Court convicts defendant of drug trafficking under Criminal Law Art. 253.1 and imposes 9 years imprisonment.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of illegally purchasing and storing narcotics for sale, finding physical evidence sufficient despite the defendant's denial. Although the seized drug packages are now destroyed and inadmissible for future trials, the court ruled that the conviction stands based on the established facts. The defendant was sentenced to nine years and six months imprisonment, with time served deducted, pursuant to the Criminal Procedure Law provisions cited.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 253.1 panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529. panti: The court may convict a defendant of drug trafficking based on physical evidence even if that evidence is subsequently destroyed, provided the conviction is not based solely on the destroyed items.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 81094111410
Lietas arhīva Nr. K31-0019-17/6
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2017.gada 23.janvārī
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese Dz. Zemitāne,
piedaloties prokuroram V. Harlamovam,
apsūdzētā aizstāvim zvērinātiem advokātam A. Serovam,
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā
/pers. C/, personas kods /personas kods/,
tiek apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kāds paredzēts Krimināllikuma 253.1 panta pirmajā daļā.
Pārbaudījusi un novērtējusi tiesas izmeklēšanā iegūtos pierādījumus, tiesa
k o n s t a t ē j a:
/pers. C/ tiek apsūdzēts par to, ka viņš neatļauti, realizācijas nolūkā, iegādājās un glabāja psihotropās, kā arī narkotiskās vielas, un
proti:
Izmeklēšanā konkrēti nenoskaidrotā laikā, vietā un veidā, ne vēlāk kā 2010.gada 11.novembrī, ap plkst. 17.00, neatļauti (bez likumā noteiktās
atļaujas), darbojoties realizācijas nolūkā, /pers. C/ iegādājās un glabāja Rīgā sekojošas psihotropās, kā arī narkotiskās vielas:
iepakojumu ar pulverveida vielu svarā 4,5156 g, kas satur 18% jeb 0,8128 g narkotiskas vielas heroīna;
iepakojumu ar pulverveida vielu svarā 0,0951 g, kas satur 37% jeb 0,0352 g narkotiskas vielas heroīna;
iepakojumu ar pulverveida vielu svarā 3,9210 g, kas satur 22% jeb 0,8626 g narkotiskas vielas kokaīna;
iepakojumu ar pulverveida vielu svarā 0,1320 g, kas satur 33% jeb 0,0436 g narkotiskas vielas kokaīna;
iepakojumu ar pulverveida vielu kopējā svarā 0,8962 g, kas satur 21% jeb 0,1882 g psihotropās vielas metamfetamīna.
Savas neatļautās darbības par augstākminēto psihotropo, kā arī narkotisko vielu glabāšanu /pers. C/ turpināja līdz pat tam laikam, kad
kratīšanas laikā 2010.gada 11.novembrī no plkst. 17.00 līdz plkst.20.10, Rīgā, Garozes iela 5-3, policijas darbinieki atrada un izņēma
augstākminēto:
iepakojumu ar pulverveida vielu svarā 4,5156 g, kas satur 18% jeb 0,8128 g narkotiskas vielas heroīna;
iepakojumu ar pulverveida vielu svarā 0,0951 g, kas satur 37% jeb 0,0352 g narkotiskas vielas heroīna;
iepakojumu ar pulverveida vielu svarā 3,9210 g, kas satur 22% jeb 0,8626 g narkotiskas vielas kokaīna;
iepakojumu ar pulverveida vielu svarā 0,1320 g, kas satur 33% jeb 0,0436 g narkotiskas vielas kokaīna;
iepakojumu ar pulverveida vielu kopējā svarā 0,8962 g, kas satur 21% jeb 0,1882 g psihotropās vielas metamfetamīna.
Ar tādām darbībām /pers. C/ izdarīja smagu noziedzīgu nodarījumu, par ko kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma
253.1 panta pirmajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. C/ savu vainu inkriminētajā noziedzīgā nodarījumā, kāds paredzēts Krimināllikuma 253.1 panta
pirmajā daļā, neatzina un paskaidroja, ka viņam izvirzīto apsūdzību uzskata par nepamatotu, jo nav iegādājies un glabājis jebkādas aizliegtās vielas.
Uzskata, ka policijas darbinieki snieguši nepatiesas liecības. Viņš nav redzējis to, kur policijas darbinieki dzīvoklī atraduši un izņēmuši aizliegtās
vielas, paskaidroja, ka viņa klātbūtnē tās netika atrastas. Dzīvoklī atrastās un izņemtās aizliegtās vielas viņam nepiederot un par to esamību
dzīvoklī viņš nav zinājis. Maisiņu ar aizliegtajām vielām pieļauj, ka varējis atnest kaimiņš Aleksandrs , kurš ļoti bieži uzturējies viņa dzīvoklī pie
datora. Viņš zinājis, ka kaimiņš lietojis narkotikas. Aleksandrs miris no narkotisko vielu pārdozēšanas. Mantas, kas atrastas un izņemtas kratīšanas
laikā dzīvoklī, piederējušas viņa paziņām, viņš tās remontējis. Paziņas arī ieķīlājušas savas mantas un tad, kad samaksājuši par ieķīlātajām
mantām, viņš tās atgriezis. Paskaidroja, ka /pers. D/ pazīstot diezgan ilgi, jo atradušies kopā dažādās ieslodzījumu vietās, /pers. E/ nepazīstot un
nekad ar viņu neesot kontaktējies. Zinot, ka /pers. F/ esot /pers. D/ civilsieva. /pers. D/ dažreiz pie viņa ieķīlājis mantas. Policijas darbinieki pie
viņa dzīvoklī ieradušies meklēt sadzīves tehniku, lai gan viņš sapratis, ka mērķis patiesībā bijis atrast /pers. D/ un /pers. F/ 2010.gada beigās
ieķīlāto ģitāru, kas piederējusi vienam no policijas darbiniekiem. Pēc ieķīlāšanas apmēram pēc nedēļas /pers. D/ izpircis ieķīlāto ģitāru. Zinājis, ka
/pers. D/ lietojot narkotiskās vielas, taču tam uzmanību nav pievērsis. Kaimiņienes /Pers.G/ tiesas sēdē sniegtās liecības neesot pareizas, jo cilvēki
esot gājuši nevis pie viņa uz dzīvokli, bet gan stāvu augstāk – pie Aleksandra, kurš nepārtraukti bijis narkotisko vielu ietekmē. Paskaidroja, ka
/pers. G/ nepārtraukti atradusies alkohola ietekmē, viņas liecības neesot ticamas. Laikā, kad viņš tirgojis alkoholu un cigaretes, /pers. G/ pie viņa
regulāri gājusi iegādāties alkoholu. Narkotikas viņš neesot tirgojis. Zinot, ka policijas darbinieki vienam no lieciniekiem esot likuši to teikt.
Policijas darbiniekiem paskaidrojis, ka nezinot, no kurienes atrastie maisiņi esot radušies un to, ka tie nepiederot viņam.
Tiesa secina, ka iztiesāšanas gaitā apsūdzētā /pers. C/ vaina izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 253.1 panta pirmās daļas ir pierādīta un
pastāv Kriminālprocesa likuma 520. pantā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.
Šādu secinājumu tiesa izdara pēc pierādījumu pārbaudes tiesas sēdē un pierādījumu izvērtēšanas saistībā ar izvirzīto apsūdzību un apsūdzētā versiju
savai aizstāvībai.
Liecinieks/pers. J/ tiesas sēdē liecināja, ka viņš strādā Rīgas pilsētas Brasas policijas iecirknī par kriminālpolicijas nodaļas vecāko inspektoru.
2010.gada novembrī piedalījies kratīšanā /pers. C/ dzīvesvietā, Rīgā, Garozes ielā. Ņemot vērā, ka kopš notikuma ir pagājis ilgs laiks, mājas numuru un
dzīvokļa numuru neatceroties. Kratīšana veikta nolūkā atrast zagtas mantas un tajā piedalījušies vairāki policijas darbinieki. Kratīšanas laikā apsūdzētās
personas dzīvesvietā atrastas narkotiskās vielas, bet kādas vielas konkrēti atrastas, neatceroties. Kratīšanas laikā izdarīta dzīvokļa apskate, kur meklējuši
zagtās mantas un aizliegtās vielas. Kratīšanas darbībās piedalījušies arī kolēģi /pers. K/, /pers. L/. Precīzi neatceroties, bet pieļaujot, ka kratīšanas
darbībās piedalījušies arī /pers. M/ un /pers. N/. To, kas aizpildījis kratīšanas protokolu,viņš neatceroties. Atceroties, ka dzīvoklī, kurā izdarīta kratīšana
bijušas divas istabas un virtuve. Pārmeklējuši arī palīgtelpas - šķūni ārpusē un pagraba telpu. Atceroties, ka narkotikas atrastas dzīvoklī, lai gan viņš
neatceroties, kur precīzi tās atradušās, jo šajā laika periodā viņš pēc tam esot piedalījies vairākās kratīšanas darbībās citās vietās. Atceras, ka narkotikas
atrastas dažādās vietās. Kratīšanas darbību laikā piedalījies apsūdzētais /pers. C/. Atceroties, ka /pers. C/ atradies dzīvoklī laikā, kad atrastas
narkotiskās vielas. /pers. C/ pirms izmeklēšanas darbību izdarīšanas aizturēts pie mājas un policijas darbinieku pavadībā aizgājis līdz dzīvokļa durvīm,
kuras atslēdzis ar atslēgu. Atceras, ka kratīšanas darbību laikā atbraucis advokāts, kuram uzrādīts kratīšanas orderis un lēmums par kratīšanas izdarīšanu,
taču kratīšanā advokāts nav piedalījies. Kratīšanas darbības notikušas parastajā kārtībā, visi atradušies vienā telpā ar /pers. C/. Apsūdzētais esot
iepazīstināts ar lēmumu par kratīšanas izdarīšanu.
Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punkta kārtībā nolasītas liecinieka /pers. O/ 2012.gada 2.februārī pirmstiesas izmeklēšanā
sniegtās liecības (1.sējuma lietas 187.lapa), no kurām izriet, ka 2010.gada 11.novembrī kriminālprocesa Nr. 11094092110 ietvaros veikta kratīšana
/pers. C/ dzīvesvietā /adrese/, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu par kratīšanas izdarīšanu. Kratīšanu procesa virzītāja
uzdevumā veicis Rīgas Brasas iecirkņa KrPN inspektors S.Hobotovs. Kratīšanā piedalījies liecinieks, /pers. N/ un /pers. L/. Ierodoties /adrese/,
Jānim/pers. C/ un viņa advokātam uzrādīts lēmums par kratīšanas izdarīšanu. Visas kratīšanas laikā /pers. C/ bijis klāt. Kratīšana veikta secīgi pa vienai
telpai, klātesot visiem policijas darbiniekiem un /pers. C/. Narkotiskās vielas gan polietilēna, gan folija iepakojumos atradušās dažādās vietās dzīvoklī –
gan aiz tapetēm, gan plauktos, gan zem datora. Pēc tam, kad tika pabeigta kratīšana dzīvoklī, devušies uz pagraba telpām kopā ar /pers. C/, lai veiktu
kratīšanu tur, bet pagrabā neko nav atraduši. Pēc tam devušies atpakaļ uz dzīvokli, kur /pers. C/ parakstījis kratīšanas protokolu, neizsakot piezīmes par
tās gaitu.
Liecinieks /pers. O/ tiesas sēdē apstiprināja pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības un uz prokurora jautājumiem paskaidroja, ka
neatceroties, kāpēc advokāts nav piedalījies kratīšanas darbību izdarīšanas laikā.
Liecinieks/pers. S/ tiesas sēdē liecināja, ka 2010. gada novembrī /pers. C/ dzīvesvietā veicis kratīšanu. Strādājis Rīgas reģiona pārvaldes Brasas
iecirknī narkotiku apkarošanas jomā, nekādu procesu attiecībā uz /pers. C/ nav bijis, bet kolēģiem esot bijis process, precīzi neatceroties, bet iespējams
par zādzību no dzīvokļa. Kolēģiem bijusi informācija, ka zagtās mantas atrodas pie /pers. C/ mājās, kā arī informācija par to, ka /pers. C/ pieņemot
zagtas mantas un nemaksājot naudu par tām, bet izsniedzot pretī narkotiskās vielas. Kolēģiem bijusi sankcionēta kratīšana procesa ietvaros, un tā kā
bijusi informācija, ka dzīvoklī varētu būt narkotiskās vielas, piedalījies arī viņš kopā ar kolēģiem. Pirms kratīšanas darbību izdarīšanas, sagaidījuši /pers.
C/ pie viņa mājas, kas atrodas Rīgā, Garozes ielā, precīzu mājas numuru neatceroties. Pie mājas Garozes ielā izveidots slēpnis un tad, kad /pers. C/
nācis mājās, viņš aizturēts. Kopā ar /pers. C/ iegājuši dzīvoklī, kur arī notikusi sankcionēta kratīšana. Pēc tam atbraucis advokāts, kurš pārliecinājies, ka
kratīšana ir sankcionēta un tālāk nav vēlējies palikt procesuālās darbības norisē. Liecinieks neatceroties, kurš darbinieks sastādījis kratīšanas protokolu.
Visas telpas apskatītas /pers. C/ klātbūtnē. Istabu izvietojumu neatceroties, bet atceroties, ka narkotiskās vielas atrastas /pers. C/ klātbūtnē. Dzīvoklī
bijušas divas istabas, virtuve, tualete, bijušas arī palīgtelpas un pagrabs. Pagrabā personīgi nav bijis, uz pagrabu devušies citi darbinieki kopā ar /pers.
C/. Narkotiskās vielas atrastas dzīvoklī dažādās vietās. /pers. C/ līdz kratīšanas beigām nav izteicis iebildumus. Pēc kratīšanas darbību pabeigšanas
/pers. C/ paskaidrojis, ka iespējams narkotikas atstājusi cita persona vai cits cilvēks, kas iepriekš pie viņa esot dzīvojis.
Lieciniece/pers. U/ tiesas sēdē liecināja, ka ar /pers. C/ personīgi neesot pazīstami, taču līdz 2010.gadam pāris reizes tikušies, jo /pers. C/ esot
viņas vīra /pers. D/ paziņa. Viņa pāris reizes braukusi līdzi vīram, kad viņš braucis pie /pers. C/ uz Ziepniekkalnu, konkrēti adresi neatceroties. Viņa
dzīvoklī esot bijusi pāris minūtes, jo vīrs ar /pers. C/ aprunājušies un braukuši prom. Viņa nezinot, kādas darīšanas /pers. D/ bijušas ar /pers. C/, tomēr
atceras, ka vīrs /pers. C/ neko neesot devis.
Liecinieks/pers. V/ tiesas sēdē liecināja, ka apsūdzēto personīgi nepazīstot, taču zinot viņu kā kaimiņu /adrese/. Kaimiņš bijis aptuveni gadu,
2010.gadā. Nav pamanījis pazīmes, ka /pers. C/ tirgotu vai glabātu narkotikas, taču pēc tam, kad pie viņa ieradusies policija un lūgusi sniegt liecības,
atcerējies, ka pie /pers. C/ bieži braukušas automašīnas, taksometri, kā arī bieži varējis dzirdēt, kā klauvē pie /pers. C/ durvīm. /pers. C/ bijusi BMW
markas automašīna pelēkā krāsā. Ievērojis, ka pie /pers. C/ dzīvojis vēl kāds cilvēks, kurš izskatījies pēc tāda, kas lieto alkoholu, vīrietis gados, ar
tumšiem matiem un ūsām. Tāpat ievērojusi, ka viesi, kas nākuši pie /pers. C/, ātri iegājuši un ātri izgājuši, bet bijuši arī tādi, kas uzturējušies ilgāk.
Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punkta kārtībā nolasītas liecinieka /pers. V/ 2010.gada 13.novembrī pirmstiesas izmeklēšanā
sniegtās liecības (1.sējuma lietas 53.lapa), no kurām izriet, ka liecinieks dzīvo /adrese /.stāvā. /pers. C/ esot kaimiņš, bet neesot dzīvokļa īpašnieks. /pers.
C/ raksturoja kā klusu cilvēku. Pie /pers. C/ visu laiku gājuši aizdomīgi cilvēki. Arī meitenes, kas pēc piecām minūtēm gājušas prom. Viņam radušās
aizdomas par to, ka /pers. C/ tirgojis narkotikas.
Liecinieks /pers. V/ tiesas sēdē apstiprināja pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības un papildus paskaidroja, ka nezinot, ko šie cilvēki pie
/pers. C/ darījuši, domājis, ka lietojuši alkoholu.
Liecinieks/pers. A0/ tiesas sēdē liecināja, ka 2010. gadā strādājis Rīgas pilsētas Brasas policijas iecirknī par kriminālpolicijas inspektoru. Pildot
darba pienākumus piedalījies izmeklēšanas darbības - kratīšanas veikšanā Rīgā, Garozes ielā. Atceras, ka kratīšanu izdarījuši daudzdzīvokļu mājas
pirmajā stāvā. Izpildīt izmeklēšanas darbību- kratīšanu izbraucis kopā ar kolēģiem /pers. N/, /pers. L/ un /pers. O/. /pers. C/ kratīšanas izdarīšanas laikā
atradies dzīvoklī, stāvējis dzīvokļa priekštelpā, no kuras varējis iziet uz visām dzīvokļa telpām. /pers. C/ pārsvarā stāvējis priekštelpā, no kurienes varējis
pārredzēt visas telpas, kurās notikusi kratīšana, kā arī redzējis visus policijas darbiniekus. Kratīšanas rezultātā dzīvoklī atrastas un izņemtas pulverveida
vielas un dažādas mantas, kas norādītas protokolā par kratīšanas izdarīšanu. Apsūdzētais /pers. C/ bez pretenzijām parakstījis kratīšanas protokolu.
Atceras, ka aizliegtās vielas atrastas dažādās vietās, gan zem tapetēm, gan arī vienā no istabām uz galda zem datora.
Liecinieks/pers. AA/ tiesas sēdē liecināja, ka 2010.gadā strādājis Rīgas pilsētas Brasas policijas iecirknī. Policijas rīcībā nonākusi informācija par
to, ka /pers. C/ nodarbojoties ar zagtu mantu uzpirkšanu. Sakarā ar saņemto informāciju, kopā ar kolēģiem /pers. M/, /pers. L/ un citiem policijas
darbiniekiem izbraukuši uz /pers. C/ dzīvesvietu, kas atradusies Rīgā, Garozes ielā. Apsūdzēto /pers. C/ aizturējuši pie dzīvesvietas, uzrādījuši personai
lēmumu par kratīšanas veikšanu un iegājuši dzīvoklī. /pers. C/ atslēdzis durvis un sākuši izpildīt kratīšanu. /pers. C/ atnācis advokāts, kuram uzrādījuši
lēmumu par kratīšanu. Advokāts iepazinies ar lēmumu, bet nav piedalījies kratīšanā. No sākuma kratīšana izdarīta dzīvoklī, bet pēc tam kopā ar /pers.
C/ gājuši uz pagraba telpām. Apsūdzētais kratīšanas laikā atradies blakus, piedalījies kratīšanā. Kratīšanas darbību rezultātā atrastas daudz dažādas
lietas, gan narkotikas, gan mantas. Precīzi vairs neatceroties, ko tieši un cik daudz atraduši. Pulverveida vielas atradis /pers. L/, kurš ievērojis, ka pie
grieztiem bijusi paplēsta tapete, kuru viņš parāvis un tad izkritis gaišas krāsas pulveris. Apsūdzētais /pers. C/ redzējis to, ka tiek atrastas aizliegtas vielas.
Liecinieks/pers. AB/ tiesas sēdē liecināja, ka 2010. gadā, strādājot Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas policijas iecirknī, saņēmis operatīvo
informāciju par to, ka /pers. C/ uzpērkot zagtas mantas, procesa virzītājs pieņēmis lēmumu par kratīšanas izdarīšanu. Ar kolēģiem no narkotiku
apkarošanas grupas un kolēģiem no 2.biroja 2.nodaļas, kuri nodarbojušies ar zādzību no dzīvokļiem apkarošanu, veikuši kratīšanu. Kratīšanas laikā
atraduši mantas, kuras saistītas ar kriminālprocesiem par zādzībām no dzīvokļiem, un arī atraduši narkotiskās vielas. Ierodoties apsūdzētā dzīvesvietā, kas
atradusies Rīgā, Garozes ielā, apsūdzēto /pers. C/ sastapuši ārpusē, pie mājas ieejas durvīm. Kolēģis uzrādījis apsūdzētajam lēmumu par kratīšanas
izdarīšanu, un devušies uz /pers. C/ dzīvokli, kas sastāvējis no divām istabām un virtuves. Kratīšanas laikā sekcijas atvilktnē atradis divus vai trīs folija
gabaliņus ar baltu pulverveidīgu vielu. Pēc tam, sakarā ar zagto mantu sarakstu, pārbaudījuši dažādas mantas, kas atradušās istabā. Apskatot virtuvi,
kolēģis virtuvē atradis folija gabaliņus ar baltu pulverveida vielu. Dzīvokļa istabā viņš ievērojis, ka uz sienas tapetes ir atlīmētas. Pārbaudot, aiz tapetes
atradis divus vai trīs mazus polietilēna maisiņus ar kristālveidīgu vielu. Kratīšanas laikā /pers. C/ atradies blakus. Sakumā veikuši kratīšanu vienā istabā,
pēc tam virtuvē un beigās otrajā istabā. Pēc kratīšanas izdaīšanas dzīvoklī, viņš kopā ar kolēģi no 2.biroja un apsūdzēto /pers. C/ devušies uz
pagrabtelpu, kur, aplūkojot telpu, neko nav atraduši. Viņš jau agrāk zinājis /pers. E/, jo sakarā ar zādzībām no dzīvokļiem viņam jau agrāk bijuši
ierosināti kriminālprocesi. /pers. E/ lietojis narkotiskās vielas. Viņam bijis zināms, ka /pers. E/ apmainījis zagtās mantas uz narkotiskām vielām. /pers. E/
labprātīgi sniedzis liecības par to, ka viņš iegādājies narkotiskās vielas no /pers. C/.
Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punkta kārtībā nolasītas liecinieces /pers. AC/ 2010.gada 13.novembrī pirmstiesas izmeklēšanā
sniegtās liecības (1.sējuma lietas 56.lapa), no kurām izriet, ka lieciniece dzīvojusi /adrese/. Ievērojusi, ka apmēram kopš 2010.gada janvāra pie kaimiņa
Jāņa no 3.dzīvokļa agri no rītiem pie dzīvokļa durvīm un logiem klauvējot dažādi, sveši cilvēki. Ievērojusi, ka divas meitenes nākušas katru dienu. Pēdējā
laikā narkomāni (spriežot pēc izskata un uzvedības) ļoti bieži atradušies Garozes ielas 5 kāpņu telpā un klauvējuši pie Jāņa loga. Jāņa uzvārdu nezinot.
No policijas darbiniekiem uzzinājusi, ka Jānim uzvārds ir /Pers. C/.
Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punkta kārtībā nolasītas liecinieces /pers. AC/ 2010.gada 13.novembrī pirmstiesas izmeklēšanā
sniegtās liecības (1.sējuma lietas 57.lapa), no kurām izriet, ka lieciniece dzīvojot /adrese/. Zinot, ka pirmajā stāvā atrodoties dzīvoklis Nr. 3, kura
īpašnieks ir vīrietis vārdā /pers. AD/, taču viņš tur nedzīvojot, jo vīrietis vārdā /pers. AE/ dzīvokļa īpašnieku aizvedis uz Valmieras rajonu. /pers. AE/
nelikumīgi iemitinājies dzīvoklī Nr.3. Pirms diviem gadiem /pers. AE/ dzīvoklī ielaidis dzīvot vīrieti vārdā /pers. C/. Zinājusi, ka /pers. C/ dzīvoklī
nelikumīgi tirgojis alkoholu. Vēlāk ievērojusi, ka dzīvoklī Nr. 3 sākuši apmeklēt narkomāni. Redzējusi, ka apmeklētāji nākuši gan dienas, gan nakts laikā.
Kāpņu telpas bēniņos un uz ielas blakus mājai Garozes ielā 5 uz zemes bieži mētājušās šļirces, pēc kā sapratusi, ka /pers. C/ tirgojies arī ar
narkotiskajām vielām.
Tiesas sēdē liecinieks /pers. AF/ liecināja, ka apsūdzēto /pers. C/ pazīst, jo viņš 2010.gadā strādājis viņam piederošajā firmā SIA “/nosaukums/”.
Atceroties, ka tai laikā, kad /pers. C/ atradies apcietinājumā, rakstījis viņam raksturojumu. Tā kā /pers. C/ nav redzējis aptuveni piecus gadus un
neatceras pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, vairāk neko liecināt nevarēja.
Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punkta kārtībā nolasītas liecinieka /pers. AF/ 2010.gada 12.novembrī pirmstiesas izmeklēšanā
sniegtās liecības (1.sējuma lietas 48.lapa), no kurām izriet, ka viņam piederot automašīna Mercedes Benz, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/
un viņš esot SIA “/nosaukums/” valdes loceklis. Personu vārdā /pers. C/ nepazīstot, SIA “/nosaukums/” /pers. C/ nekad neesot strādājis. Automašīnu
Mercedes Benz, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, izmantojis SIA “/nosaukums/” darbinieks /pers. AI/. /pers. AI/ nav bijušas tiesības
nevienam dot savu darba automašīnu. Vairākas dienas nav varējis sazvanīt darbinieku /pers. AI/. 2010.gada 13.novembrī viņam pazvanījuši no Rīgas
pilsētas Brasas policijas iecirkņa un paziņojuši, ka automašīna Mercedes Benz atrodoties policijas rīcībā.
Liecinieks /pers. AF/ tiesas sēdē apstiprināja pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības.
Liecinieks/pers. AJ/ tiesas sēdē liecināja, ka apmēram pirms 3- 4 gadiem strādājis SIA “/nosaukums A/” un uz apsūdzētā adresi, tas ir uz namu,
kas atradies Pārdaugavā, vedis /pers. D/. Atceras, ka iepriekš minēto personu uz šo adresi viņš vedis vairākas reizes. Jura braucis kopā ar sievu Ļusju.
Precīzu adresi, kur vedis Juru vairs neatceroties, tas bijis Pārdaugavā, Salu tilta galā, mazā ieliņā. Parasti piebraucis pie nama, pasažieris izkāpis no
automašīnas un aizgājis uz pāris minūtēm, tad atnācis un pasažieri vedis uz sākuma adresi. Esot bijušas divas sākuma adreses - /adrese/ vai /adrese/ vai
147, numuru īsti neatceroties. Viņš zinājis, ka Jura agrāk sodīts par zādzībām no dzīvokļiem. Jura un Ļusja neesot viņam stāstījuši par braukšanas
mērķiem. Viņš neatceroties, vai kādreiz redzējis /pers. C/. Ievērojis, ka parasti apstājušies nevis pie tās mājas, kur Jura gāja iekšā, bet kādas divas mājas
tālāk, vai vispār tajā rajonā.
Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punkta kārtībā nolasītas liecinieka /pers. AJ/ 2010.gada 13.novembrī pirmstiesas izmeklēšanā
sniegtās liecības (1.sējuma lietas 54-55.lapas), no kurām izriet, ka liecinieks strādā par taksometra vadītāju SIA “/nosaukums A/”. Vieni no viņa
pastāvīgajiem klientiem esot /pers. D/ un viņa sieva, kuru liecinieks pazīstot kā Ļusju. Kopā ar viņiem bieži braucis vīrietis, kuru liecinieks atpazinis citā
kriminālprocesā un tas esot /pers. E/. Apmēram 2010.gada septembra divdesmitajos datumos aizvedis /pers. D/ un /pers. E/ uz adresi /adrese/, kur viņš
bieži braucis ar /pers. D/. Viņš zinot, ka /adrese/.stāvā dzīvojot Jānis. /pers. D/ un /pers. AM/ aizveduši uz iepriekšminēto namu melnu somu, kurā
atradusies ģitāra. Redzējis, ka ģitāru pie Jāņa aiznesis /pers. D/. Viņš zinot, ka /pers. D/ atrodoties apcietinājumā. Pēc /pers. D/ apcietināšanas, viņš vedis
/pers. D/ sievu Ļusju uz namu /adrese/. Atceras, ka Ļusju vedis apmēram 2-3 reizes. Viņa kā parasti iegājusi pie Jāņa un pēc apmēram 5 minūtēm
atgriezusies. Vienā no reizēm ievērojis, ka Ļusja atgriezusies no Jāņa dzīvokļa ar to pašu ģitāras somu, kuru pirms tam pie Jāņa aizvedis /pers. D/, un
divām somām, kurās bijušas mantas. Ļusju ar somām aizvedis uz viņas dzīvesvietu, kas atradusies Rīgā, /nosaukums.. /pers. D/, Ļusja un viņas māsa
/pers. AN/, kura aizturēta kopā ar /pers. D/, stāstījuši, ka viņi iegādājoties narkotikas pie Jāņa, kā arī to, ka samainījuši mantas pret narkotikām.
2010.gada 11.novembrī viņš aizvedis Ļusju kopā ar vīrieti, kuram bijusi iesauka “Buratino” pie Jāņa. Redzējis, ka viņi aizveduši Jānim PC datoru.
Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punkta kārtībā nolasītas liecinieka /pers. AJ/ 2014.gada 10.decembrī pirmstiesas izmeklēšanā
sniegtās liecības (2.sējuma lietas 99. lapas), no kurām izriet, ka liecinieks pilnībā uztur savas iepriekš sniegtās liecības un papildina, ka savās iepriekš
sniegtajās liecībās bija liecinājis, ka pazīstot /pers. D/ un viņa sievu vārdā Ļusja. Paskaidroja, ka policijas iecirknī viņš atpazinis pēc fotogrāfijas /pers. F/
un viņas māsu /pers. AN/, tomēr neesot pārliecināts par to, ka pazīst /pers. E/. Neatceroties, kāpēc savās iepriekš sniegtajās liecībās minējis /pers. E/.
Liecināja, ka 2010.gada septembra divdesmitajos datumos vedis ar savu taksometru /pers. E/ un /pers. D/ uz namu, kas atrodas /adrese/. Viņam bijis
zināms, ka norādītajā adresē dzīvo /pers. C/, kuru viņš atpazinis pēc fotogrāfijas. Viņam neesot zināms, ko /pers. D/ darījis pie /pers. C/ un cik ilgu laiku
viņš tur atradies. Paskaidroja, ka Ļusja reti braukusi kopā ar /pers. D/. No /pers. D/ vārdiem viņam zināms, ka /pers. C/ tirgojis narkotikas un uzpircis
kaut kādas mantas. Savās iepriekš sniegtajās liecībās liecinājis, ka /pers. D/, Ļusja un viņas māsa /pers. AN/ viņam stāstījuši, ka viņi pērkot narkotikas
pie /pers. C/ /adrese/. Precizēja, ka par to uzzinājis ne no viņu vārdiem, bet nopratis pēc viņu ārējā izskata, jo izskatījies, ka viņi visi trīs esot narkomāni.
Liecinieks /pers. AJ/ tiesas sēdē apstiprināja pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības un papildināja, ka atpazīšanā pēc fotogrāfijām atpazinis
/pers. D/, viņa sievu Ļusju, /pers. AN/ un arī /pers. C/. /pers. C/ redzējis varbūt vienu reizi, neatceroties, pēc kādām pazīmēm atpazinis /pers. C/.
Liecinieks/pers. AP/ (līdz laulībām Jarošenko) tiesas sēdē liecināja, ka apsūdzēto /pers. C/ pazīstot personīgi aptuveni no 2006 līdz 2010 gada, jo
kopā strādājuši, remontējuši dzīvokļus. 2010.gadā dzīvojis /adrese D/. Neatceroties, kur tajā laikā dzīvojis /pers. C/. Tajā laikā kontaktējies ar /pers.
C/, braucis pie viņa uz mājām, pāris reizes palicis pie viņa pa nakti. Pie /pers. C/ parasti braucis saistībā ar darba jautājumiem. Pie /pers. C/ stāvējuši
instrumenti, kas bijuši nepieciešami darbam. Pie /pers. C/ ar taksometru braucis vienu vai divas reizes. Nekādas mantas /pers. C/ neesot nodevis. /pers.
AN/ esot māsa viņa bijušajai dzīvesbiedrei /pers. F/. Pieļaujot, ka pie /pers. C/ braucis ar vienu un to pašu taksometru, jo pazīstot taksiometra vadītāju
Oskaru. Tajā laikā lietojis heroīnu. Viņš nezinot, vai /pers. C/ lietojis aizliegtās vielas, vai arī kaut kādā citā veidā būtu saistīts ar aizliegtām vielām.
Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punkta kārtībā nolasītas liecinieces /pers. AN/ 2011.gada 27.janvārī pirmstiesas izmeklēšanā
sniegtās liecības (1.sējuma lietas 125.lapa ar tulkojumu 236.lapā), no kurām izriet, ka viņa /pers. C/ zinot tikai pēc vārda. Redzējusi viņu tikai pāris
reizes pie viņas dzīvoklī. /pers. C/ esot liecinieces māsas /pers. F/ paziņa. Nekad ar apsūdzēto neesot kontaktējusies narkotisko vielu iegādes sakarā.
Narkotikas lieciniecei pircis viņas paziņa, bet no kā – nezinot. Viņa devusi naudu. Viņa nekad neesot dzirdējusi to, ka Jānis tirgojis narkotikas. Viņa
nezinot, kur Jānis dzīvojot. Viņa kopā ar /pers. D/ vairākas reizes braukusi uz Pārdaugavu, bet nevarot pateikt kāpēc un kur tieši. Paskaidroja, ka pēc
šiem braucieniem mājās parādījušās narkotikas. No kurienes tās parādījās un kādā veidā tika iegādātas – nezinot. Par tādām lietām nekad neko nav
jautājusi.
Liecinieks/pers. AR/ tiesas sēdē liecināja, ka apsūdzēto /pers. C/ pazīstot personīgi, jo viņiem ir kopīgas paziņas. /pers. C/ bijis ciemos pie cilvēka,
kuru viņš apmeklējis servisā. Viņam esot paziņa ar uzvārdu Jarošenko. Paskaidroja, ka tajā laikā, kad viņam bijis jāsniedz liecības policijas darbiniekiem,
viņš nav sapratis, par ko viņu pratinājuši. Policijas darbinieki teikuši, lai viņš paraksta dokumentus. Viņš parakstījis visus dokumentus un tikai pēc tam
uzzinājis, ka ir parakstījis liecības, kurās viņš liecinājis par to, ka apsūdzētais pārdod narkotikas, kaut gan par to neko nav zinājis. Uzskata, ka lieta pret
/pers. C/ esot safabricēta, jo viņam prasīts parakstīt liecības apmaiņā pret atbrīvošanu. Viņš bijis aizturēts un tā kā gribējis brīvībā, tad parakstījis kaut
kādus divus dokumentus – atpazīšanas protokolu un vēl kaut kādu dokumentu. /pers. C/ zinot kopš 2010.gada marta. Viņš strādājis autoservisā pie
paziņas, kuru viņš reizēm apciemojis. Viņš nav zinājis, kur /pers. C/ dzīvojis. Zinājis, ka /pers. C/ strādā autoservisā, cita nodarbošanās viņam nav
zināma. Ar /pers. D/ viņam nekad nav bijušas kopīgas darīšanas Pārdaugavā. Ar /pers. D/ kopā ar taksometru nav braucis uz Pārdaugavu. Ar /pers. D/
vienmēr ticies centrā, tad kad pārdevis kaut kādas mantas, piemēram, datoru. Viņu policijas darbinieki aizturējuši Brasas iecirknī. Dokumentus iecirknī
parakstījis, jo tajā laikā viņa sieva bijusi stāvoklī un viņš baidījies par to, ka policijas darbinieki viņu var neatbrīvot. Viņš zinājis, ka /pers. D/ dzīvojis kopā
ar /pers. F/. /pers. AN/ viņš nav pazinis. Zinājis, ka Ludmilai bijis brālis, kuru visi saukuši par Buratino.
No 2010.gada 12.novembra apskates protokola izriet, ka, apskatot četrus polietilēna maisiņus ar salmiņveida aizdari augšējā daļā,
redzams, ka tajos atrodas nezināmas izcelsmes gaišas krāsas vielas, divi folija vīstokļi, kuros atrodas gaišas krāsas viela, kas tika izņemts kratīšanas laikā
2010.gada 11.novembrī Kriminālprocesa Nr. 110954092110 ietvaros /pers. C/, personas kods /personas kods/, dzīves vietā /adrese/. (1.sējuma 19-20
lapas).
No 2010.gada 12.novembra eksperta atzinuma Nr. 1016964 izriet, ka ekspertīzei iesniegtie, 2010.gada 11.novembrī /pers. C/
dzīvesvietas kratīšanas laikā /adrese/, izņemtie 4,5153 bēšas krāsas pulverveida vielas ar graudainas struktūras agregātiem satur aizliegto sevišķi bīstamo
narkotisko vielu – heroīnu. 3,9210 g baltas krāsas, daļēji sapresētas pulverveida vielas satur ļoti bīstamo narkotisko vielu, kuru atļauts izmantot
medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem – kokaīnu. (1.sējuma 21-22 lapas).
No 2010.gada.11.novembra un 2010.gada 12.novembra apskates protokoliem izriet, ka apskatīta /pers. C/ piederošā automašīna BMW
320i, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/. (1.sējums 41-42., 47.lapas).
No 2010.gada 11.novembra un 2010.gada 12.novembra apskates protokoliem izriet, ka /adrese/ un /adrese/, veikta automašīnas
Mercedes Benz E220, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, apskate. Apskatē konstatēts, ka pie automašīnas sīko priekšmetu nodalījuma
aizmugurējās daļas, kas atrodas zem automašīnas magnetolas, atrasts ar caurspīdīgu līmlenti pielīmēts folija gabals ar gaišas krāsas pulverveida vielu.
Folija gabals ar nezināmas izcelsmes vielu izņemts. (1.sējums 43-44, 45-46 lapas).
No 2010.gada 11.novembra personas kratīšanas protokola izriet, ka atrastas un izņemtas /pers. C/ personīgās mantas. (1.sējums
74.lapa).
No 2010.gada 27.decembra izņemšanas protokola izriet, ka no krimināllietas Nr. 11094092110, kas atrodas VP Rīgas reģiona
pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa lietvedībā, izņemts 2010.gada 22.decembra eksperta atzinums Nr. 1017191. (1.sējuma 86.lapa).
No 2011.gada 12.janvāra izņemšanas protokola izriet, ka no kriminālprocesa Nr. 81094111410 materiāliem izņemta liecinieka /pers.
AJ/, personas kods /personas kods/, 2010.gada 13.novembra nopratināšanas protokola kopija uz 2 (divām) lapām. (1.sējums 94.lapa)
No 2010.gada 22.decembra eksperta atzinuma Nr. 1017191 izriet, ka ekspertīzei iesniegtie, 2010.gada 11.novembrī /pers. C/
dzīvesvietas kratīšanas laikā /adrese/, izņemtie:
- 4,5156 g bēšas pulverveida vielas ar graudainas struktūras agregātiem un 0,0951 g bēšas krāsas pulverveida vielas ar graudainas struktūras
agregātiem aktīvā sastāvdaļa ir aizliegtā, sevišķi bīstamā narkotiskā viela – heroīns. 4,5156 pētāmā viela satur 18% jeb 0,8128 g heroīna, bet 0,0951
pētāmās vielas satur 37% jeb 0,0352 g heroīna. Heroīna kopējais svars – 0,8480.
- 3,9210 g baltas krāsas, daļēji sapresētas pulverveida vielas un 0,1320 g baltas krāsas pulverveida vielas aktīvā sastāvdaļa ir ļoti bīstama
narkotiskā viela, kuru atļauts izmantot medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem – kokaīns. 3,9210 g pētāmās vielas satur 22% jeb 0,8626 g kokaīna, bet
0,1320 g pētāmās vielas satur 33% jeb 0,0436 g kokaīna. Kokaīna kopējais svars – 0,9062 g.
- 0,8962 g baltas krāsas pulverveida vielas aktīvā sastāvdaļa ir aizliegtām, sevišķi bīstamām narkotiskām vielām pielīdzinātā psihotropā viela –
metamfetamīns. 0,8962 g pētāmās vielas satur 21% jeb 0,1882 g metamfetamīna. (1.sējuma 88-91 lapas).
No 2010.gada 12.novembra eksperta atzinumu Nr. 1016964 izriet, ka roku papilārrakstu pēdas, kas atrastas uz četriem maisiņiem, kas
izņemti 2010.gada 11.novembrī kratīšanas laikā pie /pers. C/ dzīvesvietā /adrese/, personas identifikācijai nav derīgi. Uz diviem maisiņiem un folijas
vīstokļiem roku papilārrakstu pēdas nav atrastas. (1.sējums 104-105.lapas).
No 2010.gada 12.novembra /pers. C/ narkotisko (psihotropo) vielu ietekmes noteikšanai medicīniskās pārbaudes protokolu Nr. 4757 un
tā pielikuma izriet, ka /pers. C/ nav konstatēta narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekme. (1.sējuma 106-107.lapas).
No 2014.gada 3.decembra konfrontēšanas protokola izriet, ka /pers. C/ ir atteicies piedalītie konfrontēšanā ar policijas darbiniekiem. (2.sējums
96.lapa).
No protokoliem par atpazīšanu pēc fotogrāfijām izriet, ka liecinieks /pers. AS/ ir atpazinis /pers. AN/, /pers. C/ un /pers. D/.( 2.sējums lietas lapa
100.-101.,102.-103.,108.-109.).
Tiesa, novērtējot pierādījumus, kas tiesas izmeklēšanā vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudīti, atzīst tos kā ticamus un pieļaujamus, attiecināmus
uz konkrēto kriminālprocesu, kā arī pietiekamus, lai konstatētu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošos juridiski nozīmīgos faktus, kas sastāda apsūdzētajam
/pers. C/ inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu.
Izvērtēto apstākļu kopums un ar tiem saistītie fakti izslēdz jebkādas šaubas par /pers. C/ vainu un darbību kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 253.1
panta pirmās daļas, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520.panta pirmo daļu ir pamats taisīt notiesājošu spriedumu.
Noziedzīga nodarījuma sastāvu veido četri obligāti elementi: objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Noziedzīga nodarījuma
kvalifikāciju veic noteiktā secībā, vispirms noskaidrojot noziedzīgā nodarījuma objektīvo pazīmju (objekta un objektīvās puses) un pēc tam – subjektīvo
pazīmju (subjekta un subjektīvās puses) sakritību ar Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva atbilstošajām pazīmēm. Ja kaut vai pēc
vienas pazīmes tāda sakritība netiek konstatēta, personas nodarījumā nav konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva, un līdz ar to nav arī pamata tās
saukšanai pie kriminālatbildības.
Krimināllikuma 253.1 panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma apdraudētais objekts ir sabiedriskā drošība šo vielu aprites sfērā,
nodarot vai radot draudus nodarīt kaitējumu ar likumu aizsargātām interesēm, galvenokārt – iedzīvotāju veselībai.
Noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi veido narkotisko un psihotropo vielu neatļauta iegādāšanās un glabāšana realizācijas nolūkā. Apsūdzētajam
inkriminēta narkotisko un psihotropo vielu neatļauta iegādāšanās un glabāšana realizācijas nolūkā.
Ar narkotisko vielu iegādāšanos saprot darbības, kuru rezultātā persona iegūst valdījumā narkotiskās vielas, – pirkšana, aizņemšanās, dāvinājuma
saņemšana, saņemšana apmaiņas ceļā pret citām precēm un parāda dzēšanai, atradumu piesavināšanās.
Ar narkotisko vielu glabāšanu saprot jebkādas darbības, kas saistītas ar šo vielu atrašanos vainīgā valdījumā, tostarp arī to pārnešana, neatkarīgi
no tā, kas ir to faktiskais īpašnieks.
Ar narkotisko vielu realizēšanu jāsaprot jebkuri tie tālāknodošanas paņēmieni, ar kuru palīdzību šīs vielas nonāk citas personas īpašumā vai
valdījumā, – pārdošana, aizdošana, uzdāvināšana, uzcienāšana, parāda atdošana, injicēšana citai personai, nodošana citai personai bez jebkādiem
nosacījumiem.
Noziedzīgā nodarījuma subjekts ir fiziska pieskaitāma persona, kas sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, par kādu apsūdzētais ir atzīstams.
No subjektīvās puses noziedzīgajam nodarījumam raksturīgs tiešs nodoms, t.i., persona, kas noziedzīgo nodarījumu izdarījusi, ir apzinājusies savas
darbības kaitīgumu, paredzējusi darbības kaitīgās sekas un vēlējusies to iestāšanos. Tiesa uzskata, ka apsūdzētais noziedzīgo nodarījumu izdarīja ar tiešu
nodomu – vēlējās iegādāties, glabāt realizācijas nolūkā narkotiskās un psihotropās vielas.
Noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls, proti, noziegums uzskatāms par pabeigtu ar brīdi, kad vainīgais realizācijas nolūkā neatļauti iegādājies,
glabājis, pārvadājis vai pārsūtījis narkotiskās vielas, vai arī neatļauti tās realizējis.
Krimināllikuma 253.1 panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets ir narkotiskās un psihotropās vielas. Narkotiskās un
psihotropās vielas ir dažādas izcelsmes (fiziskais kritērijs) vielu grupa, kam piemīt spēja iedarboties uz centrālo nervu sistēmu un radīt īpašu reibuma
stāvokli, pierašanu pie tām un narkotisko atkarību (medicīniskais kritērijs), kuru uzskaitījums fiksēts speciālos normatīvos aktos (juridiskais kritērijs), bet
to neatļauta aprite un lietošana apdraud iedzīvotāju veselību (sociālais kritērijs).
Neskatoties uz to, ka apsūdzētais noliedz atrasto un eksperta atzinumā konstatēto narkotisko un psihotropo vielu piederību apsūdzētajam, tiesa
uzskata, ka tā ir apsūdzētā aizstāvības pozīcija ar mērķi izvairīties no soda noteikšanas.
Neskatoties uz to, ka apsūdzētais /pers. C/ paskaidroja, ka policijas darbinieki, kuri nopratināti tiesas sēdē kā liecinieki, ir snieguši nepatiesas
liecības, tiesa secina, ka nav pamata neticēt liecinieku, policijas darbinieku /pers. O/, /pers. K/, /pers. M/, /pers. N/ un /pers. L/ sniegtajām liecībām, no
kurām izriet, ka /pers. C/ dzīvesvietā atrastas un izņemtas eksperta atzinumā konstatētās narkotiskās un psihotropās vielas, kā arī tam, ka /pers. C/ ir
piedalījies visās darbībās, kas saistītas ar kratīšanu un aizliegto vielu atrašanu, turklāt kratīšanas laikā nav izteicis pretenzijas.
Kriminālprocesa likuma 127.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā
procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas
priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai. Savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka operatīvās darbības pasākumos iegūtās
ziņas par faktiem, arī ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, drīkst izmantot kā pierādījumu tikai tad, ja tās iespējams pārbaudīt šajā likumā
noteiktajā procesuālajā kārtībā.
Tiesa uzskata, ka policijas darbinieku liecinieku /pers. O/, /pers. K/, /pers. M/, /pers. N/ un /pers. L/ ir pieļaujamas, jo ir pārbaudītas ar lietā
savāktajiem rakstveida pierādījumiem. Turklāt, minētās liecības nav vienīgais pierādījums, pamatojoties uz kuriem tiesa uzskata par pierādītu apsūdzētā
vainu.
No liecinieku, apsūdzētā kaimiņu /pers. V/, /pers. G/ un /pers. AT/ liecībām izriet, ka gan dienā, gan arī naktī pie apsūdzētā uz īsu brīdi iegriezušies
dažādi cilvēki, klauvējuši pie apsūdzētā dzīvokļa durvīm un logiem. Turklāt, pie nama Garozes ielā 5 bieži mētājušās šļirces.
Tiesa nav ieguvusi pierādījumus par liecinieka /pers. E/ tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem par to, ka ir ietekmēts no policijas darbinieku
puses. Tiesas sēdē liecinieks /pers. AS/ liecināja , ka /pers. E/ kopā ar /pers. D/ vedis uz /pers. C/ dzīvesvietu, kā arī no /pers. D/ teiktā zinājis, ka /pers.
C/ tirgojis narkotiskās vielas. Tiesa uzskata, ka liecinieki /pers. E/ un /pers. AU/ tiesas sēdē sniedza liecības nolūkā palīdzēt izvairīties no atbildības par
izdarīto noziedzīgo nodarījumu /pers. C/.
Kā arī tiesa uzskata, ka par apsūdzētā nolūku narkotiskās vielas realizēt liecina kratīšanas laikā izņemtais narkotisko un psihotropo vielu kopējais
daudzums.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms par noziedzīgo nodarījumu. Nosakot soda veidu, tiesa, ievērojot Krimināllikuma 46.panta noteikumus, ņem
vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu un vainīgā personību, savukārt, nosakot soda mēru – atbildību mīkstinošos un
pastiprinošos apstākļus.
Tiesa, pārbaudot apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, konstatēja, ka /pers. C/ ir agrāk vairākkārt sodīts:
1) 2014.gada 14.novembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 253.1 panta pirmās daļas un Krimināllikuma 253.1
panta trešās daļas, saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, galīgais sods noteikts – brīvības atņemšana uz 9 (deviņiem) gadiem, bez mantas
konfiskācijas, ar policijas kontroli uz 3 (trim) gadiem;
2) 2002.gada 17.jūlijā Talsu rajona tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, Krimināllikuma 51.panta 1.daļas galīgais sods noteikts
brīvības atņemšana uz 5 (pieciem) gadiem, saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo daļu sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 (trim) gadiem;
3) 2001.gada 15.novembrī Talsu rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta 2.daļas ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) gadiem, saskaņā ar
Krimināllikuma 55.panta pirmo daļu sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 (trim) gadiem;
4 ) 1999.gada 8.oktobrī Talsu rajona tiesā pēc Krimināllikuma 262.panta 1.daļas ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem, atņemot
transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 1 (vienu) gadu, saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo daļu sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1
(vienu) gadu;
5) 1994.gada 20.aprīlī Valkas rajona tiesā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 197.panta 2.daļas, 139.panta 2.daļas ar brīvības atņemšanu uz 3 (trim)
gadiem 6 (sešiem) mēnešiem.
6) 1989.gada 13.decembrī Talsu rajona Tautas tiesā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 139.panta 4.daļas, 197.panta 2.daļas ar brīvības atņemšanu uz
4 (četriem) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem, ar mantas konfiskāciju;
7) 1988.gada 4.jūlijā Talsu rajona Tautas tiesā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 197.panta 2.daļas ar brīvības atņemšanu uz 3 (trim) gadiem, sods
noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 (trim) gadiem;
8) 1987.gada 13.maijā Talsu rajona Tautas tiesā pēc Latvijas Kriminālkodeksa 85.panta 3.daļas, 57.panta, 42.panta ar brīvības atņemšanu uz 3
(trim) gadiem, sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 (trim) gadiem.
Kā arī par apsūdzētā personību noskaidrots, ka /pers. C/ dzimis 1969.gada 12.augustā, ir Latvijas Republikas pilsonis, vairākkārt tiesāts, pēdējo
reizi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 253.1 panta pirmās daļas un 253.1 panta trešās daļas, šķīries, apgādībā viens bērns,
līdz apcietinājumam strādājis par taksistu SIA “/nosaukums/”, deklarētās dzīvesvietas nav.
Atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta un 48. pantu tiesa nekonstatē.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, /pers. C/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 253.1 panta pirmās daļas, atzīstams par
smagu noziegumu.
Nosakot soda mēru, tiesa vadās no Krimināllikuma 35.panta 2. daļas nosacījumiem, un proti, ka soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību,
atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu
likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 235.1 panta pirmās daļas ir ar augstu sabiedrisko bīstamību,
kas apdraud citu sabiedrības locekļu intereses uzturēties drošā un veselā vidē, nodara kaitējumu savai un citu sabiedrības locekļu garīgajai un fiziskajai
veselībai, izraisa atkarību un veicina narkomānijas izplatību, provocē uz vardarbību un cita veida prettiesisku uzvedību, kā arī rada sabiedrībai daudzas
sociālas problēmas.
Tiesa, nosakot sodu, ņem vērā Augstākās Tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Augstākās Tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2008.gada 1.
jūlija kopsapulcē apstiprinātais Sodu piemērošanas prakses apkopojums, kurā norādīts, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu recidīvu, kriminālsodam ir
jābūt tādam, kas orientēts uz likumpārkāpēja sociālo adoptāciju un resocializāciju. Piemērojot sodu, svarīgi motivēt personu iegūt izglītību, profesiju,
sagatavoties dzīvei sabiedrībā, jāpalīdz likumpārkāpējam saprast savas problēmas, parādīt viņam, ka viņš ir spējīgs pats tikt galā ar tām, nenodarīdams
kaitējumu citām personām. Soda bardzība bieži vien nav pietiekama, lai persona atteiktos no jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.
Tiesa uzskata, ka, nosakot sodu apsūdzētajam, ir pamats Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas pirmā punkta piemērošanai. Noziedzīgais
nodarījums izdarīts 2010.gada novembrī. Lēmums par krimināllietas nodošanu tiesai ir pieņemts 2014.gada 30.decembrī. Līdz ar to tiesa uzskata, ka
ilgstošā pirmstiesas procesa rezultātā ir pamats atzīt, ka nav ievērotas apsūdzēto tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, kas ir ņemams
vērā pie soda noteikšanas, to mīkstinot.
Bez tam, nosakot sodu, tiesa ņem vērā Grozījumus Krimināllikumā Pārejas noteikumu 4. un 6. punkta prasības, proti, personas ir sodāmas
saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kas bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā, ievērojot soda minimālo robežu, pēc Krimināllikuma spēkā
stāšanas dienas, tas ir, pēc 2013.gada 1. aprīļa.
Tiesa pievienojas prokurora viedoklim, ka nav nosakāms papildsods - mantas konfiskācija, jo manta, kas būtu pakļaujama konfiskācijai,
apsūdzētajam netika konstatēta.
Lemjot par galīgā soda noteikšanu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā 2008. gada 1. jūlija Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un
Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces lēmumā „Sodu piemērošanas politika” izteiktajiem priekšlikumiem, ka, nosakot sodu par vairākiem
noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos piemērojama piespriesto sodu daļēja saskaitīšana. Savukārt galīgā soda noteikšana, ietverot vieglāko
sodu smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot piespriestos sodus, var tikt piemērota īpašos gadījumos.
Tiesa atzīst, ka galīgais sods apsūdzētajam ir nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta 5. daļas noteikumiem, ievērojot Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 14.novembra spriedumu, daļēji saskaitot piespriestos sodus.
Izvērtējusi minētos apstākļus, tiesa secina, ka apsūdzētajam /pers. C/ sods nosakāms Krimināllikuma 253.1 panta pirmās daļas sankcijas robežās
brīvības atņemšanas soda veidā, piemērojot papildsodu - policijas kontroli pēc pamatsoda izciešanas, ko atzīst par taisnīgu un /pers. C/ izdarītajam
atbilstošu sodu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, /pers. C/ soda izciešanas termiņā ieskaitāms apcietinājumā pavadītais laiks pēc Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 14.novembra tiesas sprieduma no 2013.gada 5.septembra līdz 2014.gada 14.novembrim un izciestais sods no
2014.gada 14.novembra līdz 2017.gada 23.janvārim, kā arī soda izciešanas termiņā ieskaitāms šajā kriminālprocesā aizturēšanā pavadītais laiks
2010.gada 13.novembrī.
Šajā kriminālprocesā apsūdzētajam nav piemērots drošības līdzeklis. Ievērojot to, ka šobrīd /pers. C/ izcieš sodu pēc Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas 2014.gada 14. novembra sprieduma, nav pamats uzskatīt, ka apsūdzētais var izvairīties no sprieduma izpildes, līdz ar to nepastāv
pamats apsūdzētajam piemērot drošības līdzekli.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu, izlemjot jautājumu par lietā esošajiem lietiskajiem pierādījumiem, tiesa uzskata, ka lietiskie
pierādījumi – iepakojums ar pulverveida vielu svarā 4,5156 g, kas satur 18% jeb 0,8128 g narkotiskas vielas heroīnu, iepakojums ar pulverveida vielu
svarā 0,0951 g, kas satur 37% jeb 0,0352 g narkotiskas vielas heroīna, iepakojums ar pulverveida vielu svarā 3,9210 g, kas satur 22% jeb 0,8626 g
narkotiskas vielas kokaīna, iepakojums ar pulverveida vielu svarā 0,1320 g, kas satur 33% jeb 0,0436 g narkotiskas vielas kokaīna, iepakojums ar
pulverveida vielu kopējā svarā 0,8962 g, kas satur 21% jeb 0,1882 g psihotropās vielas metamfetamīna, kas glabājas Valsts policijas Kriminālistikas
pārvaldē – pēc sprieduma stāšanās spēkā ir iznīcināmi.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529. pantiem, tiesa
n o s p r i e d a:
/pers. C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 253.1 panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 5
(pieciem) gadiem, bez mantas konfiskācijas, ar policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, sodu /pers. C/ noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ievērojot Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas 2014.gada 14.novembra spriedumu, daļēji saskaitot piespriestos sodus, un galīgo sodu /pers. C/ noteikt brīvības atņemšana uz 9
(deviņiem) gadiem un 6 (sešiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, ar policijas kontroli uz 3 (trim) gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. C/ soda izciešanas termiņā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku pēc Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 14.novembra tiesas sprieduma no 2013.gada 5.septembra līdz 2014.gada 14.novembrim un izciesto sodu no
2014.gada 14.novembra līdz 2017.gada 23.janvārim, soda izciešanas termiņā ieskaitīt šajā kriminālprocesā aizturēšanā pavadīto laiku 2010.gada
13.novembrī.
Lietisko pierādījumu - iepakojumu ar pulverveida vielu svarā 4,5156 g, kas satur 18% jeb 0,8128 g narkotiskas vielas heroīnu, kas glabājas Valsts
policijas Kriminālistikas pārvaldē-iznīcināt.
Lietisko pierādījumu - iepakojumu ar pulverveida vielu svarā 0,0951 g, kas satur 37% jeb 0,0352 g narkotiskas vielas heroīna, kas glabājas Valsts
policijas Kriminālistikas pārvaldē-iznīcināt.
Lietisko pierādījumu - iepakojumu ar pulverveida vielu svarā 3,9210 g, kas satur 22% jeb 0,8626 g narkotiskas vielas kokaīna, kas glabājas
Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē-iznīcināt.
Lietisko pierādījumu - iepakojumu ar pulverveida vielu svarā 0,1320 g, kas satur 33% jeb 0,0436 g narkotiskas vielas kokaīna, kas glabājas
Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē- iznīcināt.
Lietisko pierādījumu - iepakojumu ar pulverveida vielu kopējā svarā 0,8962 g, kas satur 21% jeb 0,1882 g psihotropās vielas metamfetamīna, kas
glabājas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē-iznīcināt.
Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas
kolēģijā, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.
Pilns spriedums pieejams no 2017. gada 6. februāra.
Tiesnese (paraksts) Dz. Zemitāne