Court finds defendant guilty of administrative offense for violating curfew and imposes maximum fine.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of the prosecution, finding the defendant guilty of an administrative offense for violating a curfew restriction. The defendant failed to appear at home during the prohibited night hours and did not submit any written explanations to the court. Consequently, the judge imposed the maximum statutory fine of 70 euros, citing the defendant's history of repeated violations as an aggravating factor.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177., 32., 33., 34., 289.6, 289.7, 289.16, 289.17, 289.18 panti: The court must determine guilt and applicable sanctions based on evidence; repeated violations constitute an aggravating circumstance warranting the maximum statutory fine.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1-0348-20/19
ECLI:LV:ZRT:2020:0609.173034820.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē 2020. gada 9. jūnijā
Zemgales rajona tiesas
tiesnese S. Daukšte
2020.gada 9. jūnijā izskatīja rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētās
dzīvesvietas adrese /nosaukums//adrese/, pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.
Aprakstošā daļa
2020. gada 17. aprīlī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors V. Rubiķis sastādīja
administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC429746 par to, ka 2020. gada 16. aprīlī plkst. 22.26 policija konstatēja, ka /pers. A/ neatrodas dzīvesvietā
(neatbild uz telefona zvaniem) /adrese/, mājās /nosaukums/tādējādi tīši pārkāpjot Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa 2019.
gada 4. novembra lēmuma par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu 1. punktu, kas nosaka, ka viņam aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.
22.00 līdz plkst. 06.00.
Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.
Saskaņā ar 2020. gada 11. maija lēmumu lietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā atbilstoši likuma “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās
situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” 5. panta otrajai daļai, kas noteic, ka tiesa administratīvo pārkāpumu lietas izskata rakstveida procesā
(lietas 14. lapa).
2020. gada 11. maijā personai, kas tiek saukta pie administratīvās atbildības, /pers. A/ un iestādei Valsts policijas Zemgales reģiona
pārvaldes Aizkraukles iecirknim nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2020. gada 9. jūnijā, nosakot termiņu līdz 2020. gada 5.
jūnijam tiesības iesniegt paskaidrojumus, lūgumus, pieteikt norādījumu tiesnesei (lietas 15.-17. lapa).
Lietas dalībnieki rakstveida paskaidrojumus, lūgumus nav iesnieguši, noraidījums tiesnesei arī nav pieteikts.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesnese atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpumā, kas paredzēts Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā, izdarīšanā ir pierādīta un administratīvais pārkāpums kvalificēts pareizi.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta devītā daļa noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj, vai ir
noticis administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas
mīkstina vai pastiprina atbildību, kāds sods piemērojams personai, vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, par rīcību ar lietiskajiem
pierādījumiem (..).
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9. panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama
(ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai
noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantu administratīvā atbildība iestājas par policijas kontroles noteikumu tīšu
pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole.
Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24. punkta 4. apakšpunkts noteic, ka policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru
kabineta 2008. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 479 “Papildsoda - policijas kontrole- īstenošanas kārtība” (turpmāk MK noteikumi Nr. 479).
MK noteikumu Nr. 479 25. punkts noteic, ka par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras
rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos,
kas reglamentē kriminālsodu izpildi, noteiktos pienākumus.
Lai personu sauktu pie administratīvā atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzēto pārkāpumu,
jākonstatē, ka personai ir noteikta policijas kontrole, kā arī tas, ka persona tīši ir pārkāpusi noteiktās policijas kontroles noteikumus.
Kā zināms no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izdrukas, tad ar Aizkraukles rajona tiesas 2016. gada 15. aprīļa spriedumu /pers. A/
atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma 125. panta otrās daļas 5. punkta, 153. panta pirmās daļas un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem 5
mēnešiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem. /pers. A/ atbrīvojies no ieslodzījuma vietas pēc pamatsoda izciešanas 2019. gada 30. oktobrī (lietas 6.-7.
lapa).
2019. gada 4. novembrī ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa lēmumu /pers. A/ piemēroti ar policijas
kontroli saistītie ierobežojumi, tostarp aizliegums atstāt dzīvesvietu/adrese/ Jaunjelgavas novadā, laikā no plkst. 22.00 līdz 06.00. Ar minēto lēmumu un tā
neievērošanas sekām viņš iepazinies 2019. gada 4. novembrī, ko apliecinājis ar savu parakstu, kā arī saņēmis lēmuma eksemplāru (lietas 8.-11. lapa).
Ņemot vērā minēto secināms, ka /pers. A/ ir noteikts papildsods policijas kontrole.
To, ka /pers. A/ 2020. gada 16. aprīlī plkst. 22.26 nav atradies /adrese/ Jaunjelgavas novadā, apliecina Valsts policijas Zemgales reģiona
pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora V.Rubiķa 2020. gada 16. aprīļa ziņojums, no kura zināms, ka minētajā laikā /pers.
A/ dzīvesvietā neatrodas, tur dzīvojošais /pers. C/ paskaidroja, ka /pers. A/ nav mājās, viņa atrašanās vietu nezina. Zvanot uz /pers. A/ telefonu
(/numurs/), neviens nav atbildējis (lietas 5. lapa).
/pers. A/ rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis.
2020. gada 17. aprīlī par /pers. A/ administratīvo pārkāpumu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC429746 (lietas 3. lapa) bez
viņa klātbūtnes saskaņā ar likuma “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” 5. panta pirmo daļu. 2020. gada
20. aprīlī administratīvā pārkāpuma protokola kopija nosūtīta /pers. A/ (lietas 13. lapa).
Tiesnese secina, ka /pers. A/ tīši pārkāpis policijas kontroles noteikumus, tas ir, būdams informēts par aizliegumu laikā no plkst. 22.00 līdz
06.00 atstāt dzīvesvietu /adrese/ Jaunjelgavas novadā, 2020. gada 16. aprīlī plkst. 22.26 nav atradies savā dzīvesvietā.
Tātad /pers.A/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.
Nosakot sodu, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantam, tiesnese ņem vērā pārkāpēja personību un pārkāpuma
raksturu, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus.
No izdrukas no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra par personas administratīvajiem pārkāpumiem, redzams, ka /pers. A/ agrāk ir
administratīvi sodīts trīs reizes (lietas 12. lapa).
Ieskatoties Tiesu informācijas sistēmā, redzams, ka /pers. A/ regulāri (2020. gada 5.martā, 10. martā, 29. aprīlī, 5. maijā, 7. maijā) tiek
saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzēto pārkāpumu izdarīšanu. Bez tam 2020. gada
9. aprīlī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļa vērsusies Zemgales rajona tiesā ar iesniegumu par
neizciestā soda aizstāšanu ar brīvības atņemšanu. Iesnieguma izskatīšana noteikta 2020. gada 13. jūnijā.
/pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus tiesnese nekonstatē, bet par atbildību pastiprinošu apstākli tiesnese atzīst to, ka /pers. A/ atkārtoti
izdarījis līdzīgu pārkāpumu, par kuru ticis administratīvi sodīts. Nav ziņu par /pers. A/ darba vietu, ienākumiem, apgādībā esošām personām.
Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22. pantā definēto soda mērķi, kas ir audzināt personu,
kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus
pārkāpumus. Tiesneses ieskatā, pārkāpējam par izdarīto administratīvo pārkāpumu piemērojams maksimālais sankcijā paredzētais naudas sods un tas
būs taisnīgs un samērīgs sods.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32., 33., 34., 177., 289.6, 289.7, 289.16, 289.17, 289.18 pantu, tiesnese
nosprieda
atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzētā pārkāpuma
izdarīšanā un piemērot viņam naudas sodu 70,00 EUR (septiņdesmit euro).
Spriedumu 10 (desmit) darbadienu laikā no sprieduma pieejamības tiesas kancelejā dienas - 2020. gada 9. jūnija var pārsūdzēt Zemgales
apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.
Tiesnese S. Daukšte