Court dismissed tax appeal as taxpayer knowingly participated in fictitious transaction schemes without proof of actual services.

Lietas Nr. A420295513

Lietas arhīva Nr. AA43-0216-16/14

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2016.gada 12.septembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja L.Vīnkalna,

tiesneses S.Gintere un A.Zariņa,

piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Krauja LV” pieteikumu par Valsts

ieņēmumu dienesta 2012.gada 20.decembra lēmuma Nr.22.4.6/108628 atcelšanu, sakarā ar SIA „Krauja LV” apelācijas

sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 25.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID vai atbildētājs) Nodokļu kontroles pārvaldes (turpmāk – Pārvalde)

Juridisko personu ceturtā audita daļa no 2012.gada 9.maija līdz 2012.gada 6.augustam veica SIA „Krauja LV” (turpmāk arī

– pieteicēja) komplekso nodokļu auditu: pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) auditu par 2010.gada janvāri –

2012.gada janvāri un uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) par 2010.gadu.

Pamatojoties uz audita pārskatu Nr.23.10-829, ar VID Pārvaldes Juridisko personu ceturtās audita daļas galvenās

nodokļu inspektores 2012.gada 6.augusta lēmumu Nr.23.10/958 (turpmāk – sākotnējais lēmums) pieteicējai papildus

nomaksai budžetā aprēķināts PVN Ls 8176,02, soda nauda Ls 2452,80 un nokavējuma nauda Ls 958,21, kā arī UIN Ls 62,

soda nauda Ls 18,60 un nokavējuma nauda Ls 11,13. Vienlaikus pieteicējai samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par

Ls 2798,05 un saistībā ar to aprēķināta soda nauda Ls 839,37, kā arī samazināti UIN zaudējumi par 2010.gadu Ls 4535

apmērā.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja.

[2] A r VI D 2012.gada 20.decembra lēmumu Nr.22.4.6/108628 (turpmāk – Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts

negrozīts. Lēmumā konstatēts, ka darījumi ar SIA „TStone”, SIA „Siguldas jurists” un SIA „Airotros” faktiski nav notikuši,

tāpēc pieteicējai nav tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, tas ietekmē UIN un zaudējumu aprēķinu.

SIA „TStone” amatpersona /pers. E/ neapstiprināja darījumu ar pieteicēju veikšanas faktu, līdz ar to VID secināja, ka

SIA „TStone” pakalpojumus/preces (dīzeļdegvielas apkures katla un gaida pārvada, SPA hidromasāžas vannas, lietota

lentzāģa pamatnes un galvas piegāde, kā arī pirts lāvas restaurācija) pieteicējai faktiski nav sniegusi.

SIA „Siguldas jurists” darījumu ar pieteicēju noformēšanas laikā nebija materiāltehniskās bāzes un darbspēka resursu

(sabiedrībā nodarbināta tikai amatpersona /pers. F/), kā arī pieteicējas un SIA „Siguldas jurists” amatpersonas nesniedza

detalizētu informāciju un nav uzrādījušas dokumentus, kas ļautu secināt, kādi konkrēti pakalpojumi ir sniegti/saņemti. Līdz

ar to VID secināja, ka nav iespējams izsekot darījumiem un noteikt reālo pakalpojumu sniedzēju, kā rezultātā nav

konstatējama arī rēķinos norādīto pakalpojumu (juridisko un mežizstrādes darbu) būtība un to saņemšanas fakts.

SIA „Airotros” amatpersona /pers. G/ sniegtajā paskaidrojumā VID norādīja, ka SIA „Airotros” ir sniegusi pieteicējai

starpniecības pakalpojumus. Pārbaudē konstatēts, ka SIA „Airotros” nav saņēmusi no tās iespējamām vienīgajām darījumu

partnerēm SIA „Meano” (vienīgais darba ņēmējs – amatpersona /pers. H/ dzīvesvietu deklarējis patversmē) un SIA „Skuid”

(amatpersona /pers. I/ nesniedza VID pieprasīto informāciju, un amatpersonas /pers. J/ dzīvesvieta nav reģistrēta Latvijā)

pakalpojumus (traktortehnikas noma), un attiecīgi nav tos sniegusi pieteicējai.

Ievērojot to, ka lietā nav konstatējama pavadzīmēs un rēķinos norādīto preču/pakalpojumu izcelsme un faktiskā

esamība, kā arī to saistība ar pieteicējas saimnieciskās darbības nodrošināšanu, VID secināja, ka pieteicējas darījumi ar

SIA „TStone”, SIA „Siguldas jurists” un SIA „Airotros” noformēti tādā veidā, lai iegūtu tiesības uz priekšnodokļa

atskaitīšanu, izvairoties no nodokļu nomaksas valsts budžetā. VID ieskatā pieteicējas un tās darījumu partneres veica

saskaņotas darbības, lai samazinātu nodokļus, kā arī pierādījumi lietā liecina, ka pieteicēja zināja vai tai bija jāzina, ka,

izdarot grāmatvedības reģistros norādītos pirkumus, tā ir piedalījusies ar PVN krāpšanos saistītas darbības.

[ 3 ] 2013.gada 24.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots šādi.

[3.1] Tiesiskās attiecības ar SIA „TStone” nodibinātas, slēdzot mutisku vienošanos (līgumu). Neviens normatīvais

akts neuzliek pienākumu slēgt rakstveida līgumu. Preču/pakalpojumu saņemšana ir sniegta atbilstoši normatīvo aktu

noteikumiem, tostarp pavadzīmes ir izrakstītas, rēķini apmaksāti.

[3.2] Pa visu pavadzīmes 3.sadaļu, kur ir jānorāda visi preces izsniedzēja rekvizīti, ir uzspiests SIA „TStone” rekvizītu

zīmogs, kas nekādi nenorāda uz preces izsniegšanas vietu. Preču saņēmēja sadaļā (4.sadaļa) visi ieraksti ir izdarīti ar roku,

kas precīzi norāda, ka preces saņemšanas vieta bija pieteicējas juridiskā adrese. VID bija jādod prioritāte ar roku izdarītam

ierakstam.

[3.3] Normatīvie akti, kas regulē pavadzīmes izsniegšanu/aizpildīšanu, neuzliek pienākumu veikt ierakstus pavadzīmē

par to, kādi restaurācijas darbi, kādā apmērā, ar kādiem materiāltehniskajiem līdzekļiem pirts lāvām bija jāveic. Arī

pavadzīmes formā/veidlapā šādu ierakstu izdarīšanas vieta nav paredzēta, nav atsevišķi izdalīta. Visas veicamās darbības

starp pusēm tika atrunātas, slēdzot mutisku vienošanos (līgumu).

[3.4] /pers. L/ SIA „Krauja LV” neveic vadītāja funkcijas, viņš ir darba ņēmējs. /pers. L/ atsevišķu darbību veikšanai

pieteicējas vārdā, tostarp pavadzīmju parakstīšanai, tika izsniegta komercpilnvara. Par to arī tika informēti VID darbinieki.

[3.5] Pieteicējai nav izprotama SIA „TStone” amatpersonas /pers. E/ rīcība, noliedzot preču pārdošanu un

pakalpojumu sniegšanu pieteicējai. Uz pavadzīmēm ir gan SIA „TStone” rekvizīti, kas pieteicējai bez SIA „TStone”

nevarēja tapt zināmi, gan SIA „TStone” zīmogi, kas nevarēja būt pieteicējas rīcībā, gan /pers. E/ paraksts. SIA „TStone” ir

saņēmusi un nav iebildusi pret pieteicējas veikto preču/pakalpojumu apmaksu.

Tā kā gan preču pārdošana/piegāde, gan pakalpojumu sniegšana, gan rēķinu apmaksa tika veikta, pieteicēja, balstoties

uz tiesiskās paļāvības principu, uzskatīja, ka darījumi ir veikti tiesiski un SIA „TStone” nenoliegs darījumu esamību.

Pieteicēja var izskaidrot VID veikto darījumu detaļas un uzrādīt visus nepieciešamos dokumentus.

Pieteicējai nav saprotama VID darbinieku rīcība, kuri, pārbaudot pieteicējas grāmatvedības dokumentus, redzēja

pieteicējas SIA „TStone” veiktos naudas pārskaitījumus par preču iegādi/pakalpojumu sniegšanu, tomēr SIA „TStone”

amatpersonas sniegtos paskaidrojumus uztvēra par pietiekošu pierādījumu, lai atzītu šos darījumus par spēkā

neesošiem/nenotikušiem. SIA „TStone” valdes loceklis /pers. E/ nevienu no SIA „TStone” kontā saņemtajām naudas

summām pieteicējai nav atdevis.

[3. 6] 2010.gada 15.novembra pavadzīmei TST000256 ir jābūt pievienotai VID iesniegtajiem grāmatvedības

oriģināldokumentiem. Otrs šīs pavadzīmes eksemplārs pieteicējas grāmatvedībā nav saglabājies, ir nozaudēts.

[3.7] SIA „Siguldas jurists” pieteicējai sniedza juridiskas konsultācijas par dažādiem ar pieteicējas komercdarbību

saistītiem jautājumiem, tostarp par darba tiesību, komerctiesību un saistību tiesību piemērošanu, kā arī pieteicējas iespējām

piedalīties Eiropas Savienības finansētajos projektos. Normatīvajos aktos nav noteikts, cik detalizēti jānorāda sniegto

pakalpojumu apraksts. SIA „Siguldas jurists” ir atzinis, ka sniedza minētos pakalpojumus. Pakalpojumu sniegšanas

apmaksa ir veikta, par ko, pārbaudot pieteicējas grāmatvedības dokumentus, VID darbinieki varēja pārliecināties.

[3.8] SIA „Siguldas jurists” ir apstiprinājusi, ka, sākot ar 2011.gadu, viens no tās pamatdarbības veidiem ir arī

mežizstrādes pakalpojumu sniegšana, kā arī tā ir veikusi mežizstrādes pakalpojumus pieteicējas īpašumā.

SIA „Siguldas jurists” mežizstrādes pakalpojumu sniegšana ietvēra pameža tīrīšanu, tostarp krūmu izciršanu un kritušu

zaru savākšanu. Šādu mežizstrādes pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama īpaša un speciāla materiāltehniskā bāze.

Pieteicējai nav saprotams, kādu apsvērumu dēļ VID, pretēji SIA „Siguldas jurists” teiktajam, ir pieņēmis, ka uzņēmuma

amatpersona nav cilvēkresurss un nav varējis veikt minēto mežizstrādes pakalpojumu. Pakalpojuma apmaksa ir veikta, par

ko, pārbaudot pieteicējas grāmatvedības dokumentus, varēja pārliecināties VID darbinieki.

[3.9] Tiesiskās attiecības starp pieteicēju un SIA „Airotros” nodibinātas, slēdzot mutisku vienošanos (līgumu).

Neviens normatīvais akts neuzliek pienākumu slēgt rakstveida līgumu. Pakalpojumu saņemšana ir sniegta atbilstoši

normatīvo aktu noteikumiem, tostarp rēķins ir apmaksāts.

[3.10] SIA „Airotros” amatpersona ir pilnībā apstiprinājusi pieteicējas VID sniegto informāciju par pakalpojumu.

Pieteicēja apstiprina, ka tehnika tika atvesta, darbs izdarīts un tehnika aizvesta.

Pieteicējai nebija pienākums pārbaudīt, uz kāda tiesiska pamata SIA „Airotros” izmanto šo tehniku – īpašums, noma,

apakšnoma, patapinājums, uzņēmuma līgums vai kāda cita tiesiska sadarbības forma. Pieteicējai arī nebija pienākums

pārbaudīt, no kurienes SIA „Airotros” ņems nepieciešamo tehniku pakalpojuma sniegšanai. Pieteicēja nevar atbildēt arī par

SIA „Airotros” darījumu partneru īpašumiem un sniegtajām atskaitēm. Pieteicēja nav atbildīga par to, ka SIA „Airotros”

nevar precīzi norādīt darījumu partneri, no kā tā saņēma tehniku pakalpojuma sniegšanai. Visi norēķini par SIA „Airotros”

pakalpojuma sniegšanu veikti, naudu pārskaitot uz SIA „Airotros” rēķinā norādīto bankas kontu.

[4] Paskaidrojumos Administratīvajai rajona tiesai atbildētājs norāda, ka pieteikums ir noraidāms, pamatojoties uz

Lēmumā minētajiem apsvērumiem.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 25.jūnija spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots šādi.

[5.1] PVN tiek balstīts uz pieeju, ka ar nodokli ir jāapliek patēriņš. Pievienotā vērtība ir starpība starp realizācijas

ienākumiem un pašizmaksu. Šī starpība kalpo par pievienotās vērtības nodokļa bāzi. Aprēķinātais nodoklis tiek pieskaitīts

pie preces vai pakalpojuma cenas un to samaksā pircējs (sk. Kavale L., Joppe A. Nodokļu politikas administrēšanas

pamati., Latvijas Universitāte, 2008, 19.lpp.).

Lai PVN nomaksa tiktu attiecināta tikai uz preces vai pakalpojuma patērētāju (gala lietotāju), likuma „Par pievienotās

vērtības nodokli” (spēkā uz Lēmuma pieņemšanas brīdi) 10.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka VID reģistrētai

apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no

citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu

ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar

nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē. Minētā panta 1.2daļa noteica, ka nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par

saņemtajām precēm vai pakalpojumiem atskaitāmas pēc preču vai pakalpojuma un nodokļa rēķina saņemšanas vai pēc

nodokļa rēķinā norādītās nodokļa summas samaksas avansā.

No likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkta citastarp secināms, ka persona

priekšnodokli var atskaitīt par saimnieciskās darbības ietvaros faktiski notikušu darījumu. Tātad priekšnodokļa

atskaitīšanas lietā tiesai jāpārbauda konkrēts darījums, proti, kas norādīts, kā noticis starp pieteicēju un tās darījuma

partneri. Tādējādi ir aplūkojams nevis tas, vai pieteicējai vajadzēja pārbaudīt rūpīgāk darījuma partneri, bet gan tas, vai

darījumi faktiski ir notikuši.

Lietā ir strīds par to, vai 2010.gadā un 2011.gadā pieteicējai ir bijuši darījumi ar SIA „TStone”, SIA „Siguldas jurists”

un SIA „Airotros”, kuras ir sniegušas pieteicējai pakalpojumus (pirts lāvu restaurācija, juridiskie pakalpojumi, mežizstrādes

darbi, traktortehnikas noma), kā arī piegādājušas preces (dīzeļdegvielas apkures katls, gaisa pārvads, SPA hidromasāžas

vanna, lietota lentzāģa pamatne un galva). Tas ir, vai darījumi starp pieteicēju un minētajiem uzņēmumiem ir reāli notikuši.

[5.2] Par pieteicējas darījumiem ar SIA „TStone” tiesa konstatējusi un secinājusi turpmāk minēto.

Pieteicēja 2010.gada izmaksās iekļāvusi Ls 4950 saskaņā ar SIA „TStone” 2010.gada 15.novembra pavadzīmi

Nr.TST000256, līdz ar to 4.ceturkšņa PVN deklarācijā kā priekšnodokli atskaitīja Ls 1039,50.

Lietas materiālos nav SIA „TStone” vārdā noformētā 2010.gada 15.novembra pavadzīme Nr.TST000256, tā nav arī

pieteicējai, un to nav iespējams iegūt arī no SIA „TStone”.

Vērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa norādījusi, ka pieteicēja PVN deklarācijā par 2011.gada 1.-4.ceturksni kā

priekšnodokli atskaitīja Ls 5510,98 saskaņā ar SIA ,,TStone” vārdā noformētajām pavadzīmēm par dīzeļdegvielas apkures

katla un gaisa pārvada, SPA hidromasāžas vannas, lietota lentzāģa pamatnes un galvas piegādi, kā arī pirts lāvu restaurāciju.

SIA „TStone” 2011.gadā noformējusi turpmāk minētās pavadzīmes:

1. 2011.gada 7.februārī SIA „TStone” pavadzīmi Nr.TST000324 par dīzeļdegvielas apkures katla Master 8 v 680E

un trīs lokanu gaisa pārvadu 6 m garumā iegādi, kopā Ls 4050,31 (Ls 730,38 PVN);

2. 2011.gada 8.aprīlī SIA „TStone” pavadzīmi Nr.TST000371 par pirts lāvu restaurāciju, kopā Ls 1708 (Ls 308

PVN);

3. 2011.gada 6.jūnijā SIA „TStone” pavadzīmi Nr.TST000416 par SPA Hidromasāžas vannas iegādi, kopā Ls 7503

(Ls 1353 PVN);

4. 2011.gada 7.septembrī SIA „TStone” pavadzīmi Nr.TST000513 par lietotas lentzāģa pamatnes iegādi, kopā Ls

8540 (Ls 1540 PVN);

5. 2011.gada 28.oktobrī SIA „TStone” pavadzīmi Nr.TST000558 par lietotas lentzāģa galvas iegādi, kopā Ls

8759,60 (Ls 1579,60 PVN).

Pavadzīmēs kā preču izsniegšanas vieta norādīta SIA „TStone” juridiskā adrese „Krastkalni”, Allažu pagastā,

Siguldas novadā un kā preču saņemšanas vieta – pieteicējas juridiskā adrese „Lejas Silavēveri”, Krimuldas pagastā,

Krimuldas novadā.

Pieteicējas valdes loceklis /pers. T/ tiesas sēdē paskaidroja, ka SIA „TStone” atradis caur reklāmu. Sākumā

meklējis dīzeļdegvielas apkures katlu, to iegādājies un pakāpeniski sācis iesaistīties arī citu pakalpojumu pirkšanā.

Pieteicējas pamatnodarbošanās esot saistīta ar viesu nama pakalpojumu un reklāmas drukāšanu. Apkures katls bijis

vajadzīgs viesu namam. Neatcerējās, ar kādu personu kontaktējies, sazvanoties ar SIA „TStone”. Vēlāk vajadzējis

restaurēt pirtiņu pēc neliela ugunsgrēka, vajadzēja palīdzību. Ieminējies SIA „TStone”, ka nepieciešama palīdzība

visādos darbos, SIA „TStone” darbinieki atbraukuši un izdarījuši. Pats darbus neesot kontrolējis, uzticējies /pers. L/.

Darbiem klāt neesot stāvējis, nezināja, vai strādāja viens vai divi cilvēki, izstāstījis darbus, un darbi esot izdarīti.

Neatcerējās, kam stāstījis. SPA hidromasāžas vanna bijusi vajadzīga viesu namam. Vannas modelis bijis specifisks,

amerikāņu piedāvājums, citur to neesot bijis iespējams iegādāties. Lentzāģi iegādājies, jo vēlējies zāģēt materiālus. Kā

notika preču – vannas un lentzāģa – piegāde, neatcerējās.

Iepazīstoties ar pieteicējas 2011.gada pārskatu (pieejams publiskajā datu bāzē „Lursoft”), tiesa konstatējusi, ka

2011.gadā pieteicēja apgrozījusi Ls 42 561 un strādājusi ar peļņu Ls 8766. Iepriekšējā, 2010., gadā pieteicēja strādājusi

ar Ls 3822 zaudējumiem. Līdzīgi arī 2012.gadā pieteicēja strādājusi ar Ls 25 129 zaudējumiem.

Tiesa no minētā secinājusi, ka pieteicēja nav apgrozījusi lielus finanšu līdzekļus, līdz ar to tai ir jāspēj izskaidrot

un raksturot darījumus, kuri pārsvarā bija Ls 4000 līdz Ls 9000 apmērā.

No pieteicējas ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba

ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī redzams, ka pieteicēja no 2010.gada novembra līdz

2011.gada jūlijam nodarbinājusi trīs darbiniekus: /pers. L/, /pers. V/ un /pers. T/ un no 2011.gada augusta līdz

2011.gada decembrim – tikai /pers. V/ un /pers. T/.

No pieteicējas pārstāvja /pers. T/ tiesas sēdē paskaidrotā izriet, ka pieteicēja nodarbinājusi grāmatvedi /pers. V/,

liecinieks pieteicējas vārdā veicis darbus, un darbu izpildi kontrolējis /pers. L/. Tomēr minētie preču piegādes un

izkraušanas darbi ir pietiekami nozīmīgi, par tiem ir jāspēj dot izskaidrojumu. Nav iespējams, ka darbus būtu paveicis

viens pats /pers. L/.

SIA „TStone” vārdā noformētajās pavadzīmēs nav norādīts preču pārvadāšanai izmantotais transportlīdzeklis.

Tas ir nepieciešams dīzeļdegvielas apkures katla un gaisa pārvada, SPA hidromasāžas vannas, lietota lentzāģa

pamatnes un galvas piegāžu nodrošināšanai. Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati liecina, ka SIA „TStone” īpašumā

vai valdījumā transportlīdzekļi nav reģistrēti. No SIA „TStone” ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas

obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī redzams,

ka SIA „TStone” no 2010.gada novembra līdz 2011.gada novembrim nodarbinājusi /pers. E/ un /pers. Z/. Tomēr šīs

ziņas tiesa skatījusi kopsakarā ar to, ka SIA „TStone” nav tehnikas preču piegādei. VID Pārvaldes amatpersonas

2011.gada 31.oktobrī veica apsekošanu SIA „TStone” juridiskajā adresē „Krastkalni”, Allažu pagastā, Siguldas

novadā un konstatēja, ka sabiedrība tajā nav sasniedzama un saimniecisko darbību neveic. Par to sastādīts

apsekošanas akts Nr.23.3.3/159. SIA „TStone” noformētās pavadzīmes SIA „TStone” vārdā parakstīja tās

amatpersona /pers. E/. /pers. E/ 2012.gada 5.jūnijā Pārvaldē sniedzis paskaidrojumu, norādot, ka SIA „TStone” vārdā

noformētās pavadzīmes nav parakstījis, tajā norādītos pakalpojumus nav sniedzis un norādītās preces nav redzējis, ka

/pers. E/ nav zināma norādīto preču un pamatlīdzekļu izcelsme.

SIA „TStone” 2011.gada 30.decembrī ir izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra sakarā ar

dokumentu neiesniegšanu PVN aprēķinu pārbaudei.

[5.3] Par pieteicējas darījumiem ar SIA „Siguldas jurists” tiesa konstatējusi un secinājusi turpmāk minēto.

Pieteicēja 2011.gada aprīlī, jūlijā un novembrī grāmatvedībā reģistrējusi pakalpojumu Ls 11 918,69 vērtībā, no

tās PVN Ls 2622,11 saņemšanu saskaņā ar SIA „Siguldas jurists” vārdā noformētajiem rēķiniem par juridiskajiem

pakalpojumiem un mežizstrādes darbiem.

Starp pieteicēju un SIA „Siguldas jurists” 2011.gada 3.janvārī noslēgts uzņēmuma līgums, kurā norādīts, ka SIA

„Siguldas jurists” apņemas veikt īpašuma apsaimniekošanu un mežizstrādes darbus pēc pieteicējas norādījumiem tās

norādītajās adresēs un vietās. Izpildītie darbi pieņemti ar pieņemšanas-nodošanas aktu.

SIA „Siguldas jurists” 2011.gada 4.aprīlī noformēja rēķinu Nr.08-04-04/11 par juridiskajiem pakalpojumiem par

2011.gada aprīli, kopā Ls 4110 (Ls 741,15 PVN). SIA „Siguldas jurists” 2011.gada 6.jūnijā noformēja rēķinu Nr.22-1-

06-07/11 par juridiskajiem pakalpojumiem par 2011.gada jūliju, kopā Ls 500 (Ls 90,16 PVN). SIA „Siguldas jurists”

2011.gada 16.novembrī noformēja rēķinu Nr.36-16-11/11 par mežizstrādes pakalpojumiem, kopā Ls 8140 (Ls 1790,80

PVN).

Pieteicējas valdes loceklis /pers. T/ tiesas sēdē paskaidroja, ka SIA „Siguldas jurists” palīdzēja pieteicējai dibināt

firmu, pēc tam sniedza juridiskās konsultācijas, kā veidot uzņēmējdarbības vidi. Pēc tam, ņemot vērā, ka viesu nama

teritorijā bija aizaudzis mežiņš, SIA „Siguldas jurists” iztīrīja pamežu 2 hektāru platībā. Strādāja ar krūmzāģi, speciāla

tehnika nebija. Pieteicējas amatpersona /pers. T/ 2012.gada 20.jūnija Pārvaldē sniegtajā paskaidrojumā informēja, ka

SIA „Siguldas jurists” sniedza juridiskos un konsultāciju pakalpojumus pieteicējas saimnieciskās darbības

nodrošināšanai. Mežizstrādes pakalpojumi tika sniegti pieteicējas iznomātajā īpašumā.

Tiesa konstatējusi, ka rēķinos nav norādīts, kādus konkrēti juridiskos un mežizstrādes pakalpojumus SIA

„Siguldas jurists” sniegusi, un arī pieteicējas paskaidrojumi ir vispārīgi. Nav arī saprotams, kādi konkrēti objekti

(cirsmas) tika izstrādāti, kurš nodrošināja mežizstrādes darbu veikšanu, un kāda tehnika tika izmantota mežizstrādes

darbos. Pieteicējai meža īpašumi nav reģistrēti. Līgumā nav norādītas konkrētas darbu un mežu izstrādes vietas, nav

saprotams, kādas konkrēti darbības veiks SIA „Siguldas jurists” pakalpojumu sniegšanas ietvaros. Nav saprotams, uz

kādu aprēķinu pamata noteikta rēķinos norādītā pakalpojuma cena.

SIA „Siguldas jurists” VID sniegtajos pārskatos „Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām

iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesi” attiecīgajos

taksācijas mēnešos kā darba ņēmēju deklarējusi vienu personu – sabiedrības amatpersonu /pers. F/.

/pers. F/ 2012.gada 9.jūlija Pārvaldē sniegtajā paskaidrojumā apliecināja darījumus ar pieteicēju, norādot, ka

informācija par darījumiem uzrādīta līgumos un rēķinos. /pers. F/ norādīja, ka sabiedrībā viņš ir vienīgais darbinieks

un nevienu personu nav pilnvarojis veikt SIA „Siguldas jurists” saimniecisko darbību. /pers. F/ apliecināja, ka

sabiedrībai 2011.gada aprīlī, jūlijā un novembrī nebija materiāltehnisko resursu.

[5.4] Par pieteicējas darījumiem ar SIA „Airotros” tiesa konstatējusi un secinājusi turpmāk minēto.

Pieteicēja 2011.gada 4.ceturkšņa PVN deklarācijā veica priekšnodokļa atskaitījumu saskaņā ar SIA „Airotros”

vārdā noformēto 2011.gada 2.decembra rēķinu Nr.ARS 1112-02 par traktortehnikas nomu, darījuma vērtība kopā Ls

8188,53 (Ls 1801,48 PVN).

Pieteicējas valdes loceklis /pers. T/ tiesas sēdē paskaidroja, ka neatceras, kā sazinājies ar SIA „Airotros”,

vajadzējis izlīdzināt zemes kaudzes pie viesu mājas, kas brauca ar traktoru, neatcerējās.

Pieteicējas amatpersona /pers. T/ 2012.gada 20.jūnijā VID sniegtajā paskaidrojumā sniedzis ziņas, ka

traktortehnika iznomāta teritorijas labiekārtošanai, tomēr paskaidrojumā nav identificēta teritorijas atrašanās vieta.

/pers. T/ arī paskaidroja, ka SIA „Airotros” piegādāja traktoru ar savu treileri un nodrošināja to apkalpošanu, tomēr

SIA „Airotros” īpašumā traktortehnika nav reģistrēta.

SIA „Airotros” VID iesniegtajā ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesi par 2011.gada decembri deklarējusi vienu

darba ņēmēju – sabiedrības amatpersonu (no 2011.gada 9.augusta līdz 2012.gada 18.martam) /pers. G/.

/pers. G/ 2012.gada 5.jūnijā Pārvaldē sniegtajā paskaidrojumā norādīja, ka SIA „Airotros” sniegusi pieteicējai

starpniecības pakalpojumus tehnikas nomā. /pers. G/ nezināja, kāda konkrēti un kurā vietā tika iznomāta tehnika, jo to

neesot redzējusi, kā arī neatcerējās, kura persona pārstāvēja pieteicēju.

SIA „Airotros” 2011.gada 4.ceturkšņa PVN deklarācijā kā vienīgos iespējamos darījumu partnerus deklarējusi

SIA „MEANO” un SIA „SKUID”. Abas sabiedrības izslēgtas no VID ar PVN apliekamo personu reģistra. Minēto

komercsabiedrību īpašumā vai valdījumā nav reģistrēti transportlīdzekļi un traktortehnika.

SIA „MEANO” ziņojumā par 2011.gada decembri kā vienīgais darba ņēmējs norādīts /pers. H/, kurš deklarējis

adresi Rīgas patversmē /adrese/. SIA „MEANO” 2011.gada 2.pusgada PVN deklarācijā darījuma partnerus nav

deklarējusi, uzrādīti darījumi, kuru vērtība nepārsniedz Ls 1000.

SIA „SKUID” VID iesniegtajā ziņojumā par 2011.gada decembri deklarējusi, ka sabiedrībā līdz 2011.gada

27.decembrim nodarbināta /pers. I/ un no 23.decembra /pers. J/. /pers. I/ VID nesniedza atbildi uz 2012.gada 22.jūnija

vēstuli Nr.23.10/50270 par SIA „SKUID” darījumiem. /pers. J/ pēc VID pārbaudītām ziņām nebija reģistrēta

dzīvesvieta Latvijā. SIA „SKUID” 2011.gada 4.ceturkšņa PVN deklarācijā kā darījuma partneri deklarējusi SIA

„MEANO”, kā arī uzrādījusi darījumus, kuru vērtība nepārsniedz Ls 1000.

Tiesa secinājusi, ka SIA „Airotros” no minētajām sabiedrībām nav saņēmusi pakalpojumus (traktortehnikas

noma) un attiecīgi nav sniegusi tos pieteicējai.

Tiesa konstatējusi, ka SIA „Airotros” deklarētajā juridiskajā adresē A.Čaka ielā 99 – 1, Rīgā nav bijusi

sasniedzama un saimniecisko darbību neveica, par to citastarp liecina apstāklis, ka VID sūtītā korespondence vienmēr

tika nosūtīta atpakaļ.

SIA „Airotros” vienīgā amatpersona reģistrēts ārvalstu pilsonis /pers. AB/ (/pers. AB svešvalodā/), kuram

dzīvesvieta Latvijā nav reģistrēta. SIA „Airotros” 2012.gada 24.aprīlī ir izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu

reģistra sakarā ar dokumentu neiesniegšanu PVN aprēķinu pārbaudei.

2011.gada 2.decembra rēķinā Nr.ARS 1112-02 nav norādīts izsniedzēja paraksta atšifrējums, kā arī nav norādīta

pakalpojuma sniegšanas vieta un konkrētā tehnika. Pieteicēja nav uzrādījusi dokumentus, kas ļautu identificēt, kādā

adresē un kādi konkrēti pakalpojumi sniegti (darbi veikti).

[5.5] Tiesa uzskatījusi, ka darījumu faktisko esamību raksturo visa situācija kopumā – darījumu partneru

atrašanas metode, darījumos iesaistītās lielās summas un pieteicējas attieksme pret darījumiem.

Eiropas Savienības Tiesa apstiprinājusi, ka nodokļu maksātāja tiesības atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN

neietekmē apstāklis, vai PVN par agrākajiem vai vēlākajiem darījumiem ir vai nav samaksāts valsts budžetā. Šādas

tiesības var tikt liegtas vienīgi tad, ja ir pierādīts, ņemot vērā objektīvus pierādījumus, ka atsaukšanās uz

priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām ir bijusi krāpnieciska vai ļaunprātīga. Atsaukšanās uz priekšnodokļa atskaitīšanas

tiesībām ir krāpnieciska vai ļaunprātīga, ja nodokļu maksātājs zināja vai viņam bija jāzina, ka izdarīdams pirkumu, tas

piedalās ar krāpšanos saistītā ar PVN apliekamā darbībā (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2012.gada 21.jūnija

sprieduma apvienotajā lietā Nr.C-80/11 un C-142/11 „Mahageben” 39. – 50.punktu).

Par faktu, ka nodokļu maksātājs zināja vai tam bija jāzina, ka tas piedalās krāpšanā ar PVN saistītās darbībās, var

liecināt apstāklis, ka nodokļu maksātājs patiesībā nav saņēmis ne pakalpojumus, ne preces, kaut gan tā grāmatvedībā

ir noformēti atbilstoši dokumenti par it kā notikušu darījumu. Citiem vārdiem sakot, nodokļu maksātājs, lai veiktu

krāpšanos ar PVN saistītos darījumos, ir veicis darbības, tostarp noformējis dokumentus, lai neesošs darījums

līdzinātos (būtu līdzīgs) notikušam darījumam.

Tiesa atzinusi, ka ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka pieteicēja krāpnieciski ir atsaukusies uz priekšnodokļa

atskaitīšanas tiesībām. Pieteicējai bija jāzina, ka, pērkot pakalpojumus un preces, tā piedalās ar krāpšanos saistītā ar

PVN apliekamā darbībā.

Tādējādi VID pareizi ir ierobežojis pieteicējas 2010.gada 4.ceturkšņa, 2011.gada 1.-4.ceturkšņa PVN deklarācijās

veikto priekšnodokļa atskaitījumu Ls 10 974,07 – par deklarētajiem darījumiem ar SIA „TStone” Ls 6550,48 apmērā,

ar SIA „Siguldas jurists” Ls 2622,11 apmērā un ar SIA „Airotros” Ls 1801,48 apmērā.

Secīgi VID pareizi palielināja pieteicējas 2010.gada apliekamo ienākumu par Ls 4950, kā rezultātā pārbaudē

noteikts pieteicējas 2010.gada apliekamais ienākums Ls 415 un budžetā iemaksājamais UIN Ls 62 (pieteicēja deklarēja

zaudējumus Ls 4535).

[5.6] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmā daļa (redakcija uz Lēmuma pieņemšanas brīdi)

paredz, ka par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir samazināts budžetā

iemaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu maksātājam papildus aprēķina un par labu budžetam

piedzen samazināto nodokli un nokavējuma naudu par periodu no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu

revīzijas (audita) uzsākšanas dienai, un uzliek soda naudu.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta piektā daļa (redakcija uz Lēmuma pieņemšanas brīdi) paredz,

ka par šā panta pirmajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja budžetā iemaksājamā nodokļa samazinājums pārsniedz 15

procentus no deklarējamās nodokļa summas, vai par šā panta otrajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja no budžeta

atmaksājamā nodokļa palielinājums pārsniedz 15 procentus no deklarētās pārmaksātās nodokļa summas, soda naudu

uzliek 30 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra vai no nepamatoti palielinātā no

budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra.

Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta sestajai daļa (redakcija uz Lēmuma pieņemšanas brīdi)

soda naudu šajā pantā minētajos gadījumos uzliek par katru pārbaudīto taksācijas periodu.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrā daļa (redakcija uz Lēmuma pieņemšanas brīdi) paredz, ka

par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda – no

laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi

nokavējuma naudas apmēri.

Līdz ar to VID pareizi pieteicējai papildus aprēķināja UIN Ls 62, soda naudu, soda naudu Ls 18,60 un

nokavējuma naudu Ls 11,13, PVN Ls 8176,02, soda naudu Ls 2452,80 un nokavējuma naudu Ls 958,21, samazināja

no budžeta atmaksājamo PVN par Ls 2798,05 un aprēķināja soda naudu Ls 839,37, kā arī samazināja nodokļa

maksātāja deklarētos 2010.gada zaudējumus par Ls 4535.

[6] Pieteicēja par Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 25.jūnija spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību.

Pieteicēja norāda, ka VID izteiktie argumenti neatbilst faktiskajai situācijai, kā arī tiesa, izskatot lietu, nav ņēmusi vērā

pieteicējas pieteikumā izklāstītos apsvērumus. Darījumi ar audita pārskatā norādītajām personām pieteicējai ir bijuši, kā

arī lietā nav pierādījumu, ka pieteicēja zināja vai tai bija jāzina par piedalīšanos ar krāpšanos saistītā PVN apliekamā

darbībā. Pieteicējai nebija pienākums pārliecināties, vai darījumu partneres tiešām atrodas juridiskajā adresē, vai

darījumu partnerēm pieder preces, ko tās pārdod, vai tās izmanto pašu transportu apliekamo darījumu veikšanai vai to

iznomā, vai darījumu partneres ir izpildījušas savus nodokļa maksātāja pienākumus, vai darījumu partnerēm bija

pietiekoša materiāltehniskā bāze.

[7] Paskaidrojumos Administratīvajai apgabaltiesai atbildētājs norāda, ka apelācijas sūdzība nav pamatota.

Atbildētājs uzskata, ka tiesa ir pareizi novērtējusi faktiskos apstākļus un izvērtējusi pierādījumus saistībā ar pieteicējas

deklarētajiem darījumiem ar SIA „TStone”, SIA „Siguldas jurists” un SIA „Airotros”, un pareizi noteikusi darījumu

saturu un to īsto nozīmi. Tiesa ir atsaukusies uz tiesas judikatūru, kā arī ir sniegusi juridisku vērtējumu lietas

faktiskajiem apstākļiem.

Pieteicēja nav iesniegusi papildu pierādījumus, kuru izvērtēšana varētu ietekmēt lietas izskatīšanas rezultātu.

Savukārt lietā ir pierādījumi, kas ļauj saprātīgi secināt, ka darījumi starp pieteicēju un tās darījumu partnerēm faktiski

nav notikuši, kā rezultātā atbildētājas ieskatā ir konstatējams, ka pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt par iesaistīšanos

ar krāpšanos ar PVN saistītās darbībās.

[8] Pieteicējas pārstāvis uz tiesas sēdēm neieradās, izteica lūgumu izskatīt lietu pēc būtības bez pieteicējas

pārstāvja piedalīšanās. Uzklausot atbildētāja pārstāves viedokli, apgabaltiesa nolēma izskatīt lietu pēc būtības bez

pieteicējas pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdēs.

Atbildētāja pārstāve apelācijas sūdzību un pieteikumu neatzina, sniedzot Lēmumā minētos argumentus.

Tiesa sēdē tika nopratināti liecinieki /pers. E/ un /pers. F/. /pers. G/ nopratināšana tiesas sēdē, citastarp izsmeļot

visus Administratīvā procesa likuma 166.panta otrās daļas piespiedu līdzekļus, nebija iespējama.

Motīvu daļa

[9] Noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, pārbaudījusi lietas materiālus

un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, bet pieteikums ir

noraidāms.

[10] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un

pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, līdz ar to apgabaltiesa saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un

sprieduma motivācijai, to neatkārtojot.

[11] Apelācijas sūdzības argumenti pamatā ir vērsti uz pieteicējas viedokli, ka pirmās instances tiesa nepareizi

novērtējusi pierādījumus lietā un ka strīdus darījumi ar audita pārskatā norādītajām personām pieteicējai ir bijuši, kā arī lietā

pieteicējas ieskatā nav pierādījumu, ka pieteicēja zināja vai tai bija jāzina par piedalīšanos ar krāpšanos saistītā PVN

apliekamā darbībā.

Apgabaltiesa norāda, ka pirmās instances tiesa ir pareizi novērtējusi pierādījumus kopsakarā. Nav pietiekami, ka

darījumi ir atspoguļoti attaisnojuma dokumentos, bet nodokļu maksātājam ir jāspēj pamatot darījumu faktisku esību ar

rēķinos norādītajām personām. Izskatāmajā lietā pieteicēja strīdus darījumu faktisku norisi nav spējusi pamatot un pierādīt.

Apgabaltiesa, nopratinot /pers. E/ un /pers. F/, neguva pārliecību par strīdus darījumu esību ar SIA „TStone” un SIA

„Siguldas jurists”.

Saskaņā ar /pers. E/ sniegtajām ziņām SIA „TStone” strīdus periodā nodarbojusies ar cirsmu pirkšanu-pārdošanu,

vēlāk ar metālu pirkšanu-pārdošanu, bet darījumus ar pieteicēju neatcerējās. Lietota lentzāģa galva, apkures katls un citas

preces pārdošanai neesot bijis, līdz ar to tās pieteicējai pārdot SIA „TStone” faktiski nevarēja. Pieļāva, ka pavadzīmes par

neesošiem darījumiem varējis sastādīt SIA „TStone” grāmatvedis vai /vārds/, kura uzvārdu neatcerējās un kurš palīdzējis

grāmatvedības kārtošanā, un ka liecinieks daļu no tām ir parakstījis, neiepazīstoties ar to saturu.

Minētās ziņas apstiprina jau pirmās instances tiesas secinājumus, ka faktiski strīdus darījumi ar SIA „TStone”

pieteicējai nav bijuši. Apgabaltiesa piekrīt VID un pirmās instances tiesas secinātajām, ka pieteicējai bija zināms, ka tā

iesaistās faktiski neesošu darījumu noformēšanā. Iegūtie pierādījumi kopsakarā ļauj secināt, ka ir apzināti sastādīti

attaisnojuma dokumentus par neesošiem darījumiem ar konkrēto personu, lai arī faktiski SIA „TStone” pieteicējai preces

nav pārdevusi un pakalpojumus nav sniegusi. Pieteicēja nav ticami izskaidrojusi, kā atrada preces, ko pirka it kā no SIA

„TStone”, un kā pasūtīja tai netipiskus pakalpojumus, ja minētajam komersantam bija cits saimnieciskās darbības veids un

citastarp konkrēto preču pārdošanai nebija. Apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas secinātajam, ka pieteicējai bija

jāapzinās, ka tā iesaistās nodokļu maksājumu samazināšanas shēmā.

Saskaņā ar /pers. F/ tiesas sēdē sniegtajām ziņām viņš SIA „Siguldas jurists” vārdā ir izrakstījis strīdus rēķinus, un tie

bijuši par faktiski sniegtiem pakalpojumiem. Sniegtos juridiskos pakalpojumus pieteicējai precizēt nevarēja, norādīja, ka par

velti neviens naudu nemaksā, tāpēc pakalpojumi ir sniegti. Par mežistrādes pakalpojumiem paskaidroja, ka tos noteikti veicis

kāds cits uzņēmums, ar kuru bijusi slēgta vienošanās, bet konkretizēt nevarēja. Paskaidroja, ka ar pieteicējas amatpersonu

bijis personiski pazīstams, iepriekš palīdzējis dibināt uzņēmumu (pieteicēju). Liecinieks pirms SIA „Siguldas jurists”

dibināšanas nodarbojies ar mežistrādi. Strīdus darījumu mežistrādes jomā tehnikas un darbinieku, kas veiktu faktiskos

darbus, SIA „Siguldas jurists” neesot bijis. Liecinieks esot braucis darījumu partneriem parādīt, kur jāveic meža uzkopšana,

kā arī braucis pārbaudīt darbu izpildes kvalitāti. Veicamie darbi bijuši pa visu Latviju, bet pieteicējai pakalpojumi sniegti

Siguldas apkārtnē. Tā kā rēķini tikuši apmaksāti, tas liecinieka ieskatā apliecina, ka pasūtītājs ar darbu izpildi bijis

apmierināts.

Attiecībā par /pers. F/ sniegtajām ziņām apgabaltiesa norāda, ka liecinieks nespēja pat minimāli konkretizēt SIA

„Siguldas jurists” pieteicējai sniegtos pakalpojumus, kā arī spēju tos sniegt. Tādējādi liecinieka sniegtās ziņas nav

palīdzējušas apstiprināt strīdus darījumu faktisku esamību. Pieteicēja arī pati nav ticami izskaidrojusi, kādus juridiskos

pakalpojumus tai sniedza SIA „Siguldas jurists” saskaņā ar strīdus attaisnojuma dokumentiem, kādi mežistrādes

pakalpojumi tai bija nepieciešami, ņemot vērā, ka pieteicējai meža īpašumi nepiederēja, un kāpēc mežistrādei piesaistīts

darījumu partneris sev netipiskā darbības jomā bez tehnikas un darbaspēka. Apgabaltiesa pievienojas pirmās instances

tiesas secinātajam, ka pieteicējai bija jāapzinās, ka tā iesaistās nodokļu maksājumu samazināšanas shēmā.

Pieteicējai pārkāpums ir konstatēts nevis apstāklī, ka tā nav likumā neparedzētā veidā pārbaudījusi par darījumu

partneriem kādas ziņas, bet gan pārkāpums izpaužas tajā, ka pieteicēja ir apzināti piedalījusies darījumu noformēšanā ar

fiktīviem darījumu partneriem. Minētos apstākļus pareizi, izvērtējot pierādījumus kopsakarā, ir izvērtējis VID un pirmās

instances tiesa. No darījumu ķēdē iesaistīto uzņēmumu amatpersonu sniegtajām ziņām ir redzams, ka minētās personas

strīdus darījumos neorientējas, faktiski nepārzina arī konkrēto darījumu jomu. Pieteicēja saskaņā ar likuma “Par nodokļiem

un nodevām” 38.pantu nav pierādījusi, ka nodokļu administrācijas aprēķinātais nodokļu maksājumu lielums ir nepareizs un

ka VID nepamatoti būtu apšaubījis faktiski notikušus darījumus.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Noraidīt SIA „Krauja LV” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2012.gada 20.decembra lēmuma

Nr.22.4.6/108628 atcelšanu.

Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja L.Vīnkalna

Tiesneses S.Gintere

A.Zariņa