Court convicted fraudster for VAT fraud, partially offsetting prior sentence under Criminal Law Art. 50(5).

NORAKSTS

Lieta Nr.15830101910

Lietvedības Nr.K32-0044-15/5

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2015.gada 10.novembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Apse

ar sekretāri D.Cibuli, L.Stivriņu, tulku Dz.Liepkalnu, D.Enģeli,

piedaloties prokuroram A.Reinim, zvērinātai advokātei I.Namļinskai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma

15.panta ceturtās daļas, 177.panta trešās daļas. Tiesa

k o n s t a t ē j a:

/pers. A/ mēģināja iegūt svešu mantu lielā apmērā ar viltu (krāpšana), pie šādiem apstākļiem:

2007.gada 6.augustā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu

atbildību SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./numurs A/, juridiskā adrese /adrese A/, kab. 11, un par uzņēmuma

kapitāldaļu 100% īpašnieku, kā arī valdes locekli ar paraksta tiesībām reģistrēts /pers.A/, kā arī minētā SIA /Nosaukums A/

2007.gada 27.augustā reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamo personu

reģistrā. Saskaņā ar likuma ,,Par grāmatvedību” 2.panta trešo daļu /pers. A/, kā SIA /Nosaukums A/ vadītājs, bija atbildīgs

par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā, visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu un kopiju

saglabāšanu un saskaņā ar likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1., 2. un 7.punktu /pers. A/

pienākumos ietilpa aprēķināt maksājamo nodokļu summas, noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus, ieturēt

konkrēto nodokļu likumos paredzētās maksājamās nodokļu summas.

Pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā laikā no 2009.gada septembra sākuma līdz 2009.gada 19.novembrim

/pers. A/, būdams SIA /Nosaukums A/ atbildīgā amatpersona, mantkārības vadīts, nolēma ar viltu, t.i. noformējot un

deklarējot VID fiktīvus (faktiski nenotikušus) ar PVN apliekamus darījumus par preču - /Nosaukums B/ iegādi Latvijas

Republikā un to tālāku piegādi komersantam Eiropas Savienības teritorijā piemērojot PVN likmi 0% apmērā, prettiesiski

iegūt no valsts budžeta SIA ,/Nosaukums A/ saimnieciskās darbības rezultātā it kā izveidojušās PVN pārmaksās atmaksu

lielā apmērā, saskaņā ar likuma ,,Par pievienotās vērtības nodokli” 28.panta pirmo daļu.

Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotos apstākļos 2009.gada

septembra sākumā, bet ne vēlāk kā 2009.gada 4.septembrī, parakstīja un ieguva savā valdījumā Preču pavadzīmes - rēķinus

,,AFH 652926” un ,,/Numurs B/ par faktiski nenotikušiem ar PVN apliekamiem darījumiem starp SIA ,,/Nosaukums A/” un

SIA ,,/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, t.i.:

2009.gada 4.septembra preču pavadzīmē - rēķinā /Numurs B/ norādīts, ka SIA /Nosaukums A/ piegādājusi, bet SIA

/Nosaukums A/ saņēmusi preci ,,Plānas Laimella (finieris) no Lapegles KD 6%” 12096,00 m2 apmērā par LVL 123266,22,

par ko aprēķināts PVN LVL 25885,91 apmērā (rēķins pavisam par LVL 149152,13);

/datums/preču pavadzīme - rēķina /Numurs A/ noradīts, ka SIA /Nosaukums A/ piegādājusi, bet SIA /Nosaukums A/

saņēmusi preci ,,Plānas Laimella (finieris) no Lapegles KD 6%” 12058,58 m2 apmērā par LVL 122884,93, par ko aprēķināts

PVN ar likmi 21% LVL 25805,84 apmērā (rēķins pavisam LVL 148690,76).

Turpinot savas noziedzīgās darbības, 2009.gada 11.septembrī Rīgā, /pers.A/ SIA /Nosaukums A/ vārdā, kā pasūtītājs

noslēdza sadarbības līgumu Nr.11092009, par starptautisko kravu pārvadājumu veikšanu ar kravu pārvadātāju SIA

/Nosaukums C/.

2009.gada 14.septembrī /pers. A/ SIA /Nosaukums A/ vārdā sastādīja un parakstīja preču pavadzīmi ,,Invoice

Nr./numurs/”, par /Nosaukums B/ 12096,00 m2 apmērā piegādi uz Vāciju Vācijas komercreģistrā reģistrētam komersantam

,,IMEX TRANSHOLZ”, reģistrācijas Nr. DE814405467, par kopējo summu EUR 197164,80, kā arī analoģiska veida

pavadzīmi ,,Invoice Nr.DP070709/A-2” par ,,/Nosaukums B/ piegādi 12058,58 m2 apmērā, par kopējo summu EUR

196554,92.

Saskaņā ar noslēgto sadarbības līgumu, 2009.gada 14.septembrī /Pers.A/ SIA /Nosaukums A/ vārdā aizpildīja divas

SIA /Nosaukums C/ kravas pārvadājuma pasūtījuma veidlapas, ar kurām pasūtīja starptautisko kravu pārvadājumu par

zāģmateriālu /Nosaukums B/ pārvadājumu no Vecumniekiem, Bauskas rajonā, Latvijas Republikā uz pilsētu Bad Rechenhall

Vācijā. 2009.gada 17.septembrī SIA /Nosaukums C/, saskaņā ar iepriekš minēto pasūtījumu, norīkoja autovadītājus /pers.

B/ ar kravas seglu vilcēju ,,MB Actros” v/n /TL numurs/ ar puspiekabi v/n /TL numurs/ un /pers. C/ ar kravas seglu vilcēju

/Nosaukums L/ v/n /TL numurs/ ar puspiekabi v/n /TL numurs/ veikt kravas pārvadājumu un minētie autovadītāji ap plkst.

12:00 ieradās SIA ,,SEV-1” teritorijā /Nosaukums M/ Bauskas rajona Vecumniekos. Atrodoties šajā teritorijā, laika periodā

no plkst 12:00 līdz 16:00 /pers. A/ paziņoja autovadītājiem /pers. B/ un /pers. C/, ka krava tiks iekrauta bez viņu klātbūtnes,

pēc kā autovadītāju prombūtnē automašīnu tukšās puspiekabes tika noplombētas, šādā veidā radot iespaidu, ka tās ir

uzkrautas.

Turpinot savas noziedzīgās darbības, 2009.gada 17.septembrī ap plkst. 16:00 /pers. A/ paziņoja autovadītājiem /pers.

B/ un /pers. C/, ka krava ir uzkrauta un izsniedza viņiem pavadzīmes ,,Invoice Nr.DP070709/A-2” un ,,Invoice

Nr.DP070709/A-l”, t.i. norīkoja viņus veikt starptautisko kravu pārvadājumu uz Vācijas pilsētu Bad Rechenhall uzņēmumam

/Nosaukums D/. Automašīnas ar tukšajām puspiekabēm savu galamērķi nesasniedza, jo 2009.gada 27.septembrī tika

pieteikta to zādzība Vācijas policijā.

Nolūkā radīt priekšstatu, ka darījums starp SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums A/ par zāģmateriālu piegādi, kā arī

darījums starp SIA /Nosaukums A/ un /Nosaukums D/, Vācijas reģistrācijas Nr. DE814405467, faktiski bija noticis un prece

nogādāta komersantam Eiropas Savienības teritorijā /pers. A/, kā SIA ,,/Nosaukums A/” atbildīgā amatpersona, nodrošināja

2009.gada 4.septembra Preču pavadzīmes - rēķina /Numurs B/, /datums/Preču pavadzīmes - rēķina ,,AFH 652926”, kā arī

/datums/pavadzīmju ,,Invoice Nr./pavadzīmes numurs/” un ,,Invoice Nr./pavadzīmes numurs/” iegrāmatošanu SIA

,,/Nosaukums A/ grāmatvedības dokumentos.

Izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, /pers. A/ 2009.gada 16.oktobrī iesniedza un elektroniski parakstīja

SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju un tās pielikumu ,,Pārskats par priekšnodokļa summām, kas iekļautas PVN deklarācijā

par 2009.gada septembri”, apzināti norādot faktiski nenotikušus, ar PVN apliekamus darījumus ar SIA /Nosaukums A/ par

summām LVL 149152,13 un LVL 148690,76, kā arī prettiesiski veica PVN priekšnodokļa atskaitījumu par nenotikušu preču

piegādi Eiropas Savienības teritorijā, izveidojot PVN pārmākšu par šiem darījumiem attiecīgi LVL 25885,91 un LVL

25588,27 apmērā (pavisam LVL 51474,18 apmērā). Iesniedzot un parakstot šīs deklarācijas ar pielikumiem, /pers. A/,

vienlaikus iesniedza VID pieprasījumu par PVN nodokļa pārmaksās atmaksu no valsts budžeta LVL 56367,21 apmērā, no

kuriem LVL 31,61 lūdza novirzīt nodokļu, nodevu vai noteikto maksājumu veikšanai, bet LVL 56335,00 (no tiem prettiesiski

LVL 51474,18) lūdza pārskaitīt uz SIA /Nosaukums A/ norēķinu kontu /konta numurs A/, lai ar šo naudu rīkotos pēc

saviem ieskatiem.

Turpinot savas noziedzīgās darbības, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, /pers. A/ 2009.gada

18.novembrī iesniedza un elektroniski parakstīja SIA /Nosaukums A/ precizējumu PVN deklarācijas pielikumam ,,Pārskats

par priekšnodokļa summām, kas iekļautas PVN deklarācijā par 2009.gada septembri”, kur apzināti norādot faktiski

nenotikušus, ar PVN apliekamus darījumus ar SIA /Nosaukums A/ par summām LVL 149152,13 un LVL 148690,76,

prettiesiski veica PVN priekšnodokļa atskaitījumu par nenotikušu preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā, izveidojot PVN

pārmāksu par šiem darījumiem attiecīgi LVL 25885,91 un LVL 25805,84 apmērā (pavisam LVL 51691,75 apmērā).

Izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, /pers. A/ 2009.gada 19.novembrī iesniedza un elektroniski parakstīja

SIA /Nosaukums A/ precizējumu PVN deklarācijai un vienlaikus iesniedza VID pieprasījumu par PVN pārmaksās atmaksu

no valsts budžeta LVL 56367,21 apmērā, no kuriem LVL 31,61 lūdza novirzīt nodokļu, nodevu vai noteikto maksājumu

veikšanai, bet LVL 56335,00 (no tiem prettiesiski LVL 51691,75) lūdza pārskaitīt uz SIA /Nosaukums A/ norēķinu kontu

/numurs C/, lai ar šo naudu rīkotos pēc saviem ieskatiem.

Pieprasīto PVN pārmāksu LVL 56335,00 (no tiem pret tiesiski LVL 51691,75) apmērā no valsts budžeta /pers. A/

neieguva no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo, saskaņā ar VID 2009.gada 22.decembra lēmumu Nr.23.8/26742, par SIA

,,/Nosaukums A/” audita veikšanu, un saskaņā ar likuma ,,Par pievienotās vērtības nodokli” 12.panta 11.1daļas pirmo punktu,

PVN pārmaksās atmaksa tika aizkavēta.

Ar savām darbībām, mēģinot ar viltu no Valsts budžeta nelikumīgi iegūt naudas līdzekļus pavisam LVL 51691,75, kas

saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu un 6.pantu, atbilst EUR 73549.66, t.i. lielā apmērā, /pers. A/

izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 177.panta trešajā daļā.

Tiesā, uzsākot iztiesāšanu, apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam inkriminētajā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc

Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 177.panta trešās daļas neatzina, iztiesāšanas gaitā savu vainu atzina pilnībā.

Bez apsūdzētā savas vainas atzīšanas, viņa vaina viņam inkriminētajā noziedzīgā nodarījumā ir pierādīta ar tiesas sēdē

pārbaudītajiem, zemāk uzskaitītajiem pierādījumiem to kopumā.

Tiesas sēdē liecinieks /pers. D/ liecināja, ka viņš pārstāv uzņēmumu /Nosaukums C/, kurā bijis valdes loceklis, firma

nodarbojusies ar starptautiskajiem pārvadājumiem. Viņam līzingā bijušas divas mašīnas, uzņēmumā bijuši divi šoferi. Kad

saņēmis piedāvājumu no /pers. A/, satikušies personīgi. Darbinieks saņēmis pasūtījumu un kontrolējis iekraušanu. /pers. A/

piedāvājis regulāras kravas no Latvijas uz Eiropu, tie bijuši pārvadājumi uz Franciju un Vāciju. Noslēguši standarta

vienošanos. Kad bijis konkrēts pasūtījums, meklējis darbiniekus, jo tajā momentā firmā netika veikta saimnieciskā darbība,

meklējis šoferus caur sludinājumiem, pieteikušies daudz kandidātu. Pats izvēlējies šoferus. Par kravas iekraušanu neko

nevarot pateikt, jo informāciju saņēmis no darbiniekiem. Kā sauca šoferus, neatceras. Nekas neparasts iekraušanās nav bijis,

iekraušana notikusi ārpus Rīgas uz Bauskas pusi. Darbinieki aizbraukuši uz iekraušanu, iekrāvuši uz aizbraukuši.

Automašīnām tikušas uzstādītas izsekošanas ierīces, tahogrāfs. Kravu nepiegādāja, jo tā nenonāca galamērķī. Vācijā

brīvdienās nedrīkst braukt pa ceļiem ar kravas mašīnām, līdz ar ko šoferi sākuši lietot alkoholu un tur palikuši. Uzzinājis, ka

šoferi sākuši dzert, kad tas jau turpinājies ilgu laiku, redzējis, ka automašīnas stāvējušas stāvvietā un krava nav tikusi

piegādāta vairākas dienas, to uzzinājis no /pers. A/. Sazinājies ar pasūtītāju un paskaidrojis, ka būs kavēšanās. Bija

pazudušas mašīnas, krava un piekabes. Pēc tam tikušas atrastas mašīnas un piekabes. Paši šoferi pastāstījuši par savām

gaitām Vācijā. Pēc šī notikuma uzņēmums nav turpinājis saimniecisko darbību. Apdrošināšanas atlīdzību par kravu nav

saņēmis, /pers. A/ apdrošinājis šo kravu.

Tiesas sēdē liecinieks /pers.E/ liecināja, ka strādājis uzņēmumā SIA /Nosaukums P/ no 2006.gada kādus 4 gadus par

lentzāģa operatoru. Uzņēmums tika likvidēts. SIA /Nosaukums P/ atradusies Bauskas rajonā, Vecumniekos. Ražošana

notikusi vienā telpā, darbinieku skaits bijis ļoti mainīgs, jo bijušas naudas problēmas. Viņa priekšnieki bijuši /pers. T/ un

/pers. U/. Bieži strādājis viens, bijuši arī palīgi uz laiku, konkrētus laikus, kad bijuši palīgi nevar pateikt. Pārsvarā zāģēti ozoli,

oši, ticis sagatavots lamināts un parkets, sazāģējot 11-12 mm biezuma dēlīšus, pēc tam kaltēti, ēvelēti un pārdoti, lapegli zāģē

8 mm biezumā. Laiks, kas nepieciešams no materiāla ievešanas līdz produkcijas nodošanai, atkarīgs no kubatūras –

kaltēšanai nepieciešama nedēļa, zāģēšanai un ēvelēšanai atkarībā no daudzuma. Kubatūru aprēķinājuši kopā ar darba

vadītāju. Dienā varējis izstrādāt 2-3 kubus lapegles lamināta virskārtu. Viņam ofisā bijusi saruna ar /pers. U/ un /pers. T/,

saruna bijusi par to, ka, ja viņam kāds kaut ko prasot, tad viņam jāsaka, ka viņš sazāģē lapegles 30 – 50 kubikmetrus, ticis

teikts, ka pārējais uz viņu neattiecoties. Tajā brīdī klāt citi strādnieki nav bijuši. Latvijā tādos kvantumos lapegle neaug.

Uzņēmumā kāds strādājis arī pa nakti, iespējams, tad lapegle sazāģēta tādā daudzumā. 2009.gadā nakts maiņas neviens nav

strādājis. Saista sarunu ar šo lietu, jo tas noticis laikā, kad atvestas lapegles brusas. Iespējams, ka brusas bijušas ievestas, lai

izdarītu pasūtījumu. Nevar apgalvot, ka tāds pasūtījums ticis izpildīts, pats to nav veicis. Viņa darbs bijis sazāģēt materiālu

un pārējo darījis /pers. U/.

Tiesas sēdē liecinieks /pers. F/ liecināja, ka strādā SIA /Nosaukums R/, notikuma laikā viņa ieņemamais amats bijis

tahogrāfu inspicēšanas nodaļas vadītājs, pārbaudījis mērījumus. Tahogrāfs ir reģistrācijas kontrolierīce, kuru uzstāda

automašīnām ar svaru virs 3,5 tonnām, lai drošā veidā reģistrētu autovadītāja darba laiku, atpūtas laiku, braukšanas attālumu

un ātrumu. Šie dati tiek reģistrēti vai nu analogajā tahogrāfā, kas sniedz datus papīra diagrammā, vai digitālajā tahogrāfā, kas

saglabā datus arī čipkartē. Šajā gadījumā ticis lietots digitālais tahogrāfs. Dati tiek fiksēti arī tahogrāfa atmiņā, dati ir jānoņem

reizi 28 dienās no vadītāja kartes, reizi 3 mēnešos no tahogrāfa un jāsaglabā citā datu nesējā. Dati saglabājas, gan kartē, gan

ierīcē. Dati abās vietās ir vieni un tie paši. Datus principā nav iespējams viltot, var izdarīt tā, lai datus nevarētu reģistrēt un

tahogrāfu sabojāt. Konkrētajā gadījumā datus noteikti noņēmis no automobiļa tahogrāfa, nezina, vai noņēmis datus arī no

vadītāja kartes. Birojā veicis šo datu atšifrēšanu, dati ir apstrādājami ar speciālu datorprogrammu, lai tos varētu analizēt, jo

tiem ir speciāls failu formāts. Tiešā veidā netiek fiksēti dati par automašīnas svaru, vienīgais veids, kā to varētu fiksēt, jābūt

veiktam eksperimentam, analizējot paātrināšanās laiku ar speciālu aprēķināšanas metodi.

Tiesas sēdē liecinieks /pers. U/ liecināja, ka strādājis SIA “Sev 1” no 2003.gada līdz 2010.gadam, sākumā zāģējis,

vēlāk raudzījies, lai visas iekārtas būtu darba kārtībā. Amata nosaukumu nezina, pēc dokumentiem nekas nemainījās.

Sākumā bijis reģistrēts kā lentzāģa operators. SIA “/Nosaukums K/” strādājis 10-20 darbinieku, tie visu laiku mainījās,

pamata nodarbe bija dēļu zāģēšana. Viens no pamatvirzieniem bija plāno dēlīšu zāģēšana, parasti tos izmanto apdarei, lai

izskatītos pēc masīvkoka. Zāģētas dažādas koku sugas: egle, priede, alksnis, osis, ozols, goba, lapegle. /pers. A/ redzējis

kopā ar /vārds/, firmas direktoru un īpašnieku, kurš bija SIA “/Nosaukums K/” galvenā persona. Cik atceras,/vārds/ prasīja,

vai var ar darba galdiem, kas ir cehā, izstrādāt gatavus produktus, jautāja par tehnoloģiju. Cik atceras, /pers. A/ piedalījās

sarunā. Bija saruna arī par to, ka varbūt nepieciešamas kādas citas iekārtas, lai uzlabotu kvalitāti. Atbildējis, ka ir iespējams

veidot plānās detaļas, kas gatavas līmēšanai, iekārtas bija tam piemērotas. Nav pieņēmis pasūtījumu no /pers. A/.

Tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1. un 2.punktu nolasītas liecinieka /pers. U/ pirmstiesas

izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kurās viņš liecinājis, ka strādājis SIA /Nosaukums P/ par parastu darbinieku, veica

kokmateriālu zāģēšanas darbus, vēlāk sāka strādāt par ražošanas direktoru, pienākumos ietilpa zāģēšanas ceha darba

organizēšana, kā arī parakstīja pavadzīmes. Liecinājis par lamināta virskārtas pārstrādi, kā arī firmu SIA /Nosaukums P/ un

SIA /Nosaukums A/ darbībām 2009. un 2010.gadā (1.sējums lietas 166.lapa).

Tiesas sēdē liecinieks nolasītās liecības pilnībā neapstiprināja, papildus norādīja, ka pilnībā neatceras visu.

Tiesas sēdē liecinieks /pers. G/ liecināja, ka kā VID amatpersona veica auditu saistībā ar SIA “/Nosaukums A/”,

uzdevums bija pārbaudīt veiktos darījumus ar Vācijas uzņēmumu. Pēc SIA /Nosaukums A/ pārmaksas pieprasījuma tika

veikta pārbaude par darījumiem. Vācijas nodokļu administrācija atbildēja, ka darījums neesot noticis, ka amatpersona no

Vācijas uzņēmuma esot darījumu elektroniski atcēlusi. Pirmais nosacījums, lai varētu iegūt nodokļu atmaksu ir tas, ka

pircējam jābūt ar PVN apliekamai personai, otrs nosacījums, ka precēm jānonāk galapunktā. Preces nebija nonākušas

galapunktā. Pircējam prece ir jāsaņem, jāparakstās dokumentā par to, ka prece ir saņemta. Pienāca informācija, ka mašīnas ir

nozagtas un, ka prece nav saņemta. Ar valsti, kurai PVN likme ir 0%, ražojot preci Latvijā, eksportējot preci var piemērot

0% likmi, tikai jābūt ar PVN apliekamajai personai un precei jānonāk galapunktā. Ja nepiepildās kāds no priekšnosacījumiem,

tiek piemērota 21% likme. Sastādīts audita pārskats un pieņemts lēmums par audita rezultātiem, samazināta pārmaksa. SIA

“/Nosaukums A/” iesniedzis sūdzību par lēmumu, tas atstāts spēkā. Lielām summām, kurās tiek prasīta nodokļu atmaksa

tiek veikti kontroles pasākumi un tematiskās pārbaudes un, ja viss ir kārtībā var atmaksāt arī bez audita. Šajā gadījumā

darījumi likās šaubīgi, SIA “/Nosaukums A/” materiālus pirka no SIA “/Nosaukums A/”. Lai darījums tiktu aplikts ar 0%

likmi, precei obligāti jānonāk galapunktā, ja prece pazūd pa ceļam, 0% likme nevar tikt saņemta. Bijusi kļūdaini sastādīta

atskaite, vajadzējis veikt citus grāmatojumus, gaidījumā, ja prece ir tikusi nozagta. Šajā gadījumā nebija veikti nekādi

grozījumi, pieprasot atmaksu. Kad veikts audits amatpersona piestādīja visus dokumentus. Audita laikā saņemta informācija,

ka preces pazudušas. Priekšnodokļa atmaksu var veikt eksporta darījumos ar Eiropas Savienības vai trešajām valstīm, kad

prece ir piegādāta. Šo kārtību nosaka likuma “Par PVN” 28.pants un 7.pants. SIA “/Nosaukums A/” nebija tiesību pieprasīt

nodokļu atmaksu.

Tiesas sēdē liecinieks /pers. F/ liecināja, ka strādāja Autotransporta direkcijā par valdes locekli. Atceras, ka SIA

“/Nosaukums A/” lūdza sniegt atbildi un atbildes precizējumu. Tahogrāfi ir radīti, lai kontrolētu, cik ilgi šoferis atrodas pie

stūres, neatkarīgi no tā, vai kravas automobilis ir ar vai bez kravas. Kontrolierīcēm jākontrolē tie parametri, kas saistīti ar

automašīnas kustību, kāds autovadītājs atrodas pie stūres. Direktīva neuzliek par pienākumu tahogrāfu izgatavotājiem vai

lietotājiem konstatēt, vai auto ir piekrauts vai nav.

Tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktu nolasītas liecinieka /pers. H/ pirmstiesas

izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kurās viņš liecinājis, ka patstāvīgas dzīvesvietas nav, patstāvīga darba nav, kāds vīrietis

vārdā /pers. AD/ piedāvājis kļūt par firmas vadītāju un īpašnieku, parakstījis vairākus dokumentus, par ko samaksāts,

neredzot paņēmis no Denisa zīmogu, kur rakstīts /Nosaukums A/, citu dokumentu nav (1.sējums lietas 35.-37., 133.-

134.lapa).

Tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktu nolasītas liecinieka /pers. k/ pirmstiesas

izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kurās viņš liecinājis, ka kopš SIA /Nosaukums A/ dibināšanas brīža bijis vienīgais

īpašnieks. Ir ticies ar investoru Krievijā, ar kuru parakstījis līgumu, sakarā ar to, ka netika izpildīts darījums izveidojās

parāds. /pers. A/ piedāvāta atmaksāt parādu ar precēm – Sibīrijas lapegles dēļiem, līdz ar to tika veiktas vairākas darbības,

lai to realizētu (1.sējums lietas 157.-158.lapa).

Tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktu nolasītas liecinieka /pers. C/ pirmstiesas

izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kurās viņš liecinājis, ka SIA /Nosaukums C/ nostrādājis tikai vienu mēnesi, pēc tam

palūgts aiziet, jo ar kolēģi lietojis alkoholu, kad devās reisā uz Vāciju, veikti iekraušanas darbi, kuros piedalījās arī /pers. A/

u n /pers. k/. Tā kā lietojuši alkoholu un iztērējuši naudu, netika samaksāts. Vēlāk liecinājis, ka kolēģim piezvanīja

nepazīstama persona un teica, lai dara ko grib un lieto alkoholu, pēc tam konstatēja ka nozagti transportlīdzekļi (1.sējums

lietas 163.-165.lapa, un 3.sējums lietas 3.lapa).

Tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punktu nolasītas liecinieces /pers. L/ pirmstiesas

izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kurās viņa liecinājusi, ka no 2004.gada līdz 2009.gada augustam strādājusi SIA

/Nosaukums A/ par grāmatvedi, paralēli strādāja arī SIA /Nosaukums E/, pēc aiziešanas no SIA /Nosaukums A/ veikta

tematiskā PVN pārbaude, palīdzējusi sagatavot dokumentus. Liecinājusi par SIA /Nosaukums A/ darbību, par preces

eksportu (3.sējums lietas 88.lapa).

Tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punktu nolasīts aizstāvības liecinieka /pers. T/

pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtais paskaidrojumus, kurā viņš paskaidrojis, ka līdz 2009.gada 1.septembrim bijis SIA

/Nosaukums P/ valdes loceklis, nodarbojies ar kokapstrādi, SIA /Nosaukums A/ bijis pasūtītājs (1.sējums lietas 71.lapa).

Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 18.decembra spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 177.panta trešajā daļā, t.i., par to,

ka izdarīja mēģinājumu, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, iegūt ar viltu svešu mantu lielā apmērā (krāpšanu) nolūkā

ar viltu iegūt apdrošināšanas kompānijas naudas līdzekļus, un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem 6 mēnešiem, sods

noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 gadiem 6 mēnešiem, uzliekot par pienākumu nemainīt dzīvesvietu bez Valsts

probācijas dienesta piekrišanas. Spriedums stājies spēkā 2014.gada 3.janvārī.

Bez jau minētajiem pierādījumiem tiesas sēdē tika pārbaudīti pārējie valsts apsūdzības norādītie pierādījumi:

LR Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta informācija par SIA /Nosaukums A/

(l.sēj. 1.1. 6-10);

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izziņa un iesniegtie dokumenti par SIA ,, /Nosaukums A/” - Pievienotās vērtības

nodokļa (PVN) deklarācija par 2009.gada septembri ar pielikumiem un precizējumiem (l.sēj. 1.1. 13-28);

VID Nodokļu kontroles pārvaldes ziņojums par konstatētajiem riskiem valsts ieņēmumu jomā (l.sēj. 1.1. 29);

VID Rīgas nodokļu administrācijas Atzinums par PVN audita nepieciešamību

; )03 .1.1 . jēs. l (

VID Nodokļu kontroles pārvaldes lēmums par SIA /Nosaukums A/; )13nodokļu .1.1 . jēs.audita

l ( unaškiev

VID Nodokļu kontroles pārvaldes ,,Audita pārskats Nr.23.8.-903” par SIA /Nosaukums A/ PVN darījumiem ar

Vācijas komersantu /Nosaukums D/ (l.sēj. 1.1. 61-68) ar audita gaitā iegūtajiem dokumentiem;

protokols par personas uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām, kur liecinieks /pers. H/ atpazīst /pers. AD/ kā

personu, kura piedāvāja viņam kļūt par SIA „/Nosaukums A/” amatpersonu (l.sēj. 1.1. 136);

protokols par personas uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām, kur liecinieks /pers. H/ atpazīst /pers. k/, kurš

bija kopā ar /pers. AD/, kad tas piedāvāja viņam kļūt par SIA ,/Nosaukums A/” amatpersonu (l .sēj. 1.1. 138);

SIA /Nosaukums A/ dokumentu izņemšanas un apskates protokols, kas datēts ar 18.05.2010. (l.sēj. 1.1. 169-173):

SIA /Nosaukums A/ dokumentu izņemšanas un apskates protokols, kas datēts ar 10.05.2010. (l.sēj. 1.1. 175-178):

ekspertu atzinums par kravas automašīnu /Nosaukums L/ v/n /TL numurs/ un ,,MB Actros” v/n /TL numurs/

tahogrāfu tehniskās ekspertīzes veikšanu ar tulkojumu Slaviešu valodā (l.sēj. 1.1. 181-209);

Lietiskie pierādījumi un dokumenti:

- SIA /Nosaukums A/ DnBNord Bankas konta pārskats 1.09.2009.-7.11.2009. (LVL valūta) (2.sēj. 1.1. 3-14);

- SIA /Nosaukums A/ un SIA ,,/Nosaukums A/ 12.07.2009. līgums par lameļu iegādi (2.sēj. 1.1. 15-17);

- preču pavadzīmes - rēķini AFH 652926 par lameļu piegādi SIA /Nosaukums A/ (2.sēj. 1.1. 18-19);

- preču pavadzīmes - rēķini AFH 652924 par lameļu piegādi SIA ,./Nosaukums A/” (2.sēj. 1.1. 20-21);

- rēķins ko ārzonas uzņēmums ,,/pers. F/” piestādījusi SIA /Nosaukums A/ (2.sēj. 1.1. 22)

- līgumsoda rēķins ko ārzonas uzņēmums ,,/pers. F/” piestādījusi SIA /Nosaukums A/ (2.sēj. 1.1. 23);

- ārzonas uzņēmuma ,,/pers. F/” un /pers. A/ noslēgtais cesijas līgums ar kuru tas cedē /pers. A/ SIA /Nosaukums

A/ parādu (2.sēj. 1.1. 24-26) ar tulkojumu latviešu valodā (3.sēj. 1.1. 163-165);

- ārzonas uzņēmuma ,,/Nosaukums Z/” un /pers. A/ vienošanās par maksājumu kārtību (2.sēj. 1.1. 27-28) ar

tulkojumi latviešu valodā (3.sēj. 1.1.166-167);

- ārzonas uzņēmuma ,,/Nosaukums Z/” un SIA ,,/Nosaukums A/ līgums par izpētes darbību kokapstrādes

rūpnīcas celtniecībai (2.sēj. 1.1.29-38) ar tulkojumu latviešu valodā (3.sēj. 1.1.168 -177);

- SIA /Nosaukums A/ Swedbank konta pārskats 1.09.2009.-31.12.2009.

)96-25 .1.1 . jēs.2(

- SIA /Nosaukums A/ Trasta Komercbankas konta pārskats1.09.2009.-31.12.2009. (2.sēj. 1.1. 71-74);

- VP GKrPP Starptautiskās sadarbības biroja informācija no Vācijas policijas (3.sēj. 1.1. 24-25);

- kravas automašīnu apskates protokols (3.sēj. 1.1. 28-29);

- /pers.K/ DnBNord Bankas konta (LVL valūtā) pārskats 1.09.2009. 25.09.2009. (3.sēj. 1.1. 41-44);

- /pers.K/ DnBNord Bankas konta (USD valūtā) pārskats 14.09.2009.-25.09.2009. (3.sēj. 1.1. 45-49);

- /pers.A/ DnBNord Bankas konta (LVL valūtā) pārskats 14.09.2009. 25.09.2009. (3.sēj. 1.1. 50-53);

- /pers.A/ DnBNord Bankas konta (USD valūtā) pārskats 14.09.2009. - 25.09.2009. (3.sēj. 1.1. 54-58);

- SIA /Nosaukums A/ DnBNord Bankas konta (LVL valūtā) pārskats 14.09.2009. 25.09.2009. (3.sēj. 1.1. 59-62);

- SIA /Nosaukums A/ DnBNord Bankas konta (USD valūtā) pārskats 14.09.2009. 25.09.2009. (3.sēj. 1.1. 63-67);

- SIA /Nosaukums A/ DnBNord Bankas konta (LVL valūtā) pārskats 14.09.2009. 25.09.2009. (3.sēj. 1.1. 68-

73);

- SIA /Nosaukums A/ DnBNord Bankas konta (LVL valūtā) pārskats 14.09.2009. 25.09.2009. (3.sēj. 1.1. 74-

79); liecinieces /pers. G/ liecības (3.sēj. 1.1. 85-87);

- LR Nodokļu maksātāju reģistra informācija par /pers. K/ (3.sēj. 1.1. 244-246);

- LR Nodokļu maksātāju reģistra informācija par SIA /Nosaukums A/ (3.sēj. 1.1. 247-252);

- LR Nodokļu maksātāju reģistra informācija par /pers. A/ (3.sēj. 1.1. 253-254);

- LR Nodokļu maksātāju reģistra informācija par SIA /Nosaukums A/ (3.sēj. 1.1. 255. )472

Apsūdzētais/pers. A/ iztiesāšanas gaitā savu vainu atzina pilnībā, norādīja, ka apsūdzība viņam ir saprotama,

atzīst sevi par vainīgu pilnībā un neapstrīd nevienu apstākli. Savas iepriekš sniegtās liecības atceras, liecībās neteica

taisnību. Pēc būtības liecināja, ka 2009.gadā, izdzīvošanas nolūkā izstrādājis plānu kā var apmānīt apdrošinātājus un

tādā veidā nopelnīt naudu, tādēļ veiktas vairākas darbības, - noslēgti līgumi ar tādām kompānijām kā /Nosaukums

A/“SEV-1”, /Nosaukums F/“/Nosaukums D/”. Šim mērķim it kā nopirkti vairāki materiāli pārstrādei, kuri it kā bija

pārstrādāti, tie netika pārdoti un it kā nosūtīti uz Vāciju pārdošanai. Nodokļu pārmaksa izveidojās tāpēc, ka materiāls

nāca pa 0% likmi, bet izgatavotie materiāli gāja ar 27% likmi. Tā kā kompānija “/Nosaukums A/” patstāvīgi nodarbojās

ar apses koka importu arī uz Krieviju, tad kompānijas grāmatvedis automātiski lika atgriešanai apmaksas un šajā

gadījumā bija tāda pati procedūra. Kompānijas grāmatvedis uzlika šo naudu atgriešanai, pēc kā kompānijai

“/Nosaukums A/” tika veikts audits. Tā izgāja auditu, pēc tam sākās nodokļu audits, kas ilga pus gadu, pēc kā

kompānijai uzlika sodu, un paralēli uzsāka divas krimināllietas.

Noklausījusies apsūdzētā liecību, paskaidrojumus, pēdējo vārdu, liecinieku liecības un prokurora viedokli,

aizstāves viedokli pārbaudījusi un izvērtējusi tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ atzīstams

par vainīgu un sodāms par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un

177.panta trešajā daļā, noziedzīgais nodarījums pareizi kvalificēts. Viņa vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir

pierādīta ar tiesas sēdē pārbaudītajiem pierādījumiem. Tiesai nav šaubu par apsūdzētā /pers. A/ vainu.

Tiesa, iepazīstoties ar apsūdzētā /pers. A/ personību, konstatēja, ka viņš ir sodīts, ar Rīgas pilsētas Zemgales

priekšpilsētas tiesas 2013.gada 18.decembra spriedumu pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 177.panta trešās

daļas ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem 6 mēnešiem, sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 gadiem 6

mēnešiem, uzliekot par pienākumu nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas. Spriedums stājies

spēkā 2014.gada 3.janvārī. Strādā, neprecējies, apgādībā bērnu nav.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību,

atbildību mīkstinošos apstākļus.

Saskaņā ar 2012.gada 13.decembra likuma "Grozījumi Krimināllikumā", kas stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī,

pārejas noteikumu 4.punktu personas, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai,

sodāmas saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā, ņemot vērā, ka

maksimālais soda apmērs vai laiks nedrīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds Krimināllikumā par

attiecīgo noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

Savukārt, saskaņā ar pārejas noteikumu 6.punktu, ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc šā

likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa to ņem vērā, nosakot

brīvības atņemšanas sodu.

Krimināllikuma 177.panta trešās daļas sankcijā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim) paredzēts brīvības

atņemšanas sods uz laiku no pieciem līdz trīspadsmit gadiem, vai naudas sods līdz simt piecdesmit minimālajām

mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un policijas kontrole uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Krimināllikuma 177.panta trešās daļas sankcijā (likuma redakcijā pēc 2013.gada 1.aprīļa) paredzēts brīvības

atņemšanas sods uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un probācijas

uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas, 177.panta trešās daļas apsūdzētais

izdarīja sevišķi smaga nozieguma mēģinājumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu apsūdzēto atbildību mīkstinošs apstāklis ir savas vainas vaļsirdīga

atzīšana un izdarītā nožēlošana.

Aizstāve lūdza atzīt par atbildību mīkstinošu apstākli to, ka /pers. A/ sniedzis palīdzību noziegumu atklāšanā

(5.sējums lietas 105.lapa), tiesai nav pamata to apšaubīt, līdz ar to tas, ka /pers. A/ ir palīdzējis noziedzīga nodarījuma

atklāšanā saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 4.punktu ir atzīstams par atbildību mīkstinošo apstākli.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu apsūdzēto atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 14.panta pirmo daļu ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā

termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu,

juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un

citiem objektīviem apstākļiem.

Tiesa uzskata, ka šajā kriminālprocesā ir bijuši nesamērīgi ilgi laika periodi, kuru laikā no

apsūdzētā neatkarīgu iemeslu dēļ netika veiktas nekādas aktivitātes procesa tālākai virzībai, lai

krimināllieta tiktu izskatīta pēc būtības saprātīgā termiņā.

No lietas materiāliem redzams, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts 2009.gadā. 2012.gada

20.aprīlī krimināllieta, pamatojoties uz lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, saņemta

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā un 2012.gada 23.aprīlī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas

tiesnese I.Apse pieņēma lēmumu lietu izskatīt ar pierādījumu pārbaudi atklātā tiesas sēdē

2012.gada 6.novembrī plkst.09:00.

2013.gada 30.janvārī sakarā ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneses I.Apses

slimību, tiesas sēdes no 2013.gada 30.janvāra līdz 2013.gada 5.februārim noņemtas no

izskatīšanas.

2013.gada 10.oktobrī sakarā ar to, ka tiesneses I.Apses tiesvedībā atradās krimināllieta

/pers. AV/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 153.panta pirmās daļas, 117.panta 9.,10.punkta, /pers.

AZ/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 153.panta pirmās daļas, 20.panta ceturtās daļas, 117.panta

9.,10.punkta, /pers. B0/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas, 117.panta

9.,10.punkta, kur /pers. AV/ atradās apcietinājumā kopš 2012.gada 19.janvāra, /pers. B0/

piemērota speciālā procesuālā aizsardzība, lai izskatītu minēto krimināllietu saprātīgā termiņā,

ievērojot apcietinājuma termiņu, nozīmētās tiesas sēdes 2013.gada 29.oktobrī plkst.14.30,

2013.gada 5.novembrī plkst.15.00 noņemtas no izskatīšanas.

2013.gada 25.novembrī sakarā ar tiesneses I.Apses darbnespēju 2013.gada 3.decembrī

nozīmētā tiesas sēde tika noņemta no izskatīšanas.

Pēc ilgstoša pārtraukuma lieta nozīmēta izskatīšanai tikai uz 2015.gada 14.septembri.

Tiesa konstatē, ka lietas materiāli nesatur ziņas, ka kriminālprocess būtu novilcināts

apsūdzētā vainas dēļ, un ka viņš būtu izvairījies no procesuālo pienākumu pildīšanas.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka ir pamats uzskatīt, ka ir pārkāptas apsūdzētā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu

saprātīgā termiņā, un atzīst, ka ņemot šo apstākli vērā, attiecībā pret apsūdzēto ir pamats piemērot Krimināllikuma 49.1panta

pirmās daļas 2.punkta noteikumus, un nosakāmo sodu noteikt zemāk par minimālo robežu, kāda paredzēta likumā.

Tiesa izvērtējot noziedzīgā nodarījuma apstākļus, to, ka reāls kaitējums netika nodarīts,

uzskata, ka mantas konfiskācija nav piemērojama.

No Krimināllikuma 35. un 46.panta jēgas izriet, ka soda mērķis ir sodīt vainīgo personu un atturēt to no noziedzīgiem

nodarījumiem un šī mērķa sasniegšanai sodam ir jābūt taisnīgam – atbilstošam nodarījuma smagumam un vainīgā

personībai. Nosakot sodu ir jānovērtē ar likumu aizsargātās intereses apdraudējuma raksturs un radītās sekas.

Tiesa izvērtējusi apsūdzētā ienākumus, atzīst, ka naudas sods nav nosakāms, līdz ar to apsūdzētais sodāms ar brīvības

atņemšanu.

Ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, to, ka apsūdzētais ir sapratis un apzinās izdarītā

noziedzīgā nodarījuma sekas, nožēlo izdarīto, tiesa ir guvusi pārliecību, ka turpmāk apsūdzētais likumpārkāpumus neizdarīs

un atzīst par lietderīgāku un audzinošāku apsūdzētajam, noteikt pārbaudes laiku saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu. Pēc

tiesas ieskata, ņemot vērā nosacītas notiesāšanas būtību, proti, saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta desmito daļu, ja nosacīti

notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais brīvības atņemšanas sods ir izpildāms

reāli, pārbaudes laika noteikšana apsūdzētajiem būs audzinošāks sods par reālas brīvības atņemšanas sodu, jo tas stimulēs

apsūdzētos atturēties no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas pārbaudes laikā, izdarīt attiecīgus secinājumus.

Tādejādi tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 35.pantā noteiktais soda mērķis, kas ir vainīgo personu sodīt par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas, konkrētajā gadījumā ir sasniedzams ar apsūdzētā neizolēšanu no sabiedrības.

Izvērtējot aizstāves argumentus par /pers. A/ atbrīvošanu no kriminālatbildības, tiesa neuzskata par iespējamu piemērot

Krimināllikuma 58.panta piektās daļas nosacījumus un atbrīvot apsūdzēto no kriminālatbildības, jo, lai gan apsūdzētā

darbību rezultātā nav iestājušās smagas sekas, apsūdzētais izdarīja sevišķi smaga nozieguma mēģinājumu, savas darbības

līdz galam neizdarīja ne pēc savas gribas, bet tāpēc, ka VID veica auditu un atklāja nelikumīgas darbības un darbības bija

vērstas uz zaudējumu nodarīšanu lielā apmērā. Tiesa pievienojās aizstāves viedoklim, ka nav ievērotas tiesības uz

kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, bet nevar pievienoties, ka tas ir pamats, lai viņu atbrīvotu no

kriminālatbildības.

Tāpat, ņemot vērā Kriminālprocesa likuma 25.panta piektajā daļā noteikto, tiesa nesaskata dubultas sodīšanas

nepieļaujamības principa pārkāpumu.

Pārējos aizstāves argumentus, kas attiecas uz apsūdzētā /pers. A/ atbrīvošanu no soda, tiesa nevērtē, ievērojot Eiropas

Cilvēktiesību tiesas atziņas, proti, kā vairākkārt atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un

pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā

prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piemēram, 61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Van de Hurk v

The Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90)). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti

atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā

uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu).

Tā kā noziedzīgais nodarījums izdarīts pirms Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 18.decembra

sprieduma spēkā stāšanās, tiesa atzīst, ka piemērojama Krimināllikuma 50.panta piektā daļa.

Krimināllikuma 50.panta pirmajā daļā noteikts, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus,

tiesa, galīgo sodu nosaka pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji

saskaitot piespriestos sodu, bet piektajā daļā noteikts ka, tādā pašā kārtībā sods nosakāms, ja pēc sprieduma spēkā stāšanās

konstatēts, ka notiesātais vainīgs vēl citā noziedzīgā nodarījumā, ko viņš izdarījis pirms sprieduma spēkā stāšanās pirmajā

lietā. Šajā gadījumā soda laikā ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma.

Tiesa, piemērojot Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumus, nosakot sodu pēc spriedumu kopības, atzīst pie

galīgā soda noteikšanas par iespējamu daļēji saskaitīt sodus, izvēloties daļējas saskaitīšanas principu, tiesa ņem vērā

apsūdzētā atbildību mīkstinošos apstākļus.

Jautājums par lietiskajiem pierādījumiem izlemjams Kriminālprocesa likuma 240.panta

noteiktajā kārtībā.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, 511.pantu,

512.pantu, 514.pantu, 520.pantu, 527.pantu, 528.pantu un 529.pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

15.panta ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā, un, piemērojot Krimināllikuma 491.panta pirmās

daļas 2.punkta nosacījumus, sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu un sešiem mēnešiem

bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu sodu /pers. A/ noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 (vienu) gadu un sešiem

mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu šajā spriedumā noteikto sodu daļēji saskaitīt ar Rīgas pilsētas Zemgales

priekšpilsētas tiesas 2013.gada 18.decembra spriedumā noteikto sodu, galīgo sodu pēc spriedumu kopības /pers. A/

noteikt brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu sodu /pers. A/ noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 4 (četriem) gadiem.

Pārbaudes laiks sākas ar tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienu.

Drošības līdzekli – dzīvesvietas maiņas paziņošanu – atstāt līdz spriedums stājas spēkā.

Lietiskos pierādījumus:

- SIA /Nosaukums A/ internetbankas izdrukas, līgumu Nr./līguma numurs A/, četras preču pavadzīmes, Invoice

Nr./līguma numurs B/, Invoice Nr./līguma numurs C/, divus cesijas līgumu Nr./līguma numurs D/, līgumu Nr./līguma

numurs/, kas glabājas pie lietas – glabāt lietā;

- SIA /Nosaukums A/ zīmogu – iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai sūdzību vai

protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) I.Apse