Court dismisses appeal against speeding fine, upholding police radar evidence and burden of proof rules.

Lietas arhīva Nr. 1-0004-18

ECLI:LV:BSRT:2018:0227.1A10001017.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Bauskas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese M.Ribina

ar sekretāri K.Šlosbergu

piedaloties sūdzības iesniedzējam /pers. C/

aizstāvim /pers. D/

Iestādes pārstāvei /pers. E/

2018.gada 27.februārī izskatīja atklātā tiesas sēdē Bauskā, Zaļā ielā 12 administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /pers. C/

sūdzības par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirkņa priekšnieka /valsts amatpersona/ 2017.gada 17.aprīļa

lēmumu Nr.51/17 (par apstrīdēto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC 260047).

Aprakstošā daļa

2017.gada 15.maijā Bauskas rajona tiesā no Valsts policijas (turpmāk tekstā – VP) Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk tekstā –

ZRP) Dobeles iecirkņa ir saņemta /pers. C/ (turpmāk tekstā – Sūdzības iesniedzējs) sūdzība par VP Zemgales reģiona pārvaldes

Dobeles iecirkņa priekšnieka /valsts amatpersona/ 2017.gada 19.aprīļa lēmumu Nr.51/17 (par apstrīdēto lēmumu administratīvā

pārkāpuma lietā Nr.PC 260047) un administratīvā pārkāpuma lietas materiāli.

Izvērtējot sūdzību un lietas materiālus, secināms, ka sūdzība, par augstākas iestādes pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma

lietā iesniegta saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā - LAPK) 288.panta pirmo daļu.

Ar Bauskas rajona tiesas tiesnese s 2017.gada 16.maija lēmumu sūdzība pieņemta un ierosināta tiesvedība administratīvā

pārkāpuma lietā.

No administratīvā pārkāpuma protokola PC 260047 konstatējams, ka 2017.gada 3.martā plkst.20.58 Iecavas novadā, pa autoceļu

A7 (Rīga - Bauska - Lietuvas robeža) 44.kilometrā, virzienā no Bauskas uz Rīgu, Sūdzības iesniedzējs vadīja transportlīdzekli /LT

marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ar ātrumu 159km/h, pie atļautā 90km/h. Kļūda ± 3%, ātrums 154km/h.

Ātrums fiksēts ar ātrumu mērītāju STALKER DUAL DSR, Nr.DE006364. Automašīnas pilnā masa 2550kg. Vadītājs ātrumu atteicās

apskatīt.

Tādējādi, sūdzības iesniedzējs ir pārkāpusi Ceļu satiksmes noteikumu 101.1.pantu, par kuru atbildība paredzēta LAPK 149.8 panta

deviņpadsmitajā daļā.

Ar VP ZRP Kārtības policijas biroja (turpmāk tekstā - KPB) Patruļpolicijas nodaļas (turpmāk tekstā - PPN) Satiksmes

uzraudzības rotas (turpmāk tekstā - SUR) vecākā inspektora Valsts amatpersona 2017.gada 8.marta lēmumu par minēto administratīvo

pārkāpumu /pers. C/ piemērots administratīvais sods - naudas sods 360 euro apmērā, atņemot transportlīdzekļa vadītāja tiesības uz

6(sešiem) mēnešiem.

Nepiekrītot administratīvā pārkāpuma lēmumam, Sūdzības iesniedzējs to apstrīdēja, iesniedzot sūdzību VP ZRP priekšniekam,

norādot, ka 2017.gada 9.martā viņam - Sūdzības iesniedzējam tika nosūtīts VP ZRP KPB PPN SUR vecākā inspektora Valsts

amatpersona 2017.gada 8.marta lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC 260047, kurā viņš tika sodīts par pārkāpumiem, kas

definēti MK 2015.gada 2.jūnija noteikumos Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 101.1.punktā, par ko paredzēta atbildība pēc LAPK

149.8panta divdesmit trešās daļas, uzliekot naudas sodu 360 euro apmērā un atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 6

mēnešiem.

Administratīvā pārkāpuma lietā (protokols Nr.PC 260047) tika fiksēts, ka viņš, Sūdzības iesniedzējs, 2017.gada 3.martā

plkst.20.58 Iecavas novadā, pa ceļu A7 Rīga - Bauska - Lietuvas robeža 44.kilometrā, virzienā uz Rīgu, vadīja transportlīdzekli /LT

marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ārpus apdzīvotas vietas, pie atļautā braukšanas ātruma 90 km/h ar ātrumu

159 km/h.

Pārkāpums fiksēts ar ātruma mērītāju STALKER DUAL DSR Nr.DE006463.

Sūdzības iesniedzējs kategoriski nepiekrīt /Valsts amatpersona/ lēmumam, kā arī minētajam administratīvā pārkāpuma

protokolam, sekojošu apsvērumu dēļ:

- tāvakara notikumus Sūdzības iesniedzējs labi atceras, jo devies uz Rīgu pakaļ sievai. Viņa braukšanas ātrums nepārsniedza

100/110 km/h, jo braucis automašīnu plūsmā, kas virzījās uz Rīgu;

- Sūdzības iesniedzējs labi atceras, kā viņu, kā arī vēl vairākas automašīnas, apmēram 10-15 minūšu laikā no fiksētā pārkāpuma

brīža, apdzina vismaz trīs transportlīdzekļi;

- brīdī, kad Sūdzības iesniedzēju apstādināja Ceļu policijas ekipāža, viņam nebija ne mazāko aizdomu par to, ka būtu pārkāpis, kādu

Ceļu satiksmes noteikumu tik būtiski, lai viņam par to būtu jāsatraucas. Pēc Ceļu policijas ekipāžas norādes ar transportlīdzekļa tālajām

gaismām, Sūdzības iesniedzējs saprata, ka signāls domāts viņam un, pildot norādījumu, šķērsoja krustojumu pie autoostas un nostājās

ceļa malā;

- pie Sūdzības iesniedzēja pienāca viens no Ceļu policijas ekipāžas kārtības sargiem un smaidot teica, ka viņš esot braucis “drusku

par ātru”;

- Sūdzības iesniedzējs nesatraucās, jo zināja, ka pārkāpums nevar būt liels, taču, kad tika iepazīstināts ar sastādīto protokolu,

konstatēja, ka tajā ir fiksēts viņa braukšanas ātrums – 159 km/h;

- atteicās parakstīt sastādīto protokolu, jo zināja un skaidri zina, ka netika braucis minētajā laikā un vietā ar šādu administratīvā

pārkāpuma protokolā minēto ātrumu;

- kad ieradies VP ZRP KPB PPN pie inspektora Valsts amatpersona, Sūdzības iesniedzējam tika demonstrēts fotoradara ieraksts,

kurā nekādu apstiprinājumu, ka viņš būtu vadījis savu transportlīdzekli minētajā vietā un laikā ar ātrumu 159 km/h, netika atradis;

- norādītais automašīnas ātrums ieraksta laikā iemirdzējās apmēram pussekundi, taču nekādi nevarēja nokonstatēt, ka tas ir

saistāms tieši ar Sūdzības iesniedzēja vadīto automašīnu /LT marka/;

- ierakstā labi redzamas plūsmā braucošo automašīnu gaismas, taču Sūdzības iesniedzējs var skaidri norādīt uz to, ka fotoradara

ierakstā nav konstatējams, ka tieši viņa vadītais transportlīdzeklis ir braucis ar minēto ātrumu, kas arī ir saprotams, jo skaidri zina, ka

netika pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumos noteikto braukšanas ātrumu, atbilstoši sastādītajam protokolam;

- /Valsts amatpersona/ lūdza Sūdzības iesniedzējam parakstīt protokolu, ka ir iepazīstināts ar konkrēto fotoradara ierakstu, taču

viņš atteicās to darīt, jo uzskata, ka nevar parakstīt protokolu, ka ir iepazinies ar to, ka ir braucis ar fiksēto ātrumu. Sūdzības

iesniedzējaprāt, viņš varēja parakstīt protokolu, ka ir iepazīstināts ar fotoradara ierakstu, kurā viņš nav fiksēts, kā pārkāpējs braucot ar

159 km/h.

Sūdzības iesniedzējaprāt, /Valsts amatpersona/ nav ņēmis vērā to, ka viņa vaina ir jāpierāda, ka nevar paļauties tikai uz policijas

darbinieku sniegto subjektīvo apstākļu izklāstu sastādot protokolu, kas nav pierādījums viņa vainai. Policistu sastādītais ziņojums ir

jāvērtē kritiski, jo lietā nav citu pierādījumu par pārkāpumu. Arī Administratīvā rajona tiesa, savā 2012.gada 19.decembra sprieduma

12.punkta pēdējās divās rindkopās, lietā Nr.142263211 norādīja, ka policijas darbinieka ziņojumam nevar dot priekšroku, jo arī

policijas darbinieks ir ieinteresēts sniegts paskaidrojumus sev par labu. /Valsts amatpersona/ nemaz neslēpa faktu, ka fotoradara

ierakstā neredz, ka Sūdzības iesniedzējs būtu izdarījis pārkāpumu un pārkāpuma neesošo faktu ignorē.

LAPK 272.pantā noteikts, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir

atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantiskais zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

Bez norādītajiem faktiskajiem apstākļiem, Sūdzības iesniedzējs vēlas paskaidrot, ka ir vienīgais SIA “Dekors+” īpašnieks, viņa

dzīves vieta un saimniecība atrodas Bauskas novadā, taču visi viņa firmas objekti, kas ir saistīti ar celtniecības un remonta darbiem,

bāzējas Rīgā. Sūdzības iesniedzējs ir divu lielisku bērnu tēvs, kurš aktīvi piedalās bērnu audzināšanā un ģimenes dzīvē.

Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības Sūdzības iesniedzējam ir absolūti nepieciešamas, lai varētu strādāt, pelnīt ģimenei iztiku, kā

arī nodrošināt nepieciešamo loģistiku, kas saistīta ar viņa bērniem.

Līdz šim, ilgstošā laika periodā, Sūdzības iesniedzējs ieguvis tikai vienu soda punktu, kas tiek uzskatīts par atbildību pastiprinošu

apstākli, saskaņā ar LAPK 24.panta otro daļu, taču grib vērst uzmanību uz to, ka līdz minētajam pārkāpumam, par ko ir saņēmis minēto

vienu soda punktu, viņš ilgstoši nav sodīts ne par kādiem Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas tomēr liek secināt, ka viņš nav

ļaunprātīgs recidīvists, bet, drīzāk, ir nokļuvis nelabvēlīgu apstākļu sakritības posmā.

Šobrīd ģimenes mudināts, Sūdzības iesniedzējs ir vērsies pēc palīdzības pie ģimenes ārsta, lai saņemtu nepieciešamās speciālistu

konsultācijas nervozitātes un garīgā līdzsvara disonanses anamnēzes ārstēšanai. Sūdzības iesniedzējs ir ļoti atbildīgs, kā arī tika

uzņēmies daudzu ģimenes ikdienas sadzīves problēmu risināšanas uz saviem pleciem.

Fakts, ka šobrīd Sūdzības iesniedzējam tiek liegta iespēja vadīt savu personīgo transportlīdzekli pie nosacījuma, ka nekādā

gadījumā nejūtas vainīgs pie tā, kas tika viņam uzrādīts no policijas darbinieku puses, un zinot, ka bez papildus izdevumiem – šobrīd

nākas algot šoferi, lai nokļūtu uz darbu, veiktu savus darba pienākumus, izpildītu ģimenes ikdienas vajadzības - Sūdzības iesniedzējam

rada nopietnus veselības traucējumus un mazina ticību Latvijas drošību sargājošo struktūru pārstāvjiem, viņam ir šaubas par to, vai

lēmums nav sastādīts tīšuprāt, Sūdzības iesniedzējam nezināmu apstākļu dēļ, vai vēlas iegāzt plikas latviskas skaudības dēļ, jo tika

dzirdējis baumas no paziņām.

Ņemot vērā minēto, lūdzis atcelt VP ZRP KPB PPN SUR vecākā inspektora Valsts amatpersona 2017.gada 8.marta lēmumu lietā

Nr.VP2/PC260047 un atcelt līdz lietas apstākļu noskaidrošanai, piemēroto sodu – transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu.

Ar VP ZRP Dobeles iecirkņa priekšnieka /valsts amatpersona/ (turpmāk tekstā - Pārvalde) 2017.gada 19.aprīļa lēmumu Nr.51/17

(turpmāk tekstā - lēmums), lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC 260047 atstāts negrozīts, bet Sūdzības iesniedzēja sūdzība

noraidīta. Lēmums pamatots ar turpmāk minēto.

Pārvalde konstatējusi, ka 2017.gada 3.martā plkst.20.58 Iecavas novadā, ceļa A7, Rīga -Bauska - Lietuvas robeža, 44.kilometrā,

virzienā no Bauskas uz Rīgu, Sūdzības iesniedzējs vadīja automašīnu /LT marka/ , valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

(turpmāk tekstā - automašīna /TL marka/) ar ātrumu 159 km/h ārpus apdzīvotas vietas, tādējādi pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu 90

km/h par 64 km/h (radara pieļaujamā kļūda ± 3 %). Ātrums tika fiksēts ar šim nolūkam paredzēto braukšanas ātruma kontroles mērierīci

(turpmāk tekstā - radars) STALKER DUAL Nr.DE006364. Ar radara mērījumu Sūdzības iesniedzējs atteicās iepazīties. Par Ceļu

satiksmes noteikumu 101.1.punkta prasību neievērošanu VP ZRP KPB PPN SUR jaunākais inspektors Valsts amatpersona Sūdzības

iesniedzējam sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC 260047.

Automašīnas /TL marka/ vadītājs Sūdzības iesniedzējs administratīvā pārkāpuma protokolā ar savu parakstu ir apliecinājis, ka

viņam ir izskaidrotas LAPK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi, izdarītā

pārkāpuma būtība, kā arī administratīvā atbildība, kāda saskaņā ar LAPK attiecīgā panta prasībām ir paredzēta par konkrēti izdarīto

pārkāpumu. Administratīvā pārkāpuma protokolā Sūdzības iesniedzējs veicis pašrocīgu ierakstu: “ātrums nav mans”. Citus rakstveida

paskaidrojumus pārkāpuma konstatēšanas vietā Sūdzības iesniedzējs nav sniedzis.

2015.gada 2.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk tekstā - CSN) noteikts:

CSN 101.1.punkts - ārpus apdzīvotām vietām transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt: motocikliem, tricikliem,

kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, un autobusiem - 90 km/h.

Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta LAPK 149.8panta divdesmit trešajā daļā, t.i., par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu

vairāk par 60 km/h ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna

masa nepārsniedz 7,5 tonnas, -uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 360 euro līdz 480 euro un atņem transportlīdzekļu

vadīšanas tiesības uz 6 mēnešiem.

LAPK 272.pantā noteikts, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir

atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

2017.gada 8.martā vecākais inspektors Valsts amatpersona, vadītāja Sūdzības iesniedzēja klātbūtnē, izskatīja administratīvā

pārkāpuma lietu un, saskaņā ar LAPK 32.-37., 268.-274.1pantu un 275.panta pirmās daļas 1.punktu, pieņēma lēmumu Nr.PC 260047,

piemērojot viņam LAPK 149.8panta divdesmit trešās daļas sankcijā paredzēto sodu - uzlika vadītājam naudas sodu 360 (trīssimt

sešdesmit) euro apmērā, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Pieņemot lēmumu, vecākais inspektors Valsts amatpersona konstatēja apstākļus, kas pastiprina atbildību par administratīvo

pārkāpumu saskaņā ar LAPK 34.panta otro daļu, kurā noteikts, ka atbildību par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē pastiprina tādi

apstākļi, kas pastiprina konkrētā pārkāpuma iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai - diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi,

satiksmes intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums un citi tamlīdzīgi apstākļi. Apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo

pārkāpumu, netika konstatēti.

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu Nr.PC 260047 Sūdzības iesniedzējs saņemt atteicās, lēmums nosūtīts Sūdzības

iesniedzējam pa pastu 2017.gada 9.martā.

2017.gada 20.martā, nepiekrītot lietā pieņemtajam lēmumam, Sūdzības iesniedzējs iesniedza Sūdzību Pārvaldei, kurā lūdza atcelt

vecākā inspektora Valsts amatpersona 2017.gada 8.martā pieņemto lēmumu Nr.PC 260047, kā arī atcelt, līdz lietas apstākļu

noskaidrošanai, Sūdzības iesniedzējam piemēroto sodu - transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka

kategoriski nepiekrīt /Valsts amatpersona/ pieņemtajam lēmumam, arī administratīvā pārkāpuma protokolam, sekojošu apsvērumu dēļ:

- tāvakara notikumus labi atceras, jo devās uz Rīgu pakaļ sievai. Viņa braukšanas ātrums nepārsniedza 100/110 km/h, jo brauca

automašīnu plūsmā, kas virzījās uz Rīgu,

- labi atceras, ka viņu, kā arī vēl vairākas automašīnas, apmēram 10-15 minūšu laikā no fiksētā pārkāpuma brīža, apdzina vismaz trīs

transportlīdzekļi,

- brīdī, kad Sūdzības iesniedzēju apstādināja Ceļu policijas ekipāža, viņam nebija ne mazāko aizdomu par to, ka būtu pārkāpis kādu

Ceļu satiksme noteikumu tik būtiski, lai man par to būtu jāsatraucas. Pēc Ceļu policijas ekipāžas norādes ar transportlīdzekļa tālajām

gaismām, viņš saprata, ka signāls domāts viņam un, pildot norādījumu, šķērsoja krustojumu pie autoostas un nostājās ceļa malā,

- pie viņa pienāca viens no Ceļu policijas ekipāžas kārtības sargiem un smaidot teica, ka Sūdzības iesniedzējs esot braucis “drusku

par ātru”,

- nesatraucās, jo zināja, ka pārkāpums nevar būt liels, taču, kad tika iepazīstināts ar sastādīto protokolu, konstatēja, ka tajā fiksēts

viņa braukšanas ātrums -159 km/h.

- atteicās parakstīt sastādīto protokolu, jo zināja un skaidri zina, ka netika braucis minētajā laikā un vietā ar šādu administratīvā

pārkāpuma protokolā minēto ātrumu,

- kad ieradās VP ZRP KPB PPN pie inspektora Valsts amatpersona, viņam tika demonstrēts fotoradara ieraksts, kurā nekādu

apstiprinājumu tam, ka viņš būtu vadījis savu transportlīdzekli minētajā vietā un laikā ar ātrumu 159 km/h, netika atradis!

- norādītais automašīna ātrums ieraksta laikā iemirdzējās apmēram pussekundi, taču nekādi nevarēja nokonstatēt, ka tas ir saistāms

tieši ar Sūdzības iesniedzēja vadīto automašīnu /LT marka/

- ierakstā labi redzamas plūsmā braucošo automašīnas gaismas, taču var skaidri norādīt uz to, ka fotoradara ierakstā nav

konstatējams, ka tieši viņa vadītais transportlīdzeklis ir braucis ar minēto ātrumu, kas arī ir saprotams, jo skaidri zina, ka netika pārkāpis

Ceļu satiksmes noteikumos noteikto braukšanas ātrumu, atbilstoši sastādītajam protokolam,

- /Valsts amatpersona/ lūdza viņam parakstīt protokolu, ka ir iepazīstināts ar konkrēto fotoradara ierakstu, taču viņš atteicās to

darīt, jo uzskata, ka nevar parakstīt protokolu, ka ir iepazinies ar to, ka ir braucis ar fiksēto ātrumu. Viņaprāt, viņš varēja parakstīt

protokolu, ka ir iepazīstināts ar fotoradara ierakstu, kurā viņš nav fiksēts, kā pārkāpējs, braucot ar 159 km/h. Sūdzības iesniedzējs

uzskata, ka /Valsts amatpersona/ nav ņēmis vērā to, ka Sūdzības iesniedzēja vaina ir jāpierāda, ka nevar paļauties tikai uz policijas

darbinieku sniegto subjektīvo apstākļu izklāstu, sastādot protokolu, kas nav pierādījums viņa vainai. Arī Administratīvā rajona tiesa savā

2012.gada 19.decembra sprieduma 12.punkā lietā Nr.142263211 norāda, ka policijas darbinieka ziņojumam nevar dot priekšroku, jo arī

policijas darbinieks ir ieinteresēts sniegt paskaidrojumus sev par labu. /Valsts amatpersona/ nemaz neslēpa faktu, ka fotoradara ierakstā

neredz, ka Sūdzības iesniedzējs būtu izdarījis pārkāpumu un pārkāpuma neesošo faktu ignorē. Sūdzības iesniedzējs atsaucas uz LAPK

272.pantu.

Bez norādītiem faktiskiem apstākļiem Sūdzības iesniedzējs paskaidro, ka transportlīdzekļu vadīšanas tiesības viņam ir absolūti

nepieciešamas, lai varētu strādāt, pelnīt ģimenei iztiku, kā arī nodrošināt nepieciešamo loģistiku, kas saistīta ar viņa bērniem. Līdz šim

ilgstošā laika periodā Sūdzības iesniedzējs ir ieguvis tikai vienu soda punktu un līdz tam ilgstoši nav sodīts ne par kādiem Ceļu

satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Šobrīd Sūdzības iesniedzējs ir vērsies pie ģimenes ārsta, lai saņemtu nepieciešamās speciālistu

konsultācijas nervozitātes un garīgā līdzsvara disonanses ārstēšanai. Fakts, ka šobrīd viņam tiek liegta iespēja vadīt savu personīgo

transportlīdzekli pie nosacījuma, ka nekāda gadījumā viņš nejūtas vainīgs pie tā, kas viņam tika uzrādīts no policijas darbinieku puses, ka

arī tas, ka nākas algot šoferi, lai nokļūtu uz darbu un izpildītu ģimenes ikdienas vajadzības, Sūdzības iesniedzējam rada nopietnus

veselības traucējumus un mazina ticību Latvijas drošībsargājošo struktūru pārstāvjiem, rada šaubas par to, vai Lēmums nav sastādīts

tīšuprāt, Sūdzības iesniedzējam nezināmu apstākļu dēļ vai plikas latviskās skaudības dēļ.

LAPK 286.panta otrajā daļā noteikts, ka augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā,

pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

Izskatot Sūdzības iesniedzēja administratīvo lietu, Pārvaldes amatpersona secināja, ka lietā ir strīds par to vai Sūdzības iesniedzējs

2017.gada 3.martā, vadot automašīnu /TL marka/, ir pārkāpis CSN 101.1.punkta prasības, par ko atbildība paredzēta LAPK 149.8panta

divdesmit trešajā daļā un, vai viņam sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols un piemērotais administratīvais sods ir likumīgs un

pamatots.

LAPK 243.panta pirmajā daļā noteikts, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas

savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam

ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

LAPK 243.1pantā paredzēts, ka šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās

personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem

pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem

līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video un

tml.).

Administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Proti, lai personu

sauktu pie administratīvās atbildības, jākonstatē LAPK paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums - administratīvā pārkāpuma

objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse (skat. Augstākās tiesas Senāta 2006.gada 22.decembra spriedumu lietā Nr.SKA -

571/2006 8.punkts).

Apstrīdētais lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC 260047 ir pamatots ar Ceļu satiksmes noteikumu 101.1.punktu un

LAPK 149.8panta divdesmit trešo daļu.

Lai transportlīdzekļa vadītāju sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar šīm tiesību normām, konkrētajā gadījumā

nepieciešams konstatēt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu vairāk par 60 km/h. Turklāt no šīs tiesību

normas arī izriet, ka persona ir saucama pie administratīvās atbildības gan tad, ja pārkāpums izdarīts aiz neuzmanības, gan tad, ja tas

izdarīts apzināti - ar nodomu.

Pārkāpuma objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu konstatē, izvērtējot lietā esošos pierādījumus.

Bez Sūdzības iesniedzēja apstrīdēšanas sūdzībā ietvertā paskaidrojuma, Pārvaldes amatpersona lietā konstatē vēl sekojošus

pierādīšanas līdzekļus: administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr.PC 260047, kuros norādīta pārkāpuma būtība un piemērotās

tiesību normas, saskaņā ar kurām Sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības, jaunākā inspektora Valsts amatpersona

2017.gada 27.marta dienesta ziņojumu, Pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākā

inspektora (turpmāk tekstā - jaunākais inspektors) /valsts amatpersona/ 2017.gada 4.marta un 27.marta dienesta ziņojumus,

videoierakstu un citus lietas materiālus kopumā.

Savā dienesta ziņojumā jaunākais inspektors Valsts amatpersona norāda, ka 2017.gada 3.martā veica dienesta pienākumus kopā ar

jaunāko inspektoru Valsts amatpersona ar dienesta transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/

(turpmāk tekstā -dienesta automašīna) pēc iepriekš apstiprināta grafika, Iecavas novada, Iecavā. Plkst.20.58 ceļa A7, Rīga - Bauska -

Lietuvas robeža 44.kilometrā, veicot ātruma kontroli ar radaru STALKER DUAL DSR Nr.DE006364, kuram bija uzstādīts tāds režīms,

kad aizejošo transportlīdzekļu ātrumi nefiksējas, tālumā tika pamanīts kāds transportlīdzeklis, kas bija uzsācis apdzīšanas manevru un

apdzen vairākus transportlīdzekļus, kuri pārvietojas Iecavas virzienā un ar savu rīcību apdraud citu ceļu satiksmes dalībnieku drošību un

radot satiksmei bīstamu un traucējošu situāciju.

Apstājoties uz ceļa nomales, šim transportlīdzeklim, kas atradās aptuveni 300m attālumā no dienesta automašīnas un pēc

apdzīšanas manevra pabeigšanas turpināja braukt lielā ātrumā virzienā no Bauskas uz Iecavu, tika fiksēts ātrums 159 km/h. Jaunākais

inspektors Valsts amatpersona ieslēdza speciālos skaņas un gaismas signālus, bet jaunākajam inspektoram Valsts amatpersona nebija

iespējas izkāpt un apturēt minēto transportlīdzekli, jo no Iecavas puses brauca vairāki transportlīdzekļi. Pretī braucošā

transportlīdzekļa numurzīme /numurs/bija labi saskatāma, kad minētais transportlīdzeklis atradās paralēli dienesta automašīnai. Vadītājs

necentās apturēt savu transportlīdzekli un iebrauca Iecavas pilsētā. Policijas darbinieki uzsāka sekošanu un minēto transportlīdzekli

apturēja Iecavā, Rīgas ielā 22. Jaunākais inspektors Valsts amatpersona piegāja pie minētā transportlīdzekļa, lai paskaidrotu apturēšanas

iemeslu. Automašīnas /TL marka/ vadītājam Sūdzības iesniedzējam tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC 260047.

Jaunākais inspektors Valsts amatpersona piegāja pie transportlīdzekļa, lai iepazīstinātu Sūdzības iesniedzēju ar sastādīto administratīvā

pārkāpuma protokolu un izskaidrotu kur un kad jāierodas uz tā izskatīšanu.

Sūdzības iesniedzējam tika jautāts, vai viņš tiešām negrib iepazīties ar videoierakstu, jo jaunākais inspektors Valsts amatpersona

jau pirms protokola sastādīšanas aicināja vadītāju iepazīties ar videoierakstu. Videoierakstā ir redzams, ka transportlīdzeklis brauc lielā

ātrumā, jo videoierakstā ir redzams ātrums 159 km/h, 156 km/h un 150 km/h un minētais vadītājs to necenšas samazināt. Brīdī, kad

jaunākais inspektors Valsts amatpersona iepazīstināja Sūdzības iesniedzēju ar sastādīto protokolu, viņš centās jaunāko inspektoru Valsts

amatpersona izprovocēt. Jaunākais inspektors Valsts amatpersona provokācijām nepakļāvās un paskaidroja, ka visas pretenzijas Sūdzības

iesniedzējs varēs izteikt, ierodoties uz lietas izskatīšanu.

Jaunākais inspektors Valsts amatpersona savā 2017.gada 4.marta un 27.marta dienesta ziņojumā norāda analoģiskus lietas

faktiskos apstākļus, kas attiecas uz pārkāpuma konstatēšanu Sūdzības iesniedzēja rīcībā, papildus norādot, ka vadītājs piekrita, ka ir

braucis par ātru, bet atteicās apskatīt videoierakstu, kurā fiksēts viņa pārkāpums.

Iesnieguma izskatīšanas gaitā detalizēti tika pārbaudīti administratīvās lietas materiāli, izvērtēti jaunākā inspektora Valsts

amatpersona un jaunākā inspektora Valsts amatpersona dienesta ziņojumi par pārkāpuma fiksēšanas apstākļiem, kā arī izvērtēta Sūdzības

iesniedzēja sūdzība ar tajā minētajiem argumentiem.

Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt fiksētajam ātruma mērījumam 159 km/h, savā sūdzībā norādot, ka brauca automašīnu “plūsmā” un

vadīja automašīnu ar ātrumu 100 - 110 km/h.

Saskaņā ar LAPK 243.1pantu braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces ir tehniskais līdzeklis, ar kura palīdzību tiek noteikts

braukšanas ātrums un šādu mērierīču mērījumi, kas likumā noteiktajā kārtībā procesuāli nostiprināti protokolā, ir izmantojami kā

pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā.

Saskaņā ar likuma “Par policiju” 10.pantu, viens no policijas pamatuzdevumiem ir nodrošināt kārtību uz ceļiem.

Transportlīdzekļa ātruma kontroles kārtība reglamentēta Ceļu satiksmes likuma 43. 4pantā, kurā noteikts, ka noteiktā braukšanas

ātruma ievērošanu Valsts policija kontrolē ar šim nolūkam paredzētām mērierīcēm. Savukārt prasības mērierīcēm noteiktas likumā “Par

mērījumu vienotību”, Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumos Nr.40 “Par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto

mērīšanas līdzekļu sarakstu” un Ministru kabineta 2006.gada 5.decembra noteikumos Nr.981 “Noteikumi par mērīšanas līdzekļu

verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm” (turpmāk tekstā - MK noteikumi Nr.981). No minētajiem

normatīvajiem aktiem secināms, ka ātruma mērījuma rezultāts ir leģitīms, ja šo mērījumu veic Valsts policijas amatpersona ar ātruma

kontroles ierīci, kas atbilst mērierīcēm noteiktām prasībām. Tikai šādiem nosacījumiem atbilstošs ātruma mērījums atzīstams par

pieļaujamu braukšanas ātruma pierādīšanas līdzekli.

No lietas materiāliem izriet, ka ātrums mērīts ar mērīšanas ierīci STALKER DUAL DSR Nr.DE006364. Mērierīces atkārtotās

verificēšanas sertifikāta kopija ir pievienota lietai (atkārtotās verificēšanas sertifikāts Nr.E0064V17, derīguma termiņš 2018.gada

29.janvāris). Ievērojot minēto, ar mērierīci STALKER DUAL DSR Nr.DE006364 fiksētais Sūdzības iesniedzēja vadītās automašīnas

ātrums ir uzskatāms par pieļaujamu pierādījumu lietā, jo tas ir sertificēts normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un atbilst MK

noteikumu Nr.981 prasībām. Līdz ar to Sūdzības iesniedzēja vadītā transportlīdzekļa braukšanas ātruma mērījums ir konstatēts

atbilstoši LAPK 243.pantā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem un minētās mērierīces mērījums ar darbam derīgu mērierīci ir tiesiski

iegūts pierādījums lietā un nav pamata apšaubīt minētās mērierīces mērījumu precizitāti.

Valsts policijas 2010.gada 22.februāra noteikumu Nr.5 “Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole sabiedriskās

kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā” 102.punktā ir noteikts, ka norīkojumam ir pienākums uzrādīt radara mērījumu,

izņemot gadījumu, kad uzrādīt mērījumu objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams.

Pārvaldes amatpersona, pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, konstatē, ka protokola sadaļā “pārkāpuma būtība” ir

norādīts, ka vadītājs atteicās iepazīties ar radara mērījumu - “ātrumu atteicās apskatīt”. Kā izriet no lietas materiāliem, Sūdzības

iesniedzējam viņa pārkāpuma videoieraksts tika uzrādīts 2017.gada 8.martā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas un lēmuma

Nr.PC 260047 pieņemšanas laikā, ko pats Sūdzības iesniedzējs arī apstiprina, savā sūdzībā norādot, ka videoierakstā redzamais ātrums

nav saistāms ar viņa vadīto automašīnu.

Sūdzības iesniedzēja sūdzības izskatīšanas laikā tika izvērtēts lietas materiāliem pievienotais videoieraksts, kas veikts ar dienesta

automašīnā iebūvēto videoiekārtu 2017.gada 3.martā no plkst.20.57.20 līdz plkst.21.00.20. Minētajā videoierakstā, kas veikts ar

priekšas skata kameru, redzams, ka dienesta automašīna atrodas kustībā un brauc pa ceļu A7, Rīga - Bauska - Lietuvas robeža, virzienā

uz Bausku. Plkst.20.57.37 dienesta automašīna izbrauc no Iecavas, pabrauc garām ceļa zīmei “Apdzīvotas vietas beigas” un

plkst.20.57.55 apstājas uz ceļa nomales. Redzams, ka pretī virzienā uz Iecavu, brauc vairāki transportlīdzekļi un viens no

transportlīdzekļiem apdzen vairākus citus transportlīdzekļus un plkst.20.58.19 šim transportlīdzeklim tiek fiksēts braukšanas ātrums

159 km/h un vēlreiz 156 km/h. Plkst.20.58.23 šis transportlīdzeklis ir pietuvojies dienesta automašīnai, un tam tiek fiksēts braukšanas

ātrums 150 km/h, transportlīdzeklis pabrauc garām dienesta automašīnai un šajā brīdī ir vizuāli nosakāms, ka tā braukšanas ātrums ir

ievērojami lielāks par pārējo pa šo ceļu braucošo transportlīdzekļu ātrumu. Plkst.20.58.43 dienesta automašīna apgriežas braukšanai

pretējā virzienā un, ieslēdzot bākugunis, uzsāk braukt Iecavas virzienā. Plkst.20.59.33 dienesta automašīna piebrauc pie luksofora, pie

kura ir apstājusies arī /LT marka/ markas automašīna, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, un plkst.21.00.02 minētā

automašīna tiek apturēta. Ir diennakts tumšais laiks, tāpēc mērījumu veikšanas brīdī transportlīdzekļa numurzīme nav saskatāma, bet

sasaiste ar veikto mērījumu, transportlīdzekli un Sūdzības iesniedzēju kā šī transportlīdzekļa vadītāju norādīta policijas darbinieku

dienesta ziņojumos.

Pārvaldes amatpersona no videoieraksta konstatē, ka videoierakstā fiksētā pārkāpuma laiks sakrīt ar administratīvā pārkāpuma

protokolā un lēmumā norādīto pārkāpuma izdarīšanas laiku. No videoieraksta redzams, ka konkrētajā gadījumā transportlīdzeklim, kas

pārvietojās pa ceļu, tika fiksēts ātrums 159 km/h. Pārvaldes amatpersonas ieskatā, policijas darbinieki, ņemot vēra, ka ātrums tika

fiksēts transportlīdzeklim, kurš izdarīja vairāku transportlīdzekļu apdzīšanas manevru, viennozīmīgi precīzi identificēja

transportlīdzekli, kas pārkāpa atļauto braukšanas ātrumu.

Pārvaldes amatpersonai nerodas nekādas pamatotas šaubas, ka policijas darbinieks /valsts amatpersona/, sastādot administratīvā

pārkāpuma protokolu, pamatoti un atbilstoši lietas faktiskajiem apstākļiem ir attiecinājis ar mērierīci veikto mērījumu uz Sūdzības

iesniedzēja vadīto transportlīdzekli un uzskata, ka policijas darbinieks nav pārkāpis normatīvo aktu prasības un likumā noteiktās

kompetences robežas.

Lai gan policijas darbinieku liecības (arī paskaidrojumi un dienesta ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām

un neapstrīdamām, Pārvaldes amatpersonas ieskatā, policijas darbinieku paskaidrotajam par notikumiem, kas risinājušies tiem, pildot

savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecības,

ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra sprieduma lietā AA 13-05/5

17.1.punktu, 2005.gada 9.decembra sprieduma lietā 666-05/5 15.1.punktu, 2008.gada 18.februāra sprieduma lietā 143/AA43-0201-

08/10 5.3.punktu).

Konkrētajā lietā nav konstatēti apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti. Lietā nav saskatāms neviens

apstāklis vai iemesls, kas norādītu uz to, ka policijas darbinieki, sniedzot ziņas dienesta ziņojumos, būtu kļūdījušies vai apzināti snieguši

nepatiesas ziņas. Sniegtās ziņas ir konsekventas un loģiskas un apstiprinātas arī ar administratīvā pārkāpuma protokolu. Līdz ar to,

Pārvaldes amatpersona uzskata, ka nav nekāda pamata apšaubīt jaunākā inspektora Valsts amatpersona un jaunākā inspektora Valsts

amatpersona sniegto ziņu patiesumu par lietas faktiskiem apstākļiem.

Pārvaldes amatpersona nekonstatē arī policijas darbinieku iepriekšēju saistību ar Sūdzības iesniedzēju un līdz ar to vēlmi pieņemt

Sūdzības iesniedzējam nelabvēlīgu lēmumu. Pārvaldes amatpersona arī nerod skaidrojumu tam, kāpēc policijas darbinieki būtu

ieinteresēti apturēt tieši Sūdzības iesniedzēja vadīto automašīnu, ja tā brauca ar atļauto braukšanas ātrumu, sastādīt administratīvā

pārkāpuma protokolu un sniegt apzināti nepatiesus ziņojumus par Sūdzības iesniedzēja automašīnas braukšanas ātrumu. Uz šādiem

apstākļiem nenorāda arī Sūdzības iesniedzējs. Līdz ar to lietā nav konstatējami fakti, kas liktu apšaubīt veiktā ātruma mērījuma

precizitāti. Pārvaldes amatpersona arī nesaskata pamatu apšaubīt to, ka konkrētajā gadījumā policijas darbinieks godprātīgi ir veicis

radara mērījuma fiksēšanu administratīvā pārkāpuma protokolā.

Atbilstoši LAPK 243.pantam, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir

nozīme lietas pareizā izlemšanā.

LAPK 243.1pantā ir uzskaitīti pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā, t.sk., par pierādīšanas līdzekli ir atzītas personu

liecības un citi dokumenti, kas satur ziņas par faktiem. Pārvaldes amatpersonas ieskatā, policijas darbinieku dienesta ziņojumi ir

vērtējami kā pierādījumi lietā, kas, kā jebkuri citi pierādījumi lietā, vērtējami to kopsakarā. Policijas darbinieku /valsts amatpersona/ un

/valsts amatpersona/ dienesta ziņojumi tiek vērtēti kā pierādījumi, jo tie satur ziņas par administratīvā pārkāpuma konstatēšanas

apstākļiem. Policijas darbinieka konstatētā informācija ar mērierīci STALKER DUAL DSR Nr.DE006364 tika nostiprināta

administratīvā pārkāpuma protokolā, kas uzskatāms par būtisku pierādījumu šajā lietā, jo šis pierādījums ir dokumentēts uzreiz pēc

notikuma.

Saskaņā ar LAPK 243.panta otro daļu, iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai

(amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesa - iestādei.

Pārvaldes amatpersona norāda, ka atbilstoši LAPK 243.pantam, vērtē visus lietā esošos pierādījumus kopumā, proti, administratīvā

pārkāpuma protokolu un lēmumu, Sūdzības iesniedzēja paskaidrojumus, policijas inspektoru dienesta ziņojumus, mērierīces rādījumu,

verificēšanas sertifikātu u.c.

Izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, Pārvaldes amatpersona konstatē, ka: administratīvā pārkāpuma protokolā un

lēmumā Nr.PC 260047 ir norādīts, ka transportlīdzeklim /LT marka/ valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tika fiksēts

braukšanas ātrums 159 km/h. Jaunākais inspektors Valsts amatpersona no fiksētā braukšanas ātruma ir atrēķinājis pieļaujamo radara

kļūdu (radara pieļaujamā kļūda ± 3 % un konstatējis, ka Sūdzības iesniedzējs pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu 90 km/h par 64

km/h.

Administratīvā pārkāpuma protokolā un lēmumā Nr.PC 260047 norādīto apliecina jaunākā inspektora Valsts amatpersona un

jaunākā inspektora Valsts amatpersona dienesta ziņojumi.

Ātrums tika fiksēts ar šim nolūkam paredzēto braukšanas ātruma kontroles mērierīci STALKER DUAL DSR Nr.DE006364, kas

arī fiksēts administratīvā pārkāpuma protokolā un lēmumā Nr.PC 260047.