Court dismisses evidence trial due to defendant's guilty plea and finds him guilty of petty theft.

Lietas Nr. 11370064014

Lietas arhīva Nr. K07-0077-15/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2015.gada 5.jūnijā

Aizkraukles rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese L.Baltmane-Zepa

ar tiesas sēdes sekretāri G.Volkmani,

piedaloties prokurorei D.Morevai,

aizstāvim zvērinātam advokātam R.Zeseram,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.

Tiesa

konstatēja:

/pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.

2014.gada 31.oktobrī ap plkst.00.05 /pers. A/, būdams alkohola ietekmē, ieradās /pers. B/ īpašumā

/adrese/ kur pagalmā esošās piemājas kūts priekštelpā ievēroja 40 litru tilpuma alumīnija kannu, kuru

nolēma nozagt. Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/, mantkārīgu tieksmju vadīts, slepeni nozaga

no kūts priekštelpas /pers. B/ piederošo 40 litru tilpuma alumīnija kannu 10 EUR vērtībā, nodarot par šo

summu cietušajai /pers. B/ mantisko kaitējumu.

Nozagto kannu /pers. A/ nogādāja līdz savai dzīvesvietai /adrese/, kur to 2014.gada 31.oktobrī

plkst.17.25 izņēma policijas darbinieki.

Tādējādi /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais savu vainu atzina pilnībā visā viņam izvirzītajā apsūdzībā,

neapstrīdēja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, izteica

lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi.

Prokurore izteica viedokli, ka lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, jo konstatēti

Kriminālprocesa likuma 499.pantā paredzētie apstākļi.

Tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu nolēma lietā neveikt pierādījumu pārbaudi, jo

apsūdzētais atzina savu vainu izvirzītajā apsūdzībā un lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas

izmeklēšanā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā vainīgumu un

noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju. Tiesas sēdē apsūdzētajam izskaidrota pierādījumu

pārbaudes neveikšanas procesuālā būtība un sekas.

Tiesa konstatē, ka apsūdzētajam celtā apsūdzība atbilst Kriminālprocesa likuma 405.panta pirmās

daļas noteikumiem (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta apkopoto tiesu praksi

noziedzīgo nodarījumu kvalificēšanā, ja lieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, 2013.gads, 6.lpp.) un

ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka apsūdzētā faktiskās darbības ir pareizi kvalificētas pēc

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, lietā ir pierādīts apsūdzētā vainīgums. Apsūdzētais ir sodāms,

taisot notiesājošu spriedumu, kā to paredz Kriminālprocesa likuma 520.pants.

Tā kā tiesas sēdē pierādījumu pārbaude netika veikta, tad, ievērojot Kriminālprocesa likuma

527.panta trešajā daļā noteikto, šajā spriedumā pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu apsūdzētajam ir piespriežams sods tādā apmērā, kādu nosaka

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcija, ievērojot Krimināllikuma Vispārīgās daļas noteikumus.

Krimināllikuma 46.panta otrā daļa paredz, ka, nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, savukārt, nosakot soda mēru, saskaņā ar

šī panta trešo daļu tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešās daļas nosacījumiem tiesas izmeklēšanā

pārbaudot apsūdzētā personu raksturojošos datus, tiesa konstatēja, ka apsūdzētais noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanas brīdī bija sodīts 11 reizes, sodāmība saskaņā ar Krimināllikuma 63.panta nosacījumiem nav

dzēsta. Apsūdzētais administratīvi sodīts vairākas reizes (lietas 26.-30.lapa). Pļaviņu novada domes

raksturojumā norādīts, ka domes rīcībā nav ziņu par /pers. A/; apsūdzētais nav deklarējis adresi /adrese/

administratīvajā teritorijā. Apsūdzētais tiesas sēdē paskaidroja, ka vainu atzīst, nedomājis, ka tā sanākšot.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma

180.panta pirmās daļas klasificējams kā mazāk smags noziegums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa par apsūdzētā atbildību mīkstinošo apstākli

atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu. Savukārt saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās

daļas 1.punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošo apstākli noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā tiesa atzīst

to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgā nodarījuma recidīvu, kas norādīts lēmumā par

krimināllietas nodošanu, ar ko apsūdzētais iepazinies 2014.gada 25.novembrī (lietas 37.lapa). Par šī

atbildību pastiprinošā apstākļa esību tiesa pārliecinājās, iepazīstoties ar lietā esošajiem pierādījumiem,

sagatavojot krimināllietu iztiesāšanai tiesas sēdē bez pierādījumu pārbaudes, kā to noteic Kriminālprocesa

likuma 491.pants.

Atbilstoši Krimināllikuma 35.panta otrajai daļai soda mērķis ir aizsargāt sabiedrisko drošību,

atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializētu sodīto

personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība,

ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un

maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (sk. A.Judins. Kriminālsods nav valsts atriebība

par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).

Nosakot sodu apsūdzētajam par noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, tiesa par atbilstīgu un samērīgu,

atbilstošu soda mērķim un soda veida ietekmējošajiem apstākļiem, uzskata sodu īslaicīgas brīvības

atņemšanas veidā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 38.panta pirmo daļu brīvības atņemšana ir personas piespiedu turēšana

ieslodzījumā. Krimināllikuma 38.panta otrā un 2.1 daļa noteic, ka īslaicīgu brīvības atņemšanu noteic uz

laiku no 15 dienām, un to var noteikt likumā īpaši paredzētos gadījumos.

Kā redzams no lietas materiāliem, tad apsūdzētais ir vairākas reizes tiesāts. Pašreiz atrodas

apcietinājumā citā lietā. Apsūdzētājam pirms tam bijis noteikts sods piespiedu darba veidā, brīvības

atņemšanas sods noteikts nosacīti, taču apsūdzētais nav spējis atturēties no noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanas, turklāt šo noziedzīgo nodarījumu izdarījis nosacīti noteiktās brīvības atņemšanas laikā. Tiesas

ieskatā sods nosakāmas īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā, tā garantējot, soda mērķa sasniegšanu; šis

soda veids ir atbilstošs apsūdzētā personībai.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka konstatēts viens apsūdzētā atbildību mīkstinošais apstāklis,

konstatēts viens apsūdzētā atbildību pastiprinošais apstāklis. Tiesa uzskata, ka īslaicīga brīvības

atņemšana ir nosakāma uz trīs mēnešiem, ievērojot konstatēto apsūdzētā atbildību mīkstinošo apstākli,

kas ir arī pamats samazināt prokurores prasītā soda apmēru.

Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmā daļa noteic, ka procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu

piedzen no notiesātajiem, izņemot šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētajos gadījumos.

No apsūdzētā /pers. A/ par labu valstij piedzenami procesuālie izdevumi, kas saistīti ar aizstāvja

R.Zesera piedalīšanas kriminālprocesā pēc norīkojuma 47,67 EUR apmērā, jo tiesa nekonstatē kādu no

Kriminālprocesa likuma 368.pantā norādītajiem pamatiem notiesātā atbrīvošanai no procesuālo izdevumu

samaksas.

Drošības līdzeklis apsūdzētajam nav piemērots. Tā kā tiesai nav pamata uzskatīt, ka apsūdzētais

varētu izvairīties no sprieduma izpildes, tad drošības līdzekļa piemērošanai saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 241.panta trešo daļu nav pamata.

Lietiskais pierādījums – 40 litru tilpuma tukša alumīnija kanna, kas glabājas pie cietušās /pers. B/,

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu, atdodama cietušajai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 529.panta 2.punktu apsūdzētajam nosakāms 30 dienu termiņš

labprātīgai sprieduma izpildei no sprieduma spēkā stāšanās dienas daļā par procesuālo izdevumu

piedziņu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527.- 530.pantu

tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.

Drošības līdzekli /pers. A/ nepiemērot.

Brīvības atņemšanas soda izciešanu skaitīt no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Piedzīt no /pers. A/ procesuālos izdevumus 47,67 EUR (četrdesmit septiņu euro un 67 centu)

apmērā, kas saistīti ar zvērināta advokāta R.Zesera piedalīšanos kriminālprocesā pēc norīkojuma.

Noteikt personai A. labprātīgu izpildes termiņu sprieduma daļā par procesuālo izdevumu piedziņu

30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Lietisko pierādījumu – 40 l tilpuma tukšu alumīnija kannu - atdot cietušajai /pers. B/.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) dienu laikā pēc

pilna sprieduma pieejamības dienas, sūdzību vai protestu iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā 2015.gada 9.jūnijā.

Tiesnese L.Baltmane-Zepa