Insurance claim dismissed due to insufficient evidence proving causation between defendant's fault and property damage.

Lietas Nr. C30518415

Lietas arhīva Nr. C-0194-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē, 2016.gada 19.septembrī

Dobeles rajona tiesas

tiesnese N.Pakule,

ar sekretāri I.Brahmani,

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. C/,

atbildētājas pārstāvei /pers. D/

atklātā tiesas sēdē 2016.gada 6.septembrī izskatīja civillietu akciju sabiedrības „Swedbank P&C Insurance” prasībā

pret /pers. E/ par zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 31.jūlijā akciju sabiedrība „Swedbank P&C Insurance” (turpmāk tekstā- prasītājs) cēla tiesā prasību

pret /pers. E/ (turpmāk tekstā- atbildētājs) par zaudējumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, 2011.gada 11.augustā starp Prasītāju, kā apdrošinātāju, kura interesēs un vārdā

Latvijā darbojas tā filiāle – “Swedbank P&C Insurance” AS Latvijas filiāle, turpmāk tekstā - Prasītāja filiāle un /pers. F/, kā

apdrošinājuma ņēmēju, stājās spēkā noslēgtais Mājokļa apdrošināšanas līgums, saskaņā ar kuru tika apdrošināts dzīvoklis

Nr. 4, daudzdzīvokļu namā /adrese/. Apdrošināšanas līgums tika noslēgts par labu AS „Swedbank”, kura līgumā tika

noteikta, kā apdrošinātā persona, kurai pastāv apdrošināmā interese. Apdrošināšanas līguma noslēgšanu apliecina

apdrošināšanas polise ar Nr.MA11243709.

Apdrošināšanas polise Nr.MA11243709 tika noslēgta saskaņā ar likumu „Par apdrošināšanas līgumu”

apdrošināšanas līguma 71.pantu, izmantojot distances saziņas līdzekļus. Likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 13.pantā ir

noteikts, ka, ja uz apdrošināšanas polises nav pušu parakstu, tas neietekmē apdrošināšanas līguma spēkā esību.

Apdrošināšanas līguma darbības laikā - 2013.gada 2.janvārī /pers. F/ vērsās Prasītāja filiālē ar iesniegumu par

apdrošināšanas atlīdzības izmaksu sakarā ar apdrošināšanas gadījuma iestāšanos - Apdrošinātais dzīvoklis Nr.4,

daudzdzīvokļu namā /adrese/, 2012.gada 25.decembrī tika appludināts no augstāk esošā dzīvokļa Nr.6, kā rezultātā

nodarīti nopietni bojājumi dzīvoklim Nr.4.

Faktisko apstākli, ka ūdens ieplūdis no Atbildētājas dzīvokļa, pierāda 26.12.2012. sastādītajā aktā par ūdens

rezultātā radītajiem bojājumiem norādītais, ka 2012.gada 25.decembrī ap plkst.14.00. atgriežoties savā īpašumā dzīvoklī

Nr.4 , /adrese/, fiksēja spēcīgu ūdens noplūdi no griestiem un sienām. Lai konstatētu noplūdes cēloņus tika sazvanīts

dzīvokļa Nr.6 pārstāvis /pers. G/, kurš notikuma vietā ieradās ap plkst.16.00. Augstāk esošajā dzīvoklī Nr.6 tika konstatēts

ūdensvada plīsums, ko acīmredzami bija izraisījusi zemā temperatūra šī dzīvokļa telpās un plastmasas ūdensvada caurule,

kuras ekspluatācija nav paredzēta tik zemā temperatūrā. Noplūdušais ūdens, kas bija izsūcies cauri grīdai, caurules plīsuma

vietā, turpināja tecēt dzīvoklī Nr.4 līdz pat 26.decembra rītam.

Apstākli, ka ūdens ieplūdis no Atbildētājas dzīvokļa apstiprina arī Prasītāja pārstāvja 02.01.2013. nekustamā

īpašuma /adrese A/, apsekošanas akts Nr.23530, kurā norādīts, ka 25.12.2012. klientei ierodoties dzīvoklī tika konstatēts,

ka ir notikusi ūdens noplūde un no griestiem tek ūdens. Cēlonis - ūdens caurules plīsums dzīvoklī Nr.6. Aktīva ūdens

tecēšana notika laika posmā no ierašanās dzīvoklī aptuveni plkst.14.00 līdz plkst.19.00. Dienu vēlāk - 26.decembrī,

ierodoties dzīvoklī Nr.4 ūdens vēl pilēja.

Arī Atbildētāja savā 28.03.2013. atbildē uz Prasītāja pretenziju ir apstiprinājusi, ka Atbildētājai piederošajā

dzīvoklī ir plīsis ūdensvads.

Pamatojoties uz Zemesgrāmatas nodalījumā minēto, dzīvokļa Nr.6 īpašnieks uz šī gadījuma brīdi bija

Atbildētāja.

Saskaņā ar apdrošinātāja pārstāvja nekustamā īpašuma 02.01.2013. apskates aktu Nr. 23530 un remonta darbu

tāmi, ko izskatīja un apstiprināja būvinženieris /pers. I/ (sertifikāta nr. 20-6310), izdevumi, kas nepieciešami dzīvokļa

atjaunošanai stāvoklī, kādā tas bija pirms appludināšanas, sastāda LVL 2864,53. Izmaksājot atlīdzību naudā netiek

atlīdzināti zaudējumi, kas vēl nav radušies - uzņēmuma virsizdevumi, peļņa, darba devēja sociālais nodoklis un PVN 21%

darbam, transportam.

Izpildot savas saistības, Prasītāja filiāle, saskaņā ar Mājokļa apdrošināšanas līgumu, ņemot vērā apdrošinātā

līgumā noteikto pašrisku LVL 100.00 apmērā, izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību LVL 2764,53. apmērā, pārskaitot to

dzīvokļa īpašniecei /pers. F/ uz bankas kontu (maksājuma uzdevums Nr. 17142). Apdrošināšanas atlīdzība tika izmaksāta

saskaņā ar apdrošinātās personas - Swedbank AS akceptu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

Līdz ar to Prasītājam ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksas brīdi ir radušies zaudējumi LVL 2764.53 apmērā,

jeb EUR 3933.57. Atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likumam un ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas

kursu - 1 EUR = 0.702804 LVL.

Dzīvokļa īpašuma likuma 3.panta 2.daļas 2.apakšpunkta izpratnē dzīvoklī esošais ūdensvads kā

inženierkomunikācija līdz kopīpašuma stāvvadam ir šim dzīvoklim piederošs elements.

Dzīvokļa īpašuma likuma 9.panta 1) apakšpunktā ir noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks var savu īpašumu valdīt,

iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār to lietot visādā veidā, ciktāl īpašnieku

neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem. Atbilstoši Civillikuma 1084.pantam

Atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam ir pienākums uzturēt savu dzīvokļa īpašumu tādā stāvoklī, ka no tā nevar rasties

kaitējums kaimiņiem.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.panta 1.punkts nosaka, ka ir jānodrošina dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas procesa nepārtrauktība, un šī likuma 6.panta 2.daļas 1.punkta a) un c) apakšpunktos ir noteiktas obligāti

veicamās pārvaldīšanas darbības, saskaņā ar kurām ir obligāta - esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā

apkope un kārtējais remonts, sanitārā apkope.

LR Augstākās tiesas biļetenā Nr.3/2011 Decembris, 21.lpp., dr. iur. Rolands Krauze „Dzīvokļa īpašums, tā

pārvaldīšana un tiesiskais regulējums” ir norādījis, ka „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums būtu piemērojams tikai tad, ja

šajā likumā minēta tiesiskā attiecība nav regulēta Dzīvokļa īpašuma likumā. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ir teikts,

ka visu dzīvojamo māju īpašniekiem ir jārūpējas par to, lai viņu mājās tiktu izdarītas visas nepieciešamās apsaimniekošanas

vai pārvaldīšanas darbības. Tātad tas attiecas arī uz dzīvokļu īpašumu un dzīvokļu īpašniekiem”.

Bez tam 26.12.2012. sastādītajā aktā par ūdens rezultātā radītajiem bojājumiem ir konstatēts, ka ūdensvada

plīsumu acīmredzami bija izraisījusi zemā temperatūra šī dzīvokļa telpās un plastmasas ūdensvada caurule, kuras

ekspluatācija nav paredzēta tik zemā temperatūrā.

Atbildētājai kā dzīvokļa īpašniecei ir jāveic pasākumi, lai maksimāli samazinātu risku, ko var radīt dzīvoklī

esošās komunikācijas, piemēram, noslēgt ūdens padevi dzīvoklī atrodoties prombūtnē, uzturēt atbilstošu temperatūru

dzīvoklī, vai arī nodrošināt dzīvoklī esošā aprīkojuma pastāvīgu uzraudzību. Atbildētājai bija jārīkojas kā čaklai un rūpīgai

saimniecei, un viņai vajadzēja paredzēt iespējamos riskus, kādi varētu rasties viņas īpašumā esošajās tehniskajās iekārtās un

komunikācijās un maksimāli samazināt riska iespējamību.

Atbildētāja nerīkojās atbilstoši normatīvajiem aktiem (bezdarbība), jo nav uzturējusi savu dzīvokļa īpašumu tādā

stāvoklī, ka no tā nevar rasties kaitējums kaimiņiem, nav sekojusi dzīvoklī esošajām inženierkomunkācijām un kontrolējusi

to drošību. Atbildētāja nav rīkojies uzmanīgi un ar tādu rūpību un čaklību, kāda vispār jāievēro rūpīgai saimniecei, tādējādi

ir pieļāvusi traucējumu un zaudējumu nodarīšanu citam dzīvokļa īpašniekam, kas izpaudās kā ūdens ieplūšana zemāk

esošajā kaimiņa dzīvoklī Nr.4, bojājot šo dzīvokli, tādejādi nodarot šim dzīvokļa īpašniekam zaudējumus.

Mediācija strīda risināšanā pirms vēršanās tiesā nav izmantota un nevēlas mediāciju izmantot tiesas procesa

laikā.

Ņemot vērā teikto un Dzīvokļa īpašuma likuma 3.panta 2.daļa, 9.panta 1.punkts un 14.panta 1 .daļa; Dzīvojamo

māju pārvaldīšanas likuma 4.panta 1.punkts, 6.panta 2.daļas 1.punkts; likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta 1.daļa;

Civillikuma 1084., 1756., 1759., 1765., 1770., 1773., 1775., 1779.panti; Civilprocesa likuma 195.pants, lūdz piedzīt no

atbildētājas par labu prasītājam zaudējumus EUR 3933.57 apmērā, samaksāto valsts nodevu EUR 392.08, kā arī visus citus

tiesāšanās izdevumus, kādi tie būtu uz sprieduma taisīšanas brīdi. Atzīt prasītājam tiesības saņemt no atbildētājas

likumiskos 6 (sešus) procentus no piedzītās prasības summas par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanas brīža līdz

sprieduma pilnīgai izpildei.

2016.gada 18.janvārī tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā norādīts, 2015.gada 29.jūlijā prasītāja ir

iesniegusi prasības pieteikumu par zaudējumu atlīdzību. Prasība ir pamatota ar sekojošiem Prasītāja apsvērumiem:

2012.gada 26.decembrī uz to brīdi atbildētājai piederošajā īpašumā, kas atrodas /adrese/ ir plīsis ūdensvads, kas ir

nodarījis zaudējumus dzīvoklim nr. 4. Dzīvoklis nr. 4 esot bijis apdrošināts Swedbank P&C Insurance AS, saskaņā ar

apdrošināšanas polisi Nr. MAl 1243709 (apdrošināšanas polises kopija ir iesniegta līdz ar prasību un ir pievienota lietas

materiāliem).

2012.gada 26.decembrī atbildētājas pārstāvis /pers. G/ ieradās nekavējoties pēc iespējas īsākā laika periodā

/adrese/, dzīvoklī Nr.4, īpašumā, kas bija bojāts ūdens noplūdes seku rezultātā. Pārstāvis izteica vēlmi sadarboties un

palīdzēja savākt lieko ūdeni, tehnisko nogrieza ūdens padevi stāvvadam, kā arī konstatēja iespējamo cēloni, kas bija par

pamatu ūdens noplūdei. 2012.gada 26.decembrī arī tika sastādīts akts par ūdens noplūdes rezultātā radītajiem zaudējumiem

(nav norādīts precīzs laiks, kad šis akts ir sastādīts), bet nezināmu iemeslu dēļ tas netika iedots parakstīt pārstāvim, lai arī

/pers. G/ minēja, ka nepieciešamības gadījumā vēlas sadarboties, veikt arī atbildētājai piederošā dzīvokļa nr. 6 apskati un

zaudējumu konstatāciju citu liecinieku klātbūtnē, kā iespējamo iemeslu atbildētāja var tikai minēt, ka akts tika sastādīts vēlāk

vai pat citā dienā. 2012.gada 26.decembra aktā par ūdens noplūdes rezultātā radītajiem bojājumiem ir minēts, ka atbildētājas

bezatbildīgās rīcības dēļ (kas faktiski ir definējama kā atbildētājas vaina (rīcība ir aktīva darbība) ir radījusi dzīvokļa nr. 4

saimniecei zaudējumus. Aktā nav uzskaitīti zaudējuma apmēri un nav arī pievienotas fotofiksācijas par pierādījumu

zaudējumiem. Aktā ir norādīts, ka dzīvoklī ir plīsis ūdensvads, bet nav fiksēts kurš konkrēti ūdensvads, kāds ūdensvads,

kā arī ir minēts, ka telpā ir bijusi zema gaisa temperatūra, bet nav norādīts gaisa temperatūras rādījums, līdz ar to secināms,

ka akts ir sastādīts uz pieņēmumiem balstītu spriedumu pamata.

2013.gada 02.janvārī ir sastādīts Nekustamā īpašuma apsekošanas akts, ko ir sastādījis apdrošināšanās

Swedbank P&C Insurance AS Latvijas filiāles pārstāvis /pers. N/, piedaloties dzīvokļa īpašuma nr. /adrese/. Rīga

īpašniecei /pers. F/. Aktam ir pievienotas fotofiksācijas un aprakstīti nodarītie bojājumi, norādot uz konkrētām telpām pēc

plāna. Šajā Nekustamā īpašuma apsekošanas aktā nav minēts, ka būtu pieaicināta kāda trešā persona, vai atbildētāja, kā

dzīvokļa nr.6. īpašniece. Atlīdzības pieteikuma veidlapā, kas ir sastādīta 02.01.2013. ir norādīts, ka par apdrošināšanas

gadījumu ir ziņots dzīvokļa nr.6 īpašniecei, bet nav norādīts laiks un datums, kad būtu paziņots.

Civillikums nosaka, ka „Katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā

nodarīts kaitējums (arī morāls kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo

darbību var vainot” (Civillikuma 1635.p.)- LR likums ,.Par apdrošināšanas līgumu” 40.p. nosaka, ka „Apdrošinātājs, kas ir

izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir

atbildīga par zaudējumiem...”.

Līdz ar to, likumīgi ir jāatzīst, ka atbildētāja appludinājusi savus kaimiņus, ar neatļautu darbību aizskārusi

tiesības, atbildētāja vainojama par savas darbības vai, gluži pretēji, bezdarbības sekām. Tikai pierādīta vaina šajā gadījumā

kalpo par pamatojumu kaitējuma atlīdzināšanai, bet no pievienotajiem dokumentiem nevar secināt, ka ir pierādāma

atbildētājas vaina.

Papildus var paskaidrot, ka Nekustamajam īpašumam /adrese/, uz 2012.gadu nebija apsaimniekotāja. Plīsušais

ūdensvads bija ūdens stāvvads, kas ir kopējais mājas ūdens stāvvads. Tas bija nolietojies un vecs, un neizturēja ūdens

svārstību radītās spiediena maiņas. Minētais fakts, ka atbildētājas dzīvoklī nr.6 nepietiekamā gaisa temperatūra ir bijusi par

pamatu ūdens stāvvada plīsumam, nav pierādīta un ir tikai minējums. LR „Dzīvokļa īpašuma likums” nosaka, ka

„Kopīpašumā esošajā daļā ietilpst: 1) dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās

norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis),

iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās

sienas), starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu

telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās

mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma

robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām)." Ņemot

vērā, ka ūdens stāvvads ir Nekustamā īpašuma visu īpašnieku kopīpašums, tad rādu elementu bojājumu novēršana,

remonts vai nomaiņa ir visu īpašnieku kopīga atbildība un lemšanas kompetence. Līdz ar to, uzskatāms, ka arī dzīvokļa

nr.4 īpašniece, kā arī citi Nekustamā īpašuma /adrese/, īpašnieki ir līdzatbildīgi par Nekustamā īpašuma stāvvadu

bojājumiem. Civillikums nosaka, ka "Ja divas personas savstarpēji vainīgas neuzmanībā, no tam izrietošie prasījumi

savstarpēji ieskaitāmi tādā mērā, ciktāl tie viens otru sedz”.

Un visbeidzot, vēlas vērst tiesas uzmanību, ka prasītāja iesniegtajos dokumentos ir neprecizitātes un iesniegtie

dokumenti neatbilst faktiskajai situācijai. 2013.gada 02.janvāra Nekustamā īpašuma apsekošanas aktam pievienotajā

fotofiksācijā (31.1pp.), kur atainota telpa nr. 1 un nr.3 vannas istaba, nav faktiski iespējams, ka fotoattēlā redzamā telpa ir

telpa nr. 1 (priekštelpa), jo fotofiksācijā ir skaidri redzams, ka telpā nr.l ir divi logi un telpa ir plaša, bet lietai iesniegtajā

plānā, kas arī ir faktiskais telpu grupu izvietojums un norādītā platība atbilst faktiskajai, ir redzams, ka telpa nr.l ir tikai 12.5

kv.m. maza un tajā nav logu. Papildus precizējumam pievieno lietai arī Inventarizācijas lietas kopiju no lietas, kas ir spēkā

esoša un atrodas un ir saņemta no Valsts Zemes dienesta 2014.gada 05.decembrī.

Tiesai iesniegtā polise uz ko ir atsaucies Prasītājs (Mājokļa apdrošināšanas polise nr. MA 11243709) ir mājokļa

apdrošināšanas polise, kas noslēgta vienlaicīgi ar Aizdevuma līgumu nr. 08-028297-PK un polise ir izdrukāta ar 2011.gada

04.jūlija datumu, un beigu termiņš norādīts 2012.gada 10.augusts, (saskaņā ar polises lapā nr.2 norādīto maksājuma grafiku

Apdrošināšanas prēmiju maksājumi sadalīti termiņos no 10.09.2011 līdz 10.08.2012). Līdz ar to no iesniegtās polises

secināms, ka norādītajā laikā, kad notika faktiskais negadījums 2012.gada 25.decembrī, ūdens noplūde, konkrētā polise

nebija spēkā.

Papildus vēlas tiesai paskaidrot, ka konkrētajam īpašumam 2013.gadā bija plašs ugunsgrēks, kas ir atainots arī

masu saziņas līdzekļos, un atbildētājai nav pārliecības, ka fotofiksācijas ir uzņemtas pēc šī ugunsgrēka, kad tiešām

Nekustamais īpašums tika noliets ar ūdeni, dzēšot ugunsgrēku (pielikumā pievienoju preses apskatu par minēto

negadījumu).

Prasība ir celta pēc divu gadu termiņa, līdz ar to, tas ir ievērojami apgrūtinājis atbildētājas iespējas savākt

paskaidrojumus šai prasībai, precīzāk, dokumentu apkopošana ir prasījusi zināmi ilgāku laika periodu, papildus ņemot vērā,

ka dzīvokļa īpašums vairs neatrodas atbildētājas īpašumā.

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, faktu, ka prasība ir pamatota faktiski uz pretrunīgiem dokumentiem, ar

iesniegtajiem pierādījumiem nav faktiski konstatējama atbildētājas vaina, darbība vai bezdarbība vai neuzmanība, līdz ar to

prasību pilnība neatzīst un uzskatu, ka iesniegtā prasība ir noraidāma pilnībā.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā minētā faktiskā un juridiskā

pamata. Paskaidroja, ka ar klienti /pers. F/ tika noslēgts līguma par viņai piederošā nekustamā īpašuma apdrošināšanu.

Sākotnēji prasībai tika iesniegta spēkā neesošā polise, taču kļūda tika izlabota un vēlāk lietā tika iesniegta arī spēkā esošā

polise uz negadījuma brīdi. Katra īpašnieka pienākums ir uzturēt kārtībā sev piederošo nekustamo īpašumu. Šajā gadījumā

augšējā dzīvokļa Nr. 6 īpašnieks nebija ievērojis pienācīgu rūpību, dzīvoklis praktiski netika apkurināts, tajā plīsa ūdens

truba, kas bija no nepiemērota materiāla un aukstumā sasala. Prasītāja pārstāvim nav zināms vai pirms polises slēgšanas ar

/pers.H/kundzi tika apsekots viņas dzīvoklis, likums apdrošinātājam šādu pienākumu neuzliek. Papildus paskaidroja, ka

ūdens trubas plīsumu dzīvoklī Nr. 6 īpašnieku pašu vainas dēļ sākotnēji nenoliedza arī paša dzīvokļa Nr. 6 īpašnieki, paši

piedāvājot piedalīties zaudējumu segšanā. Notikuma dienā tika sastādīts arī akts, apdrošinātāja pārstāvis tajā brīdī klāt vēl

nebija. Apdrošinātājs vēlāk sastādīja aktu un tika sastādīta arī tāme par zaudējumu apmēru. Dzīvokļa plānu pēc negadījuma

apdrošinātājam iesniegusi /pers.H/kundze, apdrošinātājam nav radušās šaubas par tā patiesumu un atbilstību situācijai

dzīvē. Kopumā prasītājs uzskata, ka prasība ir pierādīta. Plīsuma iemesls bija pie stāvvada pievienotā truba dzīvoklī Nr. 6,

kas bija no neatbilstoša materiāla un pie zemās temperatūras dzīvoklī plīsa. Lietā nav neviena pierādījuma, kas liecinātu, ka

plīsis bija stāvvads. Bojājumi bija dzīvokļa Nr. 6 atbildības zonā. Dzīvoklī neviens pastāvīgi nedzīvoja, nekurināja, lietā

atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka komunikācijas dzīvoklī bija tehniskā kārtībā, tās tikušas apsekotas. Dzīvokļa

īpašniece par to nav pietiekami rūpējusies, tādejādi pieļaujot bezdarbību. Kopējais zaudējumu apmērs ir pierādīts ar tāmi.

Prasītājs ir komersants un atmaksā zaudējumus tikai to faktiskajā apmērā, mākslīgi palielināt tāmi un apmaksāt neesošus

bojājumus, nav prasītāja interesēs. Lietā atbildētāja nav piestādījusi savas tāmes par zaudējumu apmēru, ja reiz uzskata, ka

zaudējumi tikuši mākslīgi palielināti. Uzsver, ka Dzīvokļa īpašuma likums paredz dzīvokļa īpašnieka atbildību rūpēties par

komunikāciju uzturēšanu kārtībā, lai no tām nerastos zaudējumi trešajām personām.

Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē prasību neatzina. Paskaidroja, ka lietā nav strīda par faktu, ka 2012.gada

25.decembrī dzīvoklī Nr. 6 plīsa ūdensvads. Zaudējumi tika nodarīti dzīvokļiem Nr. 4 un Nr. 2. Pēc telefona zvana par

negadījumu, /pers. G/ nekavējoties ieradās negadījuma vietā, konstatēja ūdens noplūdes cēloni un atslēdza ūdens padevi,

palīdzēja appludinātajā dzīvoklī savākt lieko ūdeni. /pers. G/ izteica vēlmi sadarboties. 25.decembrī tika sastādīts arī akts

par negadījumu, bet /pers. G/ nepieaicināja piedalīties parakstīšanā. Taču ūdens noplūde notika nevis plīstot kādam ūdens

pievadam, kas ir dzīvokļa īpašnieka atbildība, bet gan ūdens stāvvadam, kas ir visas mājas dzīvokļu īpašnieku

kopīpašums. Atbildētāja izmaksāja kompensāciju par zaudējumiem arī dzīvokļa Nr. 2 īpašniekiem, tāpat arī /pers.F/

kundzei, kura no sadarbības atteicās. 2013.gada 2.janvārī prasītāja pilnvarotā persona sastādīja jaunu apsekošanas aktu, ar

kuru konstatēja dzīvokļa Nr. 4 faktisko stāvokli, /pers. G/ pieaicināts netika. Faktiski nav tikusi konstatēta cēloņsakarība

starp atbildētājas vainojamu darbību vai bezdarbību, un negadījuma sekām, kas ir zaudējumu atlīdzības priekšnoteikums.

Šī cēloņsakarība nav fiksēta un pierādīta. 2013.gada 2.janvārī pie akta sastādīšanas nav pieaicinātas visas personas, kas

bija jāpieaicina. 2012.gadā mājai nebija apsaimniekotāja, kopējo komunikāciju stāvoklim neviens nesekoja. Noslēdzot

apdrošināšanas līgumu pats prasītājs nebija pārliecinājies par iespējamiem riskiem. Ja notiek stāvvada plīsums, kā notika

šajā gadījumā, visi mājas kopīpašnieki ir atbildīgi par notikušo avāriju, arī pati dzīvokļa Nr. 6 īpašniece. Zaudējumu

atlīdzības priekšnoteikumi ir jākonstatē, par šo ir atsauces arī Augstākās Tiesas Senāta spriedumos, ja nav šo

priekšnoteikumu, nav arī zaudējumu atlīdzības pienākuma. Šajā gadījumā priekšnoteikumi nav konstatēti. Runājot par lietas

materiāliem, prasītāja pārstāvis ir atsaucies uz neprecīziem inventarizācijas aktiem, dzīvokļa plāniem un foto fiksācijām, kas

ir savstarpēji pretrunīgas. Kopumā atbildētāja uztur argumentus, kas ir minēti paskaidrojumā, jo tajos ir detalizēts izklāsts.

Papildus var paskaidrot, ka 2012.gada decembrī dzīvoklis Nr. 6 netika pastāvīgi apdzīvots, tika regulāri apsekots un

periodiski kurināts. To pierāda arī fakts, ka /pers. G/ nekavējoties ieradās notikuma vietā. Dzīvoklis bija pirmsremonta

stāvoklī, Mīnuss grādu temperatūra dzīvoklī nebija, tā bija atbilstoša normatīvo aktu prasībām. Konkrētajā mājā katram ir

individuāla apkures sistēma., dzīvoklī Nr. 6 ir apkures krāsnis. Dzīvoklis tika apsekots vismaz vienu reizi mēnesī, tika

uzraudzīts, lai dzīvoklī nebūtu mīnuss grādu temperatūra. Uzsver, ka kopš negadījuma ir pagājis ilgs laiks. Tiesas sēdē

secinājusi, ka liecinieki daudzus notikuma faktiskos apstākļus vairs neatceras. Lietā nav sastādīts un iesniegts akts par

konkrēto bojājuma vietu un cēloņsakarību no kā bojājums radies un kāda notikušajā ir atbildētājas atbildība jeb vaina.

Apdrošinātājs pirms polises parakstīšanas nav apsekojis apdrošināmo dzīvokli un pārliecinājies par tā tehnisko stāvokli, ne

pirms, ne pēc negadījuma. Patiesā plīsuma vieta un iemesls nav konstatēts. Par to nav iesniegti pierādījumi. No aktiem

redzams, ka atbildētāja nav piedalījusies ūdens noplūdes cēloņa konstatēšanā. Prasītājs pats nav piegriezis pietiekamu

vērību dokumentācijas sakārtošanai pirms un pēc negadījuma. Pats prasītājs, ievērojot pienācīgu rūpību, varēja novērst

zaudējumus, vai samazināt to apmēru. Nav neviena kompetenta speciālista, ar tehniskām zināšanām, atzinuma, kurš

konstatētu tiešu cēloņsakarību starp bojājumu un atbildētājas atbildību par notikušo. Uzskata, ka prasība ir celta novēlota,

tādēļ arī liecinieku liecības vairs nevar uzskatīt par primārām. Par primāriem būtu uzskatāmi rakstveida pierādījumi, no

kuriem var redzēt, ka tie arī ir pretrunīgi. Prasība ir noraidāma.

Liecinieks /pers.G/tiesas sēdē liecināja, ka 2012.gada decembrī viņam piezvanījusi kaimiņiene Aptuveni desmit

minūšu laikā viņš jau bija notikuma vietā. No stāvvada dzīvoklī Nr. 6 tecējis ūdens. Aizgriezis ūdens padevi dzīvoklī un

sācis vākt lieko ūdeni. Pēc tam palīdzējis vākt ūdeni dzīvoklī Nr. 4 sarunājuši ar īpašnieci, ka pēc svētkiem satiksies un

vienosies par sekām un zaudējumu atlīdzināšanu. Tajā dienā, 25.decembrī, uz atbildētājas dzīvokli bija uznākusi /pers. F/ un

viņas meita /pers. T/. Tajā dienā aktu nekādu nestādīja, sarunājuši, ka par visu vienosies pēc tam. Uz akta parakstīšanu viņš

netika uzaicināts. Tajā mirklī nezināja vai /pers. F/ bija īpašuma apdrošināšanas polise. Pēc svētkiem un arī vēlāk /pers. F/

ar viņu netika sazinājusies par zaudējumu atlīdzināšanu. Tajā laikā 6.dzīvokļa atslēgas bijušas tikai lieciniekam. Atceras, ka

4. dzīvoklis bija stipri bojāts, ūdens tecēja pa piekaramajiem griestiem, pa lampiņu vietām, bija applūdusi tualete, vannas

istaba, halle, laikam arī citas telpas. Lieciniekam nav zināms, kāds bija kopējo komunikāciju stāvoklis tajā laikā

/adrese/.namā. Apsaimniekotājs ēkai nebija. Nama vecākā bija /pers. U/, kas ir liecinieka /uzvārds/ māte. Nezina vai tajā

laikā tika sasauktas mājas kopīpašnieku sapulces un kas tajās ir ticis lemts, pats tādās nav piedalījies. Neatceras vai /adrese/

nams ir cietis kādās avārijās, stihijās, piemēram, vai ir bijis ugunsgrēks. Nezina vai kāds tajā laikā vispār apsekoja nama

kopējās komunikācijas. Tajā laikā ar ģimeni dzīvojis netālu no /adrese/ regulāri dzīvokli Nr. 6 apsekojuši. Pēc

papildjautājumu uzdošanas precizēja, ka nav pilnībā pārliecināts, ka plīsa tieši stāvvads, jo nav speciālists, atceras, ka ūdeni

bija iespējams nogriezt neatslēdzot to visai mājai, bet varēja to apturēt nogriežot padevi atsevišķi savam dzīvoklim. Atceras,

ka bojājums bija virtuvē, tajā brīdī galvenais bijis atrast kā atslēgt ūdeni, tādēļ nav pētījis vai tas bija stāvvads, vai pievads

pie stāvvada. Plīsuma – bojājuma vieta bija labi redzama. Paskaidro, ka dzīvoklis Nr. 6 netika pastāvīgi apdzīvots,

periodiski tika kurinātas krāsnis. Precīzu temperatūru dzīvoklī pateikt nevar, bet mīnuss grādi tie nav bijuši.

Lieciniece /pers.F/tiesas sēdē liecināja, ka 2012.gada 25.decembrī nav bijusi mājās. Dzīvoklī Ziemassvētkos

uzturējusies viņas paziņa, kas bija iebraukusi Rīgā un vajadzēja kur palikt. Viņa bija tā, kas 25.decemrī atnākot uz dzīvokli

konstatēja, ka tas ir applūdis, ūdens burtiski gāzies no griestiem, visa grīda jau bijusi ūdenī. Caur /uzvārds/ sazvanījuši

/pers.G/, kurš ieradies labu laiku vēlāk. Dzīvoklis bijis renovēts, labā stāvoklī, ūdens bija dzīvokli stipri bojājis. Zina, ka

dzīvoklī Nr. 6 tajā laikā neviens pastāvīgi nedzīvoja, dzīvoklis bija neapkurināts. Negadījums izcēlās no tā, ka dzīvoklī Nr.

6 bija plīsusi plastmasas trubiņa ar kuru ūdens padeve tika pievienota stāvvadam. Šo bojājuma vietu nofotografēja un

fotogrāfija tika aizsūtīta apdrošinātājam. Kopumā bija noplūdušas aptuveni divas trešdaļas no dzīvokļa, bojāti tika griesti,

sienas, grīdas, elektroinstalācijas, arī durvis. Atceras, ka bijuši milzīgi rēķini par gāzi, jo dzīvoklis pēc tam bija pastiprināti

jākurina, lai tas izžūtu. 2012.gada 25.decembrī bija uzgājusi uz dzīvokli Nr. 6, atceras, ka tajā ieejot bija auksts, precīzu

temperatūru pateikt nevar, jo pati bijusi slapja un nosalusi. Iespējams dzīvoklī varējuši būt pluss grādi vai nulle. Dzīvoklis

nav bijis kurināts un ūdens savienojuma truba bija no neatbilstoša materiāla. Tajā laikā katram dzīvoklim bijis savs

īpašnieks visai mājai kopēja apsaimniekotāja nebija. Katrs pats rūpējās par savu dzīvokli. Tajā laikā netika sasauktas arī

dzīvokļu īpašnieku kopsapulces. Par citiem dzīvokļiem paskaidrot neko daudz nevar, jo tos nekontrolēja. Atceras, ka

dzīvoklis Nr. 6 bija komunālais dzīvoklis, sliktā stāvoklī, tur dzīvojušas šaubīgas kompānijas. Papildus paskaidro, ka /pers.

G/ viņai ūdeni savākt nepalīdzēja. Ūdeni vākušas trijatā ar meitu un paziņu. Pēc negadījuma kā pienākas ziņojusi

apdrošinātājam par negadījumu. Ticis sastādīts akts, uz kura parakstījušies. Uzskata, ka visas tehniskās problēmas bija

jārisina apdrošinātājam. Atceras, ka 2013. vai 2014.gadā blakus mājā bijis ugunsgrēks, tad dzīvoklis atkal ticis noliets, bet

jau mazāk. Arī pēc ugunsgrēka ticis sastādīts akts par zaudējumiem.

Liecinieks/pers. AA/ tiesas sēdē liecināja, ka dzīvojis dzīvoklī Nr. 2, kurā atrodas /pers.U/juridiskais birojs.

2012.gada decembrī ticis nopludināts arī /pers. U/ dzīvoklis no dzīvokļa Nr. 4, kur gāzies ūdens. Dzīvokļa Nr. 6 īpašnieki

atbraukuši tikai dienas otrajā pusē. Tajā dienā bija uzgājuši uz dzīvokli Nr. 6, tur bija plīsusi truba, laikam no čuguna, kas

acīmredzot bija aizsalusi. Truba bija pie virtuves skapīša. Neņemas apgalvot vai tas bija stāvvads, jeb pievads stāvvadam.

Neatceras precīzu temperatūru dzīvoklī Nr. 6, apkurināts tur nebija. Arī 6. dzīvoklis bija applūdis, liecinieks redzējis

konkrētu vietu, no kuras tecējis ūdens. Nekādus citus bojājumus, izņemot aprakstīto, kas varēja izraisīt plūdus, liecinieks

neredzēja un tādi netika konstatēti. Skaidri atceras, ka 25.decembrī bija 6.dzīvoklī, kas atvēra dzīvokļa durvis vairs

neatceras. Akts par bojājumiem tika sastādīts, 2.dzīvoklī to sastādīja 26.decembrī, nezina, kādā datumā aktu sastādīja par

dzīvokli Nr. 4, iespējams arī tajā pat dienā. Atceras, ka tika uzņemtas arī fotogrāfijas. Tajā laikā mājai nebija kopējs

apsaimniekotājs, kopsapulces tika sasauktas tikai pēc ugunsgrēka. Dzīvoklis Nr. 2 tajā laikā nebija apdrošināts, par

zaudējumiem /pers. U/ laikam vienojusies ar /pers.E/, bet konkrēti liecinieks nezina. Kad tieši notika ugunsgrēks blakus mājā

blakus neatceras, laikam pēc vairākiem gadiem. Fotogrāfijas tika uzņemtas 25.decembrī. pie akta parakstīšanas

26.decembrī/uzvārds/ģimenes pārstāvji netika pieaicināti.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausījusies prasītāja pārstāvja viedokli un atbildētāja pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi civillietas

materiālus, atzīst, ka prasība par zaudējumu piedziņu no atbildētāja ir noraidāma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus.

Lietā iesniegti sekojoši rakstveida pierādījumi:

Īpašuma apdrošināšanas apstiprinājums polise MA11243709 apliecina, ka prasītāja apdrošinājusi objektu dzīvokli Nr.

/adrese/ (apdrošināšanas termiņš 11.08.2011.- 10.08.2012.) (lietas 9.lapa). Minētajai polisei pievienoti arī mājokļa

apdrošināšanas noteikumi (lietas 10.-27.lapas)

No 2013.gada 2.janvāra Atlīdzības pieteikuma mājokļa civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai redzams, ka /pers. F/

minētajā datumā vērsusies pie apdrošinātāja ar atlīdzības pieteikumu, ziņojot par negadījumu un nodarītajiem bojājumiem

(lietas 28.lapa).

2012.gada 26.decembrī sastādīts Akts par ūdens noplūdes rezultātā radītajiem bojājumiem, no kura izriet, ka /pers. F/

2012.gada 25.decembrī atgriežoties savā dzīves vietā /adrese/ konstatējusi spēcīgu ūdens noplūdi no griestiem. Ticis

sazvanīts /pers. G/- dzīvokļa Nr. 6 īpašnieces- atbildētājas, vīrs. Pulksten 16:30 ūdens noplūde tika apturēta. Noplūdušais

ūdens turpinājis tecēt /pers. F/ dzīvoklī vēl līdz 26.decembra rītam. Ūdens noplūdes rezultātā īpašumam nodarīti ievērojami

bojājumi- griestiem 80m2 platībā, sienām, grīdai, mēbelēm, sadzīves tehnikai un citām materiāli vērtīgām mantām. Tikusi

izdarīta arī nodarīto bojājumu fotofiksācija. Aktu parakstījuši- /pers. F/, /pers. AB/., /pers. T/ un /pers.AA/(lietas 29.lapa).

2013.gada 2.janvārī AS Swedbank pārstāvis sastādījis Nekustamā īpašuma apsekošanas akts Nr. 23530, no kura izriet,

k a 2012.gada 25.decembrī dzīvokļa Nr. /adrese/ īpašniecei /pers. F/ ierodoties mājās viņa konstatējusi, ka dzīvoklis ir

applūdis, no griestiem tek ūdens. Ūdens noplūdes cēlonis – ūdens trubas plīsums dzīvoklī Nr. 6. ūdens tecējis aktīvi

25.decembrī no pulksten 14:00 līdz 19:00, 26.decembrī ūdens vēl pilējis. Zaudējumu nodarījušā objekta adrese- /adrese/.

Zaudējumus nodarījušais objekts nav apsekots, jo tas netiek apdzīvots. Nekustamā īpašuma apsekošanas akts Nr. 23530

pievienotas applūdušā dzīvokļa fotogrāfijas (lietas 30.-65.lapas).

Lietas materiāliem pievienots kopējais dzīvokļa plāns, no kura redzama telpu eksplikācija (lietas 66.-67.lapas).

No lietas materiāliem pievienotās tāmes, kuru sastādījis būvinženieris /pers. I/, par veicamajiem remontdarbiem

dzīvoklī Nr. /adrese/ izriet, ka kopējās remontdarbu izmaksas sastāda 3653,31 Ls. Kā norādīts tāmē, ja apdrošināšanas

atlīdzība tiek izmaksāta naudā, tad netiek atlīdzināti zaudējumi, kas vēl nav radušies, t.i., uzņēmuma virsuzdevumi, peļņa,

darba devēja sociālais nodoklis un PVN 21% darbam, transportam, līdz ar to izmaksājamā atlīdzība naudā sastāda LVL

2864,53 (lietas 68.-71.lapas). Lietas materiāliem pievienots arī zaudējumu aprēķinu veikušā būvinženiera /pers.I/Būvprakses

sertifikāti, kas apliecina viņa kompetenci ēku būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā (lietas 124.-125.lapas).

N o 2013.gada 29.janvāra maksājuma uzdevuma Nr. 17142 izriet, ka /pers. F/ izmaksāta zaudējumu atlīdzība LVL

2764,53 (lietas 72.lapa).

No Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodalījuma Nr. /numurs/izdrukas izriet, ka dzīvokļa Nr. /adrese/ īpašniece uz

2012.gada decembri ir /pers.E/(lietas 75.lapa).

AS Swedbank 2015.gada 26.maija prasītājai izsniegtā izziņa apliecina, ka AS Swedbank ir akceptējusi apdrošināšanas

atlīdzības izmaksu LVL 2764,53 apmērā uz /pers. F/ norādīto bankas kontu par 2012.gada 25.decembrī notikušo

apdrošināšanas gadījumu /adrese/ (lietas 85.lapa).

Prasītājs divas reizes griezies pie atbildētājas ar aicinājumu labprātīgi segt zaudējumu atlīdzību, ko apliecina 2013.gada

21.marta un 2013.gada 15.februāra Pretenzijas (lietas 86., 87.lapas).

Lietas materiāliem pievienota arī 2013.gada 28.marta atbildētājas vēstule prasītājam, kurā norādīts, ka atbildētāja

prasītāja prasījumu neatzīst, paskaidro, ka nav izdarāms viennozīmīgs secinājums, ka tieši atbildētājas darbības vai

bezdarbības rezultātā nodarīti zaudējumi dzīvoklim Nr. 4 un ka pretenzijā nodarītā zaudējumu summa atbilst patiesajam

nodarīto zaudējumu apmēram. Turklāt norāda, ka atbildētājas vīrs avārijas dienā ir vienojies ar dzīvokļa Nr. 4 īpašnieci

sazvanīties, lai vienotos par zaudējumu novēršanu, ko atbildētāja būtu varējusi izdarīt par saviem līdzekļiem un ar savu

darbaspēku, un materiāliem. Summa, par kuru būtu iespējams novērst zaudējumus, būtu ievērojami zemāka par to, kāda

norādīta Pretenzijā. Lūdz rakstveidā informēt atbildētāju par pieteiktās zaudējumu summas aprēķinu un nosūtīt zaudējumu

summu pamatojošus dokumentus (lietas 88.lapa). Uz atbildētājas lūgumu prasītājs nosūtījis viņas pieprasītos dokumentus

2013.gada 2.maijā (lietas 89.lapa).

No Mājokļa apdrošināšanas polises Nr. MA11243709 izriet, ka nekustamais īpašums /adrese/apdrošināts prasītāja

uzņēmumā. Apdrošināšanas darbības periods 11.08.2012. lī d z 10.08.2013 (lietas 122.lapa). Prasītājs apliecinājis

apdrošināšanas prēmiju saskaņā ar minēto polisi (lietas 126.lapa).

Atbildētājs lietā iesniedzis interneta izdruku, par 2013.gada 5.oktobrī notikušo ugunsgrēku dzīvojamā mājā /adrese/, kā

arī ilustratīvu fotogrāfiju no ugunsgrēka vietas (lietas 131., 132.lapas).

Kā arī atbildētājs pievienojis lietas materiāliem dzīvojamās mājas inventarizācijas lietas plānus (lietas 133., 134.lapas).

Prasītājs cēlis konkrēto prasību pamatojoties uz likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, kas nosaka,

ka apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības

tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.

Atbilstoši Civillikuma 1635.pantam, katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā

nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo

darbību var vainot.

Dzīvokļa īpašuma likuma 3.panta otrās daļas 2.apakšpunkta izpratnē dzīvoklī esošais ūdensvads kā

inženierkomunikācija līdz kopīpašuma stāvvadam ir šim dzīvoklim piederošs elements.

Dzīvokļa īpašuma likuma 9.panta 1) apakšpunktā ir noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks var savu īpašumu valdīt,

iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār to lietot visādā veidā, ciktāl īpašnieku

neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem.

Atbilstoši Civillikuma 1084.pantam Atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam ir pienākums uzturēt savu dzīvokļa

īpašumu tādā stāvoklī, ka no tā nevar rasties kaitējums kaimiņiem.

Dzīvokļa īpašuma likuma 14.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu

citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai

savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja ir dzīvokļa Nr. 6, kas atrodas /adrese/ dzīvokļa īpašniece. Kā arī nav

strīda par to, ka ūdens noplūde, kuras rezultātā tika appludināts apakšējais dzīvoklis Nr. /adrese/, notika tieši no dzīvokļa

Nr. 6. Starp pusēm ir strīds par to vai dzīvoklī Nr. 6 plīsa stāvvads, kas ir visas dzīvojamās mājas kopēja komunikācija vai

pievads šim stāvvadam, kas saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu 3.panta otrās daļas 2.apakšpunktu ir katra dzīvokļa

īpašnieka atbildības zona.

Lietā arī nav strīda par to vai negadījuma brīdī dzīvoklis Nr. 4 bija apdrošināts un vai /pers. F/ bija veikusi

apdrošināšanas prēmijas maksājumus, minēto neapšaubāmi apstiprina lietā iesniegtie rakstveida pierādījumi.

No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem- Atlīdzības pieteikuma mājokļa un civiltiesiskās atbildības

apdrošināšanai (lietas 28.lapa) izriet fakts, ka ūdens noplūde sākusies dzīvoklī Nr. 6. No 2012.gada 26.decembra Akta par

ūdens noplūdes rezultātā radītajiem bojājumiem (lietas 29.lapa), ko parakstījuši /pers. F/, /pers. AB/, /pers. T/ un

/pers.AA/izriet, ka dzīvoklī Nr. 6 tika konstatēts ūdensvada plīsums, ko acīmredzami bija izraisījusi zemā temperatūra

dzīvoklī (dzīvoklis netiek apkurināts) un neprofesionāli izvēlētā plastmasas ūdensvada caurule, kas nav paredzēta

ekspluatācijai tik zemā temperatūrā. Savukārt no Nekustamā īpašuma apsekošanas akta Nr. 23530 (lietas 30.lapa) izriet, ka

zaudējumu nodarīšanas cēlonis ir trubas plīsums dzīvoklī Nr. 6, kas minēts arī kā zaudējumus nodarījušais objekts. Taču

dzīvoklis Nr. 6 nav apsekots, kā iemeslu norādot to, ka dzīvoklis netiek apdzīvots.

Izvērtējot šajos rakstveida pierādījumos minēto kopumā un savstarpējā saistībā tiesa secina, ka neapšaubāmi

ūdens noplūde sākusies no dzīvokļa Nr. 6 un iemesls ir trubas plīsums, taču nevienā no šiem rakstveida pierādījumiem nav

norādīts, tieši kāda truba (stāvvads, pievads vai kāda cita ūdens truba) bija plīsusi un kurā vietā. Lietā nav iesniegtas

fotofiksācijas no ūdens plīsuma vietas, kaut gan lieciniece /pers. F/ tiesas sēdē liecināja, ka šādas fotofiksācijas ir veiktas un

pēc tam nosūtītas apdrošinātājam zināšanai. Savukārt apdrošinātāja pārstāvis neko konkrētu paskaidrot nevarēja, norādīja,

ka lietā šādi pierādījumi nav iesniegti un viņa rīcībā to nav.

Attiecībā uz liecinieku liecībām tiesas sēdē tiesa konstatē, ka tās ir pretrunīgas un nekonkrētas. Tiesa pieļauj, ka

minētajam par iemeslu varētu būt laika posms, kāds pagājis no notikuma dienas līdz tiesas sēdei un liecinieki konkrētus

faktus varētu arī neatcerēties.

Atbildētāja puses liecinieks /pers. G/ tiesas sēdē sākotnēji pārliecinoši norādīja, ka plīsis bija tieši stāvvads viņa

sievai piederošajā dzīvoklī. Plīsuma vieta bijusi virtuvē un labi redzama. Ūdens padevi stāvvada plīsuma gadījumā bija

iespējams atslēgt arī vienam atsevišķam dzīvoklim, nebija nepieciešamības atslēgt to visai mājai kopumā. Sniedzot atbildes

uz precizējošiem jautājumiem, liecinieks vairs neapgalvoja, ka ir pārliecināts simtsprocentīgi, ka plīsis bija tieši stāvvads.

Lieciniece /pers. F/ tiesas sēdē liecināja, ka acīmredzot plīsis bija savienojums pie stāvvada, jo savienojums bija

no neatbilstoša materiāla (plastmasas truba), kas acīmredzot plīsusi dēļ pārāk zemās temperatūras dzīvoklī Nr. 6, kas bijis

neapkurināts un neapdzīvots. Tai pat laikā liecināja, ka dzīvoklī bijis auksts, taču temperatūra bijusi plusos vai nulle grādu,

pati bijusi slapja un konkrēti vairs neatceras. Nav speciāliste tehniskās lietās un jautājumus par to tieši kas, kurā vietā un

kādēļ plīsa būtu jānoskaidro prasītājam, cilvēkiem ar attiecīgām zināšanām un kompetenci.

Liecinieks /pers.AA/tiesas sēdē liecināja, ka plīsusi bija čuguna truba, kas laikam bija aizsalusi. Plīsuma vieta

bija pie virtuves skapīšiem. Neņemas apgalvot plīsis bija stāvvads vai pievads pie stāvvada, jo viņam nav šādu speciālu

zināšanu. Dzīvoklis bijis neapkurināts, precīzu temperatūru dzīvoklī pateikt nevar. Atceras, ka tajā dienā bijis dzīvoklī Nr.

6, kur tika veiktas arī plīsuma fotofiksācijas.

Attiecīgi tiesa secina, ka arī neviens no uzaicinātajiem lieciniekiem tiesas sēdē pārliecinoši nevarēja paskaidrot

vai plīsis bija stāvvads, vai pievads pie stāvvada, no kā varētu izdarīt secinājumu, tieši kā nevērības rezultātā - tikai

atbildētājas vai visa dzīvojamā nama kopīpašnieku, plīsums ūdens trubā bija radies un kas attiecīgi ir atbildīgs par

nodarītajiem zaudējumiem.

Tiesa ņem vērā arī faktu, ka nezināmu iemeslu dēļ 2012.gada 26.decembrī pie Akta par ūdens noplūdes rezultātā

nodarītajiem bojājumiem parakstīšanas netika pieaicināts dzīvokļa Nr. 6 īpašnieks. Arī apdrošinātāja pārstāvis sastādot

savu Aktu jau 2013.gada 2.janvārī nav pieaicinājis dzīvokļa Nr. 6 īpašniekus, bez tam, nav izrādījis pienācīgu rūpību un nav

apsekojis arī pašu dzīvokli Nr. 6, lai gūtu neapšaubāmus pierādījumus faktam kāda truba, kurā vietā un kādēļ plīsa.

Aizbildinājums, ka dzīvoklis Nr. 6 netiek apdzīvots un tādēļ netiek apsekots, tiesas ieskatā nav pietiekams, jo

apdrošinātājam bija pienākums, paredzot, ka potenciāli varētu notikt tiesvedība lietā vai zaudējumus it kā nodarījušā

dzīvokļa īpašnieks varētu izteikt pretenzijas pret viņu vērstiem prasījumiem, savākt pārliecinošus un pietiekamus

pierādījumus savas prasības pamatošanai.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.panta 1.punkts nosaka, ka ir jānodrošina dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas procesa nepārtrauktība, un šī likuma 6.panta 2.daļas 1.punkta a) un c) apakšpunktos ir noteiktas obligāti

veicamās pārvaldīšanas darbības, saskaņā ar kurām ir obligāta - esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā

apkope un kārtējais remonts, sanitārā apkope.

No tiesas sēdē sniegtajām liecībām tiesa guva pārliecību, ka 2012.gada decembrī namam /adrese/ nebija viena

apsaimniekotāja, katrs dzīvokļa īpašnieks rūpējās tikai par savu dzīvokļa īpašumu, nebija arī cilvēka, kurš uzmanītu un

apsekotu kopējās nama komunikācijas, tai skaitā, ūdens stāvvadus.

Latvijas būvnormatīva LBN 211-08 “Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami” (03.02.2009.) 2.pielikums

nosaka, „Iekšējā gaisa temperatūra un ventilācijas gaisa apmaiņas apjoms dzīvojamo namu telpās”. Atbilstoši šim LBN

iekštelpu gaisa temperatūrai aukstajā gadalaikā dzīvojamā istabā un guļamistabā, virtuvē un tualetē ir jābūt +18°C, bet

vannas istabā vai savietotajā sanitārajā mezglā - +25°C. Savukārt ēkas koplietošanas telpās tai jābūt +16°C, bet atkritumu

savākšanas kamerā un lifta mašīntelpā - +5°C. Šis būvnormatīvs arī norāda, ka dzīvokļa stūra telpā temperatūrai jābūt par

2°C augstākai, nekā minēts šajos noteikumos.

Attiecībā par gaisa temperatūru dzīvoklī Nr. 6 2012.gada 25.decembrī no liecinieku liecībām tiesas sēdē tiesa

guva pārliecību, ka dzīvoklis bijis neapdzīvots. /pers. G/ un atbildētājas pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka dzīvoklis ticis

periodiski apsekot, uzraudzīts un kurināts (bija krāsns apkure). Konkrētu gaisa temperatūru dzīvoklī neviens pateikt

nevarēja. Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka tā bijusi atbilstoša normatīvajiem aktiem, pretēji pierādījumi lietā

nav iesniegti. Prasītāja pārstāvis, kuram ir pierādīšanas pienākums, mērījumus dzīvoklī vai nu nav veicis, vai šādi

pierādījumi lieta nav iesniegti.

Civillikuma 1770.pants noteic, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Atbilstoši Civillikuma

1773.pantam zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas, netiešs –

kad tas cēlies sagadoties sevišķiem apstākļiem vai attiecībām, nejaušs – kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvaramā

vara. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu, katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Saskaņā ar Civillikuma

1779.pantu, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Zaudējumu atlīdzināšanas prasījuma un piedziņas pamati ir tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas

attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; zaudējumu esamība; cēloniskais sakars starp

zaudējumiem un neatļauto darbību.

Savukārt Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu

pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā

noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem,

zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Tiesas ieskatā pārbaudot visus lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus un analizējot tos kopā ar tiesas sēdē

sniegtajām liecībām, tiesa secina, ka lietā nav iesniegti pietiekoši pierādījumi, cēloniskajam sakaram starp nodarītajiem

zaudējumiem un neatļauto darbību tieši no atbildētājas /pers. E/ puses.

Civilprocesa likuma 10.panta pirmā daļa paredz, ka puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Kā jau

norādīja tiesa, pierādīšanas pienākums gulstas uz prasītāju. Tiesā nav iesniegti pietiekami un pārliecinoši pierādījumi, kas

apliecinātu, pirmkārt, cēloņsakarību starp atbildētājas vainojamo rīcību – darbību vai bezdarbību zaudējumu nodarīšanā

konkrētajā lietā.

Atbilstoši Civillikuma 1635.pantam, katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras

rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu

par šo darbību var vainot. Tiesas ieskatā lietā pārbaudītie pierādījumi ir nepietiekoši, lai konstatētu faktu, ka tieši /pers. E/

darbības vai bezdarbības rezultātā tika nodarīti zaudējumi dzīvoklim Nr. 4, kas atrodas /adrese/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti

iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos. Nenomaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 17,02 euro

piedzenami no prasītāja valsts labā.

Prasītājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei attiecībā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu

piedziņu, termiņš nosakām 10 dienas no brīža, kad spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189. - 194., 204.1 pantu, tiesa

nos prieda

“Swedbank P&C Insurance AS”, reģistrācijas numurs 11269248, prasību pret /pers. E/, personas kods /personas

kods/, par zaudējumu piedziņu noraidīt.

Piedzīt no “Swedbank P&C Insurance AS”, reģistrācijas numurs 11269248, nenomaksātos ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 17,02 euro (septiņpadsmit euro 2 centi) apmērā, kas iemaksājami Tiesu administrācija kontā

Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316.

Daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā,

maksājumus apliecinošus dokumentus iesniegt Dobeles rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Zemgales apgabaltiesā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas-

2016.gada19.septembra, apelācijas sūdzību iesniedzot Dobeles rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) N.Pakule

NORAKSTS PAREIZS

Dobelē, 2016.gada 19.septembrī

Dobeles rajona tiesas tiesnese N.Pakule