Court allows administrative penalty revocation due to illegal road sign placement violating national standards.

NORAKSTS Lieta Nr.A42377806 Lietvedības Nr.A0249-08/12

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2008.gada 21.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Dz.Melbārdis,

Rīgā, 2007.gada 7.oktobrī atklātā tiesas sēdē izskatot administratīvo lietu, kas ierosināta pēc A.R. (turpmāk – pieteicējs) pieteikumu par Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – RGPP KPP vai atbildētāja) priekšnieka vietnieka 2006.gada 30.marta lēmuma Nr.704 atcelšanu, kā arī par pārkāpumu uzskaites punktu anulēšanu,

konstatēja: [1] 2006.gada 25.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts A.R. pieteikums par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2006.gada 30.marta lēmuma Nr.704 atcelšanu, kā arī par pārkāpumu uzskaites punktu anulēšanu. [2] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2006.gada 27.aprīļa lēmumu A.R. pieteikums par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2006.gada 30.marta lēmuma Nr.704 atcelšanu pieņemts un ierosināta administratīvā lieta. [3] 2006. gada 8. martā, plkst 13.39 RGPP KPP Patruļpolicijas vienības 2.bataljona jaunākais inspektors I.M. sastādīja pieteicējam administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr. 050/PB043926 par izdarīto administratīvo pārkāpumu.

Ar 2006. gada 30. marta lēmumu Nr. 704 RGPP KPP priekšnieka vietnieks V.V. 2006. gada 08. marta inspektora I.M. pieņemto lēmumu Nr. 050/PB043926 atstāja negrozītu. [4] Izvērtējot konkrētā administratīvā akta sastāvdaļas un normatīvos aktus, kas regulē administratīvā akta pieņemšanas kārtību, pieteicējs nonāca pie secinājuma, ka konkrētais administratīvais akts, ar kuru tika uzlikts administratīvais sods 20 latu apmērā, ir prettiesisks un atceļams sekojošu apstākļu dēļ: [4.1] Ceļa zīme Nr.404 krustojumā bija izvietota nepareizi, pārkāpjot LATVIJAS VALSTS STANDARTA (LVS 77-2:2002 Ceļa zīmes. 2.daļa:

Uzstādīšanas noteikumi, punkti 3.1.15, 3.1.3 un 3.5.2) prasības, kā rezultātā, tā nebija pamanāma. Ceļa zīmes uzstādīšanas noteikumu neievērošana radīja situāciju, ka šo zīmi nevarēja ieraudzīt, jo tā tika izvietota tik zemu, ka to aizsedza priekšā braucošās automašīnas. Uzstādīšanas noteikumi nav ievēroti arī attiecībā uz zīmes izvietošanas vietu, tā izvietota apm. 10 metrus pirms vietas, kur tai pēc Latvijas Valsts Standarta uzstādīšanas noteikumiem būtu jābūt. Šāds zīmes izvietojums radīja situāciju, kad automašīnai samazinot ātrumu pirms manevra veikšanas un attiecīgi palielinoties distancei līdz priekšā braucošajam transporta līdzeklim zīme vairs nav ieraugāma, jo tā pirms manevra veikšanas atrodas aiz automašīnas.

Kā papildus apstāklis jāmin minēto ceļa zīmi aizsedzošais pirms tās izvietotais elektrības stabs, kā arī tieši pirms krustojuma esošais nelielais līkums. Visu šo faktoru kopums rada situāciju, ka šo zīmi nevar pamanīt intensīvas satiksmes apstākļos, to apstiprina notikuma vietā izdarītie foto uzņēmumi. [4.2] Inspektors I.M. ir ļaunprātīgi izmantojis savas, ar likumu piešķirtās tiesības, un sodījis pieteicēju par izdarīto pārkāpumu, ko apstiprina viņa ziņojumā rakstītā frāze, ka viņš konkrētajā vietā, kur pieteicējs izdarīja pārkāpumu, kontrolēja, kā tiek ievērota ceļa zīme Nr.404.

Ņemot vērā apstākli, ka minētā ceļā zīme tika izvietota nesen un pie tam tādā veidā, ka to ir ļoti grūti pamanīt, var izdarīt pieņēmumu, ka bija pietiekami liels autovadītāju skaits, kuri, neievērojot šo zīmi, izdarīja ceļu satiksmes pārkāpumus un par to tika sodīti. Šādas vietas uz ceļiem, kur ceļu zīmes vai citas norādes ir grūti pamanāmas, ceļu policijas darbinieki bieži izmanto, lai tādā veidā pieķertu ,,slazdos" iekļuvušos cilvēkus un viņus administratīvi sodītu, tādā veidā izpildot priekšniecības uzstādītos, nosodāmo personu skaita limitus.

Šāda situācija ir nepieļaujama un pretēja Likumā par policiju ietvertajām policijas darbinieka tiesībām un pienākumiem. Policijas darbiniekam, konstatējot, ka ceļa zīme ir norādīta nepareizi, vai tādā veidā, ka to ir grūti pamanīt, būtu jādara viss iespējamais, lai novērstu tādu situāciju, nevis jārīkojas pretēji, jāizmanto radītā situācija, lai sodītu personas, kuras citu personu vainas dēļ, kurām bija pienākums uzstādīt ceļu zīmes tā, lai tas atbilstu LATVIJAS VALSTS STANDARTU prasībām un būtu viegli un savlaicīgi pamanāmas, izdarīja administratīvo pārkāpumu. [4.3] Pieņemot lēmumu par pieteicēja sodīšanu, netika izvērtēti nedz lietderības apsvērumi, nedz arī apstākļi, kuri minēji iepriekš. [5] Atbildētājs, Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policija, pieteicēja pieteikumu neatzīst pilnā apjomā.

Savos paskaidrojumos atbildētājs norāda, ka: [5.1] 2006.gada 8.martā, plkst.13:39 RGPP KPP Patrulpolicijas vienības 2.bata!jona jaunākais inspektors (turpmāk tekstā inspektors) I.M. sastādīja pieteicējam administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu 050/PB043926 par Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 "Ceļu satiksmes noteikumi" 293.4 punkta prasību neievērošanu, respektīvi, par to, ka viņš 2006.gada 8.martā, plkst. 13:37, Rīgā, vadīja transportlīdzekli Audi 80, valsts reģistrācijas numura zīme /dzēsta numura zīme/, pa Tēriņu ielu no Graudu ielas puses O.Vācieša ielas virzienā, un Tēriņu ielas un O.Vācieša ielas krustojumā nogriezās pa kreisi, pārkāpjot ceļa zīmes 404. prasības.. [5.2] Ar administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu 050/PB043926 pieteicējs iepazinās, paskaidrojuma sadaļā pašrocīgi ierakstīja, ka izdarīja pārkāpumu, jo neredzēja zīmi, jo tā bija izvietota tādā veidā, ka nebija pamanāma, braucot aiz cita transportlīdzekļa. [5.3] Ceļu satiksmes noteikumu 293.4 punkts nosaka, ka ceļa zīme Nr.404. "Braukt taisni vai pa labi" ir rīkojuma zīme.

Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā LAPK) 149.29. panta pirmajā daļā – par rīkojuma zīmes prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 401., 402., 403., 404., 405., 406., 407., 408., 410., 411., 420., 421. vai 422 ceļa zīmi transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu 20 LVL apmērā. [5.4] Saskaņā ar LAPK 149.29.panta pirmās daļas nosacījumiem, inspektors I.M. piemēroja pieteicējam naudas sodu 20 LVL (divdesmit latu) apmērā. [5.5] Inspektors I.M. norāda, ka 2006.gada 8.martā pildīja dienesta pienākumus un kontrolēja kā ceļu satiksmes dalībnieki ievēro CSN un 404.ceļa zīmes prasības.

Ap plkst. 13:37 no Tēriņu ielas O.Vācieša ielas virzienā nogriezās transportlīdzeklis Audi, valsts reģistrācijas numura zīme /dzēsta numura zīme/, pārkāpjot 404. ceļa zīmes prasības. Transportlīdzekļa vadītājam nebija nekādu šķēršļu ieraudzīt šo ceļa zīmi. Bez tam šī ceļa zīme ir labi redzama. Par doto pārkāpumu tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un lēmums 050/PB043926. [5.6] Apsekojot pārkāpuma vietu (Tēriņu ielā no Graudu ielas puses, pirms krustojuma ar O.Vācieša ielu) noskaidrots, ka ceļa zīme Nr.404 ir uzstādīta ceļa pagriezienā un ir labi redzama visa ceļa garumā, no dažādiem attālumiem, sākot ar brīdi kad tā vispār ir pamanāma.

Šo ceļa zīmi netraucē redzēt ne elektrības stabs, ne arī citi transportlīdzekļi. [5.7] Nav pamata apšaubīt augstāk minētā policijas darbinieka sniegto lietas apstākļu izklāstu un nav iespējams saskatīt saprātīgu pamatojumu un izskaidrojumu tam, kāpēc lai policijas darbinieks apturētu pieteicēja vadīto transportlīdzekli, ja viņš nepārkāpa ceļu satiksmes noteikumu prasības, un tādejādi sniegtu nepatiesas ziņas par lietas faktiskajiem apstākļiem. Likuma "Par policiju" 2. pants nosaka, ka policijas darbinieks ir Latvijas Republikas valsts kalpotājs, kas ieņem noteiktu amatu policijas iestādē (apakšvienībā), kam ir speciālā dienesta pakāpe un kas ir nodevis zvērestu.

Likuma „Par policiju" 10. pants nosaka policijas darbinieka pamatpienākumus. Saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši dienesta kompetencei ir nodrošināt kārtību uz ceļiem, regulēt transportlīdzekļu un gājēju kustību, veikt satiksmes uzraudzību, kontrolēt ceļu un ielu stāvokli, kā arī tehnisko regulēšanas līdzekļu un satiksmes līdzekļu tehnisko stāvokli. Likuma "Par policiju" 12.pants nosaka policijas darbinieka vispārējās tiesības. Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības administratīvi aizturēt likumpārkāpējus, sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, piemērot likumpārkāpējiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc pakļautības.

Lietas izskatīšanas gaitā netika konstatēti fakti, kas apliecinātu to, ka policijas darbinieks tieši vai netieši būtu personīgi ieinteresēts sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu pieteicējam. [6] Tiesas sēdē, kas notika 2007. gada 17. oktobrī, pieteicējs pieteikumu uzturēja un norādīja, ka 404. ceļa zīme nav bijusi pamanāma, jo tās izvietojums pēc pieteicēja domām nav bijis atbilstošs LATVIJAS VALSTS STANDARTA (LVS 77-2:2002 Ceļa zīmes. 2.daļa: Uzstādīšanas noteikumi, punkti 3.1.15,

3.1.3 un 3.5.2) prasībām. Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina uz lēmumā un paskaidrojumos minētajiem motīviem. [7] 2008. gada 10. janvārī Administratīvajā rajona tiesā ir iesniegts pieteicēja iesniegums ar lūgumu lietu turpmāk skatīt rakstveida procesā. Uzskatot, ka lietas materiālos ir pietiekami pierādījumi, lai lietu turpmāk varētu izskatīt rakstveida procesā, tiesnesis 2008. gada 18. janvārī saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 114. panta pirmo daļu ir pieņēmis lēmumu par lietas turpmāku izskatīšanu rakstveida procesā (skat. rezolūciju lietas lapā 4).

Motīvu daļa

[8] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir apmierināms. [9] Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 103.pantā noteikts tiesas pienākums, izskatot administratīvo lietu, pārbaudīt iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu un lietderības apsvērumus iestādes rīcības brīvības ietvaros. Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde, to izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un procesuālajām normām. Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo personas intereses, samērojot tās ar sabiedrības interešu aizsardzību. Administratīvā akta, ar kuru uzlikts administratīvais sods, izdošana saistīta arī ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā procesa ievērošanu. [10] Atbilstoši LAPK 9.panta pirmajai daļai par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Tātad, lai personas rīcību LAPK izpratnē atzītu par pārkāpumu, tai ir jābūt prettiesiskai. [11] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantu institūcijai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

[12] LAPK 239.panta 1.punkts noteic, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka administratīvo pārkāpumu lietās svarīgi ir konstatēt administratīvā pārkāpuma sastāvu. Administratīvā pārkāpuma sastāvu veido administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Ja kaut viena no administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. [13] Pieteicējs ir sodīts par Ceļu satiksmes noteikumu 293.4 punkta pārkāpumu proti, ceļa zīme Nr.404 ir rīkojuma zīme "Braukt taisni vai pa labi", ka ierobežo personas tiesības konkrētajā gadījumā izdarīt pagriezienu pa kreisi.

Pieteicējs šo prasību nav ievērojis. Par Ceļu satiksmes noteikumu 293.4 punktā minētās ceļa zīmes Nr.404 prasību neievērošanu iestājas administratīvā atbildība saskaņā ar LAPK 149.29 panta pirmo daļu – par rīkojuma zīmes prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 401., 402., 403., 404., 405., 406., 407., 408., 410., 411., 420., 421. vai 422 ceļa zīmi, transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu 20 LVL apmērā. No minētās tiesību normas izriet, ka administratīvā pārkāpuma sastāvu veido: administratīvā pārkāpuma objekts – ceļu satiksmi regulējošo noteikumu pārkāpšana; administratīvā pārkāpuma objektīvā puse – aktīvas darbības, kas izdarītas, veicot kreiso pagriezienu, kas šajā gadījumā bija aizliegts; administratīvā pārkāpuma subjektīvā puse – ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts pārkāpums; administratīvā pārkāpuma subjekts fiziska persona (atbilstoši LAPK 12.pantam – persona, kura sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu) vai juridiska persona. [14] Tiesas ieskatā vispirms ir jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā iztrūkst kāda no administratīvā pārkāpuma pazīmēm, kas paredzēta LAPK 149.29 panta pirmajā daļā, un vai nav pamata pieņemt lēmumu par lietvedības izbeigšanu administratīvā pārkāpuma lietā. [14.1] Pārbaudot lietas faktiskos apstākļus, tiesa konstatē, ka pārsūdzētais lēmums ir pieņemts sakarā ar to, ka pieteicējs nav ievērojis ceļa zīmes Nr.404 prasības.

No lietas materiāliem (piem. no Administratīvā pārkāpuma protokola un lēmuma Nr.PR043926 (lietas lapa 20)), kā arī no pieteicēja norādītā tiesas sēdē izriet, ka pieteicējs piekrīt faktam, ka ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu prasības, tātad ir konstatējams administratīvā pārkāpuma objekts un objektīvā puse. [14.2] Lietā nav strīda par pieteicēja atbilstību LAPK 12.pantā noteiktajam pie administratīvās atbildības saucamajam subjektam. [14.3] Vienlaicīgi pieteicējs ir norādījis, ka pārkāpumu ir izdarījis, bet sevi neuzskata par vainīgu, jo objektīvi viņš nevarēja redzēt izvietoto ceļa zīmi, proti, viņam pa priekšu braucošā automašīna aizsedza skatu un traucēja pamanīt izvietoto ceļa zīmi.

Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā var konstatēt vienu no administratīvā pārkāpuma pazīmēm – personas vainu izdarītajā pārkāpumā.

[15] Pārbaudot iespējamo pieteicēja vainu izdarītajā pārkāpumā, tiesa dod priekšroku pieteicēja sniegtajiem argumentiem turpmāk minētu apsvērumu dēļ. [15.1] Pieteicējs ir norādījis, ka ceļa zīme Nr.404 ir bijusi izvietota, neatbilstoši Latvijas Valsts standarta (turpmāk – LVS). Pārbaudot minētos faktus, tiesa konstatē, ka LVS 77-2:2002 Ceļa zīmes. 2.daļā „Uzstādīšanas noteikumi” (skat. lietas materiālus no 52. līdz 66. lapai)

3.1.15. punktā ir minēts, ka attālumam no zīmes apakšmalas līdz ceļa seguma virsmai, t. i., uzstādīšanas augstumam, apdzīvotās vietās ir jābūt no 2,0 līdz 4,0 metri. Kā var redzēt no iesniegtajām fotogrāfijām (piem. lietas lapas 9, 10, 14), uz šo zīmi nevar attiecināt LVS šajā punktā noteiktos izņēmumus. Pieteicējs ir norādījis, ka zīmes augstums nav atbilstošs LVS prasībām. Uzskatāmi tas esot redzams no lietas 10. lapā esošās fotogrāfijas, kurā pieteicējs, kurš norāda, ka viņa augums ir 1,80 m, ir redzams pie izvietotās ceļa zīmes.

Ņemot vērā šo un arī citas lietā esošās fotogrāfijas, tiesa var piekrist pieteicējam, ka zīmes izvietojums nav atbilstošs LVS 77-2:2002 Ceļa zīmes. 2.daļā „Uzstādīšanas noteikumi” 3.1.15. punktā minētajam. [15.2] Bez tam šī ceļa zīme, tiesas ieskatā, nav veiksmīgi izvietota, līdz ar to neatbilst LVS 3.1.3 punkta prasībām, proti, zīmes ir jāuzstāda tā, lai diennakts laikā to redzamības attālums būtu vismaz pusotrkārtīga atļautā braukšanas ātruma vērtība izteikta metros (konkrētajā gadījumā 50 km/h*1,5=75 m).

No fotogrāfijām (liets lapas 12, 25, 26, 28, 29) ir redzams, ka zīme ir izvietota ielas līkumā, tādejādi tiesa var piekrist pieteicējam, ka no lielāka attāluma to ieraudzīt traucē smagās automašīnas vai autobusi, kas virzās pretējā braukšanas virzienā (skat. foto lietas lapās 12 un 29). Modelējot attiecīgu situāciju, proti, pārvietojot fotogrāfijā, kas atrodas lietas 12. lapā redzamo kravas automašīnu atpakaļ, proti, vietā, kur redzamas pretim braucošās vieglās pasažieru automašīnas, var konstatēt, ka tā pilnīgi aizsedz strīdus zīmes redzamību.

Savukārt, ja tiek modelēta situācija, braucot zīmei tuvāk, skaidri var redzēt, ka, ņemot vērā ceļa konfigurāciju, zīmes redzamību aizsedz priekšā braucošās automašīnas, it īpaši autobusi vai kravas mašīnas. Tiesa nevar piekrist atbildētāja pārstāvei, ka zīmi ļoti labi var redz no liela attāluma. No atbildētājas iesniegtajām fotogrāfijām redzams, ka 404. ceļa zīme ir labi redzama vienīgi tad, ja uz ielas nav citu transporta līdzekļu. Arī no atbildētājas fotogrāfijas (lietas lapa 26) var redzēt, ka modelējot situāciju, proti, vieglās pasažieru automašīnas vietā ievietojot kravas automašīnas modeli, tiek pilnībā aizsegta strīdus zīmes redzamība.

Tāpat no fotogrāfijas, kas atrodas lietas 25. lapā un kuru arī ir izdarījusi atbildētāja, var redzēt, ka gadījumā, ja fotogrāfs atrastos automašīnā, kas brauktu aiz fotogrāfijā redzamās automašīnas ar valsts reģistrācijas numuru /dzēsta numura zīme/, bet nevis ielas malā, no kurienes fotogrāfija ir izdarīta, strīdus zīme nebūtu redzama. [15.3] Pieteicējs ir norādījis, ka par strīdus zīmi nav zinājis, jo tā ir tikusi uzstādīta nesen, un to nav redzējis, jo skatu esot aizšķērsojusi cita automašīna. Tiesa, ņemot vērā iepriekš konstatētos apstākļus, uzskata, ka nav pamata neticēt pieteicēja teiktajam.

Tiesai ir radušās pamatotas šaubas par faktisko apstākļu atbilstošu atspoguļojumu atbildētājas lēmumā. Atbildētāja nav iesniegusi pārliecinošus pierādījumus, kas apstiprinātu pieteicēja vainu. Nav pierādīta apzināta pieteicēja rīcība pārkāpuma izdarīšanā, tāpat nav pamata atzīst, ka administratīvais pārkāpums ir izdarīts aiz neuzmanības, jo saskaņā ar LAPK 11. pantu administratīvais pārkāpums ir izdarīts aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt.

Konkrētajā gadījumā tiesas ieskatā pārkāpumu izdarīt aiz neuzmanības nemaz nebija iespējams, jo faktiskie apstākļi norāda uz to, ka pieteicējs tik tiešām varēja strīdus ceļa zīmi neredzēt, tātad par esamību varēja arī nezināt. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas pausto nostāju, par krimināllietām Eiropas Cilvēktiesību konvencijas izpratnē atzīstamas arī noteiktas administratīvo lietu kategorijas (piemēram, lietā Malige pret Franciju, 1998.gada 23.septembra spriedums; Rec.1998-VII, fasc.93). Lai piemērotu sodu par administratīvo pārkāpumu, jābūt pierādītai personas vainai.

Saskaņā ar krimināltiesībās piemērojamo principu visas šaubas par vainu jāvērtē par labu apsūdzētajam. Arī saskaņā ar administratīvā procesa principu in dubio pro civis (visas šaubas par labu cilvēkam) pierādīšanas nastai jāgulstas pēc iespējas uz amatpersonu, un šaubu gadījumā risinājumam jābūt par labu indivīdam. Publiskajās tiesībās visas šaubas tulkojamas par labu indivīdam. Līdz ar to, atbilstoši administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas pamatprincipiem, tiesa uzskata, ka visas šaubas ir tulkojamas par labu pieteicējam, un atzīstams, ka viņš nav vainojams pārkāpuma izdarīšanā. [16] Kā atzinusi doc.iur. J.Briede grāmatā „Administratīvais akts” (Rīga.

Latvijas Vēstnesis. 2003.), ceļa zīmes ir pieskaitāmas administratīvajiem aktiem, tiklīdz tās iedarbojas uz konkrētu satiksmes dalībnieku (skat. 118.lpp.). Ņemot vērā to, ka administratīvais akts, ar kuru pie administratīvās atbildības ir saukts pieteicējs, ir balstīts uz cita administratīvā akta – ceļa zīmes – pamata, tiesas ieskatā policijas darbiniekiem pirms tiek pieņemts personai nelabvēlīgs administratīvais akts, bija jāpārbauda, vai administratīvais akts – ceļa zīme Nr.404 ir izvietota atbilstoši LVS prasībām, proti, vai tā ir tiesiska.

Nav iespējama tiesiska administratīvā akta izdošana, ja tas ir balstīts uz citu likumam neatbilstošu administratīvo aktu. Līdz ar to, arī šī apsvēruma dēļ tiesa uzskata, ka atbildētājas pieņemtais pieteicējam nelabvēlīgais lēmums ir atceļams. Tiesa atzīst, ka ceļu zīmju izvietošana nav policijas kompetencē. Tāpat tiesas ieskatā, pateicoties, valstī nepamatoti pastāvošajai sistēmai, kurā VSIA „Latvijas standarts”, it kā balstoties uz autortiesību aizsardzību, standartus, tai skaitā tos, kas attiecas uz ceļa zīmēm, to izvietošanu un uzstādīšanu, izplata tikai par samaksu, iespējams, ka policijas iestādes nav informētas par šādu standartu pastāvēšanu.

Tomēr, tiesas ieskatā policijas iestādēm, pirms tiek saukta persona pie administratīvās atbildības, būtu jāpārbauda ceļa zīmju izvietojuma tiesiskums. Pretējā gadījumā personas sodīšanai nav pamata un tā nevar sasniegt leģitīmu mērķi. Tiesa tāpat uzskata, ka gadījumā, ja tiek uzstādīta jauna ceļa zīme, tās uzstādītājam būtu jārūpējas par pirmszīmes izvietošanu, kas norādītu uz jaunas zīmes izvietošanu, savukārt, policijai kā iestādei, kas uzrauga ceļa zīmju ievērošanu, būtu jāsniedz attiecīgi priekšlikumi zīmju izvietotājam. [17] Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2006.gada 30.marta lēmums ir atceļams.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251, 253. panta pirmo daļu un 289.-291. pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu, 286. panta pirmās daļas 3. punktu, tiesa nosprieda: apmierināt A.R. pieteikumu par Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2006.gada 30.marta lēmuma Nr.704 atcelšanu. Atcelt Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2006.gada 30.marta lēmumu Nr.704 no tā pieņemšanas brīža. Izbeigt lietvedību administratīvo pārkāpumu lietā, kas ierosināta pamatojoties uz 2006. gada 8. martā sastādīto Administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr. 050/PB043926 par A.R. saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.29 panta pirmās daļas. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Spriedums sastādīts 2008.gada 21.maijā.

Tiesnesis /paraksts/ Dz.Melbārdis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis _______________________ Dz.Melbārdis Rīgā, 2008.gada 21.maijā