Legislator Case Law & Legislation
C29521416 / C-0777-17 AI generated

Court dismisses claim for damages against architect as plaintiff failed to prove breach of contract or negligence.

Case Number C29521416 / C-0777-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the plaintiff's small claims action for monetary damages against the architect, finding no evidence of a valid contract or breach. The plaintiff failed to prove that the architect's work caused specific financial losses despite the building authority rejecting the project plans. Consequently, the court ruled that the burden of proof regarding damages and contractual existence was not met.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law 1779; Civil Law 2217; Civil Procedure Law 93: A claim for damages is dismissed when the plaintiff fails to prove the existence of a contract or that the defendant's actions directly caused the alleged financial loss.

Keywords

AI generated
small claims procedure burden of proof contractual liability negligence damages architectural services building authority rejection financial loss causation

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 1779
Civil Law 2217
Civil Procedure Law 93
Civil Procedure Law 41
Civil Procedure Law 12
Civil Procedure Law 42
Civil Procedure Law 189
Civil Procedure Law 191
Civil Procedure Law 192
Civil Procedure Law 193
Civil Procedure Law 195
Civil Procedure Law 204.1
Civil Procedure Law 250.25
Civil Procedure Law 250.27
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C29521416

Lietas arhīva Nr. C-0777-17/19

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Preiļos 2017.gada 17.janvārī

Daugavpils tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Stikāne

izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 15.jūnijā prasītājs /pers. A/ iesniedza Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ par naudas

piedziņu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 panta ceturto daļu ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas 2016.gada 27.septembra lēmumu lieta nodota

izskatīšanai Daugavpils tiesai.

Daugavpils tiesā lieta ir saņemta 2016.gada 17.oktobrī.

Prasības pieteikumā norādīts, ka /datums/ prasītājs pasūtīja sertificētam arhitektam /pers. B/ izstrādāt telpu vienkāršotas pārplānošanas arhitektūras

rasējumu uz tehniskās inventarizācijas pamatnes telpu grupas lietošanas veida maiņai bez pārbūves /adrese/ (turpmāk tekstā- projekts), kuru bija jāietver

Rīgas pilsētas būvvaldei adresētajā paskaidrojuma rakstā. Ar /pers. B/ bija panākta vienošanās par to, ka par izpildītu ir uzskatāms vienīgi kvalitatīvi

sagatavots projekts, kuru akceptēs Rīgas pilsētas būvvalde.

1. gada 28.decembrī prasītājs iesniedza Rīgas pilsētas būvvaldē paskaidrojuma rakstu telpu grupas lietošanas veida maiņai bez pārbūves /adrese/,

kuru bija izstrādājis/pers.B/. Par minētā projekta sagatavošanu prasītājs samaksāja /pers. B/ 85,00 euro.

2016.gada 27.janvārī Rīgas pilsētas būvvalde pieņēma lēmumu Nr. BV-16-877-AP par atteikumu akceptēt būvniecības ieceri, izdarot atzīmi

paskaidrojuma rakstā. Rīgas pilsētas būvvalde secināja, ka tai nav tiesiska pamata veikt atzīmi paskaidrojuma rakstā par būvniecības ieceres akceptu, jo

/pers. B/ ir izstrādājis projektu, kas neatbilst būvniecības procesu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Rīgas pilsētas būvvalde savā lēmumā

norādīja: ka iesniedzot Būvvaldē akceptēšanai Paskaidrojuma rakstu, bija jāapzinās, ka Paskaidrojuma raksta realizācijas risinājumiem ir jābūt

izstrādātiem atbilstoši būvniecības procesu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī bija jāapzinās, ka gadījumā, ja Paskaidrojuma raksta

realizācijas risinājumi ir izstrādāti, neievērojot būvniecības procesu reglamentējošo normatīvo aktu prasības, Būvvalde atbilstoši Būvniecības likuma 14.

panta trešās daļas 3. punktā noteiktajam pieņems nelabvēlīgu lēmumu konkrētajā lietā, proti, atteiks akceptēt būvniecības ieceri, izdarot atzīmi

Paskaidrojumu rakstā.

/pers. B/, uzzinot par nelabvēlīgu Rīgas pilsētas būvvaldes lēmumu, norādīja, ka pārstrādās projektu, vienlaikus pieprasot papildu samaksu 30,00

euro.

2016.gada 18.martā prasītājs iesniedza Rīgas pilsētas būvvaldē pārstrādāto paskaidrojuma rakstu telpu grupas lietošanas veida maiņai bez

pārbūves /adrese/, kuru bija izstrādājis /pers. B/. Par projekta pārstrādāšanu prasītājs samaksāja /pers. B/ papildus 30,00 euro.

2016.gada 24.martā Rīgas pilsētas būvvalde pieņēma lēmumu Nr. BV-16-2089-AP, par atteikumu akceptēt būvniecības ieceri, izdarot atzīmi

paskaidrojuma rakstā. Rīgas pilsētas būvvalde secināja, ka tai nav tiesiska pamata veikt atzīmi paskaidrojuma rakstā par būvniecības ieceres akceptu, jo

/pers. B/ ir atkārtoti izstrādājis projektu, kas neatbilst būvniecības procesu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Rīgas pilsētas būvvalde savā

lēmumā norādīja, ka paskaidrojuma raksta noformējums un risinājums neatbilst normatīvo aktu prasībām”.

Pēc atkārtotā atteikuma saņemšanas, /pers. B/ paziņoja, ka vairāk nenodarbosies ar projekta izstrādāšanu, kā arī atteicās atgriezt par nekvalitatīvi

izstrādāto projektu samaksāto naudu, kopā- 115,00 euro. Pēc tam, kad /pers. B/ atkārtoti izstrādāja nekvalitatīvu un būvniecības procesu

reglamentējošo normatīvo aktu prasībām neatbilstošu projektu, arī prasītājs vairs nebija ieinteresēts viņa pakalpojumos, jo sāka šaubīties par atbildētāja

profesionalitāti.

Prasītājs norāda, ka saskaņā ar /pers. B/ doto darba uzdevumu, projekts ir uzskatāms par izpildītu un pabeigtu, kad tas tiek nodots pasūtītājam, vai

viņa pilnvarotai personai pret parakstu darba izpildes nodošanas- pieņemšanas aktā. Turklāt, kā jau norādīts iepriekš, ar /pers. B/ bija panākta

vienošanās par to, ka par izpildītu ir uzskatāms vienīgi kvalitatīvi sagatavots projekts, kuru akceptēs Rīgas pilsētas būvvalde. /pers. B/ nav izpildījis

minētos pienākumus.

/pers. A/ uzskata, ka starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ tika noslēgts uzņēmuma līgums, saskaņā ar kuru, viņš ir apņēmies izstrādāt projektu,

savukārt prasītājs- samaksāt viņam nolīgto atlīdzību 115,00 euro apmērā.

Prasītājs norāda, ka uzņēmuma līguma būtiskās sastāvdaļas ir līguma priekšmets un cena (Torgāns K. Saistību tiesības. Mācību grāmata. Rīga:

Tiesu namu aģentūra, 2014, 364. lpp.), līdz ar to secināms, ka līdz ar prasītāja un atbildētāja starpā panākto vienošanos par līguma priekšmetu un cenu,

prasītāja un atbildētāja starpā tika noslēgts un ir stājies spēkā uzņēmuma līgums, kuru regulē Civillikuma Saistību tiesību daļas trešā apakšnodaļa. Kā

norādīts juridiskajā literatūrā, līgums par projektēšanu pēc satura atbilst uzņēmuma līgumam. Lai būvētu, ir vajadzīgs būvprojekts. To pēc līguma parasti

izstrādā sertificēts arhitekts, projektētājs vai licencēta juridiska persona (Torgāns K. Saistību tiesības. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014,

363. lpp).

Prasītājs atzīst, ka no savas puses līgumu ir izpildījis un samaksāja /pers. B/ 115,00 euro, kvīti par to /pers. B/ nav iedevis, savukārt /pers. B/ nav

pienācīgi izpildījis uzņemtās saistības- nav izstrādājis kvalitatīvu projektu, kuru akceptēs Rīgas pilsētas būvvalde, kā arī nav nodevis kvalitatīvu un līguma

prasībām atbilstošu darbu.

Prasītājs uzskata, ka /pers. B/, izstrādājot nekvalitatīvu un būvniecības procesu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām neatbilstošu projektu, nav

pabeidzis darbu, kā arī paveikto darbu ir izpildījis slikti un citādi, nekā prasītājs norādījis. /pers. B/ nav sasniedzis gala rezultātu, līdz ar to iestājas

Civillikuma 2217.panta otrajā daļā minētais zaudējumu atlīdzināšanas pamats.

Prasītājs uzskata, ka samaksa 115,00 euro par nekvalitatīvu projektu ir atzīstama par viņa zaudējumu /pers. B/ neprofesionālās rīcības dēļ,

nepienācīgi pildot prasītāja un atbildētāja starpā noslēgto līgumu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1779., 2217.pantu prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja pamatparādu 115,00 euro apmērā, piedzīt tiesāšanās

izdevumus. Norādīja, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

2017.gada 6.janvārī ir saņemts atbildētāja /pers. B/ paskaidrojums, kurā viņš norāda, ka prasību neatzīst, jo viņš no prasītāja /pers. A/ nav saņēmis

nekādu naudu. /pers. A/ naudu ir samaksājis /pers. F/ 85,00 euro, ko apliecina kvīts sērija OL Nr.42930 un /pers. F/ paskaidrojums. Norādīja, ka

nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

2017.gada 12.janvārī tiesā saņemti prasītāja /pers. A/ iebildumi, ka Būvvalde viņam ir atteikusi projektu divas reizes, par projektu viņš ir

samaksājis 115 euro, pirmo reizi viņš tik tiešām ir samaksājis grāmatvedei, bet otro reizi personīgi /pers. B/.

Atbildētājs ir atsūtījis tiesai rakstveida paskaidrojumus Nr.2 no 2017.gada 11.janvāra, kur arī prasību neatzīst un norāda, ka naudu no /pers. A/

viņš nav saņēmis un uzņēmuma līgums starp viņiem nebija noslēgts.

Atbildētājs tiesai ir atsūtījis vēl arī paskaidrojumus Nr.3 no 2017.gada 13.janvāra, kuros prasību neatzīst, norādot, ka nav pierādījumu par to, ka

viņš būtu saņēmis no prasītāja 115 euro un arī nav nekādu pierādījumu par kādu līgumu esamību starp viņu un prasītāju, un ka projektus izstrādāja /pers.

F/.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm (148.pants), pusēm ir izskaidrotas pušu

procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, 2016.gada 31.oktobrī pusēm ir paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas

kancelejā, tas ir- 2017.gada 17.janvārī.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, pušu sniegtos rakstveida paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka prasība nav pamatota un

ir pilnīgi noraidāma.

Saskaņā ar lietas materiāliem, starp pusēm nav bijis noslēgts rakstveida līgums par darbu izpildi un apmaksu.

Kā redzams no lietas materiālos esošajiem prasītāja /pers. A/ darba uzdevumiem no 2016.gada 5.janvāra un 2016.gada 15.janvāra, viņš ir uzdevis

atbildētājam /pers. B/ darbu veikšanu.

Šādi darba uzdevumi saskaņā ar Civillikuma 2212.pantu nav atzīstami par uzņēmuma līgumiem, jo tajos nav būtiskas līguma sastāvdaļas- nav

norādīta atlīdzība par darbu veikšanu.

Saskaņā ar prasītāja /pers. A/ parakstīto darba uzdevumu /pers. B/ no /datums/, redzams, ka viņš vēlas veikt piederošo telpu pārplānošanu un

lietošanas veida maiņu pēc adreses /adrese /.Lūdz izstrādāt piederošo telpu vienkāršotas pārplānošanas arhitektūras rasējumu uz tehniskās

inventarizācijas pamatnes. Arhitektūras rasējums jāizstrādā saskaņā ar viņa pašrocīgi doto mutisko un grafisko informāciju, atkāpes no tā nav

pieļaujamas. Viņš garantē, ka izlietnes un elektriskās plīts uzstādīšana nekādā mērā neietekmēs dzīvojamās mājas kopējo izturību un noturību. Darbs tiek

uzskatīts par izpildītu un pabeigtu, kad tas tiek nodots pasūtītājam, vai viņa pilnvarotai personai pret parakstu darba izpildes nodošanas- pieņemšanas

aktā. Izpildītāja darba pienākumos neietilpst augstāk minētajā dzīvoklī esošo un patvarīgi izbūvēto nesošo un nenesošo būvkonstrukciju: sienu, durvju aiļu

un citu būvelementu projektēšana un saskaņošana, kā arī dzīvoklī plānoto- projektējamo virtuves un santehnisko iekārtu pieslēgumu projektēšanas darbi.

Pēc Nodošanas- pieņemšanas akta Nr.01-14 no 2016.gada 14.janvāra, redzams, ka /pers. A/ parakstīja šo aktu par to, ka izpildītāja /pers. F/ ir

veikusi neapdzīvojamās telpas Nr./numurs/ rasējuma un dokumentācijas komplektāciju telpu grupas vienkāršotai atjaunošanai ar lietošanas veida maiņu-

minēto telpu pārplānošana aprīkojot ar izlietni un elektrisko plīti. /pers. A/ apliecina, ka darbs izpildīts atbilstoši viņa darba uzdevumam un viņa pašrocīgi

izstrādātai un parakstītai telpu pārplānošanas skicei un citiem norādījumiem. Prasītājam nav pretenziju par norādīto rasējumu un dokumentācijas

komplektu. Uzdotais darbs ir izpildīts pilnā apjomā un labā kvalitātē, un viņš pieņem paveikto darbu. Šo aktu ir parakstījis prasītājs /pers. A/ un /pers. F/.

Kā redzams, tad šo aktu nav parakstījis atbildētājs.

Jāņem vērā, ka /datums/ atbildētājs prasītājam ir izsniedzis iesniegumu, kur norāda, ka saskaņā ar viņa iesniegto projektēšanas uzdevumu veikt

piederošo neapdzīvojamo telpu Nr. /numurs/ pārplānošanu un lietošanas veida maiņas arhitektūras sadaļu pēc adreses /adrese /, ir izpildīts uzdotais un

nodots padarītais darbs pret parakstu darbu nodošanas- pieņemšanas aktā, kur /pers. A/ ar savu parakstu apstiprina, ka darbs izpildīts atbilstoši darba

uzdevumam un parakstītai telpu pārplānošanas skicei un citiem norādījumiem. Tajā skaitā viņš apstiprina, ka viņam, kā pasūtītājam, nav pretenziju par

izstrādāto rasējumu un dokumentācijas komplektu, pasūtītāja uzdotais darbs izpildīts pilnā apjomā un labā kvalitātē. Bet /pers. B/ rakstiski informē, ka

minētās dokumentācijas izstrādes gaitā vairākkārt /pers. A/ informējuši par pastāvošiem būvnormatīviem, Būvlikumu un to, ka izstrādājot projekta

dokumentāciju un veicot tās komplektāciju atbilstoši darba uzdevuma prasībām, dokumentu komplekts neatbildīs virknei būvnormatīvu prasību, kā

rezultātā visticamāk Rīgas pilsētas Būvvalde noraidīs augstāk minētās dokumentācijas komplektu. /pers. A/ vairākkārt brīdinājuši arī par nepieciešamību

izstrādāt ūdensapgādes un kanalizācijas sadaļu. Tāpēc projektētāji lūdz /pers. A/ ņemt vērā un izpildīt visus norādījumus un rekomendācijas, kuru izpildi

pieprasa spēkā esošie Būvlikumi un cita normatīvā likumdošana, pretējā gadījumā pašam /pers. A/ jānes visa atbildība par minētās dokumentācijas

nepilnīgu komplektāciju un iespējamo Būvvaldes at​teikumu saskaņot projekta dokumentāciju. Šo iesniegumu prasītājs /pers. A/ ir parakstījis, norādot, ka

ir izlasījis, piekrīt visam teiktajam, ka viņam kā pasūtītājam ir tiesības prasīt darba izpildi atbilstoši viņa paša sastādītajam darba uzdevumam un izpratnei

par to, un /pers. A/ apstiprina, ka norādītās nepilnības vēlas risināt paša spēkiem un visu atbildību par šiem jautājumiem un iespējamo Rīgas pilsētas

būvvaldes atteikumu viņš uzņemas pilnībā.

Saskaņā ar prasītāja /pers. A/ parakstīto darba uzdevumu /pers. B/ no /datums/, redzams, ka viņš vēlas veikt piederošās neapdzīvojamās telpas

Nr.606 pārplānošanu pēc adreses /adrese /, un lūdz izstrādāt šo telpu vienkāršotas pārplānošanas arhitektūras rasējumu uz tehniskās inventarizācijas

pamatnes. Arhitektūras rasējums jāizstrādā saskaņā ar viņa pašrocīgi doto grafisko un mutisko informāciju, atkāpes no tā nav pieļaujamas. Viņš ir

informēts par Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr.162 redakciju, saskaņā ar kuru, projekta dokumentāciju saskaņo pasūtītājs. Visus

saskaņojumus ar zemesgabala un ēku īpašniekiem vai trešajām personām, kuru intereses tā vai citādi skar izstrādājamā dokumentācija, pilnībā nodrošina

pasūtītājs. Darbs tiek uzskatīts par izpildītu un pabeigtu, kad tas ir nokomplektēts atbilstoši pasūtītāja darba uzdevuma saturam, nokomplektētā

dokumentācija tiek nodota pasūtītājam, vai viņa pilnvarotajai personai uz izskatīšanu, tā tiek izskatīta un pārbaudīta no pasūtītāja puses, un, ja pretenziju

nav, pasūtītājs vai viņa pilnvarotā persona paraksta darba izpildes nodošanas- pieņemšanas aktu, tādējādi apliecinot, ka saņemtā un izskatītā

dokumentācija izpildīta un nokomplektēta atbilstoši pasūtītāja prasībām. Līdz ar nodošanas- pieņemšanas akta parakstīšanu pilnībā un neatgriezeniski tiek

izbeigtas pasūtītāja un izpildītāja attiecības, izpildītājs savu darbu pabeidzis pilnībā un labā kvalitātē. Izpildītāja darba pienākumos neietilpst, augstāk

minētajās telpās esošo un patvaļīgi izbūvēto nesošo un nenesošo būvkonstrukciju: sienu, durvju aiļu un citu būvelementu projektēšana un saskaņošana, kā

arī telpās plānoto- pro​jektējamo virtuves un santehnisko iekārtu pieslēgumu projektēšanas darbi.

Saskaņā ar Gabaldarba nodošanas- pieņemšanas aktu Nr.03- 17.03 no 2016.gada 17.marta, /pers. B/ kā izpildītājs, ir prasītāja, kā pasūtītāja,

uzdevumā veicis neapdzīvojamās telpas Nr./numurs/ pārplānošanu un ar to saistītās informatīvās dokumentācijas komplektāciju telpu grupas vienkāršotai

atjaunošanai ar lietošanas veida maiņu. Pasūtītājs /pers. A/ apliecina, ka pilnībā ir iepazinies ar saņemto dokumentāciju, darbs ir pilnībā izpildīts atbilstoši

viņa darba uzdevumam, atbilstoši viņa izstrādātajai telpu pārplānošanas skicei un mutiski sniegtajam pārplānošanas aprakstam. Izpildītājs /pers. B/ savu

darbu ir pabeidzis pilnībā un labā kvalitātē, un viņš pieņem izpildīto darbu pilnībā. Šo aktu ir parakstījis prasītājs un atbildētājs.

Kā redzams, tad abos gadījumos par veiktajiem neapdzīvojamās telpas Nr./numurs/ pārplānošanas rasējumu un dokumentācijas sagatavošanas

darbiem prasītājam pretenziju nebija, ko viņš arī apliecināja ar savu parakstu, un parakstīja aktus par veiktajiem darbiem, ka tie veikti kvalitatīvi un viņš

pieņem paveiktos darbus.

Par veikto darbu samaksas apmēru lietas materiālos pierādījumu nav. Arī norādītajos darba uzdevumos samaksas lielums nav norādīts.

Lietas materiālos arī nav pierādījumu, ka prasītājs būtu veicis samaksu par veiktajiem darbiem atbildētājam /pers. B/, kurš paskaidrojumos arī

norādīja, ka nekādu samaksu no prasītāja nav saņēmis. Tātad, nav pierādījumu, ka atbildētājs būtu saņēmis samaksu no prasītāja un tieši kādas summas.

Tiesa ņem vērā, ka /pers. F/, kura nav lietas dalībniece, /datums/ir saņēmusi no /pers. A/ 85,00 euro par dokumentu komplekta noformēšanu

vienkāršai atjaunošanai /adrese/, ko pierāda kvīts OL Nr.42930.

Kā arī, /pers. F/ rakstveida iesniegumā tiesai norāda, ka tieši viņu /pers. A/ noalgoja konkrēta darba izpildei- telpu /adrese/ vienkāršotas

pārplānošanas arhitektūras sadaļas rasējumu un tam atbilstošu īpašuma dokumentu komplekta sagatavošanai. Šos darbus viņa veica 2 reizes un pēc tam

griezās pie arhitekta /pers. B/, lai viņš palīdz ar savu sertifikātu šajos projektos, bet abus projektus izstrādāja viņa, bet /pers. B/ tikai iesniedza savu

sertifikātu. Kā redzams, tad to savos paskaidrojumos arī apstiprina atbildētājs.

Saskaņā ar lietas materiālos esošajiem dokumentiem, tad 2016.gada 27. janvārī Rīgas pilsētas būvvalde pieņēma lēmumu Nr. BV-16-877-AP par

atteikumu akceptēt būvniecības ieceri, izdarot atzīmi paskaidrojuma rakstā un 2016. gada 24.martā Rīgas pilsētas būvvalde pieņēma lēmumu Nr. BV-

16-2089-AP, par atteikumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu lietā par telpu grupas lietošanas veida maiņu /adrese/.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka nav gūti pierādījumi, ka atbildētāja vainas dēļ Rīgas pilsētas būvvalde neapstiprināja izstrādātos

projektus. Jāņem arī vērā, ka prasītāju atbildētājs norādītajā rakstveida iesniegumā brīdināja par pastāvošiem būvnormatīviem, Būvlikumu un to, ka

izstrādājot projekta dokumentāciju un veicot tās komplektāciju atbilstoši darba uzdevuma prasībām, dokumentu komplekts neatbildīs virknei

būvnormatīvu prasību, kā rezultātā visticamāk Rīgas pilsētas Būvvalde noraidīs augstāk minētās dokumentācijas komplektu. /pers. A/ vairākkārt

brīdinājuši arī par nepieciešamību izstrādāt ūdensapgādes un kanalizācijas sadaļu.

Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Pie norādītajiem apstākļiem atzīstams, ka nav pierādīts, ka atbildētājs būtu nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību zaudējumus prasītājam.

Ņemot vērā teikto, tad šajā gadījumā nav piemērojams arī Civillikuma 2217. pants, kas regulē uzņēmuma līguma neizpildīšanas gadījumus par

zaudējumu atlīdzību, jo lietā nav pierādījumu, ka šāds uzņēmuma līgums starp pusēm tika noslēgts.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu „katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība”.

Tiesa atzīst, ka prasītājs savas prasības pamatotību nav pierādījis, tādēļ prasība ir noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no prasītāja par labu valstij ir jāpiedzen tiesāšanās izdevumi- ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 6,00 euro, kas pārsniedz viņa samaksātos 4,70 euro, iesniedzot prasību (kopējie izdevumi 10,70 euro), sakarā ar to, ka prasība ir noraidīta.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, kas nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā

nosakāms prasītājam 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 12.,41., 42., 189., 191., 192., 193., 195., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību pilnīgi noraidīt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,00 euro (seši euro 00 centi), kas

jāieskaita Tiesu administrācijai, NMR 90001672316, reģistrācijas Nr.LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, konta

Nr.LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: kods 21499.

Noteikt prasītājam termiņu 10 dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās sprieduma labprātīgai izpildei par tiesas izdevumu piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas- 2017.gada 17.janvāra Latgales apgabaltiesai,

apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese (paraksts) A.Stikāne