Court convicts defendant of burglary theft and imposes short-term detention with compensation for victim's loss.

Lietas Nr. 11390039416

Lietas arhīva Nr. K37-0051-17/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā, 2017.gada 19.janvārī

Tukuma rajona tiesa

tiesnese A.Kasakovska

piedaloties prokurorei S.Janševskai

aizstāvei I.Skaistkalnei

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu

/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas.

Aprakstošā daļa

Apsūdzētais/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot telpā.

2016.gada 27.jūnija naktī, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. A/ zādzības nolūkā iegāja īpašuma /adrese/, šķūnī no tā slepeni nozaga

/pers. B/ zāles pļāvēju “Husquarna Master ProS” 250 EUR vērtībā, nodarot /pers. B/ materiālos zaudējumus 250 EUR apmērā. 2016.gada 28.jūnijā

/pers. A/ zāles pļāvēju par 50 EUR pārdeva izmeklēšanā nenoskaidrotai personai.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarīju

Motīvu daļa

Tiesas sēdē /pers. A/ pilnīgi atzina savu vainu viņam inkriminētajās darbībās, pieteica lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, tiesa pieņēma lēmumu

neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

/pers. A/ darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, jo zādzība izdarīta iekļūstot telpā – šķūnī, zādzības nolūkā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu, tiesa, nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā

arī vainīgā personību. Savukārt, atbilstoši normas trešajai daļai, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Saskaņa ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā

smags noziegums, par kuru šī panta sankcija paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu,

vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Tiesa vērtē zādzības izdarīšanas apstākļus, tās izdarīšanu naktī, iekļūstot neaizslēgtā telpā, kā arī cietušajam nodarītā kaitējuma apmēru, kas

nesasniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru.

Ar IeM Informācijas centra Sodu reģistra izziņu pierādīts, ka nozieguma izdarīšanas brīdī /pers. A/ bijis netiesāts, pēc tam vairākkārt tiesāts,

pēdējo reizi 2016.gada 13.decembrī Tukuma rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas (lietas 83.-99.lapa).

Valsts probācijas dienesta Jūrmalas teritoriālās struktūrvienības sniegtā informācija liecina, ka /pers. A/ Jūrmalas pilsētas tiesas 2013.gada 2.aprīļa

spriedumā noteikto sodu -piespiedu darbu 40 stundas izpildījis 2013.gada 7.jūnijā, Jūrmalas pilsētas tiesas 2013.gada 17.jūnija spriedumā noteikto sodu

- piespiedu darbu 120 stundas (izpildāmā soda daļa 104 stundas) izpildījis 2014.gada 10.janvārī, soda izpildes laikā sprieduma izpildes nosacījumu

pārkāpumi nav konstatēti (lietas 144.1apa).

Rīgas Centrālcietuma cietuma raksturojumā norādīts, ka /pers. A/ ievēro cietuma iekšējās kārtības noteikumus, uzvedības normas, izpilda

administrācijas norādījumus, neizraisa konfliktsituācijas ar citiem ieslodzītajiem, skatās TV pārraides, lasa grāmatas, pēc rakstura mierīgs, kluss, nosvērts,

nav saņēmis pamudinājumus, nepiedalās kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanas darbos (lietas145.1apa).

Izvērtējot Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi: aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, kā arī resocializēt

sodīto personu, tiesa secina, ka to var sasniegt, piemērojot /pers. A/ likumā paredzēto īslaicīgas brīvības atņemšanas sodu.

Pēc IeM Informācijas centra Sodu reģistra ziņām /pers. A/ ir aizdomās turētā un apsūdzētā statuss citos kriminālprocesos.

Kā atbildību mīkstinošu apstākli noziedzīgajā nodarījumā saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa vērtē apsūdzētā vaļsirdīgo atzīšanos

izdarītajā, tā nožēlošanu.

Tiesa ņem vērā, ka /pers. A/ izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību, veicinājis procesa norisi, piesakot

lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, kas vērtējama kā viņa attieksme pret apsūdzību.

Tiesa nekonstatē Krimināllikuma 48.pantā paredzētos atbildību pastiprinošos apstākļus.

Tiesa nepiemēro papildsodu, mantas konfiskāciju, jo atbilstoši Krimināllikuma 42.pantam konfiscējama konkrēta manta, kas pirmstiesas procesā

apsūdzētajam nav konstatēta.

Lietā cietušais /pers. B/ pieteicis kompensāciju 250 EUR apmērā par nozagto zāles pļāvēju.

Apsūdzētais atzina cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju. Tiesa uzskata, ka pieteikums pamatots un apmierināms. Kaitējuma summa atbilst

zādzības rezultātā nodarītā mantiskā zaudējuma apmēram.

Kriminālprocesa likuma (turpmāk tekstā KPL) 350.pants noteic, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar

noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Tiesas sēdē pēc norīkojuma apsūdzētā aizstāvībai piedalījās zvērināta advokāte 1.Skaistkalne.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 84.pantam, 2009.gada 22.decembra Ministru Kabineta noteikumiem Nr.1493 “Noteikumi par valsts

nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” aizstāvei 1.Skaistkalnei pēc iesniegtā

paziņojuma no valsts līdzekļiem izmaksājami 70 EUR par juridiskās palīdzības sniegšanu, piedalīšanos tiesas sēdē pēc tiesas norīkojuma.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu, 368.panta pirmo daļu šo izdevumu samaksa valsts labā uzliekama

apsūdzētajam /pers. A/.

Apsūdzētā pašreizējā atrašanās apcietinājumā nav pamats secinājumam, ka viņa mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju samaksu par aizstāvja

palīdzību, nodrošināt no saviem līdzekļiem.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240.pantam lietiskie pierādījumi – divas hanteles, kas glabājas Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes

Tukuma iecirkņa mantu glabātuvē -iznīcināmas.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529., 531. pantu,

Tiesa

no s p r ie d a

/pers. A/ atzīt par vainīgu un sodīt pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas par zādzību no mājām “Mazapsītes” Engures novadā ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem.

Soda termiņu skaitīt no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

/pers.A/ pirms sprieduma stāšanās spēkā nepiemērot drošības līdzekli.

Piedzīt no /pers. A/ /pers. B/labā kompensāciju par mantisko zaudējumu 250 EUR (divi simti piecdesmit euro).

Piedzīt no /pers. A/ valsts ienākumos procesuālos izdevumus 70 EUR (septiņdesmit euro) par valsts nodrošināto juridisko palīdzību tiesā, nosakot

termiņu maksājuma labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, maksājuma apliecinošu dokumentu nekavējoties iesniedzot

Tukuma rajona tiesā.

Lietiskos pierādījumus – divas hanteles, kas glabājas Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa mantu glabātuvē – iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā tikai daļā par tiesas piespriesto sodu,

kaitējuma kompensāciju vai sakarā ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem, sūdzību vai protestu iesniedzot Tukuma rajona tiesā.

Tiesnese A.Kasakovska