Court orders management company to collect unpaid maintenance fees and court costs from resident.

Lietas Nr. C28479712

Lietas arhīva Nr. C-2519-13/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2013.gada 11.novembrī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese B.Ābele

ar sekretāri E.Knospiņu

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par

dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2012.gada 30.novembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „Rīgas namu pārvaldnieks” cēla tiesā prasību pret /pers.

B/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” ar 2010.gada 29.decembri ir reorganizēta un pievienota

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”.

Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses lēmumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr./nod.

numurs/ atbildētājai /pers. B/ no 2006.gada 4.jūlija līdz 2012.gada 12.augustam bija reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo

īpašumu, kas atrodas /adrese/.

2006.gada 24.jūlijā prasītāja ar atbildētāju noslēdza dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.0008792. Ar

līgumu prasītāja apņēmās sniegt atbildētājai dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, taču atbildētāja

savus pienākumus saskaņā ar noslēgto līgumu nav izpildījusi. Atbildētāja nav sniegusi nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida

iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.

Tā kā prasītājs nav saņēmis savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, tad atbildētājam ir izveidojies parāds par

periodu no 2007.gada 1.februāra līdz 2012.gada 21.jūlijam par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem Ls 3626,50 apmērā. Atbildētāja 2012.gada 29.augustā ir brīdināta par parāda esamību, taču līdz pat

šim brīdim parādu nav samaksājusi.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 10.pantu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo

māju privatizāciju” 50.pantu, Civillikuma 1587., 1720.pantu, lūdz tiesu piedzīt no /pers. B/ parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un

apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem par periodu no 2007.gada 1.februāra līdz 2012.gada 21.jūlijam Ls

3626,50 apmērā; atzīt tiesības prasītājam saņemt likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei; piedzīt visus tiesāšanas

izdevumus.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesā nav sniegusi.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja pamatojoties uz tajā norādītajiem apstākļiem un pamatojumu, kā arī iesniegto parāda

aprēķinu. Paskaidroja, ka atbildētāja kopš prasības celšanas parādu nav atmaksājusi.

/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradusies. Par tiesas sēdi Atbildētājai paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta pirmās un

piektās daļas noteikumiem, 2013.gada 23.septembrī nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā uz prasības pieteikumā norādīto

Atbildētājas dzīvesvietas adresi /adrese/. Sūtījums atgriezts atpakaļ tiesā ar norādi, ka beidzies tā glabāšanas laiks.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.panta pirmo daļu, prasītājs ir publicējis sludinājumu oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, kas

publicēts 2013.gada 11.oktobrī, laikraksta laidienā Nr.199. Par neierašanās iemesliem atbildētāja tiesai nav ziņojusi.

Tiesa atzīst, ka atbildētājai par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktā kārtībā un saskaņā ar 156.panta pirmo daļu lietas izskatīšana

iespējama bez Atbildētājas klātbūtnes.

Motīvu daļa

Noklausoties prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa

atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradusies uz tiesas sēdi, nav sniegusi

paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka

viņai nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Tiesa konstatē, ka Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.23881 2 dzīvokļa īpašumam

/adrese/ (kadastra numurs /numurs A/) kā īpašnieks kopš 2006.gada 4.jūlija līdz 2012.gada 16.augustam bija reģistrēta /pers. B/.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (redakcijā līdz 2011.gada 01.janvārim, kad tas zaudējis spēku) 8.pants nosaka, ka visu dzīvokļu

īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Savukārt,

saskaņā ar minētā likuma 12.pantu dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās

komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas apsaimniekošanai izveidotās sabiedrības

dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Savukārt

13.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda

paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā (likums stājies spēkā 2011.gada 1.janvārī).

2006.gada 24.jūlijā puses noslēgušas Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.0008792, kura 1.punktā

noteikts, ka klients /pers. B/ apņemas apmaksāt apsaimniekotājam SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” visus faktiski saņemto

pakalpojumu izdevumus, kas saistīti ar mājas, kā arī funkcionāli ar māju saistīto ēku un būvju un piesaistītās zemes gabala uzturēšanu

un apsaimniekošanu, proporcionāli klienta īpašumā esošā dzīvokļa kopējai platībai, kā arī maksu par pakalpojumiem, ko klients

saņem saskaņā ar šo līgumu.

Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un saskaņā ar Civillikuma

1533.pantu šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts

līgums uzliek par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod

vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No piedzenamās summas aprēķina redzams, ka Atbildētājas pamatparāds par laika posmu no 2007.gada februāra mēneša līdz

2012.gada 21.jūlijam, ņemot vērā Atbildētāja veiktās iemaksas, sastāda Ls 3626,50.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs 2012.gada 29.augustā brīdināja atbildētāju par nodomu vērsties tiesā ar prasību par

dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāda piedziņu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētāja nav iesniegusi tiesā pierādījumus par to, ka izpildījusi savas saistības pilnā apmērā, tāpēc tiesai nav pamata apšaubīt

Prasītāja pārstāves apgalvojumu, ka Atbildētāja nav apmaksājusi rēķinus tajā apmērā, par kādu tiek uzturēta prasība. Līdz ar to, no

Atbildētājas par labu Prasītājai ir piedzenams pamatparāds par sniegtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem Ls

3626,50 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt 6 % gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Prasītājs par iesniegto prasību ir samaksājis valsts nodevu Ls 215,66 apmērā, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus Ls 3,30 apmērā, kā arī ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” radušies izdevumi Ls 12,20

apmērā, kopā Ls 231,16.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu lietas izskatīšanas gaitā radušies izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas

pavēstu nosūtīšanu Ls 6,32 apmērā .Prasītājs pirms lietas izskatīšanas ir samaksājis par šiem izdevumiem Ls 3,30, tādēļ

nesamaksātā summa Ls 3,02 apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu piedzenama no Atbildētājas valsts labā.

Civilprocesa likuma 2041.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu,

tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 97., 189.-195., 204.1, pantu, tiesa,

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, vienotais

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, parādu Ls 3626,50 (trīs tūkstoši seši simti divdesmit seši lati, 50 santīmi), un tiesas

izdevumus Ls 231,16 (divi simti trīsdesmit viens lats, 16 santīmi), kopā Ls 3857,66 (trīs tūkstoši astoņi simti piecdesmit septiņi lati, 66

santīmi).

Samaksa veicama uz vienu no sekojošiem norēķinu kontiem:

LV98 HABA 0551 0307 3483 7 – AS „Swedbank”;

LV83 PARX 0013 0443 8001 9 – AS „Citadele banka”;

LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 – AS „SEB banka”;

LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 – AS „DnB Banka”;

LV93 BATR 0051 8028 6010 0 – AS „GE Money Bank”;

LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 – Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,02 (trīs lati, 02 santīmi).

Samaksa veicama: Saņēmējs: Tiesu administrācija; Konta Nr.LV51TREL2190458019000; NMR:90001672316; Saņēmēja banka:

Valsts kase; maksājumu mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr.C28479712. Pēc tiesas izdevumu samaksas valsts

labā, kvīts nekavējoties iesniedzama Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas kancelejā.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, vienotais reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesības

par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no

nesamaksātās parāda pamatsummas.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņu noteikt 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Kurzemes rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2013.gada 11.novembrī.

Tiesnese B.Ābele