Court allows claim for damages against subcontractor for vehicle damage during road work, awarding full compensation and costs.
Legislator summary
AI generatedThe court fully dismissed the defendant's objections and awarded the plaintiff 4,487.85 EUR in damages plus all litigation costs. The plaintiff argued that the defendant's subcontractor caused vehicle damage while performing road work, triggering liability under insurance and contract law. The court found the defendant liable despite the subcontractor's involvement, citing the principle that hiring a third party does not exempt the principal from contractual obligations.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Subcontracting Law: The principal contractor remains liable for damages caused by its subcontractor, and the failure to notify the insurer does not release the principal from civil liability.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-1408-21/34
ECLI:LV:RVPT:2021:0416.C30477120.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2021.gada 16.aprīlī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis V.Prudņikovs
ar tiesas sēžu sekretāri I.Vožiku,
piedaloties prasītāja AAS “BALTA” pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei K.Korņevai un atbildētāja SIA „/nosaukums T/” pārstāvim /pers.
A/,
atklātā tiesas sēdē Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6, videokonferences režīmā MS Teams platformā, izskatīja civillietu AAS “BALTA” prasībā pret SIA
„/nosaukums T/” par zaudējumu piedziņu.
Aprakstošā daļa
2020.gada 22.aprīlī AAS “BALTA” cēla prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pret SIA „/nosaukums T/” par zaudējumu
piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz starp SIA „/nosaukums T/” kā apakšuzņēmēju un AS /Nosaukums A/ kā uzņēmēju,
11.08.2017. noslēgto apakšuzņēmuma līgumu Nr.1.11.1/17-00290, /datums/SIA „/nosaukums T/” pārstāvi veica koku gāšanas darbus Valsts galvenā
autoceļa /nosaukums u/. Darbu izpildes laikā tika nodarīti bojājumi automašīnai /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/.
Atbilstoši AAS „BALTA” un AS /Nosaukums A/ 2016.gada 16.septembrī savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma (Vispārējās civiltiesiskās
atbildības apdrošināšanas polise ar pamata segumu Nr. 593394581), (turpmāk - Apdrošināšanas līgums), noteikumiem AAS „BALTA” izskatīja
atlīdzības pieteikumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu atlīdzību lietā Nr. 745777.
Norādīts, ka pamatojoties uz Apdrošināšanas līguma noteikumiem, AAS „BALTA” veica autoservisa rēķinu par automašīnas remontu apmaksu
par summu 5187,85 EUR.
Norādīts, ka apdrošināšanas lietas ietvaros AS /Nosaukums A/ samaksāja AAS „BALTA” pašrisks 700,00 EUR apmērā. Tādējādi, Prasītājas
zaudējumu summā sastāda 4487,85 EUR. Zaudējumu aprēķins ir šāds: 5187,85 EUR - 700,00 EUR = 4487,85 EUR.
Norādīts, ka prasītājas ieskatā no apdrošināšanas lietā iegūtiem pierādījumiem ir konstatējama zaudējumu esamība, atbildētājas vaina un
cēloniskais sakars, kas ir par pamatu zaudējumu piedziņai no atbildētājas.
Norādīts, ka pārņemot prasījuma tiesības prasītāja nosūtīja atbildētājai pretenziju par regresa prasības atlīdzību. Atbildētāja noraidīja prasītājas
pretenziju par regresa prasības atlīdzību.
Pamatojoties uz likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 35.pantu, 40.panta pirmo daļu, Civillikuma 1431.pantu, 1651.pantu, 1759.pantu, 1765.pantu,
1773.pantu, 1775.pantu, 1779.pantu, 1782.pantu, prasītāja lūdz tiesu: piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai zaudējumus 4487,85 EUR apmērā;
piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai visus tiesāšanas izdevumus, t.i., valsts nodevu 414,15 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
5,37 EUR apmērā; piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai visus ar lietas vešanu saistītos izdevumus; atzīt prasītājai tiesības saņemt likumiskos
procentus no piedzītās summas par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma pilnīgai izpildei.
2020.gada 1.jūlijā tiesā saņemti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētāja nepiekrīt prasītājas prasībai un uzskata to par
noraidāmu.
Rakstveida paskaidrojumos norādīts, ka 2017.gada 15.augustā starp SIA „/nosaukums T/” kā uzņēmēju un SIA /Nosaukums C/ kā
apakšuzņēmēju, tika noslēgts apakšuzņēmuma līgums Nr.15/08/17L, saskaņā ar kuru SIA /Nosaukums C/ veica koku gāšanas darbus Valsts galvenā
autoceļa /nosaukums u/. Līdz ar ko darbus, kuru rezultātā tika nodarīti bojājumi automašīnai /TL marka/ ar v.n.z. /TL numurs/, veica SIA /Nosaukums
C/.
Norādīts, ka nav pamata atsaukties uz Civillikuma 1782.pantu, jo kā ir redzams no pielikumā esošās izdrukas no eds.vid.gov.lv uz 2017.gada
16.augustu pie atbildētājas bija nodarbināti tikai divi cilvēki, /pers. D/ un /pers. A/, savukārt kā izriet no 13.09.2017. paskaidrojuma par negadījumu
objektā ko SIA /Nosaukums C/ valdes loceklis /pers. E/, sniedzis atbildētājai, darbus augstāk norādītajā objektā veica SIA /Nosaukums C/ darbinieks
/pers. F/.
Norādīts, ka, lai konstatētu zaudējumu atlīdzības priekšnoteikumu - tiesību aizskārēja neattaisnojumu darbību, kas attiecīgos gadījumos ietver arī
novērtējumu no vainojamības viedokļa, ir nepieciešams pierādīt tieši atbildētāju vainu. Ņemot vērā to, ka darbus, kuru rezultātā automašīnai /TL marka/
ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, veica apakšuzņēmējs SIA /Nosaukums C/ , šis zaudējumu atlīdzības priekšnoteikums nav
konstatējams.
Atbildētājs uzskata, ka prasītājam ir jāvēršas ar savu prasību pret faktisko darbu veicēju SIA /Nosaukums C/.
Pamatojoties uz Civillikuma 1779., 1782., pantiem, atbildētājs lūdz tiesu prasītāja prasību par zaudējumu piedziņu noraidīt kā nepamatotu.
2020.gada 4.augustā tiesā saņemta prasītāja atsauksme par atbildētāja paskaidrojumiem.
Norādīts, ka iepazīstoties ar atbildētāja paskaidrojumiem lietā, prasītājs konstatēja, ka tajos noradītās ziņas krāsi atšķiras no apdrošināšanas lietas
ietvaros saņemtām ziņām un dokumentiem. Prasītājam rodas aizdomas, ka atbildētāja paskaidrojumi un paskaidrojumiem pievienotie dokumenti satur
tiesu maldinošās ziņas un iesniegti ar nolūku izvairīties no atbildības par zaudējumu atlīdzināšanu.
Atbildētāja paskaidrojumos norādītās ziņas atšķiras arī no paša atbildētāja 13.09.2017. sniegtiem paskaidrojumiem AS /Nosaukums A/.
Paskaidrojumos par negadījumu objektā Atbildētājs norādījis, ka koku zāģēšanas darbus objektā veica SIA „/nosaukums T/” darbinieki, to starpā arī
/pers. F/. Apstāklis, ka atbildētāja darbinieki nebija oficiāli nodarbināti darbā, norāda uz likumdošanas normu pārkāpumu, bet neatsvabina atbildētāju no
atbildības par zaudējumu nodarīšanu apakšuzņēmuma līguma izpildīšanas laikā. Parakstot 2017.gada 11.08. apakšuzņēmuma līgumu ar AS /Nosaukums
A/ atbildētājs uzņēmās pilnu atbildību, tai skaitā par atbildētāja darbinieku rīcību, drošību un trešajām personām nodarītiem zaudējumiem.
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve uzturēja prasību pilnā apmērā.
Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis neatzina prasību un lūdza to noraidīt, kā nepamatotu. Norādīja, ka koku ciršanas darbus veica cits
apakšuzņēmums, līdz ar to celtā prasība nav pamatota.
Motīvu daļa
Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus, pušu sniegtos paskaidrojumus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa
uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.
Starp pusēm pastāv strīds par to, vai prasītājam ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību 4487,85 EUR apmērā no atbildētāja sakarā ar izdevumiem,
kurus prasītājs kā apdrošinātājs apmaksāja AMSERV MOTORS SIA par transportlīdzekļa /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,
remontu.
Saskaņā ar Apdrošināšanas līguma 35.pantu apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā zaudējumus
atlīdzina pēc kompensācijas principa. Izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt apdrošinātajam apdrošināšanas gadījumā radītos zaudējumus.
Saskaņā ar Apdrošināšanas līguma 40.panta pirmo daļu apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā
pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad ir nodarīts kaitējums personas dzīvībai,
veselībai vai fiziskajam stāvoklim. Šis izņēmums nav spēkā, ja apdrošināšanas līgumā ir paredzēts piemērot kompensācijas principu.
Saskaņā ar Civillikuma 1.pantu tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1635. panta pirmo daļu katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts
kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.
Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumiem jāsaprot katrs mantiski vērtējams pametums.
Tiesību doktrīnā, atklājot minētās tiesību normas saturu, atzīts, ka mūsdienu valodā ar jēdzienu „zaudējums” jāsaprot jebkādu mantas
samazinājumu, zudumu vai bojājumu, kā arī peļņas atrāvumu, papildu izdevumus vai citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas (sk. Latvijas
Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga:
Mans Īpašums, 2000, 267.lpp.). Līdz ar to jebkurš civiltiesiskā pārkāpuma rezultātā radies mantiski novērtējams zudums ir uzskatāms par zaudējumu
Civillikuma 1770.panta izpratnē.
Saskaņā ar Civillikuma 1782.pantu, ja kāds nepiegriež vajadzīgo uzmanību izvēloties kalpotājus un citus darbiniekus un nepārliecinās papriekš par
viņu spējām un noderību izpildīt viņiem uzliekamos pienākumus, tad viņš atbild par zaudējumiem, ko viņi ar to nodarījuši trešai personai.
[P]ar civiltiesisko attiecību dalībnieka palīgu, tas ir, kalpotāju un citu darbinieku, nodarītu zaudējumu atbild palīgu piesaistītājs. Pamatojums ir šāds:
izvēloties kalpotājus un citus darbiniekus, vajag pārliecināties par viņu spējām un noderību uzliekamo pienākumu izpildīšanā (CL 1782.p.). Palīgus var
piesaistīt ar darba, uzņēmuma, arī apakšuzņēmuma līgumu. (Torgāns K. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu aģentūra,
2006, 239.lpp).
Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Kā atzīts tiesību doktrīnā un to apstiprinājusi judikatūra, zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaikus pastāv šādi priekšnoteikumi
jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2)
zaudējumu esība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (sk. K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. Rīga:
Tiesu namu aģentūra, 2006, 209.lpp., kā arī, piemēram, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 2.aprīļa spriedumu lietā
Nr.SKC-143/2008 (C29369004); 2011.gada 23.marta sprieduma lietā Nr.SKC-111/2011 (C32289303) 12.1.punktu; 2011.gada 7.decembra
sprieduma lietā Nr.SKC-289/2011 (C06067006) 19.punktu; Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 14.decembra sprieduma lietā
Nr.SKC-297/2017 ( ECLI:LV:AT:2017:1214.C29639610.1.S) 6.7.punktu; 2018.gada 31.maija sprieduma lietā Nr.SKC-231/2018 (
ECLI:LV:AT:2018:0531.C15133815.1.S) 10.2.punktu).
No 2016.gada 16.septembrī noslēgtā apdrošināšanas līguma (Vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise ar pamata segumu Nr.
593394581) izriet, ka tas noslēgts starp AAS „BALTA” un AS /Nosaukums A/ un tā darbības periods ir no 2016.gada 20.septembra līdz 2017.gada
19.septembrim. Apdrošināšanas līgumā noteikts, ka apdrošinātā komercdarbība ir ceļu un maģistrāļu būvniecība, remonts; apdrošināšanas teritorija ir
Latvija; saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem tiek atlīdzināti trešo personu zaudējumi, kas saistīti ar: īpašuma bojājumu vai bojāeju, ārstēšanu
un rehabilitācijas izdevumiem, neiegūtiem ieņēmumiem darbnespējas dēļ, apbedīšanas izdevumiem un apgādājamo izdevumiem, tiesāšanās izdevumiem.
No 2017.gada 6.jūlijā noslēgtā līguma Nr./numurs 7/ izriet, ka tas noslēgts starp VAS „Latvijas Valsts ceļi” un AS /Nosaukums A/ par valsts
galvenā autoceļa /nosaukums u/ km segas pārbūvi.
No 2017.gada 11.augustā noslēgtā apakšuzņēmuma līguma Nr.1.11.1/17-00290 pie 2017.gada 6.jūlija līguma Nr./numurs 7/ (1.11.1/17-00245),
izriet, ka tas noslēgts starp SIA „/nosaukums T/”, kā apakšuzņēmēju, un AS /Nosaukums A/, kā uzņēmēju. No līguma Nr.1.11.1/17-00290 3.punkta
izriet, ka uzņēmējs (AS /Nosaukums A/) uzdod, bet apakšuzņēmējs (SIA „/nosaukums T/”) apņemas apakšuzņēmuma līgumā, sākotnējā līgumā un
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, pienācīgā kvalitātē, saskaņā ar darba daudzumu sarakstu veikt koku zāģēšanas darbus objektā: „valsts galvenā
autoceļa A4 Rīgas apvedceļa /nosaukums u/ km segas pārbūve”. Apakšuzņēmējs apņemas uzsākt darbus 2017.gada 14.augustā un darbu izpildes
termiņš ir 2017.gada 4.septembris.
Saskaņā ar minētā apakšuzņēmuma līguma 16.punktu apakšuzņēmējam ir patstāvīgi un par saviem līdzekļiem jānodrošina visu darba drošības,
darba aizsardzības, darbinieku veselības aizsardzības, satiksmes drošības, ugunsdrošības, elektrodrošības normas, kā arī savu iekārtu, mehānismu un
mašīnu tehniskās ekspluatācijas instrukciju, apkārtējās vides aizsardzības, kā arī citu Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu ievērošanu visā
darbu izpildes gaitā atrodoties apakšuzņēmuma līgumā norādītajā objektā. Apakšuzņēmējs ir atbildīgs par savu darbinieku nodrošināšanu ar Nodarbinātā
apliecībām un citu noteikumu ievērošanu saskaņā ar Latvijas Republikas spēkā esošiem normatīvajiem aktiem. Apakšuzņēmējs ir atbildīgs par savu
darbinieku instruēšanu darba drošības jautājumos saskaņā ar Latvijas Republikas spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, kā arī par darba drošības
instrukciju ievērošanu, uzraudzību un kontroli. Apakšuzņēmējs uzņemas visu risku un atbildību, kas var rasties Darbu izpildes rezultātā (nelaimes gadījumi,
bojājumu rašanās, zaudējumu nodarīšana uzņēmējam un trešajām personām) atrodoties šajā Apakšuzņēmuma līgumā norādītajā objektā.
Saskaņā ar minētā apakšuzņēmuma līguma 18.punktu apakšuzņēmuma līgumu uzņemto saistību pilnīgas vai daļējas neievērošanas gadījumā
apakšuzņēmējs uzņemas atbildību un atlīdzina visus šajā sakarā pasūtītājam un/vai uzņēmējam pieprasītos soda maksājumus, tai skaitā līgumsodus, kā arī
atlīdzina šīm personām un/vai trešajām personām visus zaudējumus, kas radušies apakšuzņēmēja prettiesiskas rīcības rezultātā.
Saskaņā ar minētā apakšuzņēmuma līguma 20.punktu, apakšuzņēmējs apņemas nepiesaistīt citus apakšuzņēmējus apakšuzņēmuma līguma
izpildīšanai, iepriekš to rakstiski nesaskaņojot ar uzņēmēju.
No 2017.gada 15.augustā noslēgtā apakšuzņēmuma līguma Nr.15/08/17L izriet, ka tas noslēgts starp SIA „/nosaukums T/” kā uzņēmēju un SIA
/Nosaukums C/ kā apakšuzņēmēju. No līguma 3.punkta izriet, ka uzņēmējs uzdod, bet apakšuzņēmējs apņemas Apakšuzņēmuma līgumā, Sākotnējā
līgumā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, pienācīgā kvalitātē, saskaņā ar Darba daudzumu sarakstu veikt koku zāģēšanas darbus objektā: „valsts
galvenā autoceļa A4 Rīgas apvedceļa /nosaukums u/ segas pārbūve”. Apakšuzņēmējs apņemas uzsākt darbus 2017.gada 14.augustā un darbu
izpildes termiņš ir 2017.gada 4.septembris.
Lietā nav strīds par to, ka /datums/tika veikti koku gāšanas darbi Valsts galvenā autoceļa „/nosaukums u/ km un tas, ka darbu izpildes laikā tika
nodarīti bojājumi transportlīdzeklim /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, no virsū uzkrītošā koka.
Negadījuma faktu apstiprina Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) informācijas sistēmas
izziņa par ceļu satiksmes negadījumu, kurā norādīts, ka /datums/plkst.15.50, Salaspils novadā, Salaspils pagastā, 78 posmā, A/C A4 veicot zāģēšanas
darbus, koks uzgāzās uz transportlīdzekļa /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/.
No lietas materiālos esošā Sauszemes transportlīdzekļa apdrošināšanas atlīdzības prasības pieteikuma izriet, ka transportlīdzekļa /TL marka/, valsts
reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, vadītāja /pers. M/ norādīja, ka 2017.gada 16.augustā, plkst.15.45 notika ceļu satiksmes negadījums, kā rezultātā
tika nodarīti bojājumi apdrošināšanas ņēmējas transportlīdzeklim /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/. Notikuma aprakstā norādīts:
braucu pa apvedceļu A4, ceļu remonta posmā strādnieki gāza ceļmalas kokus, vienam no strādniekiem izslīdēja drošības štropes un koks gāzās uz ceļa
un uzkrita automobilim Opel.
No lietas materiālos esošā SIA „Amserv Motors” 22.08.2017. remonta aprēķina Nr.RP-KP1722 izriet, ka remonta izmaksas transportlīdzeklim
/TL marka/, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tika noteiktas 5587,82 EUR apmērā.
No lietas materiālos esošā 2017.gasa 13.septembra SIA „/nosaukums T/” paskaidrojuma par negadījumu objektā AS “Ceļu pārvaldei”, izriet, ka
2017.gada 16.augsutā SIA „/nosaukums T/” darbinieki veica koku zāģēšanas darbus būvobjektā: valsts galvenā autoceļa /nosaukums u/ segas pārbūve.
Koku gāšanas tika veikta ceļa labajā pusē, jo tajā brīdī autoceļa labā josla bija slēgta satiksmei un satiksme posmā no 12.48-13.50km tika organizēta ar
luksoforu palīdzību. Norādīts, ka ap plkst.15.30 koka gāšanu veica darbinieks /pers. F/. Darbinieki nepaguva nogāzt koku satiksmes pauzes laikā un
brīdī kad koks nogāzās, automašīnas bija atsākušas kustību. Rezultātā koka galotne krītot nedaudz aizķēra vieglā auto /TL Marka/ virsbūvi.
No lietas materiālos esošā 2017.gasa 13.septembra SIA /Nosaukums C/ paskaidrojuma par negadījumu objektā SIA „/nosaukums T/”, izriet, ka
2017.gada 16.augsutā SIA /Nosaukums C/ darbinieki veica koku zāģēšanas darbus būvobjektā: valsts galvenā autoceļa /nosaukums u/ segas pārbūve.
Koku gāšanas tika veikta ceļa labajā pusē, jo tajā brīdī autoceļa labā josla bija slēgta satiksmei un satiksme posmā no 12.48-13.50km tika organizēta ar
luksoforu palīdzību. Norādīts, ka ap plkst.15.30 koka gāšanu veica darbinieks Ivars-Zēhards-Ādamsons. Darbinieki nepaguva nogāzt koku satiksmes
pauzes laikā un brīdī kad koks nogāzās, automašīnas bija atsākušas kustību. Rezultātā koka galotne krītot nedaudz aizķēra vieglā auto /TL Marka/
virsbūvi.
No lietas materiālos esošā 2017.gada 22.septembra rēķina Nr.R7833905 izriet, ka AAS „BALTA” izrakstīja rēķinu AS /Nosaukums A/ 700,00
EUR apmērā saskaņā ar Vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise ar pamata segumu Nr. 593394581 par pašrisku.
No 2017.gada 21.novembra rēķina Nr.578014556 izriet, ka SIA „Amserv Motors” izrakstīja rēķinu AAS „BALTA” 5187,85 EUR apmērā par
transportlīdzekļa /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, remontu.
No lietas materiālos esošā 2017.gada 24.novembra maksājuma uzdevuma Nr.8003330 izriet, ka AAS „BALTA” apmaksāja 2017.gada
21.novembra rēķinu Nr.578014556 pilnā apmērā, t.i., pārskaitot SIA „Amserv Motors” 5187,85 EUR apmērā.
Kā izriet no lietas materiālos esošās AS /Nosaukums A/ 2020.gada 29.jūlija atbildes Nr.1.12/20-298, atbilstoši noslēgtajam līgumam SIA
„/nosaukums T/” veica koku zāģēšanas darbus /datums/objektā - valsts galvenā autoceļa /nosaukums u/ segas pārbūve. SIA „/nosaukums T/” nebija
lūgusi saskaņot apakšuzņēmēju/-s. Norādītajā datumā SIA „NTI-Partnership” darbus objektā neveica.
Atbildētājs uzskata, ka ņemot vērā, ka darbus, kuru rezultātā automašīnai /TL marka/ nodarīti zaudējumi, veica apakšuzņēmējs SIA “/pers. C/”,
atbildētāja zaudējumu atlīdzības priekšnoteikums nav konstatējams, un prasītājam ir jāvēršas ar savu prasību pret faktisko darbu veicēju SIA “/pers. C/”.
Tiesa konstatē, ka 2017.gasa 13.septembra SIA „/nosaukums T/” paskaidrojums par negadījumu objektā AS “Ceļu pārvaldei” un 2017.gasa
13.septembra SIA /Nosaukums C/ paskaidrojums par negadījumu objektā SIA „/nosaukums T/” ir pretrunā viens otram jautājumā par to, kurš tieši
uzņēmums veica koku zāģēšanas darbus būvobjektā: valsts galvenā autoceļa /nosaukums u/6 segas pārbūve. Taču minētājam apstāklim lietas izskatīšanā
nav būtiskas nozīmes.
Atbilstoši minētā apakšuzņēmuma līguma Nr.1.11.1/17-00290 16.punktam atbildētājam kā apakšuzņēmējam bija jānodrošina visu darba drošības,
darba aizsardzības, satiksmes drošības, kā arī savu iekārtu, mehānismu un mašīnu tehniskās ekspluatācijas instrukciju, kā arī citu Latvijas Republikā
spēkā esošo normatīvo aktu ievērošanu visā darbu izpildes gaitā atrodoties apakšuzņēmuma līgumā norādītajā objektā. Bez tam atbilstoši
apakšuzņēmuma līguma Nr.1.11.1/17-00290 18.punktam atbildētājs kā apakšuzņēmējs uzņēmās atbildību un atlīdzina trešajām personām visus
zaudējumus, kas radušies apakšuzņēmēja prettiesiskas rīcības rezultātā. Bez tam saskaņā ar minētā apakšuzņēmuma līguma Nr.1.11.1/17-00290
20.punktu, atbildētājs kā apakšuzņēmējs apņēmās nepiesaistīt citus apakšuzņēmējus apakšuzņēmuma līguma izpildīšanai, iepriekš to rakstiski
nesaskaņojot ar uzņēmēju.
Secināms, ka atbildētājam nebija tiesību piesaistīt citu personu apakšuzņēmuma līguma Nr.1.11.1/17-00290 izpildīšanai, jo ir konstatēts, ka SIA
„/nosaukums T/” nebija lūgusi pasūtītāju saskaņot citu apakšuzņēmēju. Ja atbildētājs piesaistīja citu personu apakšuzņēmuma līguma Nr.1.11.1/17-00290
izpildīšanai, atbildētājs rīkojies nelabticīgi un prettiesiski, kā arī minētais apstāklis neatbrīvo atbildētāju no Civillikumā un apakšuzņēmuma līgumā
Nr.1.11.1/17-00290 noteikto saistību un atbildības par zaudējumu nodarīšanu.
Ievērojot apakšuzņēmuma līguma 16.punktu un 18.punktu, kā arī Civillikuma 1635. panta pirmo daļu, 1770.pantu, 1782.pantu, 1779.pantu,
Apdrošināšanas līguma 40.panta pirmo daļu, tiesa atzīst, ka atbildētājam šajā gadījumā iestājās zaudējumu atlīdzības pienākums un prasītājam ir tiesības
saņemt no atbildētāja zaudējumu atlīdzību EUR 4487,85.
Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no
atbildētāja likumiskos procentus 6 % gadā no nenomaksātās piedzenamās zaudējumu summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, ja
likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir seši procenti no simta gadā.
Rezumējot teikto, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota pilnībā.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 414,15
EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 5,37.
No lietas materiāliem redzams, ka zvērināta advokāte Kristīna Korņeva izrakstīja 2020.gada 1.aprīļa rēķinu Nr.43k 270,00 EUR apmērā un
2020.gada 15.jūnija rēķinu Nr.75k 240,00 EUR apmērā par juridiskās palīdzības sniegšanu civillietā Nr.C30477120, kopā 510,00 EUR.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunkta, otro daļu, ceturto daļu, no atbildētāja par labu prasītājam
piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai 510,00 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam ir nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš - 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā
spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 93.-97.pantiem, 193.pantu, tiesa
nosprieda:
AAS “BALTA” prasību pret SIA „/nosaukums T/” par zaudējumu piedziņu apmierināt pilnībā.
Piedzīt no SIA „/nosaukums T/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu AAS „BALTA”, reģistrācijas Nr. 40003049409, zaudējumu
atlīdzību 4487,85 EUR, tiesāšanās izdevumus: valsts nodevu 414,15 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 EUR un ar lietas vešanu saistītos
izdevumus advokāta palīdzības samaksai 510,00 EUR.
Noteikt AAS „BALTA” tiesības par laiku līdz sprieduma saņemt no SIA „/nosaukums T/” likumiskos 6% (seši procenti) gadā no piedzītās, bet
nesamaksātās zaudējumu summas.
Samaksa veicama AAS „BALTA”, reģistrācijas Nr. 40003049409, norēķinu kontā Nr. LV49HABA055100385970, AS „Swedbank”.
Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas datuma Rīgas apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tiesnesis /personiskais paraksts/ V.Prudņikovs