Supreme Court dismisses lower court's dismissal of medical compensation claim due to criminal trial timing issues.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia overturned the Regional Administrative Court's decision to terminate proceedings against a patient's next of kin. The lower court had denied full compensation from the Medical Risk Fund because the patient received moral damages in a subsequent criminal trial, citing a specific legal provision. The Supreme Court found this reasoning flawed, noting that the legislative intent was to prevent double recovery only if the risk fund decision preceded the criminal judgment, not the reverse. Consequently, the case was remanded for a new examination to determine if the patient could still claim the full amount from the fund.
Legislator headnote
AI generatedPacientu tiesību likuma 16. panta 1. daļa; 5. daļa: Tiesas uzdevums ir novērtēt, vai atlīdzinājuma piešķiršanas mehānisms nodrošina atbilstīgu atlīdzinājumu, un jautājums par tiesībām uz riska fonda atlīdzinājumu ir izlemjams pēc būtības, nevis automātiski izslēdzams tikai pēc krimināllietas sprieduma.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2018:0213.A420252317.3.L
Lieta Nr. A420252317
SKA-818/2018
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Augstākā tiesa
LĒMUMS
Rīgā 2018.gada 13.februārī
Augstākā tiesa šādā sastāvā:
tiesnese Vēsma Kakste
tiesnese Anita Kovaļevska
tiesnese Dace Mita
rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ un /pers. B/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 15.novembra lēmumu par
tiesvedības izbeigšanu lietā.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicējas /pers. B/ un /pers. A/ vērsās Nacionālajā veselības dienestā, lai saņemtu atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par kaitējumu, kas
nodarīts saistībā ar tuvinieka nāvi ārsta vainas dēļ. Nacionālais veselības dienests piešķīra pieteicējām atlīdzību kopumā 50% apmērā no maksimāli
noteiktās summas. Pēc šā lēmuma pieņemšanas Rīgas rajona tiesa taisīja ārstu notiesājošu spriedumu krimināllietā, ar kuru citastarp apmierināts cietušās
/pers. A/ pieteikums par morālā kaitējuma un zaudējumu atlīdzības piedziņu. Spriedums ir stājies spēkā.
Lai saņemtu labvēlīgāku lēmumu par atlīdzības izmaksu no Ārstniecības riska fonda, pieteicējas par Nacionālā veselības dienesta lēmumu vērsās
Veselības ministrijā ar apstrīdēšanas iesniegumu. Ministrija atstāja negrozītu sākotnējo lēmumu.
[2] Pieteicējas vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru viņām fonda atlīdzība tiktu piešķirta
pilnā apmērā.
[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 15.novembra lēmumu lietā izbeigta tiesvedība daļā par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu
/pers. A/.
Tiesa norādīja, ka atbilstoši Pacientu tiesību likuma 16.panta piektajai daļai atlīdzību par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu
neizmaksā, ja pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par viņam radītiem ārstniecības izdevumiem jau ir saņēmis
civilprocesa vai kriminālprocesa ietvaros. Ievērojot, ka pieteicēja /pers. A/ ir saņēmusi morālā kaitējuma atlīdzinājumu kriminālprocesa ietvaros, viņai nav
subjektīvo tiesību vērsties ar atlīdzinājuma prasījumu no Ārstniecības riska fonda.
[4] Pieteicējas iesniedza blakus sūdzību par tiesas lēmumu. Blakus sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti.
[4.1] Pieteicējām, vēršoties Nacionālajā veselības dienestā, abām kopā bija tiesības pretendēt uz kaitējuma atlīdzību 100% apmērā, nevis 50%
apmērā. Šajā laikā arī nepastāvēja Pacientu tiesību likuma 16.panta piektajā daļā noteiktais apstāklis. /pers. A/ prasījums par morālā kaitējuma
kompensāciju krimināllietā tika apmierināts pēc tam, kad Nacionālais veselības dienests jau bija pieņēmis lēmumu un atzinis pieteicēju tiesības uz
kaitējuma atlīdzību. Morālā kaitējuma atlīdzību kriminālprocesa ietvaros saņēma tikai /pers. A/. Tā kā /pers. B/ krimināllietā nepieteica prasījumu, nav
tiesiska pamata uz viņu attiecināt minēto tiesību normu. Turklāt Veselības ministrija lēmumu apstrīdēšanas kārtībā pieņēma vairāk nekā pēc gada pēc
sākotnējā lēmuma apstrīdēšanas.
[4.2] Apstrīdēšanas procesā izdotais administratīvais akts ir sākotnējā lēmuma galīgais noregulējums, nevis jauns lēmums. Tādējādi tiesai bija
jāpārbauda tie faktiskie apstākļi, kas pastāvēja sākotnējā lēmuma izdošanas laikā un jāvērtē noteiktā atlīdzinājuma apmēra pareizība.
[4.3] Pārējie sūdzībā norādītie argumenti attiecas uz lietas izskatīšanu pēc būtības.
Motīvu daļa
[5] Pieteicēju blakus sūdzība ir pamatota, bet pārsūdzētais lēmums ir atceļams.
[6] Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92.panta trešajam teikumam nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz
atbilstīgu atlīdzinājumu.
Valsts ir noteikusi tiesības uz atlīdzību par dzīvībai un veselībai nodarītu kaitējumu un ārstniecības izdevumiem no Ārstniecības riska fonda. Tāpat
noteikusi priekšnosacījumus, kārtību un apmērus tā saņemšanai. Pieteicēju subjektīvās tiesības vērsties tiesā par atlīdzības piešķiršanu noteic šo personu
statuss (pacients vai pacienta tuvinieks). Savukārt jautājums par šo personu tiesībām uz konkrētu atlīdzinājuma apmēru ir lietā pēc būtības izlemjamais
jautājums. Tiesas uzdevums, izskatot lietu, ir pārbaudīt un novērtēt attiecīgā gadījuma apstākļus un tiesisko regulējumu. Tiesai citastarp jāveic kontrole arī
pār to, vai tiek ievērotas personas tiesības saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu.
No 2013.gada 17.oktobra grozījumu Pacientu tiesību likumā izstrādes materiāliem pirmšķietami nav secināms, tieši kā jānotiek maksājumiem no
riska fonda sazobē ar krimināllietā vai civillietā pieprasītu atlīdzību, lai nodrošinātu minēto tiesību. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti
2013.gada 15.oktobra sēdē vienojās, ka no grozījumu izdarīšanas vēl pāris gadus Ārstniecības riska fonda darbību nepieciešams sašaurināt, lai praksē
redzētu, cik labi fonds darbosies. Proti, persona vairs nevar pretendēt uz Ārstniecības riska fonda atlīdzinājumu, ja kriminālprocesa vai civilprocesa
ietvaros atlīdzinājums jau saņemts. Tādējādi, ja personai jau ir atzītas tiesības uz atlīdzinājumu no Ārstniecības riska fonda, tā vēlāk var saņemt
atlīdzinājumu arī civilprocesa vai kriminālprocesa ietvaros. Ja savukārt personai ir atzītas tiesības uz atlīdzinājumu civilprocesa vai kriminālprocesa
ietvaros, tai vēlāk nevar atzīt tiesības uz atlīdzinājumu no Ārstniecības riska fonda. Deputāti citastarp diskutēja arī par šāda regulējuma pareizību un to, vai
personas reālās dzīves situācijās sapratīs, ka viņu izvēle vispirms vērsties ar prasību par atlīdzinājumu civilprocesa ietvaros vai pieteikt tādu krimināllietā,
ja tāda ir, liegs viņiem tiesības prasīt atlīdzinājumu no Ārstniecības riska fonda.
Tādēļ atlīdzinājuma no riska fonda daļējas piešķiršanas vai nepiešķiršanas gadījumā pārbaude veicama kopsakarā ar to, vai noteiktais atlīdzinājuma
piešķiršanas mehānisms nodrošina tiesības saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu.
Tāpat tiesai jāvērtē, par kādu kaitējumu vai zaudējumiem atlīdzinājums saņemts krimināllietā, kā arī pieteicēju arguments, ka sākotnējais lēmums
par atlīdzinājumu pieņemts pirms sprieduma krimināllietā spēkā stāšanās.
[7] Vienlaikus vēršama pirmās instances tiesas uzmanība uz apstākli, ka Satversmes tiesā ir ierosināta lieta Nr. 03?33-2017, kurā risināms
jautājums par to, vai Ministru kabinets, ļaujot pacienta mantiniekiem prasīt atlīdzinājumu no Ārstniecības riska fonda, nav pieņēmis noteikumus ārpus
likumā sniegtā pilnvarojuma, tā kā, pieteikuma Satversmes tiesā iesniedzējtiesas ieskatā, Pacientu tiesību likuma 16.panta pirmā daļa mantinieku tiesības
neparedz. Tālab pirmās instances tiesai jāapsver jautājums par tiesvedības apturēšanu līdz Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 129.1panta pirmās daļas 1.punktu, 323.panta pirmās daļas 2.punktu un 324.panta pirmo daļu,
Augstākā tiesa
nolēma
Apmierināt /pers. A/ un /pers. B/ blakus sūdzību.
Atcelt Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 15.novembra lēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajai rajona tiesai.
Atmaksāt /pers. A/ un /pers. B/ samaksāto drošības naudu 15 euro.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnese V. Kakste
Tiesnese A. Kovaļevska
Tiesnese D. Mita