 4-9).

Savukārt 2019.gada 4.novembra Rīgas Tehniskās universitātes profesora /pers. N/ paskaidrojumā izdarīts secinājums, ka mazticams, ka 5 mm

brīvkustība dod iespēju tiešā veidā iejaukties uzskaites mehānismā (2.sējums, lietas lapa 15-16).

Vērtējot /pers. E/ un /pers. N/ un divus valsts tiesu ekspertīžu atzinumus kopsakarā ar atbildētājas rakstveida paskaidrojumu par gāzes patēriņa

apjomu laika periodā no pakalpojuma līguma noslēgšanas un citus rakstveida pierādījumus, tiesa secina, ka lietā nav iegūti pierādījumi, ka uz

atbildētājas īpašumā izņemtā gāzes skaitītāja konstatēti bojājumi būtu radījuši iespēju samazināt gāzes patēriņa lielumu vai radīt iespēju gāzi lietot bez

maksas.

Tiesa atzīst, ka 2019.gada 4.novembrī Rīgas Tehniskās universitātes profesors /pers. N/ savā paskaidrojumā ir izteicis pieņēmumu, uz ko

norāda viņa paša secinājums pēc teikuma “mazticams, ka 5 mm brīvkustība dod iespēju tiešā veidā iejaukties uzskaites mehānismā. Tomēr

kopsakarā ar ekspertīzē konstantajiem paneļa starpinājuma kniedes un verifikācijas plombas bojājumiem, tas dod pamatu pieļāvumam, ka

panelis tika atvienots un pēc tam uzlikts atpakaļ vai tika pacelts pietiekamā attālumā, lai uzskaites mehānisms vairs netiek savienots ar

diafragmām”.

Tiesa, izdarot savu secinājumu par pierādījumu neesamību, ir vērtējusi trīs ekspertu atzinumus, ekspertu liecības un rakstveida dokumentus

kopsakarā, savukārt profesors /pers. N/ subjektīvo pieņēmu izteicis pēc prasītāja lūguma, uzrādot tikai ekspertu atzinumus.

[3]Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta trešajai daļai, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus, ko veido, izdevumi par advokāta

palīdzību, izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu- piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

Civilprocesa likuma 44. panta pirmā daļa nosaka, ka par izdevumiem advokāta palīdzības samaksai atlīdzināmo izdevumu faktisko apmēru uzskata

gan izdevumus, kuri jau ir samaksāti, gan izdevumus, par kuriem saskaņā ar advokāta un puses vienošanos par juridiskās palīdzības sniegšanu ir izrakstīts

rēķins.

Atbildētājas izdevumus juridiskās palīdzības saņemšanai apstiprina 2017. gada 12.maija rēķins Nr. 11/05/2017-40(1) par 847 EUR (1.sējums,

lietas lapa 118), 2017. gada 8.novembra rēķins Nr. 11/05/2017-40(2) par 1633,27 EUR, 2018. gada 11.aprīļa rēķins Nr. 11/05/2017-40(3) par

605. EUR, 2018. gada 17.oktobra rēķins Nr. 11/05/2017-40(4) par 363 EUR (2.sējums, lietas lapa 91-93), kopā 3448,27 EUR.

Atbildētājas izdevumus par ekspertīzes veikšanu apstiprina 2018. gada 13.februāra maksājuma uzdevums Nr. 519 par EUR 306,14 samaksu

(1.sējums, lietas lapa 173).

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktā noteikts, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās,

kur prasības summa ir no 8501 euro līdz 57 000 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro. Savukārt panta ceturtajā daļā noteikts,

ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā

daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Līdz ar to no prasītāja atbildētājas labā piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi kopā 1731,14 EUR (1425 EUR advokāta izdevumi +

306,14 ekspertīzes izdevumi).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta nosacījumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu,

tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei [..].

Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 21.panta otrajai daļai, sprieduma labprātīgai izpildei par tiesāšanās izdevumu

samaksu nosakāms 30 dienu termiņš.

Civilprocesa likuma 140 panta sestā daļa paredz, ka noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības

nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 44., 97., 193., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda :

Noraidīt AS “/nosauk.A/” prasību pret /pers. B/ par parāda un kompensācijas piedziņu.

Piedzīt no AS /Nosaukums A/, reģistrācijas nr. /reģistrācijas numurs/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, ar lietas vešanu saistītos

izdevumus 1731,14 EUR (viens tūkstotis septiņi simti trīsdesmit vienu euro un 14 centus), ieskaitot atbildētājas bankas kontā

LVHABA0551026714120, AS Swedbank.

Noteikt, ka prasītājai spriedums par tiesāšanās izdevumu piedziņu labprātīgi izpildāms 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Atcelt ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017. gada 15.marta lēmumu piemēroto prasības nodrošināšanas līdzekli - ķīlas tiesības

atzīmes ierakstīšanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/prasības summas EUR 12106,35 (divpadsmit

tūkstoši viens simts sešu euro un 35 centu) apmērā uz /pers. B/ piederošo nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr./numurs B/.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma faktiskās pieejamības dienas 2020.gada 23.oktobra, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Rūķe