Court partially overturned first-instance conviction, reducing sentences for two defendants in a group crime case.

Lietas Nr. 11353011114

Lietas arhīva Nr. KA04-0176-16/25

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 27.janvārī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā

tiesas sēdes priekšsēdētāja, tiesnese I.Brimerberga

tiesneses I.Amoliņa, A.Nicmane

piedaloties prokuroriem B.Balodei, M.Mackevičam

un zvērinātiem advokātiem S.Kundziņai, V.Krasovskim

atklātā tiesas sēdē, apelācijas kārtībā iztiesāja krimināllietu /pers. H/, personas kods /personas kods/ un /pers. I/,

personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 117.panta 10.punktā paredzētā noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu, sakarā ar apsūdzēto /pers. I/, /pers. H/ un aizstāvja zvērināta advokāta D.Zacmaņa apelācijas sūdzībām par

Rīgas rajona tiesas 2015.gada 13.aprīļa spriedumu.

Iepazinusies ar krimināllietas materiāliem, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija (turpmāk tekstā – arī tiesas

kolēģija),

kons tatēja

Ar Rīgas rajona tiesas 2015.gada 13.aprīļa spriedumu /pers. H/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 117.panta 10.punktā

paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 11 gadiem, ar probācijas uzraudzību uz 2

gadiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, soda izciešanā ieskaitīts aizturēšanā pavadītais laiks no 2014.gada 5.aprīļa līdz

2014.gada 6.aprīlim un apcietinājumā pavadītais laiks no 2014.gada 7.aprīļa līdz 2015.gada 13.aprīlim.

Brīvības atņemšanas soda izviešanas termiņš skaitīts no 2015.gada 13.aprīļa.

/pers. H/ piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums atstāts negrozīts līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

No /pers. H/ valsts labā piedzīti procesuālie izdevumi EUR 88,22 par zvērināta advokāta Andra Klusa darbu

pirmstiesas procesā.

Ar Rīgas rajona tiesas 2015.gada 13.aprīļa spriedumu /pers. I/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 117.panta 10.punktā

paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 12 gadiem, ar probācijas uzraudzību uz 2

gadiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, soda izciešanā ieskaitīts aizturēšanā pavadītais laiks no 2014.gada 5.aprīļa līdz

2014.gada 6.aprīlim un apcietinājumā pavadītais laiks no 2014.gada 7.aprīļa līdz 2015.gada 13.aprīlim.

Brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņš skaitīts no 2015.gada 13.aprīļa.

/pers. I/ piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums atstāts negrozīts līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

No /pers. I/ valsts labā piedzīti procesuālie izdevumi EUR 68,31 par zvērinātas advokātes Unas Pētersones darbu šajā

procesā.

No /pers. H/ un /pers. I/ subsidāri valsts labā piedzīti EUR 1600 par cietušajai /pers. J/ izmaksāto valsts

kompensāciju.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. H/ un /pers. I/ atzīti par vainīgiem un sodīti par to, ka viņi personu grupā

izdarīja citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavību pastiprinošos apstākļos).

Saskaņā ar pirmās instances tiesas spriedumu, noziedzīgais nodarījums izdarīts sekojošos apstākļos:

2014.gada 4.aprīļa vakarā pēc plkst.21.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. I/ un /pers. H/,

atradās savas paziņas /pers. K/ /adrese A/, kur kopīgi ar /pers. L/, /pers. M/ un /pers.K/lietoja alkoholiskos dzērienus.

Alkohola lietošanas laikā, bez acīmredzama iemesla izcēlās strīds starp /pers. L/, /pers. H/ un /pers. I/. /pers. H/ un

/pers. I/, būdami neapmierināti ar /pers. L/ uzvedību, personu grupā veica saskaņotas darbības, nolūkā panākt /pers. L/

nāves iestāšanos.

Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /pers. H/ ar dūri vienu reizi iesita /pers. L/ pa seju, no kā /pers. L/ nokrita, bet

/pers. I/ ne mazāk kā trīs reizes ar dūri iesita /pers. L/ pa ķermeni krūšu kurvja - ribu rajonā.

Turpinot savas noziedzīgās darbības, /pers. H/, atkārtoti vienu reizi ar dūri iesita /pers. L/ pa seju, bet /pers. I/ paņēma

cirvi un ar tā kātu ne mazāk kā astoņas reizes iesita /pers. L/ pa kājām un rokām, kā arī ne mazāk kā trīs reizes iespēra /pers.

L/ pa ķermeni un galvu, bet /pers. H/, tajā pašā laikā, turpināja ne mazāk kā astoņas reizes spert pa /pers. L/ ķermeni un

galvu. Pēc minēto sitienu izdarīšanas /pers. L/ palika guļot dzīvokļa virtuvē uz grīdas, pēc kā vēlāk iestājās viņa nāve.

Pēc slepkavības izdarīšanas 2014.gada 5.aprīlī, /pers. I/, nolūkā slēpt nozieguma pēdas, /pers. L/ līķi aizvilka uz

/adrese B/tālāko istabu, kur to paslēpa, apsedzot ar segu un virsū uzliekot matraci.

/pers. I/ un /pers. H/ prettiesisko darbību rezultātā, laika posmā no 2014.gada 4.aprīļa plkst.22.00 līdz 2014.gada

5.aprīļa plkst.5.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, iestājās /pers. L/ nāve, poli traumas rezultātā, kas

noritēja kā slēgta galvas smadzeņu trauma ar asinsizplūdumu galvas smadzeņu vēderiņos, asinsizplūdumiem zem mīkstajiem

galvas smadzeņu apvalkiem, asinsizplūdumiem uz galvas mīksto audu segas iekšējās virsmas, asinsizplūdumiem abu deniņu

muskuļos, deguna kaulu šķembai un lūzumu ar fragmentu dislokāciju ar asinsizplūdumu apkārtējos audos, sejas zemādas

asinsizplūdumiem, ādas nobrāzumiem un sistām brūcēm, asinsizplūdumiem un sistām brūcēm uz abu lūpu gļotādas; slēgtas

krūšu kurvja un vēdera traumas ar kreisās plaušas apakšējās daivas audu bojājumu, asinsizplūdumu kreisās plaušas apakšējā

daivā, multipliem ribu lūzumiem kreisajā pusē pa vairākām anatomiskajām līnijām ar asinsizplūdumiem apkārtējos audos,

vietām ar pleiras lapiņu bojājumiem, asinsizplūdumu kreisajā pleiras dobumā, asinsizplūdumiem zemādas audos krūšu

kurvja apvidū, asinsizplūdumiem mezentērijas saknē un resnās zarnas apzarnī, ekstremitāšu trauma ar zemādas

asinsizplūdumiem un ādas nobrāzumiem uz ekstremitātēm un komplicējas ar galvas smadzeņu un plaušu tūsku, iekšējo

orgānu venozu pilnasinību un traumatisku šoku.

/pers. L/ konstatēti sekojoši miesas bojājumi:

-galvas apvidū - slēgta galvas smadzeņu trauma ar asinsizplūdumu galvas smadzeņu vēderiņos, asinsizplūdumiem zem

mīkstajiem galvas smadzeņu apvalkiem, asinsizplūdumiem uz galvas mīksto audu segas iekšējās virsmas, asinsizplūdumiem

abu deniņu muskuļos, deguna kaulu šķembainu lūzumu ar fragmentu dislokāciju ar asinsizplūdumu apkārtējos audos,

zemādas asinsizplūdumiem kreisās acs abos plakstiņos, zemādas asinsizplūdumu pieres rajonā kreisajā pusē, ādas

nobrāzumu kreiso deniņu rajonā, ādas nobrāzumu un zemādas asinsizplūdumu zoda rajonā kreisajā pusē, ādas nobrāzumu

un sistu brūci kreisās auss gliemežnīcas ārējā virsmā, zemādas asinsizplūdumu uz kreisās auss gliemežnīcas mugurējās

virsmas, ādas nobrāzumu un sistu brūci kreisās aizauss paugura apvidū, ādas nobrāzumu deguna saknes apvidū ar pāreju

uz deguna muguriņu un pieres rajonu kreisajā pusē, zemādas asinsizplūdumiem uz labās acs abiem plakstiņiem, ādas

nobrāzumiem (2) labā uzacs loka ārējās daļas apvidū, ādas nobrāzumu labo deniņu rajonā, ādas nobrāzumu labā vaiga kaula

rajonā, ādas nobrāzumu labā vaiga rajonā, sistu brūci augšlūpas rozā maliņas labajā pusē ar asinsizplūdumu uz augšlūpas

gļotādas labajā pusē, ādas nobrāzumu apakšlūpas labajā pusē ar asinsizplūdumu apakšlūpas gļotādā, asinsizplūdumu un

sistu brūci apakšlūpas gļotādā pa viduslīniju;

-kakla un ķermeņa apvidū - slēgtas krūšu kurvja trauma ar ādas nobrāzumiem krūšu kurvja priekšējās un mugurējās

virsmas apvidū, asinsizplūdumu kreisās plaušas apakšējās daivas audos ar plaušu audu bojājumu, multipliem ribu lūzumiem

abās pusēs pa vairākām anatomiskajām līnijām ar asinsizplūdumiem apkārtējos audos, kreisajā pusē vietām ar pleiras lapiņu

bojājumiem, asinsizplūdumu kreisajā pleiras dobumā, asinsizplūdumiem zemādas audos krūšu kurvja priekšējās, mugurējās

un labās sānu virsmas apvidū, asinsizplūdumiem resnās zarnas apzarnī ar asinsizplūdumu mezentērijas saknē, zemādas

asinsizplūdumu uz kakla priekšējās virsmas;

-ekstremitāšu rajonā - zemādas asinsizplūdumu un divi ādas nobrāzumi kreisās elkoņa locītavas mugurējās virsmas

apvidū, zemādas asinsizplūdums kreisās plaukstas locītavas apvidū, zemādas asinsizplūdums un ādas nobrāzumi (2)

kreisās plaukstas mugurējās virsmas apvidū, zemādas asinsizplūdums un ādas nobrāzums labās elkoņa locītavas mugurējās

virsmas apvidū, zemādas asinsizplūdums labā apakšdelma mugurējās virsmas apvidū, zemādas asinsizplūdums labās

plaukstas mugurējās virsmas apvidū, ādas nobrāzums labās ceļa locītavas

apvidū, ādas nobrāzums labā apakšstilba priekšējās virsmas apvidū, ādas nobrāzums kreisā apakšstilba priekšējās

virsmas apvidū.

Minētie miesas bojājumi varēja rasties vairākkārtīgas trulu cietu priekšmetu iedarbības rezultātā, laika periodā līdz pat

vairākām stundām pirms nāves iestāšanās, un pēc sava rakstura kopumā atbilst smagiem miesas bojājumiem kā bīstami

dzīvībai, un ir tiešā cēloniskā sakarā ar nāves iestāšanos.

Šādas apsūdzēto /pers. H/ un /pers. I/ noziedzīgās darbības tiesa kvalificējusi pēc Krimināllikuma 117.panta

10.punkta.

Par Rīgas rajona tiesas 2015.gada 13.aprīļa spriedumu apelācijas sūdzības iesnieguši apsūdzētie /pers. H/ un /pers. I/,

kā arī apsūdzētā /pers. H/ aizstāvis, zvērināts advokāts D.Zacmanis.

Apsūdzētais /pers. H/ savā apelācijas sūdzībā lūdzis atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par viņa atzīšanu

par vainīgu Krimināllikuma 117.panta 10.punktā paredzētā nozieguma izdarīšanā un kvalificēt viņa darbības pēc

Krimināllikuma 125.panta trešās daļas.

Apsūdzētais norādījis, ka /pers. L/ iesitis pa seju tikai dažas reizes, jo /pers. L/ bija nozadzis telefonu /pers. M/, pēc kā

turpinājuši iedzeršanu, viņam nav bijis nodoms nogalināt /pers. L/. Vēlāk virtuvē /pers. I/ kāvies ar /pers. L/, jo /pers. L/ bija

apvainojis /pers. I/ māti, bet viņš (/pers. H/) turpinājis lietot alkoholu, tad aizgājis gulēt. No rīta viņu pamodinājusi /pers. M/

un pateikusi, ka virtuvē atrodas miris /pers. L/.

Apsūdzētais /pers. I/savā apelācijas sūdzībā lūdzis atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par viņa atzīšanu par

vainīgu Krimināllikuma 117.panta 10.punktā paredzētā nozieguma izdarīšanā un kvalificēt viņa darbības pēc Krimināllikuma

125.panta trešās daļas un samazināt sodu.

Apsūdzētais norādījis, ka 2014.gada 4.aprīlī ap plkst.22.00 viņam bijis konflikts ar /pers. L/ par nozagto telefonu, pēc

kā viņi virtuvē sakāvušies. /pers. L/ iesitis divas reizes pa seju un tad ar cirvja koka kātu kādas piecas reizes sitis /pers. L/

pa kājām un rokām, pēc kā devies gulēt uz istabu, bet /pers. L/ palicis virtuvē guļošs uz grīdas un bijis dzīvs. /pers. I/

nevēlējās cietušā nāves iestāšanos, bet izdarīto nožēlo.

Zvērināts advokāts D.Zacmanis savā apelācijas sūdzībā lūdzis atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par /pers.

H/ atzīšanu par vainīgu Krimināllikuma 117.panta 10.punktā paredzētā nozieguma izdarīšanā, kvalificējot viņa darbības pēc

Krimināllikuma 125.panta trešās daļas un noteikt vieglāku sodu.

Aizstāvja ieskatā, lietā nav gūti pierādījumi, ka /pers. H/ būtu vēlējies vai ieinteresēts /pers. L/ nāvē.

Aizstāvis norādījis, ka neviens no apsūdzētajiem nav liecinājis, ka būtu vēlējies nonāvēt /pers. L/, no apsūdzēto

liecībām nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus kurš, cik reizes un pa kādām ķermeņa vietām izdarījis sitienus /pers. L/,

/pers. L/ sišanu nav redzējis neviens no lieciniekiem.

Aizstāvis norādījis, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 85. panta pirmās daļas 1. punktam, /pers. H/ ir atbrīvojams

no samaksas par aizstāvja palīdzību, jo /pers. H/ ir persona bez pastāvīgiem ienākumiem un mantiskais stāvoklis izslēdz

iespēju samaksāt aizstāvim par darbu no saviem līdzekļiem, bet pirmās instances tiesa šo samaksu ir piedzinusi no /pers.

H/.

Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. H/ uzturēja savu, kā arī zvērināta advokāta D.Zacmaņa apelācijas

sūdzību un lūdza noziedzīgās darbības pārkvalificēt no Krimināllikuma 117.panta 10.punkta uz Krimināllikuma 125.panta

trešo daļu, un mīkstināt noteikto sodu.

Apsūdzētais paskaidroja, ka ar /pers. L/ draudzējies, kopā uzauguši, nav bijis nodoms nogalināt /pers. L/, tas noticis

netīšām, dzeršanas laikā. /pers. M/ teikusi, ka /pers. L/ viņai nozadzis telefonu, tāpēc dažas reizes iesitis /pers. L/ pa seju,

pēc kā turpinājuši turpat virtuvē lietot alkoholu, vēlāk aizgājis gulēt. Noliedz, ka būtu spēris cietušajam. /pers. I/ virtuvē

skaidrojies ar /pers. L/, kurš it kā aizvainojis /pers. I/ māti. Šo kautiņu nav redzējis, tikai dzirdējis sitienu troksni, pēc šī

kautiņa nav pārliecinājies vai /pers. L/ bijis dzīvs. Apsūdzētais nevarēja paskaidrot kā /pers. L/ līķis no virtuves nokļuvis

blakus istabā un kurš līķi pārvietojis.

Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. I/ uzturēja savu apelācijas sūdzību un lūdza noziedzīgās darbības

pārkvalificēt no Krimināllikuma 117.panta 10.punkta uz Krimināllikuma 125.panta trešo daļu un mīkstināt noteikto sodu.

Apsūdzētais uzturēja savas pirmās instances tiesā sniegtās liecības par to, ka starp viņu- /pers. I/, /pers. H/ un /pers. L/

dzīvokļa virtuvē izcēlies strīds, kura laikā /pers. H/ un /pers. I/ situši /pers. L/. /pers. I/ cietušajam sitis pa seju, arī ar cirvja

koka kātu cietušajam pa rokām un kājām, /pers. H/ sitis /pers. L/ pa seju un spēris pa vēderu. Apsūdzībā norādīto sitienu

skaitu atzīst, pēc sitieniem cietušo virtuvē guļošu atstājuši un paši gājuši gulēt, /pers. L/ bijis dzīvs, tikai no rīta konstatējuši,

ka /pers. L/ miris un /pers. L/ seja bijusi asinīs. Noslepkavot /pers. L/ /pers. I/ nevēlējās.

Papildus apelācijas instances tiesā norādīja, ka visi bijuši alkohola reibumā, bet nebija nodoma cietušo nogalināt. Kad

aizgājis uz blakus istabu gulēt, /pers. L/ bijis dzīvs, vēlāk dzirdējis viņa grabināšanos virtuvē, klepošanu un elsošanu, pa

durvju spraugu redzējis viņu tur kustamies.

Apsūdzētā /pers. H/ aizstāve, zvērināta advokāte S.Kundziņa apelācijas instances tiesā uzturēja /pers. H/ un zvērināta

advokāta D.Zacmaņa apelācijas sūdzību, lūdzot noziedzīgo nodarījumu pārkvalificēt pēc Krimināllikuma 125.panta trešās

daļas.

Aizstāves ieskatā, gan nozieguma veids, gan apsūdzēto konsekventās liecības par to, ka /pers. L/ izdarījuši vairākus

sitienus, pēc kā /pers. L/ bijis dzīvs, nav vēlējušies nogalināt /pers. L/, bijis sadzīvisks strīds, neļauj apsūdzēto darbības

traktēt kā nodomu izdarīt slepkavību. Aizstāve norādīja, ka lietā nav konstatēts motīvs cietušo nogalināt.

Apsūdzētā /pers. I/aizstāvis, zvērināts advokāts V.Krasovskis apelācijas instances tiesā uzturēja /pers. I/ apelācijas

sūdzību, lūdzot atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, jo lietā ir

jāpārvērtē pierādījumi.

Aizstāvja ieskatā apsūdzība ir nepareiza, jo pastāv šaubas par cietušā nāves iestāšanās laiku, līdz ar ko noziedzīgā

nodarījuma kvalifikācija būtu pareiza pēc Krimināllikuma 125. panta trešās daļas.

Prokurore apelācijas instances tiesas sēdē lūdza noraidīt kā nepamatotas apelācijas sūdzības, jo pirmās instances tiesa

pareizi apsūdzētos /pers. H/ un /pers. I/ ir atzinusi par vainīgiem noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēt

Krimināllikuma 117.panta 10.punktā, vienlaicīgi lūdzot pirmās instances tiesas spriedumu atcelt daļā par apsūdzētajiem

noteikto papildsodu probācijas uzraudzību uz 2 gadiem, un noteikt papildsodu policijas kontroli uz 2 gadiem, bet pārējā

daļā tiesas spriedumu atstāt negrozītu.

Noklausījusies apsūdzēto paskaidrojumus, prokurores un aizstāvju viedokļus, pārbaudījusi krimināllietas materiālus

apelācijas sūdzību ietvaros, kā arī izvērtējusi apelācijas sūdzību motīvus, tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas

spriedums ir atceļams daļā par apsūdzēto /pers. H/ un /pers. I/ atzīšanu par vainīgiem un sodīšanu pēc Krimināllikuma

117.panta 10.punkta un daļā par subsidāro piedziņu no /pers. H/ un /pers. I/ valsts labā EUR 1600, bet pārējā daļā tiesas

spriedumu atstāt negrozītu.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka /pers. H/ un /pers. I/ personu grupā izdarīja citas personas tīšu prettiesisku

nonāvēšanu (slepkavību pastiprinošos apstākļos), un, proti:

2014.gada 4.aprīļa vakarā pēc plkst.21.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. I/ un /pers. H/,

atradās savas paziņas /pers. K/ /adrese A/, kur kopīgi ar /pers. L/, /pers. M/ un /pers. K/lietoja alkoholiskos dzērienus.

Alkohola lietošanas laikā, bez acīmredzama iemesla izcēlās strīds starp /pers. L/, /pers. H/ un /pers. I/. /pers. H/ un

/pers. I/, būdami neapmierināti ar /pers. L/ uzvedību, darbojoties personu grupā, /pers. H/ tīši ar dūri vienu reizi iesita

/pers. L/ pa seju, no kā /pers. L/ nokrita, bet /pers. I/ tīši ne mazāk kā trīs reizes ar dūri iesita /pers. L/ pa ķermeni krūšu

kurvja – ribu rajonā.

Turpinot savas vardarbīgās darbības, apzināti pieļaujot cietušā /pers. L/ nāves iestāšanos, /pers. H/ atkārtoti vienu reizi

ar dūri iesita /pers. L/ pa seju, bet /pers. I/ paņēma cirvi un ar tā kātu ne mazāk kā astoņas reizes iesita /pers. L/ pa kājām un

rokām, kā arī ne mazāk kā trīs reizes iespēra /pers. L/ pa ķermeni un galvu, bet /pers. H/, tajā pašā laikā iespēra ne mazāk

kā astoņas reizes pa /pers. L/ ķermeni un galvu. Pēc minēto sitienu izdarīšanas /pers. L/ palika guļot dzīvokļa virtuvē uz

grīdas, kad no 2014. gada 4. aprīļa no plkst.22.00 līdz 2014. gada 5. aprīļa plkst. 5.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi

nenoskaidrotā laikā iestājās /pers. L/ nāve.

/pers. I/ un /pers. H/ vardarbīgo darbību rezultātā cietušā /pers. L/ nāve iestājās iegūtās politraumas dēļ, kas

noritēja kā slēgta galvas smadzeņu trauma ar asinsizplūdumu galvas smadzeņu vēderiņos, asinsizplūdumiem zem

mīkstajiem galvas smadzeņu apvalkiem, asinsizplūdumiem uz galvas mīksto audu segas iekšējās virsmas, asinsizplūdumiem

abu deniņu muskuļos, deguna kaulu šķembai un lūzumu ar fragmentu dislokāciju ar asinsizplūdumu apkārtējos audos, sejas

zemādas asinsizplūdumiem, ādas nobrāzumiem un sistām brūcēm, asinsizplūdumiem un sistām brūcēm uz abu lūpu

gļotādas; slēgtas krūšu kurvja un vēdera traumas ar kreisās plaušas apakšējās daivas audu bojājumu, asinsizplūdumu kreisās

plaušas apakšējā daivā, multipliem ribu lūzumiem kreisajā pusē pa vairākām anatomiskajām līnijām ar asinsizplūdumiem

apkārtējos audos, vietām ar pleiras lapiņu bojājumiem, asinsizplūdumu kreisajā pleiras dobumā, asinsizplūdumiem zemādas

audos krūšu kurvja apvidū, asinsizplūdumiem mezentērijas saknē un resnās zarnas apzarnī, ekstremitāšu trauma ar zemādas

asinsizplūdumiem un ādas nobrāzumiem uz ekstremitātēm un komplicējas ar galvas smadzeņu un plaušu tūsku, iekšējo

orgānu venozu pilnasinību un traumatisku šoku.

/pers. L/ konstatēti sekojoši miesas bojājumi:

-galvas apvidū - slēgta galvas smadzeņu trauma ar asinsizplūdumu galvas smadzeņu vēderiņos, asinsizplūdumiem zem

mīkstajiem galvas smadzeņu apvalkiem, asinsizplūdumiem uz galvas mīksto audu segas iekšējās virsmas, asinsizplūdumiem

abu deniņu muskuļos, deguna kaulu šķembainu lūzumu ar fragmentu dislokāciju ar asinsizplūdumu apkārtējos audos,

zemādas asinsizplūdumiem kreisās acs abos plakstiņos, zemādas asinsizplūdumu pieres rajonā kreisajā pusē, ādas

nobrāzumu kreiso deniņu rajonā, ādas nobrāzumu un zemādas asinsizplūdumu zoda rajonā kreisajā pusē, ādas nobrāzumu

un sistu brūci kreisās auss gliemežnīcas ārējā virsmā, zemādas asinsizplūdumu uz kreisās auss gliemežnīcas mugurējās

virsmas, ādas nobrāzumu un sistu brūci kreisās aizauss paugura apvidū, ādas nobrāzumu deguna saknes apvidū ar pāreju

uz deguna muguriņu un pieres rajonu kreisajā pusē, zemādas asinsizplūdumiem uz labās acs abiem plakstiņiem, ādas

nobrāzumiem (2) labā uzacs loka ārējās daļas apvidū, ādas nobrāzumu labo deniņu rajonā, ādas nobrāzumu labā vaiga kaula

rajonā, ādas nobrāzumu labā vaiga rajonā, sistu brūci augšlūpas rozā maliņas labajā pusē ar asinsizplūdumu uz augšlūpas

gļotādas labajā pusē, ādas nobrāzumu apakšlūpas labajā pusē ar asinsizplūdumu apakšlūpas gļotādā, asinsizplūdumu un

sistu brūci apakšlūpas gļotādā pa viduslīniju;

-kakla un ķermeņa apvidū - slēgtas krūšu kurvja trauma ar ādas nobrāzumiem krūšu kurvja priekšējās un mugurējās

virsmas apvidū, asinsizplūdumu kreisās plaušas apakšējās daivas audos ar plaušu audu bojājumu, multipliem ribu lūzumiem

abās pusēs pa vairākām anatomiskajām līnijām ar asinsizplūdumiem apkārtējos audos, kreisajā pusē vietām ar pleiras lapiņu

bojājumiem, asinsizplūdumu kreisajā pleiras dobumā, asinsizplūdumiem zemādas audos krūšu kurvja priekšējās, mugurējās

un labās sānu virsmas apvidū, asinsizplūdumiem resnās zarnas apzarnī ar asinsizplūdumu mezentērijas saknē, zemādas

asinsizplūdumu uz kakla priekšējās virsmas;

-ekstremitāšu rajonā - zemādas asinsizplūdumu un divi ādas nobrāzumi kreisās elkoņa locītavas mugurējās virsmas

apvidū, zemādas asinsizplūdums kreisās plaukstas locītavas apvidū, zemādas asinsizplūdums un ādas nobrāzumi (2)

kreisās plaukstas mugurējās virsmas apvidū, zemādas asinsizplūdums un ādas nobrāzums labās elkoņa locītavas mugurējās

virsmas apvidū, zemādas asinsizplūdums labā apakšdelma mugurējās virsmas apvidū, zemādas asinsizplūdums labās

plaukstas mugurējās virsmas apvidū, ādas nobrāzums labās ceļa locītavas

apvidū, ādas nobrāzums labā apakšstilba priekšējās virsmas apvidū, ādas nobrāzums kreisā apakšstilba priekšējās

virsmas apvidū.

Minētie miesas bojājumi varēja rasties vairākkārtīgas trulu cietu priekšmetu iedarbības rezultātā, laika periodā līdz pat

vairākām stundām pirms nāves iestāšanās, un pēc sava rakstura kopumā atbilst smagiem miesas bojājumiem kā bīstami

dzīvībai, un ir tiešā cēloniskā sakarā ar nāves iestāšanos.

Tādējādi ar savām darbībām /pers. H/ un /pers. I/izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma

117.panta 10.punktā.

Krimināllietu tiesas kolēģija, atstājot pirmās instances tiesas spriedumu negrozītu daļā par /pers. H/ un /pers. I/

faktiskajām darbībām un nozieguma juridisko kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 117. panta 10. punkta, secina, ka saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 564. panta sesto daļu iespējams detalizēti neuzskaitīt pirmās instances tiesas spriedumā norādītos

pierādījumus, jo apsūdzēto vainīgums, ka /pers. I/ un /pers. H/ personu grupā izdarīja cietušā /pers. L/ slepkavību, ir

pierādīts un pamatots ar pirmās instances tiesas sēdē pārbaudītiem un spriedumā pareizi novērtētiem pierādījumiem lietā,

kuru citādam vērtējumam tiesas kolēģija nesaskata pamatu.

Kā redzams no pirmās instances tiesas sprieduma, tad tiesa spriedumā ir novērtējusi apsūdzētā /pers. H/ liecības, kas

sniegtas gan pirmās instances tiesā, gan pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kurās apsūdzētais noliedzis, ka noziegumu ir

izdarījis kopā ar /pers. I/, un pēc tiesas kolēģijas ieskata, pamatoti atzinusi, ka slepkavību /pers. H/ un /pers. I/ ir izdarījuši

pastiprinošos apstākļos personu grupā.

Tāpat tiesa ir pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā attiecībā uz /pers. H/ liecībām par izdarīto sitienu veidu un

skaitu, pamatoti atzīstot, ka arī /pers. H/ ir izdarījis apsūdzībā norādīto sitienu skaitu cietušajam /pers. L/.

Vienlaicīgi apelācijas instances tiesa konstatē, ka pirmās instances tiesa nepareizi noteica apsūdzēto slepkavības

nodoma veidu.

No Krimināllikuma 9. panta izriet, ka slepkavību var izdarīt ar tiešu nodomu vai ar netiešu nodomu, tie savā starpā

atšķiras pēc gribas momenta.

Pirmās instances tiesa nepamatoti atzina, ka apsūdzētie /pers. I/ un /pers. H/ cietušā /pers. L/ slepkavību izdarīja ar

tiešu nodomu- paredzēja, ka viņu darbību rezultātā iestāsies /pers. L/ nāve un vēlējās to.

Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka no kriminālprocesā iegūtiem pierādījumiem ir secināms, ka apsūdzētie nevēlējās

nogalināt cietušo, tomēr apzināti pieļāva cietušā nāves iestāšanos – netiešs nodoms.

Apsūdzētais /pers. H/ ne pirmstiesas izmeklēšanā ne /pers. H/ un apsūdzētais /pers. I/ pirmās instances tiesas sēdē, kā

arī apelācijas instances tiesas sēdē neliecināja, ka viņi vēlējušies nogalināt cietušo /pers. L/ (2. sējums lietas lapa 36., 38.,

49.-50., 51.-52., 53., 54., 3. sējums lietas lapa 57.-60.).

Krimināllietu tiesas kolēģija norāda, ka, izvērtējot apsūdzēto /pers. I/ un /pers. H/ nozieguma faktiskās darbības,

nozieguma izdarīšanas veidu un rīku, cietušajam /pers. L/ nodarīto miesas bojājumu raksturu, daudzumu un lokalizāciju, un

citus apstākļus secina, ka apsūdzētajiem bija vienaldzīga attieksme, vai viņu darbību rezultātā cietušā nāve iestāsies vai

neiestāsies.

No krimināllietas materiāliem negūst apstiprinājumu tam, ka apsūdzētie cietušo /pers. L/ sita līdz cietušā nāves

iestāšanās brīdim.

No tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinuma izriet, ka cietušajam /pers. L/ visi miesas bojājumi radušies dzīves laikā,

laika periodā līdz vairākām stundām pirms nāves iestāšanās. Tāpat no tiesu medicīniskās ekspertīzes redzams, ka cietušā

/pers. L/ nāve varēja iestāties laika periodā no 9 līdz 16 stundām pirms līķa apskates notikuma vietā politraumas rezultātā –

galvas apvidū, kakla un ķermeņa apvidū, kā arī ekstremitāšu apvidū, un vairākkārtīgas trulu cietu priekšmetu iedarbības

rezultātā. (1. sējums lietas lapa 42.-48). Bez tam, kā izriet no lietas materiāliem, apsūdzētais /pers. I/ cietušajam /pers. L/

konstatētos miesas bojājumus ekstremitāšu apvidū nodarīja ar cirvja kātu, sitot ar to cietušajam astoņas reizes gan pa kājām,

gan rokām.

Tiesas kolēģija secina, ka konstatētie minētie apstākļi lietā, neliecina, ka apsūdzētie /pers. I/ un /pers. H/ vēlējās cietušā

/pers. L/ nāves iestāšanos.

To, ka apsūdzētie nevēlējās cietušā nāves iestāšanos liecina arī tas, ka slepkavības izdarīšanas laikā cietušajam sita ar

cirvja kātu, kam ir ievērojami mazāka traumatiska iedarbība nekā tad, ja sitieni tiktu izdarīti ar cirvja cērtamo daļu.

Apelācijas instances tiesa norāda, ka nepareiza nodoma veida konstatēšana neietekmē apsūdzēto /pers. H/ un /pers. I/

izdarītā noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 117. panta 10. punkta.

Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka nav pamatots apsūdzēto un viņu aizstāvju arguments par to, ka abu apsūdzēto

noziedzīgās darbības kvalificējamas pēc Krimināllikuma 125. panta trešās daļas.

Norobežojot slepkavību ar netiešu nodomu no Krimināllikuma 125. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma, kur vainīgā neuzmanība pret cietušā nāvi izpaužas kā noziedzīga pašpaļāvība, jāņem vērā, ka abos gadījumos

nodoma intelektuālais moments sakrīt, jo vainīgais paredz nāves iestāšanos, taču netieša nodoma gadījumā tiek paredzēta

konkrētu seku ( nāves) iestāšanās iespēja konkrētajā situācijā un apstākļos, bet noziedzīgas pašpaļāvības gadījumā attiecībā

uz nāves seku iestāšanās iespēju, tā tiek paredzēta tikai abstrakti, vainīgais paļaujas uz kādiem apstākļiem, cer bez

pietiekama pamata, ka konkrētajā gadījumā nāve neiestāsies vai tās iestāšanos varēs novērst.

Šāda atziņa par slepkavības ar netiešu nodomu norobežošanu no Krimināllikuma 125. panta trešajā daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma izteikta Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu departamenta 2012. gada 8. augusta lēmumā SKK-

126/2012.

Par apsūdzēto nodoma saturu liecina ne tikai viņu liecības, bet arī ar pārbaudītajiem un novērtētajiem pierādījumiem

konstatētās viņu darbības.

Par apsūdzēto nodomu, nevis neuzmanību pret cietušā nāvi, liecina abu apsūdzēto rīcība, miesas bojājumu nodarīšanā

izmantoja cirvi, kuram ir liela traumatiska iedarbība, sitot vairākas reizes pa cietušā ķermeni, izdarot daudzus sitienus un

spērienus cietušam /pers. L/ pa cilvēka dzīvībai svarīgiem orgāniem krūškurvi, galvu.

Par traumatiska spēka pielietošanas intensitāti un smaguma pakāpi liecina fakts, ka cietušā /pers. L/ nāve iestājās

politraumas rezultātā dažu stundu laikā pēc nodarītajiem dzīvībai bīstamiem miesas bojājumiem.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka aizstāvības arguments, ka apsūdzētajiem nav bijis motīva nogalināt cietušo /pers.

L/, neietekmē noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 117. panta 10.punkta.

Tiesas kolēģija uzskata, ka par motīvu un mērķi var būt runa vienīgi saistībā ar noziegumu, kas izdarīts ar tiešu

nodomu, jo tikai šāda nodoma veidā izpaužas vēlēšanās sasniegt noteiktu prettiesiskās darbības rezultātu.

Apzināti pieļaujot seku iestāšanos (netiešs nodoms), vainīgais šīs sekas nevēlās, līdz ar to kaitīgās sekas nenosaka

kāds noteikts motīvs un tās nav bijušas vainīgā darbības mērķis.

Krimināllietu tiesas kolēģija konstatē, ka apsūdzētajiem /pers. I/ un /pers. H/ ir mīkstināms piespriestais sods.

Izvērtējot apsūdzēto /pers. I/ un /pers. H/ noziedzīgo darbību raksturu, pie mazāka brīvības atņemšanas soda

noteikšanas, ir ņemams vērā, ka apsūdzētie cietušā /pers. L/ slepkavību izdarīja ar netiešu nodomu, kuram piemīt mazāka

kaitīguma pakāpe nekā nodarījumam, kas izdarīts ar tiešu nodomu.

Tāpat Krimināllietu tiesas kolēģija uzskata, ka no lietas materiāliem un apelācijas instances tiesas sēdē sniegtajām

apsūdzētā /pers. I/ liecībām izriet, ka /pers. I/ atzina savas izdarītās darbības, kas norādītas viņam izvirzītajā apsūdzībā un

ar pirmās instances tiesas spriedumu atzītas par pierādītām, un izdarīto nožēlo, tādēļ saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta

otro daļu ir atzīstams /pers. I/ par atbildību mīkstinošu apstākli.

Apsūdzētajam /pers. H/, lai arī viņš izteica nožēlu par izdarīto, taču /pers. H/ viņam inkriminēto darbību izdarīšanu

pilnībā neatzina, līdz ar to, atbilstoši Krimināllikuma 47. panta otrajai daļai pēc tiesas kolēģijas ieskata, nav pamata atzīt par

atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu, ko jau pareizi secinājusi pirmās instances tiesa.

Apelācijas instances tiesa pilnībā pievienojas pirmās instances tiesas izdarītajam atzinumam un vērtējumam par

apsūdzēto /pers. H/ un /pers. I/ personību novērtējumu, kā arī tam, ka apsūdzētie noziedzīgo nodarījumu izdarīja pastāvot

atbildību pastiprinošiem apstākļiem.

Proti, apsūdzētajam /pers. I/ atbilstoši Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktam, pirmās instances tiesa

pamatoti atzina to, ka noziedzīgs nodarījums veido noziedzīga nodarījuma recidīvu, un atbilstoši Krimināllikuma 48. panta

pirmās daļas 12. punktam to, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

Savukārt, apsūdzētajam /pers. H/ atbilstoši Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 12. punktam to, ka noziedzīgs

nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

Ievērojot minēto, tiesas kolēģija uzskata, ka apsūdzētajiem /pers. I/ un /pers. H/ pirmās instances tiesas noteiktais

brīvības atņemšanas sods ir samazināms par vienu gadu.

Sekojoši kā redzams no pirmās instances tiesas sprieduma, tad pirmās instances tiesa par Krimināllikuma 117. panta

10. punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu apsūdzētajiem ir piemērojusi papildsodu, kā tas arī ir noteikts

likumā kā obligāti piemērojams, taču noteikusi probācijas uzraudzību, kas ir neatbilstoši likuma prasībām.

Papildsodu- probācijas uzraudzību saskaņā ar Krimināllikuma Pārejas noteikumu 14. punktu par noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 117. pantā, sāk piemērot ar 2015. gada 1. janvāri, un šis nosacījums

attiecas uz personām, kuras minēto noziedzīgo nodarījumu izdarījušas pēc 2015. gada 1. janvāra.

Apsūdzētie /pers. I/ un /pers. H/ viņiem inkriminēto noziedzīgo nodarījumu ir izdarījuši 2014. gada 4. aprīlī, tādēļ

saskaņā ar Krimināllikuma Pārejas noteikumu 12. punktu, kā papildsodu – policijas kontroli turpina piemērot personām,

kuras arī noziedzīgu nodarījumu pēc Krimināllikuma 117. panta izdarījušas līdz 2014. gada 31. decembrim.

Ievērojot minēto, tiesas kolēģija atzīst, ka apsūdzētajiem par Krimināllikuma 117. panta 10. punktā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ir nosakāms papildsods- policijas kontrole uz diviem gadiem.

Bez tam tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesa par cietušajai /pers. J/ izmaksāto valsts kompensāciju valsts

labā no apsūdzētajiem /pers. I/ un /pers. H/ nepamatoti subsidiāri ir piedzinusi EUR 1600.

Kriminālprocesa likuma 353. pants noteic personu loku, kurām tiesa var uzlikt kompensācijas samaksāšanas

pienākumu. Atbilstoši minētā likuma pirmās daļas trešajam punktam pienākumu samaksāt kompensāciju tiesa var uzlikt

nepilngadīgajam, kurš atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā - subsidiāri ar vecākiem vai personām, kuras

viņus aizstāj, izņemot gadījumus, kad tas ir šo personu amata pienākums.

Apsūdzētie /pers. I/ un /pers. H/ kā lietā konstatējams nav nepilngadīgas personas, bet gan pilngadīgas personas, tādēļ

attiecībā uz apsūdzētajiem nav pamata piemērot minētā likuma nosacījumu un uzlikt pienākumu samaksāt kompensāciju

apsūdzētajiem subsidiāri ar vecākiem.

Apsūdzētie /pers. I/ un /pers. H/, būdami pilngadīgas personas, viņiem inkriminēto noziedzīgo nodarījumu ir izdarījuši

personu grupā, tādēļ atbilstoši Civillikuma 1675. pantā noteiktajam, ja vairākas personas, kas izdarījušas noziedzīgu

nodarījumu, atbild solidāri par zaudējumu, kas ar to nodarīts.

Līdz ar to kompensācija EUR 1600 apmērā, kas izmaksāta lietā cietušajai /pers. J/, valsts labā ir piedzenama no

/pers. I/ un /pers. H/ solidāri.

Apsūdzētā /pers. H/ aizstāvja zvērināta advokāta D.Zacmaņa apgalvojumu apelācijas sūdzībā, ka pirmās instances tiesa

nepamatoti ir piedzinusi no /pers. H/ procesuālos izdevumus par aizstāvja darbu pirmstiesas procesā un tiesā, tā kā

apsūdzētais ir persona bez pastāvīgiem ienākumiem, un atbilstoši Kriminālprocesa likuma 85. panta pirmās daļas 1.

punktam, bija atbrīvojams no samaksas par advokāta darbu, tiesas kolēģija uzskata par nepamatotu, jo ar krimināllietas

materiāliem negūst apstiprinājumu tam, ka /pers. H/ mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju samaksu par advokāta darbu

kriminālprocesā.

Tiesas kolēģija konstatē procesuālo izdevumu esamību apelācijas instances tiesā, un to atlīdzināšanas pienākums,

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu un 368.panta pirmo daļu, uzliekams /pers. H/ un /pers.

I/, jo apelācijas instances tiesā apsūdzētajam /pers. H/ aizstāvību realizēja zvērināta advokāte S.Kundziņa, bet apsūdzētajam

/pers. I/ aizstāvību realizēja zvērināts advokāts V.Krasovskis, kuriem par sniegto juridisko palīdzību, saskaņā ar Ministru

kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu,

samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”, no valsts līdzekļiem izmaksājami – EUR 246,73

zvērinātai advokātei S.Kundziņai un EUR 123,75 zvērinātam advokātam V.Krasovskim.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.pantu, apsūdzētajiem /pers. H/ un /pers. I/ minētie procesuālie izdevumi

labprātīgi jāsamaksā 30 dienu laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas tiesas norādītajā Valsts kases kontā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 634.panta 4.1daļu, tiesa izpildrakstu par procesuālo izdevumu piedziņu nosūtīs izpildei

pēc tam, kad būs beidzies lēmuma labprātīgas izpildes termiņš.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu, 564.pantu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu

tiesas kolēģija

nos prieda

Rīgas rajona tiesas 2015.gada 13.aprīļa spriedumu atcelt daļā par apsūdzēto /pers. H/ un /pers. I/ atzīšanu par vainīgu

un sodīšanu pēc Krimināllikuma 117. panta 10. punkta, un daļā par subsidāro piedziņu no /pers. H/ un /pers. I/ valsts labā

EUR 1600.

/pers. H/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 117. panta 10. punktā un

sodīt ar brīvības atņemšanu uz 10 (desmit) gadiem un ar policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem bez mantas konfiskācijas.

/pers. I/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 117. panta 10. punktā un

sodīt ar brīvības atņemšanu uz 11 (vienpadsmit) gadiem un ar policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem bez mantas

konfiskācijas.

Piedzīt no /pers. H/ un /pers. I/ solidāri valsts labā EUR 1600 (vienu tūkstoti seši simti euro) par cietušajai /pers. J/

izmaksāto valsts kompensāciju.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu.

Piedzīt no /pers. H/, personas kods /personas kods/, valsts labā procesuālos izdevumus EUR 246,73 (divi simti

četrdesmit seši euro 73 euro centi) apmērā par zvērinātas advokātes S.Kundziņas sniegto juridisko palīdzību apelācijas

instances tiesā.

Noteikt /pers. H/30 dienu termiņu piedzīto procesuālo izdevumu labprātīgai izpildei pēc nolēmuma stāšanās spēkā.

Procesuālie izdevumi ieskaitāmi valsts budžetā: kontā Nr. LV68TREL1060001239300, saņēmējs NMR90000050138, PVN

reģ. Nr.LV90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: nolēmums krimināllietā

Nr.KA04-0176-16/25, procesuālo izdevumu samaksas apliecinošu dokumentu iesniedzot tiesā.

Piedzīt no /pers. I/, personas kods /personas kods/, valsts labā procesuālos izdevumus EUR 123,75 (viens simts

divdesmit trīs euro 75 euro centi) apmērā par zvērināta advokāta V.Krasovska sniegto juridisko palīdzību apelācijas

instances tiesā.

Noteikt /pers. I/30 dienu termiņu piedzīto procesuālo izdevumu labprātīgai izpildei pēc nolēmuma stāšanās spēkā.

Procesuālie izdevumi ieskaitāmi valsts budžetā: kontā Nr.LV68TREL1060001239300, saņēmējs NMR90000050138, PVN

reģ. Nr.LV90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: nolēmums krimināllietā

Nr.KA04-0176-16/25, procesuālo izdevumu samaksas apliecinošu dokumentu iesniedzot tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā Kriminālprocesa

likuma 574. un 575.pantos paredzētajos gadījumos, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas apgabaltiesā.

Pilns spriedums pieejams 2016.gada 26.februārī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja, tiesnese I.Brimerberga

Tiesneses I.Amoliņa

A.Nicmane