Court dismissed appeal against police fine for swearing, rejecting claims of unverified health status and lack of evidence disclosure.

NORAKSTS Lieta Nr. 142212211 (1-2122-11/1)

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 30.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Freimane,

piedaloties pieteicējam A.E. un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes pārstāvei L.V.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc A.E., personas kods /personas kods/, (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikuma par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2011.gada 31.maija lēmuma Nr. 2478 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 17.martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Saulkrastu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākais inspektors konstatēja, ka pieteicējs 2011.gada 17.martā, atrodoties pie Saulkrastu pilsētas informācijas centra, lamājies necenzētiem vārdiem. Inspektors pieteicējam sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 167.pantā minēto administratīvo pārkāpumu. 2011.gada 28.martā, izskatot lietu, Saulkrastu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks nolēma uzlikt pieteicējam naudas sodu Ls 50 apmērā, kā arī uzdeva viņam atlīdzināt alkohola ietekmes pārbaudes izdevumus Ls 11 apmērā.

[2] 2011.gada 31.maijā, izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks nolēma atstāt negrozītu pieņemto lēmumu, norādot turpmāk minēto. [2.1] 2011.gada 17.marta protokolā norādītie vārdi, kurus pieteicējs lietojis administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī un vietā, atzīstami par necenzētiem vārdiem. Lietā esošie pierādījumi apstiprina, ka pieteicējs izdarījis LAPK 167.panta pārkāpumu. [2.2] Pieteicējs iepazīstināts ar lietas materiāliem, jo to kopijas 2011.gada 12.maijā nosūtītas pieteicējam pa pastu. Pieteicējs pienācīgā kārtā iepazīstināts ar tam veiktās alkohola ietekmes pārbaudes rezultātiem, ko apliecina pieteicēja paraksts uz pārbaudes protokola.

[3] 2011.gada 4.jūlijā tiesā saņemts pieteicēja pieteikums par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2011.gada 31.maija lēmuma Nr. 2478 atcelšanu. Pieteikumā minēti šādi pieteicēja argumenti. [3.1] Lēmumā iekļautās policijas darbinieku un Saulkrastu Tūrisma informācijas centra darbinieces liecības ir nepatiesas. [3.2] Policijas iecirknī viņa veselības stāvokli nepārbaudīja; tieši pretēji – pēc daudzkārtējiem lūgumiem iedot viņam korvalolu neviens pie viņa kameras nepienāca un viņš varēja arī nomirt. [3.3] Pieteicējs nav ticis iepazīstināts ar lietas materiāliem un nav tos saņēmis arī pa pastu. [3.4] Lieciniece pirmā viņus aizskāra ar to, ka nosauca viņus par „pēdējiem bomžiem”.

[4] Paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteikumu neatzīst, un lūdz to noraidīt, balstoties uz lietā pieņemtajos lēmumos minētajiem apstākļiem.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem Atbildētājas pārstāve pieteikumu neatzina un norādīja uz pārsūdzētajos lēmumos un paskaidrojumā tiesai minētajiem apstākļiem.

Motīvu daļa

[6] Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms, bet pārsūdzētais lēmums atstājams negrozīts.

[7] Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 167.pantā paredzēto pārkāpumu, piemērojot viņam naudas sodu Ls 50 apmērā, kā arī par to, vai pieteicējam ir pienākums atlīdzināt alkohola ietekmes pārbaudes veikšanas izdevumus Ls 11 apmērā.

[8] LAPK 167.pants paredz, ka par sīko huligānismu, tas ir, lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojošu uzmākšanos un citām tamlīdzīgām darbībām, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību, uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm. Pieteicējs saskaņā ar minēto tiesību normu ir saukts pie atbildības par to, ka pie informācijas centra, būdams alkohola reibumā, uzvedās agresīvi un lamājās necenzētiem vārdiem, ar to traucēdams sabiedrisko kārtību un mieru. Tiesai no lietas apstākļiem līdz ar to ir jākonstatē, vai pieteicējs ir lamājies necenzētiem vārdiem, vai tas ir noticis sabiedriskā vietā un ir traucējis sabiedrisko mieru un kārtību.

[9] Kaut arī tiesas sēdē, vienā no paskaidrojumiem, kā arī apstrīdēšanas iesniegumā noliedzis necenzētu vārdu lietošanu, vienā no paskaidrojumiem pieteicējs tomēr ir atzinis, ka lamu vārdi viņam varētu būt izsprukuši, taču viņš uzskata, ka nevienu tieši nav aizskāris (lietas 31.lapa). Lieciniece L.Z. 2011.gada 17.marta iesniegumā norāda, ka pie Saulkrastu Tūrisma informācijas centra atradās vairākas personas alkohola reibumā, kuras lietoja alkoholiskos dzērienus. Pēc aizrādījuma, ka sabiedriskā vietā dzert nedrīkst, viena no personām sāka uzvesties ļoti agresīvi, sāka lamāties necenzētiem vārdiem, nāca informācijas centra telpās (lietas 23.lapa). Saulkrastu novada pašvaldības policijas kārtībnieks O.B. 2011.gada 17.marta ziņojumā norāda, ka, ierodoties notikuma vietā, personas jau bija iznākušas no informācijas centra telpām. Pēc centra darbinieces lūguma tika aizturēti un iecirkņa dežūrdaļā nogādāti divi vīrieši, no kuriem viens turpināja agresīvi uzvesties un lamājās necenzētiem vārdiem. Kārtībnieks arī norāda, kādus lamu vārdus pieteicējs ir lietojis (lietas 24.lapa). Tiesas sēdē L.Z. liecināja, ka pēc aizrādījuma, ka sabiedriskā vietā alkoholu nedrīkst lietot, pieteicējs ienācis informācijas centra telpās, nozākājis darbinieces un lietojis necenzētus vārdus. Lieciniece norādīja vienu no vārdiem, kādus pieteicējs ir lietojis. Kad piebrauca pašvaldības policija, viņš jau bija izgājis un informācijas centra un iegājis tuvējā veikalā. Darbinieces norādīja uz agresīvāko, ar kuru bija konflikts (lietas 99.lapa). Liecinieks J.D. tiesas sēdē liecināja, ka ar pieteicēju bija atbraukuši uz jūru, bet ledus bija pakusis, tādēļ viņi devušies uz pilsētu, kur pie informācijas centra satikuši dažus vietējos cilvēkus. Ieradušās informācijas centra darbinieces viņus nosaukušas par bomžiem un dzinušas prom. Pieteicējs iegājis telpā, bet liecinieks palicis ārā, tāpēc nezinot, par ko viņi runājuši. Tad pieteicējs iznācis ārā un viņi devušies uz veikalu. Atbraukusī policija viņus aizturējusi. Liecinieks neatceras, vai pieteicējs ir lietojis necenzētus vārdus (lietas 100.lapa).

[10] Izvērtējot pieteicēja paskaidrojumus, liecinieku liecības un citus dokumentus, kā arī uzklausot tiesas sēdē pašu pieteicēju, tiesa nonāk pie pārliecības, ka pieteicējs ir vainojams viņam piedēvētajā administratīvajā pārkāpumā, proti, sīkajā huligānismā. Pierādījumi kopumā (konkrēti, L.Z. liecība un paša pieteicēja 2011.gada 21.marta iesniegums) norāda, ka pieteicējs ir lietojis lamu vārdus, turklāt liecinieces L.Z. liecība kopsakarā ar paša pieteicēja attieksmi tiesas sēdē tiesas ieskatā pierāda, ka pieteicēja vārdu nolūks ir bijis aizskart citas personas. Lamāšanās ar necenzētiem vārdiem ir notikusi tūrisma informācijas centra telpās vai tā tuvumā, kas atzīstama par publisku, tātad sabiedrisku vietu. Tādējādi ar pieteicēja rīcību ir traucēts sabiedriskais miers un kārtība. Līdz ar to tiesa atzīst, ka pieteicējs pamatoti ir saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 167.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

[11] Par nepamatotiem tiesa atzīst pieteicēja iebildumus par it kā pieļautiem pārkāpumiem administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā. Uz pieteicēja iebildumu, ka policijas iecirknī nepārbaudīja viņa veselības stāvokli, tiesa norāda, ka uz šādu faktu pieteicējs nav norādījis nedz 2011.gada 17.marta, nedz 1.marta paskaidrojumā, nedz arī apstrīdēšanas iesniegumā. Līdz ar to pirmoreiz šādu iebildumu pieteicējs izvirza tikai pieteikumā tiesai. Otrkārt, no citiem lietas materiāliem neizriet, ka pieteicējam būtu bijušas veselības problēmas aizturēšanas laikā. Saskaņā ar administratīvās aizturēšanas protokolu pieteicējs aizturēts 2011.gada 17.martā no plkst. 9.50 līdz plkst. 12.10. Tostarp protokolā norādīts, ka sūdzības par savu veselības stāvokli pieteicējs nav izteicis, un pieteicējs protokolu ir parakstījis bez iebildumiem (lietas 26.lapa). Pieteicējs arī iebilst, ka nav ticis iepazīstināts ar lietas materiāliem un nav tos saņēmis arī pa pastu. Taču tiesa konstatē, ka tikai apstrīdēšanas iesniegumā pieteicējs izsakās, ka nav iepazīstināts ar alkohola koncentrācijas pārbaudes protokolu un tam pievienotajām izdrukām. Citu iesniegumu par vēlēšanos iepazīties ar lietas materiāliem lietā nav. Turklāt pretēji pieteicēja teiktajam gan pārbaudes protokolā, gan mēraparāta izdrukās ir pieteicēja paraksts, kas liecina, ka viņš ar šiem dokumentiem ir iepazīstināts. Savukārt uz pieteicēja iebildumu, ka lieciniece pirmā viņu apvainojusi, tiesa norāda, ka izskatāmajā lietā tiek izvērtēta tikai pieteicēja rīcība, izdarot administratīvo pārkāpumu – sīko huligānismu. Šīs lietas ietvaros nevar tikt izskatītas pieteicēja pretenzijas par liecinieces rīcību, un tās arī nevar ietekmēt šīs lietas iznākumu.

[12] Saskaņā ar LAPK 32.pantu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. LAPK 167.panta sankcija paredz uzlikt pārkāpējam naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm. Pieteicējam ir piemērots minimālais tiesību normas sankcijā paredzētais soda veids uz apmērs, līdz ar to sods nevar tikt uzskatīts par nesamērīgu.

[13] Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumu Nr. 394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” 8.1.punktu alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā personām pārbauda Valsts policijas, pašvaldības policijas vai Valsts robežsardzes darbinieks, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu. Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 6.punktu atbildību par administratīvo pārkāpumu pastiprina tas, ja pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā.

Atbildību pastiprinošie apstākļi ir starp tiem, kas institūcijai saskaņā ar LAPK 32.pantu jāizvērtē, objektīvi izskatot lietu (nosakot soda apmēru). Kā vēstulē tiesai norāda Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Saulkrastu iecirknis, alkohola koncentrācijas pārbaude tika veikta, jo pieteicējs mutiski norādīja, ka neesot lietojis alkoholiskos dzērienus, līdz ar to alkohola koncentrācijas pārbaudes akts būtu kā pierādījums, kas pastiprinātu pieteicēja atbildību administratīvā pārkāpuma lietā. Tiesa konstatē, ka arī 2011.gada 17.marta paskaidrojumā pieteicējs uzstāj, ka alkoholu todien nav lietojis, tātad lietā pastāvēja strīds par šo faktisko apstākli, kuram bija nozīme lietā.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka alkohola koncentrācijas pārbaude pieteicējam veikta pamatoti, jo pārbaudes rezultāts varēja ietekmēt lietas iznākumu. Saskaņā ar LAPK 274.panta piekto daļu lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu, institūcija (amatpersona), pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, nosaka ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru. Saskaņā ar iepriekš minēto Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumu Nr. 394 14.punktu, ja izelpotajā gaisā konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 0,5 promiles (ieskaitot), pārbaudes izdevumus 11 latu apmērā sedz pārbaudāmā persona.

Lietā atrodas personas pārbaudes protokols un tam pievienotās alkometra rādījumu izdrukas (lietas 27.-28.lapa), kas apstiprina alkohola koncentrāciju pieteicēja izelpas gaisā attiecīgi 1,41 un 1,38 promiļu apmērā. Šis pārbaudes protokols kopā ar izdrukām ir pārbaudes izdevumus apliecinošs dokuments saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumu Nr. 915 „Noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm” 3.1.punktu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājs ir pamatoti gan veicis alkohola koncentrācijas pārbaudi, gan noteicis pārbaudes izdevumu segšanu 11 latu apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, kā arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, nosprieda:

atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2011.gada 31.maija lēmumu Nr. 2478 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PA463585), bet A.E. pieteikumu noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) I.Freimane

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese I.Freimane Rīgā, 2011.gada 1.decembrī