Court dismisses appeal against fine for entering restricted zone without permit, citing mandatory fixed penalty.

Lietas arhīva Nr. 1A-0139-19/17

ECLI:LV:RPPT:2019:0531.1A68013919.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 31.maijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese Dz.Zemitāne

Rīgā, Baldones ielā 1A, rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/, personas kods /kods/,

sūdzības par Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas 2019.gada 15.februāra lēmumu Nr.1-13.1/322.

Aprakstošā daļa

2019.gada 10.janvārī Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policija /pers. A/ sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu ZZ

Nr.738358 par to, ka iebraukts īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, tādejādi pārkāpjot Jūrmalas

pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā

teritorijā” (turpmāk – Noteikumi) 5.punkta prasības. Līdz ar to konstatēts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta Noteikumu

49.punktā. /pers. A/ uzlikts naudas sods 50,00 EUR apmērā.

Minēto administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu /pers. A/ (turpmāk- Sūdzības iesniedzējs) pārsūdzējis, bet ar Jūrmalas pilsētas

pašvaldības policijas (turpmāk - Iestāde) 2019.gada 15.februāra lēmumu Nr.1-13.1/322 (turpmāk- Iestādes lēmums) tas atstāts negrozīts.

Iestādes lēmumā norādīts turpmāk minētais.

Iestāde, pamatojoties uz 2018.gada 1.novembrī saņemto foto fiksācijas izdruku no Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas

kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas “Notikumu kontrole” (turpmāk - Sistēma) uzsākusi administratīvo lietvedību Nr.1-28.1/15522

attiecībā pret Sūdzības iesniedzēju par to, ka ar Sūdzības iesniedzēja īpašumā esošo transportlīdzekli OPEL, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs/ (turpmāk - Transportlīdzeklis) 2018.gada 17.maijā iebraukts īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā (turpmāk - Jūrmala),

neiegādājoties caurlaidi.

2018.gada 19.decembrī Iestāde ierakstītā pasta sūtījumā nosūtījusi Sūdzības iesniedzējam izsaukumu ierasties Pašvaldības policijā

2019.gada 10.janvārī pīkst.09.00. Norādītajā datumā Sūdzības iesniedzējs Pašvaldības policijā nav ieradies, par savas neierašanās iemesliem nav ziņojis,

atlikt lietas izskatīšanu nav lūdzis. Pie šādiem apstākļiem, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 248.1pantu, ir

iespējama administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana bez pārkāpēja klātbūtnes.

Pašvaldības policija 2019.gada 10.janvārī izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu Nr. 1 - 28.1/15522 un sastādījusi administratīvā

pārkāpuma protokolu ZZ Nr.738358, par to, ka ar Transportlīdzekli, iebraucot īpaša režīma zonā Jūrmalā bez caurlaides, ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas

domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.l “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”

(turpmāk - Noteikumi) 5.punkta prasības, ar ko ir izdarīts administratīvais pārkāpums.

Iestāde lēmumā norādījusi, ka saskaņā ar LAPK 243.pantu institūcijas (amatpersonas) nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai

neesamību, kā arī noskaidro citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā, likumā noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz faktiem (pierādījumiem).

Šos faktus atbilstoši LAPK 243.1 panta noteikumiem konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās

atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, eksperta atzinumu, lietiskajiem un elektroniskajiem pierādījumiem, kā arī

pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā

gaisā, foto, video u.tml.). Iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie

administratīvās atbildības. Administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un

pieļaujamas ziņas par faktiem. Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem

citiem pierādīšanas līdzekļiem un vadoties pēc LAPK 244.panta, institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas

pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

LAPK 272.pants noteic, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro - vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar LAPK 286.panta otro daļu, augstākai iestādei, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā,

jāpārbauda pieņemtā lēmuma likumība un pamatotība.

Saskaņā ar LAPK 246.panta pirmo daļu par izdarīto administratīvo pārkāpumu pilnvarota persona sastāda administratīvā pārkāpuma

protokolu.

LAPK 205.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka administratīvo pārkāpumu lietas izskata pašvaldību amatpersonas, kas pašvaldību domju

izdotajos Noteikumos pilnvarotas uzlikt sodus par šo noteikumu pārkāpšanu.

Noteikumu 48.punktā noteikts, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersonas kontrolē šo noteikumu prasību izpildi, sastāda

administratīvā pārkāpuma protokolus un uzliek administratīvos sodus par šo noteikumu pārkāpšanu. 49.punkts noteic, ka par šo noteikumu 5.punkta

pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai vadītājam piecdesmit euro.

LAPK 260.panta otrā daļa noteic, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar aizstāvja palīdzību

(juridiskajai personai — ar pārstāvja starpniecību) iepazīties ar visiem lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas,

piedalīties lietas izskatīšanā, sniegt paskaidrojumus, izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu.

Noteikumu 5.punkts noteic, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā

Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot Noteikumu 20.punktā noteiktos gadījumus.

Iebraucot Jūrmalā, ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes par Noteikumiem.

Iebraucot Jūrmalā caur Priedaines satiksmes mezglu saskaņā ar Noteikumu 8.2.apakšpunktu ir uzstādītas videotehniskās kontroles ierīces, kas

fiksē transportlīdzekļu iebraukšanu Jūrmalā. Sistēma apstrādā un uzkrāj ar fotokamerām fiksēto transportlīdzekļu datus un atlasa tos transportlīdzekļus,

kuri iebraukuši Jūrmalā, nesaņemot caurlaidi, un kas turpmāk nepieciešami transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā kontrolei un

Noteikumu pārkāpšanas gadījumā administratīvo sodu piemērošanai.

Iestāde lēmumā norādījusi, ka saņemot no Sistēmas foto fiksācijas, kas norāda uz Saistošo Noteikumu pārkāpšanu, Iestāde veic to izdruku. Foto

fiksācijās skaidri attēlots transportlīdzeklis un tā valsts reģistrācijas numurs, kā arī tās satur ziņas par iebraukšanas Jūrmalā datumu un laiku, un to, kāda

fotokamera fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātēm.

Izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās sistēmas kā Transportlīdzekļa īpašnieks norādīts Sūdzības iesniedzējs, tādēļ Sūdzības

iesniedzējs izsaukts paskaidrojumu sniegšanai uz Iestādi pamatoti, jo Transportlīdzeklis neatbilst nevienam no Noteikumu 20. un 21.punkta kritērijiem.

Noteikumu 20.punkts noteic, ka nodevu nemaksā un bez caurlaides īpaša režīma zonā Jūrmalā var iebraukt transportlīdzekļi, kas pielāgoti

vadītājam invalīdam, operatīvie transportlīdzekļi, avārijas un specializēto dienestu transportlīdzekļi, ārvalstu diplomātiskā korpusa transportlīdzekļi, Valsts

policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības, Saeimas, Ministru kabineta, Korupcijas novēršanas un

apkarošanas biroja un Prokuratūras īpašumā vai turējumā esošie transportlīdzekļi, Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāžu īpašumā vai turējumā esošie

transportlīdzekļi.

Noteikumu 21.1.apakšpunkts noteic, ka nodevu nemaksā, ja pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā saņemta caurlaide par fiziskajai

personai īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo transportlīdzekli, kas reģistrēts uz šīs personas vārda Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai citas valsts

transportlīdzekļu reģistrā, ja persona ir deklarējusi dzīvesvietu Jūrmalas pilsētā. Personai piederošais nekustamais īpašums atrodas Jūrmalas pilsētā,

nekustamais īpašums Jūrmalas pilsētā ir nodots personai lietošanā, lai to izmantotu dzīvošanai, pamatojoties uz dzīvojamo telpas īres vai patapinājuma

līgumu.

Noteikumu 21.2.apakšpunkts noteic, ka nodevu nemaksā, ja pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā saņemta caurlaide par juridiskajai

personai, kuras Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā norādītā juridiskā adrese reģistrēta Jūrmalas pilsētā, īpašumā vai turējumā esošo

transportlīdzekli.

Atbildot uz Sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādītajiem argumentiem, Iestādes lēmumā norādīts, ka katrs administratīvais pārkāpums ir izdarīts

atšķirīgā laikā, ko apliecina fotofiksācijas izdrukas no Sistēmas. Proti, Sistēma Noteikumu pārkāpumus fiksējusi dažādos datumos un konkrēti šī lēmuma

ietvaros izskatāmajā administratīvā pārkāpuma lietā Nr.l-28.1/15522 Sistēma fiksējusi administratīvo pārkāpumu ar Transportlīdzekli 2018.gada

17.maijā plkst. 17.12. Iestāde paskaidrojusi, ka administratīvie pārkāpumi nav izdarīti un konstatēti vienlaikus, līdz ar ko nav piemērojams LAPK

35.panta otrajā daļā ietvertais nosacījums. Konkrētajā gadījumā piemērojama LAPK 35.panta pirmā daļa, ka noteic, ja viena persona ir izdarījusi divus

vai vairāk administratīvos pārkāpumus, administratīvais sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi.

Noteikumu pārkāpšanas konstatēšana un vainīgo personu obligāta sodīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu Noteikumu ievērošanu un vienveidīgu

tiesību normu piemērošanu lietās, kurās personām tiek noteikta administratīvā atbildība par Noteikumu pārkāpšanu. Pretējā gadījumā, ja Iestādei būtu

iespējams Noteikumu pārkāpuma gadījumā izvēlēties soda apmēru, tad Iestādei nebūtu iespējams izvairīties no vienlīdzības principa pārkāpšanas.

Savukārt, pastāvot tiesiskajam regulējumam, kas uzliek par pienākumu sodīt personas, kas ir pārkāpušas Noteikumus, ir panākta vienlīdzīga attieksme

pret visām personām un taisnīguma ievērošana, piemērojot administratīvos sodus.

Iestāde lēmumā arī norādījusi, ka LAPK 22.pants noteic, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā arī citas

personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Tādējādi secināms, ka administratīvajam sodam ir ne vien preventīvs, bet arī audzinošs raksturs, kas izpaužas administratīvā soda piemērošanā.

Iestāde norādījusi, ka saskaņā ar LAPK 260.panta pirmo daļu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir šādi pienākumi – noteiktā laikā

ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā, nekavēt un netraucēt administratīvā pārkāpuma lietas norisi un ievērot noteikto

kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā.

Administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu, pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās

tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību,

nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi

pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā.

Iestāde norādījusi, ka Sūdzības Iesniedzējam bijis jāveic darbības un jāiegādājas caurlaide skaidrā naudā vai ar maksājumu karti maksājumu karšu

pieņemšanas terminālī, dienas caurlaides apmaksas aparātā vai mobilo pakalpojumu sniedzēja elektroniskā norēķinu sistēmā.

Jūrmalas pilsētas dome Noteikumos ir paredzējusi iespēju personām, kas iebrauc Jūrmalā, dažādus veidus kā personām, iebraucot šajā zonā ir

iespējams samaksāt, proti, internetbankā, Mobilly viedtālruņa aplikācijā, Jūrmalas pilsētas domes kasē un speciāli tam uzstādītajos maksāšanas aparātos.

Kā arī personām ir tiesības to samaksāt līdz pulksten 23.59.

Nodevas samaksas veikšana, iebraucot Jūrmalā, nav jaunieviesta kārtība un ir noteikta jau ilgstošu laiku. Informācija par šo kārtību ir norādīta gan

iebraucot Jūrmalas pilsētā, gan Jūrmalas pašvaldības mājas lapā, kas ir publiski pieejama. Pašvaldības mājas lapā ir norādīts, ka iebraukšanas maksa

Jūrmalā ir spēkā kopš 1996.gada. Nodeva par iebraukšanu rudens un ziemas periodā Jūrmalā atcelta no 2013.gada rudens, lai sekmētu pakalpojumu

sniegšanas uzņēmumu attīstību. Kopš 2017.gada ir mainījusies iebraukšanas caurlaižu kontroles kārtība.

Par normatīvajos aktos noteikto prasību un pienākumu nepildīšanu piemēro administratīvo sodu. Ja normatīvie akti paredz konkrētu kārtību, tad

visiem šāda noteiktā kārtība ir obligāta un neviens nevar atsaukties, ka par to nav zinājis, nejauši aizmirsis vai pastāvēja citi apstākļi, lai neievērotu tiesību

normās noteiktās prasības (skat: Administratīvā rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2012.gada 28.decembra spriedumu lietā Nr.l 422110120).

Administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var pieņemt fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu

administratīvo pārkāpumu. Saņemot no Sistēmas fotofiksācijas, kas norāda uz Noteikumu pārkāpšanu, Pašvaldības policija veic to izdruku. Konkrētajā

gadījumā ziņas no Sistēmas saņemtas 2018.gada 1.novembrī, par administratīvo pārkāpumu, kas izdarīts 2018.gada 17.maijā, pēc kā uzreiz uzsākta

administratīvā pārkāpuma lietvedība, ko apliecina 2018.gada 1.novembra Pašvaldības policijas lietvedes /pers. G/ ziņojums. Ņemot vērā minēto, termiņš,

kas noteikts LAPK 37.panta pirmajā daļā, nav pārkāpts, protokols ir sastādīts savlaicīgi un sods piemērots atbilstoši LAPK 37.panta ceturtajā daļā

noteiktajam deviņu mēnešu termiņam. LAPK ietverts tāds procesuālais termiņš lietvedības veikšanai, kas pieļauj iestādei objektīvi un profesionāli veikt

saņemtās par administratīvo pārkāpumu informācijas izvērtēšanu, apstrādi un lietas materiālu sagatavošanu izskatīšanai.

2018.gada 1.novembrī saņemot ziņas par 2018.gada 17.maijā izdarīto administratīvo pārkāpumu, tajā pašā dienā, tas ir 2018.gada 1.novembrī,

Iestāde ierosinājusi administratīvo lietvedību Nr.1-28.1/15522, un deviņu mēnešu laikā, proti, 2018.gada 10.janvārī pieņēmusi lēmumu par soda

piemērošanu, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.738358.

Iestāde lēmumā norādījusi, ka administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.738358 ir pamatots, proti, Sūdzības iesniedzēja rīcībā ir konstatēts

administratīva pārkāpuma sastāvs. Sods ir piemērots atbilstoši LAPK 37.panta ceturtajā daļā noteiktajam deviņu mēnešu termiņam. Lietā nav nekādu

ziņu, kas liecinātu, ka būtu konstatējams LAPK 239.panta 7.punktā paredzētais gadījums, kad lietvedībā administratīvā pārkāpuma lietā būtu

izbeidzama.

Papildus Iestāde norādījusi, ka Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atzinis, ka atbilstoši LAPK 239.panta 7.punktam, tikai

šā kodeksa 37.pantā paredzēto termiņu, nevis jebkuru LAPK noteiktu termiņu, pārkāpums pats par sevi ir lietvedības administratīvā pārkāpuma lietā

izbeigšanas pamats. Citi termiņi ir vērsti uz to, lai administratīvā pārkāpuma lieta tiktu izskatīta LAPK 37.pantā noteiktajos termiņos. Tādejādi, citstarp,

lietas izskatīšanas vai protokola sastādīšanas termiņa pārkāpums, ja lieta tomēr izskatīta LAPK 37.pantā noteiktā soda uzlikšanas termiņa ietvaros, pats

par sevi nav pamats, lai izbeigtu administratīvā pārkāpuma lietu, tādējādi atbrīvojot personu no administratīvās atbildības, (skat. 2007.gada 27.aprīlī

Augstākā tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments spriedumu lietā Nr.SKA- 181/2007).

Noteikumi pieņemti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām'’ 43.panta pirmās daļas 13.punktu. Likuma „Par pašvaldībām” 45.panta pirmā daļa

noteic, ka spēkā esošie Noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Savukārt, likuma „Oficiālo

publikāciju un tiesiskās informācijas likums” 2.pants nosaka, ka oficiālais izdevums “Latvijas Vēstnesis" (turpmāk — oficiālais izdevums) ir Latvijas

Republikas oficiālais izdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiāla publikācija. Informāciju oficiālajā izdevumā publicē elektroniski šajā likumā un

citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.

Iestāde norādījusi, ka par Noteikumu pārkāpumu ir paredzēts viens, konstants soda veids - naudas sods 50,00 euro. Līdz ar to nav nepieciešams

vērtēt lietderības apsvērumus, lai pamatotu konkrēta soda apmēra piemērošanu, pietiek ar pārkāpuma konstatāciju. Tā kā Noteikumu izdevējs ir noteicis

par šo pārkāpumu konstantu soda apmēru, Iestādei ir pienākums attiecīgā punkta sankcijā minēto sodu piemērot. Tādējādi, izskatāmajā gadījumā

Iestādei nav piešķirta rīcības brīvība soda noteikšanā, jo piemērojamā tiesību norma neparedz piemērot citu soda veidu vai apmēru. Līdz ar to, Sūdzības

iesniedzēja tiesiskais statuss, mantiskais stāvoklis vai citi apstākļi šajā gadījumā nevar ietekmēt piemērojamā soda apmēru.

Atbilstoši LAPK 7.panta pirmajai un otrajai daļai, nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma

pamata un likumā noteiktajā kārtībā, un lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

Saskaņā ar LAPK 9.panta pirmo daļu par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības) darbība

vai bezdarbība.

Sūdzības iesniedzēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides ir pierādīta ar administratīvā pārkāpuma

protokolu ZZ Nr.738358, izdruku no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas, izdruku no Lursoft, foto fiksācijas izdruku no Sistēmas,

Caurlaides derīguma pārbaudes izdruku, Iesniedzēja sūdzību un Iesniedzējs pamatoti un likumīgi saukts pie administratīvās atbildības.

2019.gada 15.martā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas 2019.gada 15.februāra

lēmumu Nr.1-13.1/322. Sūdzībā norādīts turpmāk minētais.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka viņam piemērotais sods 50,00 EUR ir nesamērīgs pret pieļauto pārkāpumu un Iestādes lēmums ir pārsūdzams

pilnā apmērā.

Sūdzības iesniedzējs papildus protokolam ZZ Nr.738358 2019.gada 14.janvārī saņēmis vēl 4 administratīvā pārkāpuma protokolus, ko fiksējusi

Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policija, proti, saņēmis kopā piecus protokolus – 2019.gada 10.janvāra administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ

Nr.738358; 2019.gada 10.janvāra administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.738359; 2019.gada 10.janvāra administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ

Nr.738360; 2019.gada 10.janvāra administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.738361 un 2019.gada 10.janvāra administratīvā pārkāpumā protokolu

ZZ Nr.738362. Minētie administratīvie pārkāpumi fiksēti līdzīgā laikā, vairāk nekā sešus mēnešus pirms katra administratīvā pārkāpuma protokola

sagatavošanas.

Ievērojot minēto, Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka LAPK 1.pants paredz, ka administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt

sabiedrisko iekārtu, īpašumu, pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju

tiesības un likumīgās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt

pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves

noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā.

Šā uzdevuma realizēšanai administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo pārkāpumu, kādu

administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

No minētā Sūdzības iesniedzējs secinājis, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija, faktiski vienlaicīgi sastādot piecus administratīvā pārkāpuma

protokolus, kuros fiksētie pārkāpumi norisinājušies nedaudz vairāk kā viena mēneša ietvaros, kā arī informējot viņu par to konstatēšanu vairāk nekā

pusgadu pēc to pieļaušanas, nav rīkojusies atbilstoši LAPK 1.pantā noteiktajam mērķim. Proti, konstatējams, ka Iestādes rīcība ir vērsta uz iespējami

lielāku naudas soda iekasēšanu nevis uz sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.

Iestāde būtu rīkojusies taisnīgi un tiesiski, kā arī LAPK 1.pantam atbilstoši, ja savlaicīgi informētu Sūdzības iesniedzēju par pieļauto pārkāpumu,

izskaidrojot tā nozīmīgumu vai nebūtiskumu, tādējādi atturot viņu no turpmākas līdzīgu pārkāpumu pieļaušanas. Turklāt nav pamata uzskatīt, ka Iestādes

rīcībā informācija par fiksētajiem pārkāpumiem nebūtu bijusi jau iepriekš, līdz ar to šāda Iestādes vilcināšanās, sastādot administratīvā pārkāpuma

protokolu ar ievērojamu laika nobīdi no tā konstatēšanas brīža, ir pretēja LAPK 1.pantā noteiktajam mērķim.

Minētā Iestādes rīcība ir pretēja LAPK 237.pantam, kas noteic, ka lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi: savlaicīgi,

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot

cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt

likumību. Turklāt līdzīga Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas vilcināšanās administratīvā pārkāpuma lietā ir konstatēta, kā pamats tās sastādīto

administratīvo pārkāpumu atcelšanai Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2018.gada 8 jūnija spriedumā lietā Nr.l04AA-0160-18/9.

Ievērojot minēto, Sūdzības iesniedzējam piemērotais sods ir atceļams, izbeidzot administratīvā pārkāpuma lietu un izsakot Sūdzības iesniedzējam

mutvārdu brīdinājumu, lai atturētu viņu no turpmākas līdzīgu pārkāpumu pieļaušanas.

Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka Iestādes vilcināšanās ir mākslīgi radījusi situāciju, ka par viena veida pārkāpumu Sūdzības iesniedzējam kopā

piemērots naudas sods 250,00 EUR apmērā, kas ir nesamērīgi attiecībā pret pieļauto pārkāpumu.

Tāpat Sūdzības iesniedzēja rīcībā nav ziņu, ka Iestāde lēmumā būtu izvērtējusi LAPK 32.panta otrajā daļā minētos apstākļus, tostarp pārkāpuma

raksturu, Sūdzības iesniedzēja mantisko stāvokli un viņa personību, kas ietver arī faktu, ka Sūdzības iesniedzējs ir divu mazgadīgu bērnu tēvs, kas

nozīmē, ka lielu daļu savas naudas resursu izlieto savu bērnu uzturēšanai, nodrošinot viņus ar ēdienu, mājokli un maksājot par viņu izglītību.

Sūdzībā norādīts, ka Iestāde nav vērtējusi pārkāpumu LAPK 21.pantā noteiktajā kārtībā, proti, ņemot vērā pārkāpuma maznozīmīgumu, iestāde

varējusi konstatēt pamatu izbeigt administratīvo lietvedību un atbrīvot Sūdzības iesniedzēju no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu

aizrādījumu.

Ievērojot minēto, secināms, ka Iestādes noteiktais naudas soda apmērs ir pārvērtējams un samazināms vai atceļams, ņemot vērā Sūdzības

iesniedzēja norādītos apstākļus.

Sūdzībā norādīts, ka nav saprotama Iestādes rīcība, vienlaikus sastādot piecus administratīvā pārkāpuma protokolus, bet neizmantojot LAPK

246.pantā noteiktās tiesības apvienot ziņas par fiksētajiem pārkāpumiem vienā protokolā un kopsakarā izvērtējot pārkāpuma raksturu un iespēju

samazināt piemērojamo sodu.

Iestādes lēmumā norādīts, ka administratīvais pārkāpums fiksēts vairāk nekā sešus mēnešus pēc pārkāpuma fiksēšanas.

Saskaņā ar LAPK 37.panta pirmo daļu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma

izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.

Savukārt LAPK 238.1 pantā attiecībā uz lietvedības uzsākšanu administratīvo pārkāpumu lietās noteikts, ka saņemot ziņas, kuras norāda uz

iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā kodeksa 247.pantā minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā

pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību (šā kodeksa 238.2 un 239.pants), vai par materiālu

pārsūtīšanu pēc piekritības. Lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var pieņemt, arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu

vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka, sagatavojot administratīvā pārkāpuma protokolu vairāk nekā sešus mēnešus pēc pārkāpuma fiksēšanas, ir

pārkāpti LAPK 37. un 238.1 pantā noteiktie termiņi, kas ir pamats administratīvā pārkāpuma lietvedības izbeigšanai.

Ievērojot minēto secināms, ka administratīvā pārkāpuma protokolā noteiktas soda apmērs ir nesamērīgs un tas atkārtoti pārvērtējams, pieņemot

lēmumu par Sūdzības iesniedzēja atbrīvošanu no piemērotā naudas soda un administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanu. Ievērojot minēto un pamatojoties

uz LAPK 288., 289., 289.1 pantu, Sūdzības iesniedzējs lūdzis atcelt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 15.februāra Lēmumu Nr.1-

13.1/322 un izbeigt lietvedību.

Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2019.gada 20.marta lēmumu nolemts ierosināt administratīvā pārkāpuma tiesvedību, nosakot lietas

izskatīšanu rakstveida procesā 2019.gada 20.maijā. 2019.gada 20.martā lietas dalībniekiem nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu 2019.gada

20.maijā, norādot, ka lietas dalībniekiem līdz 2019.gada 30.aprīlim ir tiesības iesniegt tiesai paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas

sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus. 2019.gada 14.maijā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana noņemta

no izskatīšanas, nosūtot par to paziņojumus lietas dalībniekiem. 2019.gada 21.maijā lietas dalībniekiem nosūtīts paziņojums, ka minētā administratīvā

pārkāpuma lieta tiks izskatīta rakstveida procesā 2019.gada 31.maijā.

Līdz lēmumā noteiktajam termiņam tiesā no Sūdzības iesniedzēja un Iestādes netika saņemti paskaidrojumi. No administratīvā pārkāpuma lietas

dalībniekiem netika pieteikti noraidījumi, netika lūgts izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī netika iesniegti citi ar lietas izskatīšanu saistīti pieteikumi vai lūgumi,

līdz ar to lietu saskaņā ar LAPK 289.6 pantu iespējams izskatīt rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 288.panta pirmā daļa noteic, ka augstākas iestādes pieņemtu lēmumu persona, kura saukta pie

administratīvās atbildības, kā arī cietušais var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas, juridiskā persona — pēc tās juridiskās adreses

Latvijā. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc

administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas.

LAPK 289.12 panta otrā daļa noteic, ka Rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem

spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

LAPK 289.12 panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai, tiesa nekonstatē.

LAPK 289.13 panta trešā daļa paredz, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa atbilstoši LAPK 289.13 panta trešās daļas regulējumam atzīst, ka Iestādes lēmumā ietvertais pamatojums attiecībā uz administratīvā

pārkāpuma (tā sastāva) esamību un Sūdzības iesniedzēja vainu šī administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pareizs un pietiekams. Līdz ar to tiesai nav

nepieciešams to pārvērtēt un vēlreiz analizēt.

Vienlaicīgi tiesa uzskata par nepieciešamu papildus izvērtēt apstākļus, kuriem ir nozīme izvērtējot konkrēto tiesisko attiecību taisnīga

rezultāta sasniegšanai.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” 5.punkts (likuma redakcijā no 20.12.2017.līdz 14.12.2018.) noteic, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz

30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot šo noteikumu 20.punktā noteiktos

gadījumus.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” 49.punkts (likuma redakcijā no 20.12.2017.līdz 14.12.2018.) noteic, ka par šo noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas

sodu transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai vadītājam piecdesmit euro.

Lietas materiālos atrodas fotogrāfijas, kurās atspoguļotas informatīvās zīmes par maksas zonu, iebraucot Jūrmalas pilsētā, izdruka par fotokameru

izvietojumu Priedaines satiksmes mezglā ar GPS koordinātām, izdruka no sistēmas “Qliksense” aplikācijas “Notikumu kontrole”, kurā nav reģistrētas

dienas caurlaides Transportlīdzeklim, kā arī fotofiksācijas P1533309 izdruka no Jūrmalas pilsētas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas, kas

datēta ar 2018.gada 1.novembri un kurā fiksēta Transportlīdzekļa iebraukšana Jūrmalas īpaša režīma zonā 2018.gada 17.maijā plkst.17:12.

No lietas materiāliem izriet, ka 2018.gada 1.novembrī sastādīts ziņojums Nr.5-17-HV8132-2018. Ziņojumā konstatēts, ka 2018.gada

17.maijā transportlīdzeklis OPEL MERIVA, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis), iebraucis Jūrmalas pilsētas

īpaša režīma zonā bez caurlaides, kā rezultātā pārkāptas Noteikumu 5.punkta prasības. Ievērojot minēto, ziņojumā lūgts uzsākt administratīvo lietvedību.

Pamatojoties uz 2018.gada 1.novembra ziņojumu, Iestādes informācijas sistēmā (redzams lietā esošajā izdrukā no sistēmas “DocLogix”)

/pers. P/ 2018.gada 2.novembrī pamatojoties uz 2018.gada 1.novembra ziņojumu uzsācis administratīvā pārkāpuma lietvedību.

Ministru kabineta noteikumu Nr.558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 7.punktā noteikts, ka apstiprinājuma uzrakstu

vai atzīmi par dokumenta apstiprinājumu, saskaņojuma uzrakstu vai atzīmi par dokumenta saskaņojumu, vīzu un dienesta atzīmi var noformēt elektroniski

informācijas sistēmā, nodrošinot uzraksta, atzīmes vai vīzas nepārprotamu sasaisti ar attiecīgo dokumentu.

Savukārt minēto Ministru kabineta noteikumu Nr.558 84.2. punktā noteikts, ka pārvaldes dokumentā var būt dienesta atzīme – rezolūcija.

Saskaņā ar LAPK 238.1 panta pirmo daļu, saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā kodeksa

247.pantā minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par atteikšanos uzsākt

administratīvā pārkāpuma lietvedību (šā kodeksa 238.2 un 239.pants), vai par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības. Lēmumu par administratīvā

pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var pieņemt, arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur

ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu.

Ievērojot minēto, tiesa konstatē, ka Iestāde atbilstoši LAPK 238.1panta pirmajai daļai ir pieņēmusi lēmumu par administratīvā pārkāpuma

lietvedības uzsākšanu pantā noteiktajā trīs darba dienu laikā, jo no lietas materiāliem izriet, ka ziņas par iespējamo administratīvā pārkāpuma izdarīšanu

saņemtas 2018.gada 1.novembrī, savukārt 2018.gada 2.novembrī Iestādes amatpersona uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietvedību izskatāmajā lietā.

2019.gada 10.janvārī Iestādes amatpersona Sūdzības iesniedzējam sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu ZZ

Nr.738358 par to, ka iebraukts īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, tādejādi pārkāpjot Jūrmalas

pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā

teritorijā” (turpmāk – Noteikumi) 5.punkta prasības. Līdz ar to konstatēts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta Noteikumu

49.punktā. Sūdzības iesniedzējam uzlikts naudas sods 50,00 EUR apmērā.

LAPK 37.panta pirmā daļa noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma

izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas. Šī panta ceturtajā daļā savukārt noteikts, ka lietvedību

administratīvā pārkāpuma lietā izbeidz, ja deviņu mēnešu laikā no administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums par soda

piemērošanu.

Ņemot vērā, ka administratīvā pārkāpuma lietvedība uzsākta novembrī un administratīvais pārkāpuma protokols ZZ Nr.738358 Sūdzības

iesniedzējam sastādīts janvārī, tiesa konstatē, ka Iestāde ir ievērojusi LAPK 37.panta noregulējumu un pārkāpumi nav konstatējami.

LAPK 35.pantā noteikts, ka gadījumā, ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairāk administratīvos pārkāpumus, administratīvais sods tiek uzlikts

par katru pārkāpumu atsevišķi. Ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati

institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Šajā gadījumā pamatsodam

var pievienot kādu no papildsodiem, kuri ir paredzēti pantos, kas nosaka atbildību par jebkuru no izdarītajiem pārkāpumiem.

Tiesa norāda, ka Sūdzības iesniedzējs iesniedzis sūdzību par Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas 2019.gada 15.februāra lēmumu Nr.1-

13.1/322, ar kuru nolemts atstāt negrozītu 2019.gada 10.janvārī sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.738358. Līdz ar ko, tiesa vērtē

tos lietas apstākļus, kas attiecas uz minēto Iestādes lēmumu. Turklāt, kā pats Sūdzības iesniedzējs norādījis, pārējie Iestādes fiksētie administratīvie

pārkāpumu attiecībā uz Sūdzības iesniedzēju bijuši līdzīgā laikā. Saskaņā ar LAPK 35.pantu administratīvais sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu

atsevišķi, bet ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi un tos izskata viena un tā pati institūcija,

administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu.

Attiecībā uz Sūdzības iesniedzēja atsauci uz Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2018.gada 8.jūnija spriedumu lietā

Nr.104AA-0160-18/9 tiesa norāda, ka minētajā spriedumā norādīts, ka tiesas secinājumi konkrētajā lietā par konkrētajiem apstākļiem nav vispārināmi

un ir attiecināmi tikai uz izskatāmo lietu. Turklāt no spriedumā konstatētajiem faktiem izriet, ka pie administratīvās atbildības sauktā persona dzīvo Jūrmalā

deklarētajā dzīves vietā. Ievērojot minēto, konstatējams, ka šajā lietā ir citi faktiskie apstākļi un tiesa atzīst, ka nav pamata atsaukties uz minēto

spriedumu.

Ar lietas materiāliem pierādīts, ka Transportlīdzekļa īpašnieks ir Sūdzības iesniedzējs, par ko lietā strīda nav. Tiesa konstatē, ka ar lietas

materiāliem pierādīts, ka uz Sūdzības iesniedzēju nav attiecināmi saistošo noteikumu 21.punkta nosacījumi, kas paredz atbrīvojumus no nodevas

maksāšanas, iebraucot īpaša režīma zonā Jūrmalā.

Par lietā konstatētiem pārkāpumiem Noteikumu 49. punktā ir paredzēts naudas sods 50,00 euro.

Administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju – ieaudzināt apzinīgu attieksmi pret

saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī nostiprināt likumību,

novērst tiesību pārkāpumus (sk. LAPK 1. pantu).

Pārkāpums ir saistīts ar iebraukšanu Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā bez caurlaides. Sūdzības iesniedzējs varēja zināt un viņam vajadzēja zināt

par Jūrmalas pilsētas īpašajā zonā noteikto iebraukšanas kārtību, tomēr šī kārtība netika ievērota. Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā ir noteikta vienota

transportlīdzekļu kustības organizācija, kas vienlīdz attiecas uz visiem transportlīdzekļiem, kas iebrauc šajā zonā. Nodevas samaksas veikšana, iebraucot

Jūrmalas īpaša režīma zonā, nav jaunieviesta kārtība un ir noteikta jau ilgstošu laiku.

Informācija par šo kārtību ir norādīta gan iebraucot Jūrmalas pilsētā, gan Jūrmalas pilsētas pašvaldības mājas lapā, kas ir publiski pieejama ik

vienam interesantam. Pašvaldības mājas lapā ir norādīts, ka iebraukšanas maksa Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā ir spēkā kopš 1996.gada.

Ņemot vērā, ka Sūdzības iesniedzējam bija zināms, ka nav atļauts iebraukt Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi,

tiesa nesaskata pamatu Sūdzības iesniedzēja izdarīto administratīvo pārkāpumu atzīt par maznozīmīgu.

Tiesa pievienojas Iestādes lēmumā norādītajam, ka par Noteikumu 5.punkta pārkāpumu ir paredzēts viens, konstants soda veids - naudas sods

50,00 euro. Tā kā Noteikumu izdevējs ir noteicis par šo pārkāpumu konstantu soda apmēru, iestādei ir pienākums attiecīgā punkta sankcijā minēto sodu

piemērot. Tādējādi, izskatāmajā gadījumā iestādei nav piešķirta rīcības brīvība soda noteikšanā, jo piemērojamā tiesību norma neparedz piemērot citu

soda veidu vai apmēru. Līdz ar to, Sūdzības iesniedzēja tiesiskais statuss, mantiskais stāvoklis vai citi apstākļi šajā gadījumā nevar ietekmēt piemērojamā

soda apmēru.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 2019.gada 3.aprīļa spriedumā lietā Nr.104AA-0162-19/7 norādījusi: “[..] par Saistošo noteikumu

5.punkta pārkāpumu ir paredzēts konstants soda veids – naudas sods 50 euro, līdz ar to ne iestādei, ne tiesai nav nepieciešams vērtēt piemērojamā soda

samērīgumu, lietderības apsvērumus, jo soda samērīgums jau ir izvērtēts, pieņemot Saistošos noteikumus.”

Administratīvais sods Sūdzības iesniedzējam uzlikts 50,00 euro, kas atbilst Noteikumu 49.punktā noteiktajai sankcijai.

Izvērtējot izdarītā pārkāpuma apstākļus, tiesa uzskata, ka sods ir piemērots pamatoti un ir atstājams spēkā.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Iestādes lēmums ir pamatots, tā atcelšanai nav iemeslu, bet Sūdzības iesniedzēja sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar LAPK 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.6 , 289.13 pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas 2019.gada 15.februāra lēmumu Nr.1-

13.1/322.

Atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas 2019.gada 15.februāra lēmumu Nr.1-13.1/322.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, iesniedzot

sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā (Mazā Nometņu ielā 39, Rīgā).

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā no 2019.gada 31.maija.

Tiesnese (personiskais paraksts) Dz.Zemitāne