Court orders debt collection for property management fees and interest despite prior enforcement rejection.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the plaintiff's claim for property management fees and legal interest against the defendant. Although a prior enforcement application was rejected due to the inability to serve a warning notice, the court ruled that this procedural failure did not bar a new lawsuit. Consequently, the defendant was ordered to pay the outstanding debt, accrued interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 406.6 panta 3. daļa; Civilprocesa likuma 56.1 panta 1. daļa: A previous rejection of an enforcement application for failure to serve a warning does not prevent a subsequent civil claim for the same debt.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C30812916
Lietas arhīva Nr. C-3282-17/20
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 16.martā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā : tiesnese I.Casno
izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Valmieras Namsaimnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītāja SIA “Valmieras Namsaimnieks” 2016.gada 17.novembrī iesniegusi tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/
par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas un komunālo pakalpojumu maksājumu parāda un likumisko procentu piedziņu.
Prasībā norādīts, ka atbildētājam no 2012.gada 11.maija līdz 2016.gada 20.aprīlim piederēja neapdzīvojamā telpa Nr.700, /adrese/.
Ar 2012.gada 28.septembra dzīvojamās mājas pārvaldīšanas koplīgumu Nr.5-73 prasītāja pilnvarota pārvaldīt un apsaimniekot
dzīvojamo māju un tai piesaistīto zemesgabalu atbilstoši noslēgtajiem līgumiem un dzīvokļu īpašnieku dotajiem norādījumiem.
Atbildētājs no prasītājas saņēma un bez iebildumiem izmantoja sniegtos pakalpojumus. Pārvaldīšanas maksas un komunālo
pakalpojumu maksājumu parāds ir 369,19 EUR. Prasītāja to centusies atgūt ārpustiesas ceļā, aicinot atbildētāju samaksāt parādu
labprātīgi.
Prasībā norādīts, ka informācija par parāda esamību tika pievienota pie katra nākamā komunālo pakalpojumu rēķina, ar kuru
atbildētājs varējis iepazīties prasītājas mājaslapā.
Prasītāja pārvaldīšanas un komunālo pakalpojumu maksājumu parāda piedziņai izmantojusi saistības piespiedu izpildīšanu
brīdinājuma kārtībā. Ar 2016.gada 3.oktobra lēmumu, Aizkraukles rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese nolēmusi atstāt
pieteikumu bez izskatīšanas, jo brīdinājuma izsniegšana parādniekam nebija iespējama.
Atbildētājam no 2015.gada jūlija līdz 2016.gada aprīlim aprēķināti likumiskie procenti 6% gadā no piedzenamās parāda summas,
saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, Aprēķinātais likumisko procentu apmērs ir 8,76 EUR.
Pamatojoties uz Civillikuma 1425., 1587., 1588.pantu, 1652.panta pirmās daļas 3.apakšpunktu, 1756., 1757., 1759., 1828.pantu,
Dzīvokļu īpašuma likuma 10.pantu, 13.panta pirmo un otro daļu prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja parādu 369,19 EUR un likumiskos
procentus 8,76 EUR, kā arī visus tiesāšanās izdevumus to faktiskajā apmērā, t.sk., ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,47 EUR.
2016.gada 21.novembrī atbildētājam /pers. A/ uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīts maza apmēra prasības pieteikuma
noraksts, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2016.gada 21.decembrim. Atbildētājs paskaidrojumus lietā nav sniedzis. No
lietas materiāliem redzams, ka atbildētājam nosūtītais prasības pieteikuma noraksts atgriezts tiesai ar norādi, ka ierakstītam sūtījumam
beidzies glabāšanas laiks.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,
uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas
dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Atbilstoši minētajai likuma normai tiesa atzīst, ka atbildētājam /pers. A/ ir paziņots gan par celto prasību, gan par lietas izskatīšanu
rakstveida procesā.
Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt
tiesas sēdē, tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, lietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas
dalībniekiem ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
No lietas materiāliem, t.i. Valmieras rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas izdrukas, redzams, ka atbildētājam /pers. A/ no
2012.gada 11.maija līdz 2016.gada 20.aprīlim, piederēja neapdzīvojamā telpa Nr.700, /adrese/ (lietas 9.-10.lapa).
Lietā nodibināts, ka 2012.gada 28.septembrī starp prasītāju un dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu un neapdzīvojamo telpu
īpašniekiem noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas koplīgums Nr.5-73, saskaņā ar kuru prasītāja apņēmusies pārvaldīt nekustamā
īpašuma /adrese/ īpašnieku kopīpašumā esošo daļu, kas sastāv no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un tai funkcionāli piesaistītā
zemesgabala (lietas 11.-14.lapa).
Saskaņā ar līguma 3.1.2.punktu, īpašniekam ir pienākums savlaicīgi un pilnā apjomā veikt pārvaldniekam visus paredzētos
maksājumus līgumā noteiktajā kārtībā.
Līguma 4.2.punktus noteic, ka maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas obligāti veicamajām darbībām kopā ar atlīdzību
pārvaldniekam noteikta 0,19 LVL par vienu dzīvokļa īpašuma, neapdzīvojamās telpas kopējās platības kvadrātmetru mēnesī bez PVN.
Līguma 4.3.punkts noteic, ka maksa uzkrājuma veidošanai dzīvojamās mājas remonta vajadzībām noteikta 0,06 LVL par vienu
dzīvokļa īpašuma, neapdzīvojamās telpas kopējās platības kvadrātmetru mēnesī bez PVN. Maksa uzkrājuma veidošanai noteikta,
pamatojoties uz īpašnieku kopības lēmumu vai saskaņā ar dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību plānoto ieņēmumu
un izdevumu tāmi kārtējam gadam.
Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otrajai daļai, dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam
pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Noslēgtais līgums ir saistošs ikvienam
dzīvokļa īpašniekam.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta trešā daļa noteic, ka uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās
mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu. Savukārt minētā panta piektā daļa noteic, ka
uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās saistības attiecas uz ikvienu dzīvojamās mājas īpašnieku.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesiski noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 2.panta otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no
atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma
domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi.
Savukārt minētā likuma 3.panta pirmā daļa noteic, ka atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esoša būvnieciski norobežota un
funkcionāli nošķirta telpa vai telpu grupu, kura ka dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca iezīmēta būves kadastrālās
uzmērīšanas lietā.
Ievērojot minētās tiesību normas secināms, ka uz atbildētāju kā neapdzīvojamo telpu īpašnieku daudzdzīvokļu mājā attiecināmas
Dzīvokļa īpašuma likuma normas par dzīvokļa īpašumu.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā,
norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,
sadzīves atkritumu izvešana), kā arī segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā.
Minētā likuma 13.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas
apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda
paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
Lietā nodibināts, ka atbildētājs, /pers. A/, nav pildījis savas saistības, kā rezultātā ir izveidojies parāds par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu un komunālajiem pakalpojumiem.
No lietā iesniegtā 2016.gada 20.oktobra parāda aprēķina izriet, ka laika periodā no 2015.gada jūlija līdz 2016.gada aprīlim
(ieskaitot) pamatparāds par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un saņemtajiem pakalpojumiem sastāda 369,19 EUR (lietas 18.lapa).
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētāja parāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo
saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Tādejādi atbilstoši lietā iesniegtajam parāda aprēķinam, kuru atbildētājs nav apstrīdējis, tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītājas labā
piedzenams parāds par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un saņemtajiem pakalpojumiem 369,19 EUR par laika periodu no 2015.gada
maija līdz 2016.gada aprīlim (ieskaitot).
Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1759.pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus.
Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Savukārt Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī
tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Ņemot vērā, ka atbildētājs kavējis maksājumu termiņus, tiesa atzīst, ka prasītājai saskaņā ar Civillikuma 1756., 1759.pantu ir
tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus, kas saskaņā ar prasītāja sastādīto aprēķinu par laika periodu no
2015.gada jūlija līdz 2016.gada aprīlim sastāda 8,76 EUR.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas un komunālo
pakalpojumu maksājumu parāds par laika periodu no 2015.gada maija līdz 2016.gada aprīlim 369,19 EUR un likumiskie nokavējuma
procenti par laika periodu no 2015.gada jūlija līdz 2016.gada aprīlim sastāda 8,76 EUR, kopā piedzenot 377,95 EUR.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus.
Lietā nodibināts, ka prasītāja, pārvaldīšanas un komunālo pakalpojumu maksājumu parāda piedziņai, ir izmantojusi saistības
piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Ar 2016.gada 3.oktobra Aizkraukles rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas lēmumu pieteikums
atstāts bez izskatīšanas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 406.6 panta trešo daļu, pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas nav šķērslis atkārtotai pieteikuma
iesniegšanai par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā. Šajos gadījumos
samaksātā valsts nodeva tiek ieskaitīta.
No prasītājas iesniegtā 2016.gada 12.augusta maksājuma uzdevuma Nr.162333 redzams, ka prasītāja par pieteikumu par bezstrīdus
piespiedu izpildīšanu 2016.gada 12.augustā samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,47 EUR un valsts nodevu 7,56 EUR,
kas atbilstoši Civilprocesa likuma 406.6 panta trešajai daļai ir ieskaitāma.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 83,31 EUR, kas sastāv no samaksātās
valsts nodevas 71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 12,17 EUR.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais
termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 93., 97., 193., 195., 204.1, 250.25 pantu un 250.27 panta otro daļu, tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Valmieras Namsaimnieks”, reģ. Nr.44103022271, pamatparādu
par laika periodu no 2015.gada maija līdz 2016.gada aprīlim (ieskaitot) 369,19 EUR, likumiskos nokavējuma procentus, kas aprēķināti
par laiku no 2015.gada jūlija līdz 2016.gada aprīlim (ieskaitot) 8,76 EUR un tiesas izdevumus 83,31 EUR, kopā piedzenot 461,26
EUR (četri simti sešdesmit viens euro 26 centi).
Parāda samaksa veicama SIA “Valmieras Namsaimnieks” kontā:
AS DNB banka, konta Nr.LV76RIKO0002010723862;
AS “Citadele banka”, konta Nr.LV86PARX0012487560001;
AS Swedbank, konta Nr.LV79HABA0551000436550;
AS NORVIK banka, konta Nr.LV88LATB0002010096349;
AS SEB Banka, konta Nr.LV43UNLA0050000123558;
Noteikt, ka spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas
pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese I.Casno